SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
09. septembrī, 2011
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
6
6

Kas jāzina pircējam kustamās mantas izsolē

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Tiem, kas vēlas iegādāties kustamo mantu tiesu izpildītāja rīkotā izsolē, jāzina vairāki noteikumi: nodrošinājums un pirkuma cena jāsamaksā laikus, turklāt kustamās mantas otrajā izsolē izvēlēto preci var nopirkt pat lētāk par tās noteikto sākumcenu.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes mājaslapā atrodama informācija par visām tiesu izpildītāju rīkotajām gan kustamās, gan nekustamās mantas izsolēm. Nekustamo īpašumu – ēku, zemes un mežu – piedāvājums tajās gan ir daudz plašāks par kustamo mantu klāstu, tomēr cenu ziņā pieejamākas tomēr ir kustamo mantu izsoles, tādēļ vajadzīgo preci tajās var nolūkot ikviens.

Kā stāsta LZTI padomes izpilddirektore Guna Berlande, pircējam izsoļu sludinājumu bāzē jāieskatās atkal un atkal, jo piedāvājums regulāri tiek atjaunots. Vienīgā vieta, kur redzams viss izsoļu saraksts, ir LZTI padomes mājaslapa. Civilprocesa likums paredz, ka tiesu izpildītājam sludinājums par gaidāmo kustamās mantas izsoli jāpublicē vismaz septiņas dienas pirms izsoles noteiktā datuma, bet vietējā laikrakstā sludinājums jāievieto vien tad, ja kopīgais mantas novērtējums pārsniedz vienu tūkstoti latu.

Viens no iemesliem, kādēļ sabiedrība atturas iegādāties mantas tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs, ir emocionālā noskaņa. Pircējiem var likties: kā gan es iešu un pirkšu to, kas kādam citam atņemts? "Diemžēl sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka tieši parādnieks ir zaudētājs, kurš jāatbalsta," atzīst G. Berlande. Viņa mudina domāt citādi. Galu galā – parādnieka mantas pārdošana izsolē ir arī parādnieka labā: jo izdevīgāk kaut ko izdosies pārdot, jo ātrāk parādnieks varēs norēķināties ar piedzinēju un atbrīvoties no parādsaistībām.

Parādnieks pavisam tukšā nepaliek

Civilprocesa likuma pirmajā pielikumā ir strikti noteikts, kādu kustamo mantu tiesu izpildītājs parādniekam nevar apķīlāt un vēlāk pārdot izsolē.

Parādnieka īpašumā pēc apķīlāšanas parādniekam, viņa ģimenes locekļiem, kā arī personām, kuras atrodas viņa apgādībā, paliek ikdienas valkāšanai nepieciešamais apģērbs, apavi un veļa; gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi; virtuves un galda piederumi, kas vajadzīgi ikdienas lietošanai, kā arī mēbeles - pa vienai gultai un krēslam katram, kā arī viens galds un viens skapis uz ģimeni un visi bērnu piederumi.

Neapķīlāti paliek arī mājās esošie pārtikas produkti tādā daudzumā, kāds nepieciešams parādnieka un viņa ģimenes locekļu uzturēšanai triju mēnešu laikā; uz ģimeni viena govs vai kaza un viena cūka, kā arī tik daudz lopbarības, lai pietiktu līdz jaunas lopbarības ievākšanai vai lopu dzīšanai ganībās. Tāpat parādniekam tiek atstāts kurināmais, kas vajadzīgs ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apsildīšanai apkures sezonas laikā; grāmatas, instrumenti un rīki, kas nepieciešami parādniekam viņa personīgajā ikdienas darbā, sagādājot iztikai vajadzīgos līdzekļus. Parādniekam paliek arī lauksaimniecības inventārs - zemkopības rīki, tehnika, lopi un sēkla, kas nepieciešami zemnieku saimniecībā.

Vēl parādniekam tiek atstāta kustamā manta, kas pēc Civillikuma atzīstama par nekustamā īpašuma piederumu (piemēram, apkures katls), kā arī dievnami un rituāla priekšmeti. Visu pārējo kustamo mantu tiesu izpildītājs var apķīlāt un pārdot izsolē.

"Ja pēc trešās reizes neseko pārsolījums, tiesu izpildītājs izdara piesitienu un paziņo, ka pārsolījumus vairs nepieņem un izsolāmais priekšmets ir pārdots."

Latvijas tiesu izpildītāju prakse liecina, ka izsolē var nonākt visdažādākā kustamā manta, kas apķīlāta gan fiziskām, gan juridiskās personām. Izsolēs nonāk automašīnas, ražošanas iekārtas, arī mājsaimniecības preces – sadzīves tehnika, mēbeles, dārglietas utt. Teorētiski izsolē var nonākt jebkāda kustama manta – arī aitas, suņi un kaķi, tāpat apģērbs, pārtika, kosmētika un citas preces. Ja, piemēram, izolē pārdotu kāda zoodārza kustamo mantu, izsolē varētu nonākt arī zilonis.

G. Berlande atceras gadījumus, kad, pārdodot kosmētikas preču tirgotāja mantas, kastēm vien tika piedāvāti vates tamponi. Pircējiem nevajadzētu brīnīties, ja savureiz izsolē pārdodamo priekšmetu klāstā redzamas, piemēram, bērnu gultas vai plaukti, lai gan Civilprocesa likuma pirmais pielikums paredz, ka bērnu piederumi netiek pakļauti piespiedu piedziņai. Var gadīties, ka parādniekam mājās ir bērnu gultas, bet bērni ir sen izauguši, tādēļ parādnieks šīs mēbeles labprāt atvēl izsolīšanai. Tikpat labi  tiesu izpildītājs var pārdot kādai juridiskai personai piederošas preces, teiksim, mēbeļu ražotāja mantu, līdz ar to pārdošanā būs pieejamas bērnu gultiņas, galdiņi vai krēsli.

 Pie kustamās mantas pieder arī parādniekam piederošās kapitāldaļas uzņēmumos, bet to pārdošana ir specifiska, tādēļ šajā skaidrojumā to izsolīšanas kārtība netiks skarta.

Jājautā tiesu izpildītājam vai viņa palīgam

Kā paredz Civilprocesa likums, katrā izsoles paziņojumā tiesu izpildītājs norāda pārdodamos priekšmetus un to novērtējumu, nodrošinājuma summu, kas iemaksājama tiesu izpildītāja depozīta kontā, pārdošanas vietu un laiku, parādnieka vārdu un uzvārdu, kā arī tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu un amata vietu. Paziņojumā papildus norāda informāciju, vai izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība. Papildus tam, ja izsolē pārdod vairākas kustamas mantas, paziņojumā norāda, vai tās tiek pārdotas kopā kā viens izsoles priekšmets vai arī katra kustamā manta tiek pārdota atsevišķi.

Tātad – jebkurā izsoles sludinājumā lasāms izsolāmās mantas īss apraksts un noteiktā sākumcena, kas vienmēr ir zemāka par šīs preces tirgus vērtību, un tieši šis faktors visbiežāk interesē pircējiem.

 Daļai izsolāmo mantu ir arī fotogrāfijas, un LZTI padome atbalsta to, lai fotogrāfijas būtu pievienotas pilnīgi visām izsolāmajām precēm, jo rada skaidrību par izsolāmo mantu stāvokli un palielina pircēju interesi. Ja fotogrāfijas nav vai arī preces apraksts un attēls nedod vajadzīgo informāciju, potenciālais pircējs var sazināties ar tiesu izpildītāju, kas izsoli organizē. Jāielāgo, ka tikpat zinošs par gaidāmo izsoli ir arī tiesu izpildītāja palīgs, tādēļ visus neskaidros jautājumus var uzdot arī viņam.

"Parādnieka mantas pārdošana izsolē ir arī parādnieka labā: jo izdevīgāk kaut ko izdosies pārdot, jo ātrāk parādnieks varēs norēķināties ar piedzinēju un atbrīvoties no parādsaistībām."

Kā stāsta G. Berlande, ne vienmēr interesentiem būs iespēja sev tīkamās preces apskatīt klātienē. Viss atkarīgs no tā, kur izsolāmās mantas tiek glabātas. Ja tās, piemēram, joprojām glabājas pie parādnieka un viņš nav ieinteresēts izsoles sekmīgā iznākumā, mantu apskate var būt apgrūtināta. Bet var gadīties arī tāds parādnieks, kas grib, lai viņa manta izsolē sasniedz iespējami augstāku cenu, tādēļ labprāt izrāda pārdodamās preces, izceļot to labās īpašības un kvalitāti. Tomēr katrs gadījums ir citāds, tādēļ labāk ir sazināties ar tiesu izpildītāju.

Nav iespējams dot vispārīgu atzinumu par to, cik kvalitatīvas preces tiek pārdotas tiesu izpildītāju izsolēs. Tāpēc bieži vien pircējam pirms preces iegādes, piemēram, nebūs iespējams pārliecināties, vai automātiskajai veļas mašīnai darbojas visas programmas. Arī nekādu preču garantiju tiesu izpildītājs neizsniegs un mantu nevarēs atgriezt atpakaļ, ja pēc iegādes izrādīsies, ka tai ir kāds trūkums – ar to nu pircējam jārēķinās.

Drošības nauda jāiemaksā laikus

Pircējam, kas izvēlējies iegādāties kādu preci, laikus jāsamaksā nodrošinājums 10% apmērā no izsolāmās mantas noteiktās vērtības. Pircējam jāpievērš uzmanība tam, kas teikts sludinājumā. Atsevišķos gadījumos katru tajā norādīto mantu var nopirkt atsevišķi, bet dažkārt visas izsolāmās mantas tiek pārdotas kā lietu kopums - sludinājumā tas vienmēr ir skaidri saprotams. Ja tur teikts, ka kustamā manta tiek pārdota kā lietu kopība, tad tās pa vienai iegādāties nevarēs.

Nodrošinājuma summa uz tiesu izpildītāja kontu, kas norādīts sludinājumā, jāpārskaita laikus. Prakse liecina, ka tas jādara vismaz divas trīs dienas pirms izsoles. Tiesu izpildītājs, sākoties izsolei, pārbaudīs, vai visi tās dalībnieki nodrošinājumu ir iemaksājuši. Tiesu izpildītājam ir tiesības atteikt piedalīties izsolē dalībniekam, kura nodrošinājuma naudas iemaksa kontā neuzrādās. Šādā gadījumā par nepietiekamu pierādījumu nodrošinājuma iemaksai var tikt uzskatīts arī bankas maksājuma uzdevums, ko uzrāda izsoles dalībnieks, jo nav iespējams pārbaudīt, vai maksājuma uzdevums nav atsaukts.

Potenciālajam pircējam nav īpaši jāpaziņo tiesu izpildītājam par savu vēlmi piedalīties izsolē – viņam jāsamaksā nodrošinājums un jāierodas izsoles sludinājumā norādītajā laikā un vietā, līdzi ņemot pasi. Ja pircēju pārstāv kāda cita persona, jau laikus jāsagatavo notariāli apliecināta pilnvara.

Parasti izsole notiek izsoles rīkotāja – tiesu izpildītāja – birojā. Pirms izsoles tās dalībnieki nezina, ar cik konkurentiem viņi sastapsies, tomēr izsole var notikt vien tad, ja uz to ieradušies vismaz divi dalībnieki. Civilprocesa likuma 589. pants paredz, ka tiesu izpildītājs pasludina izsoli par nenotikušu, ja izsolē nav ieradies neviens solītājs vai ieradies tikai viens solītājs; neviens no tiem, kas ieradies, nesola vairāk par izsoles sākumcenu vai arī nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas.

Izsolē uzvar tas, kurš sola vairāk

Civilprocesa likums paredz, ka solīšanā nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas piedalījusies mantas apķīlāšanā, mantas izsolītājam, kā arī izsolē klātesošajam policijas vai pašvaldības pārstāvim. Savukārt piedzinējam ir tiesības piedalīties izsolē vispārējā kārtībā – tieši tāpat kā citiem izsoles dalībniekiem.

Sākoties izsolei, tiesu izpildītājs informē, vai izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība. Uzsākot katra izsoles priekšmeta izsolīšanu, tiesu izpildītājs nosauc priekšmeta sākumcenu, nosaka izsoles soli – ne mazāku par vienu procentu un ne lielāku par 10 procentiem no mantas izsoles sākumcenas – un jautā izsoles dalībniekiem, vai kāds sola vairāk. Solītās cenas tiesu izpildītājs paziņo mutvārdos un ieraksta izsoles aktā, kamēr vien turpinās pārsolīšana.

Pārsolīšanai beidzoties, tiesu izpildītājs trīs reizes jautā, vai neviens nesola vairāk. "Ja pēc trešās reizes neseko pārsolījums, tiesu izpildītājs izdara piesitienu un paziņo, ka pārsolījumus vairs nepieņem un izsolāmais priekšmets ir pārdots," teikts Civilprocesa likumā.

Kā stāsta G. Berlande, parasti tiesu izpildītājs piesitienam izmanto izsoles āmuru, tomēr likums neparedz, ka tas ir obligāts. Tikpat labi piesitienam var izmantot, piemēram, pildspalvu.

"Nekādu preču garantiju tiesu izpildītājs neizsniegs un mantu nevarēs atgriezt atpakaļ, ja pēc iegādes izrādīsies, ka tai ir kāds trūkums."

Izsolei beidzoties, tiek sastādīts izsoles akts. Personai, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, noteiktā laikā jāsamaksā pilna nosolītā summa un pievienotās vērtības nodoklis, ja izsoles cena ar to apliekama, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc izsoles. Ja nosolītā summa pārsniedz vienu tūkstoti latu, tiesu izpildītājs pēc nosolītāja lūguma var atlikt pilnas pirkuma cenas un pievienotās vērtības nodokļa samaksu uz laiku līdz septiņām dienām. Ja nosolītā summa pārsniedz 100 000 latu, tiesu izpildītājs pēc nosolītāja lūguma var atlikt pilnas pirkuma cenas un pievienotās vērtības nodokļa samaksu uz laiku līdz četrpadsmit dienām. Kad izsolē nosolītā summa un pievienotās vērtības nodoklis samaksāts pilnā apmērā, nopirktie priekšmeti nododami nosolītājam, un tiesu izpildītājs par to sastāda aktu.

Pircējs tiesu izpildītājam pirkuma maksu var maksāt gan skaidrā naudā, gan ar pārskaitījumu. Šādā gadījumā kā pierādījums tam, ka samaksāts laikā, derēs bankas apliecināts maksājuma uzdevums.

Nodrošinājumu, ko iemaksājusi persona, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, ieskaita pirkuma maksā. Pārējiem izsoles dalībniekiem iemaksāto nodrošinājumu pēc izsoles nekavējoties izsniedz atpakaļ.

Otrā izsole pircējam var būt vēl izdevīgāka

Ja kustamās mantas pirmā izsole kāda iemesla dēļ tiek pasludināta par nenotikušu, var tikt rīkota otrā izsole, bet tas atkarīgs no piedzinēja vēlmēm.

Ja tiek rīkota kustamās mantas otrā izsole, tas ir skaidri norādīts izsoles sludinājumā. Pircējam būtu jāzina tas, ka piedalīšanās otrajā izsolē var būt krietni izdevīgāka nekā pirmajā.  Ja neviens no tiem, kas ieradušies uz otro izsoli, nesola vairāk par izsoles sākumcenu, tiesu izpildītājs paziņo, ka tiek uzsākta priekšmeta izsolīšana ar lejupejošu soli. Tiesu izpildītājs pazemina priekšmeta izsoles sākumcenu par iepriekš noteikto soli, kas nedrīkst būt lielāks par 10 procentiem no izsoles sākumcenas, un prasa, vai kāds no klātesošajiem sola šo cenu. Par katru cenas pazeminājumu tiesu izpildītājs izdara atzīmi izsoles aktā. Tiesu izpildītājs pārtrauc priekšmeta izsolīšanu, ja neviens no tiem, kas ieradies, nesola pat 10 procentus no priekšmeta sākumcenas.

Ja kāds no otrajā izsolē klātesošajiem sola nosaukto priekšmeta cenu, tiesu izpildītājs trīs reizes jautā, vai neviens nesola vairāk. Ja neseko pārsolījums, izdara piesitienu un paziņo, ka pārsolījumus vairs nepieņem un izsolāmais priekšmets ir pārdots. Ja kāds sola vairāk, izsole turpinās ar augšupejošu soli, un otrā izsole sāk tādu pašu gaitu kā tad, ja tā būtu pirmā izsole – ar cenas pielikumu, nevis samazinājumu.

Pircējs, kurš nosolījis pārdodamo priekšmetu zem otrās izsoles sākumcenas, nekavējoties samaksā visu nosolīto summu un pievienotās vērtības nodokli, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Persona, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu par cenu, kas ir augstāka par sākumcenu, nosolīto cenu maksā un nopirkto priekšmetu saņem tāpat kā tad, ja tā būtu mantas pirmā izsole.

Ja arī otrā izsole pasludināta par nenotikušu un piedzinējs divu nedēļu laikā pēc otrās izsoles nav paziņojis par vēlēšanos apķīlāto mantu paturēt sev par pēdējo solīto vai tiesu izpildītāja nosaukto cenu, manta atdodama parādniekam, atbrīvojot to no apķīlājuma, un tiesu izpildītājs par to sastāda aktu.
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU