Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pārņemot īpašumu, jaunajam īpašniekam nav tiesību iepriekšējā saimnieka mantas izmest pa logu vai aizvest uz izgāztuvi. Tiesu izpildītājs izlikšanas gaitā apraksta un novērtē mantu, kā arī ieceļ mantas glabātāju, mantu izved un nodod mantas glabātāja glabāšanā pēc aprakstes akta.
FOTO: www.sxc.hu
Visbiežāk tiesu izpildītāji izsolēs pārdod mājokļus, kas ieķīlāti, ņemot kredītu bankā. Tā kā parādnieks kredītu atdot nevar, lieta nonāk tiesā, kas nolemj: parādniekam parāds jāatmaksā. Piedzinējs ar tiesas izpildrakstu vēršas pie tiesu izpildītāja, un sākas piedziņas izpilde. Viens no veidiem, kā atgūt parādu, ir parādnieka īpašuma pārdošana izsolē. Rīkojot izsoli, tiesu izpildītājs, visticamāk, neinteresēsies, kas šajā mājoklī dzīvo, jo īpašums ir jāpārdod neatkarīgi no tā, vai tas ir apdzīvots vai nav. Kamēr izsole vēl nav notikusi, mājoklī dzīvojošie var mierīgi turpināt dzīvot.
Pēc izsoles nekustamais īpašums paliek tam, kas attiecīgi nosolījis augstāku cenu. Tad, kad nekustamā īpašuma pircējs samaksājis visu pienākošos summu, tiesu izpildītājs izsoles aktu iesniedz apstiprināšanai apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Lietu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu tiesa izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā no izsoles akta iesniegšanas tiesā, iepriekš par to paziņojot piedzinējam, parādniekam, nekustamā īpašuma ieguvējam un hipotekārajiem kreditoriem. Tiesa izsoles aktu var apstiprināt arī tad, ja uzaicinātie uz sēdi nav ieradušies.
Apstiprinot izsoles aktu, tiesa pieņem lēmumu par pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda, kā arī pēc ieguvēja lūguma tiesa lemj par viņa ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā. Ieguvējs šādu lūgumu var izteikt un var neizteikt, bet viņš to noteikti darīs tad, ja būs aizdomas, ka labprātīgi neviens viņu savā īpašumā nelaidīs un telpas neatbrīvos. Ievešana valdījumā var būt nepieciešama tikai dzīvokļiem, mājām, ēkām un citām slēgtām telpām, bet nav nepieciešama zemes gabaliem vai mežam, proti, nekustamajam īpašumam, kuru nevajag atvērt piespiedu kārtā.
Tiesu izpildītāju pieredze rāda, ka īpašuma jaunais saimnieks ne vienmēr pieprasa, lai parādnieks atbrīvo telpas, jo iespējami arī citi risinājumi. Piemēram, jaunais īpašnieks slēdz īres līgumu ar īpašuma iemītniekiem, un līdzšinējais mājokļa īpašnieks nu kļūst par īrnieku. Ir iespējami arī citi risinājumi, bet tie parādniekam jāmeklē sarunās ar piedzinēju vai jauno īpašnieku.
Aicina telpas atstāt labprātīgi
Tātad, ja jaunais īpašnieks tomēr vēlas, lai iepriekšējais īpašnieks telpas atbrīvo, tiesa šo lūgumu izskata un nolemj par viņa ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā. Kad tiesa tā nolēmusi, tiesu izpildītājs parādniekam izsaka priekšlikumu labprātīgi atbrīvot nekustamo īpašumu un nodot to ieguvējam. Tiesu izpildītājs nosūta vai izsniedz rakstisku priekšlikumu par pienākumu nolēmumu izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā.
Ja parādnieks ir fiziskā persona, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam priekšlikumu ierakstītā pasta sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu vai izsniedz parādniekam personiski pret parakstu. Ja tiesu izpildītājs nesastop parādnieku tā dzīvesvietā, viņš izsniedz priekšlikumu kādam no kopā ar parādnieku dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Ja parādnieka - fiziskās personas - dzīvesvieta nav zināma, priekšlikums izpildīt nolēmumu labprātīgi tiek publicēts "Latvijas Vēstnesī".
Ja priekšlikums piegādāts – tas ir nosūtīts pa pastu, izsniegts pret parakstu pašam parādniekam vai viņa ģimenes loceklim, vai publicēts "Latvijas Vēstnesī", ir uzskatāms, ka parādniekam ir paziņots par nolēmuma labprātīgas izpildes termiņu, un vēlāk nelīdzēs atrunas, ka, piemēram, pastkastei bija pazudusi atslēga vai nebija laika aizbraukt uz pastu.
"Gadījumu, kad parādnieks labprātīgi neatstāj izsolē pārdoto īpašumu, ir salīdzinoši maz."
Priekšlikumā tiesu izpildītājs norāda datumu, kurā notiks ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, ja parādnieks priekšlikumu neizpildīs labprātīgi. Jāievēro, ka ievešana valdījumā var notikt arī tad, kad ieguvējs īpašuma tiesības vēl nav nostiprinājis zemesgrāmatā.
Kad parādnieks šādu priekšlikumu ir saņēmis, viņam jāsaprot, ka nu ir divas izejas: atbrīvot nekustamo īpašumu labprātīgi vai spītīgi turēties pretī un palikt īpašumā, neievērojot tiesas lēmumu. "Ir ļoti daudz gadījumu, kad parādnieki saprot – īpašums ir zaudēts, tādēļ paši ierodas pie tiesu izpildītāja un noliek uz galda nekustamā īpašuma atslēgas," saka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis. Tomēr tā notiek ne vienmēr. Lielākā kļūda, ko šādā brīdī var pieļaut parādnieks, – nelikties ne zinis un domāt: ja es neko nedarīšu, tad arī citi neko nedarīs.
Ievešana valdījumā notiks jebkurā gadījumā
Ja parādnieks īpašumu pats neatbrīvo, ievešana nekustamā īpašuma valdījumā var notikt parādnieka klātbūtnē vai pat bez viņa.
Iepriekš norādītajā laikā tiesu izpildītājs un īpašuma ieguvējs ierodas īpašumā un lūdz atvērt durvis. Ja parādnieku izdodas sastapt, tiesu izpildītājs to uzaicina atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņu. "Ir arī gadījumi, kad parādnieks pretojas – šādā gadījumā palīgā nāk policija, nolēmuma izpildes vietā ieviešot kārtību," saka G. Hmeļevskis.
"Tiesu izpildītājs nav vainīgs, ka tiek pārdots kāda īpašums. Par to, ka telpas būs jāatstāj, parādnieks neuzzina dienu vai nedēļu iepriekš."
Civilprocesa likums paredz: ja ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā noteiktajā laikā parādnieks nav ieradies un nav ziņojis arī par saviem neierašanās iemesliem vai arī viņš nav ieradies kāda attaisnojoša iemesla dēļ, tiesu izpildītājs ievešanu valdījumā atliek. Bet, ja parādnieks arī atkārtoti noteiktajā laikā nav ieradies ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā, nav paziņojis neierašanās iemeslu vai arī viņa neierašanās iemeslu tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, ēkas tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim un diviem lieciniekiem.
"Tas tā arī notiek," atzīst G. Hmeļevskis. Ievest nekustamā īpašuma valdījumā tiesu izpildītājs parasti nedodas viens, bet gan ar veselu komandu – ir policists, liecinieki, ir cilvēks, kas ar speciāliem instrumentiem atver īpašuma durvis, ir mantu iznesēji un transports to pārvešanai.
Kur paliek mantas?
Pārņemot īpašumu, jaunajam īpašniekam nav tiesību iepriekšējā saimnieka mantas izmest pa logu vai aizvest uz izgāztuvi. Tiesu izpildītājs izlikšanas gaitā apraksta un novērtē mantu, kā arī ieceļ mantas glabātāju, mantu izved un nodod mantas glabātāja glabāšanā pēc aprakstes akta. Vienu akta eksemplāru tiesu izpildītājs izsniedz parādniekam - personai, no kuras valdījuma nekustamais īpašums izņemts. Kā stāsta G. Hmeļevskis, pārņemot īpašumu, telpas patiešām izvāc tukšas – no telpām aizved pilnīgi visu - mēbeles, drēbes, puķupodus.
Parādniekam ir tiesības mēneša laikā saņemt glabāšanā nodoto mantu, samaksājot sprieduma izpildes izdevumus. Ja parādnieks atsakās maksāt sprieduma izpildes izdevumus, tiesu izpildītājs aiztur parādnieka mantu tādā vērtībā, kāda nepieciešama sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet pārējo mantu nodod parādniekam.
"Ir gadījumi, kad parādnieks pretojas – šādā gadījumā palīgā nāk policija. "
Aizturēto mantu tiesu izpildītājs pārdod un mantas pārdošanā saņemto naudu ieskaita sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudas pārpalikums izmaksājams parādniekam. Par mantas pārdošanu tiesu izpildītājs paziņo parādniekam, ja viņam ir ziņas par parādnieka dzīvesvietu. Ja parādnieks mēneša laikā neierodas saņemt glabāšanā nodoto mantu, tiesu izpildītājs to pārdod. Savukārt mantu, kurai nav tirgus vērtības vai kuru nevar pārdot un kuru parādnieks šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā un kārtībā nav ieradies saņemt, tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu. Kā stāsta G. Hmeļevskis, bezvērtīgās mantas nevis sadedzina vai sacērt, bet parasti aizved uz izgāztuvi.
Kur palikt ģimenei?
Tiesu izpildītāju pieredze liecina, ka gadījumu, kad parādnieks labprātīgi neatstāj izsolē pārdoto īpašumu, ir salīdzinoši maz, bet parasti tie ir skaļi, ilgi paliek prātā un izsauc sabiedrības rezonansi. Atbilstoši Civilprocesa likumam tiesu izpildītājam, pārdodot parādnieka īpašumu, nav pienākums meklēt viņam vai viņa ģimenei jaunu dzīvesvietu.
Iedomājieties situāciju, kad ģimene ar vairākiem maziem bērniem sēdētu uz ielas un sūdzētos, ka viņiem nav, kur palikt, jo "ļaunais tiesu izpildītājs viņus izlicis uz ielas". Protams, lielai daļai klausītāju liktos: cik briesmīgi – izlikt uz ielas bērnus! "Bet kuram gan ir jārūpējas par bērniem – viņu vecākiem vai tiesu izpildītājam?" pamatoti jautā G. Hmeļevskis.
Parasti šādos gadījumos parādniekam tiek uzdots jautājums, vai tiesu izpildītājam jāiesaistās un jāziņo par radušos situāciju sociālajam dienestam vai arī to izdarīs paši vecāki. "Tiesu izpildītājs nav vainīgs, ka tiek pārdots kāda īpašums. Turklāt par to, ka telpas būs jāatstāj, parādnieks neuzzina dienu vai nedēļu iepriekš. Parasti no izsoles līdz ievešanai valdījumā paiet trīs mēneši, un tas ir pietiekams laiks, lai atrastu jaunu dzīvesvietu. Jo īpaši šobrīd, kad ir tik plašs īres tirgus," uzsver G. Hmeļevskis.
