Ģimenes ārsti varēs pieteikties īpašam darba izvērtējumam

Papildu nauda par labu darbu

Ģimenes ārstiem jau no 2005. gada obligāti jāizpilda noteikti kvalitātes kritēriji, un darba rezultāti ietekmē arī valsts budžeta līdzekļu saņemšanu pilnā apmērā vai tikai daļēji. Šāda kārtība pastāvēs arī turpmāk: visiem ģimenes ārstiem joprojām būs vienotas kvalitātes prasības, bet, lai mudinātu viņus strādāt vēl labāk, Veselības ministrija īpašā darba grupā izstrādājusi papildu kvalitātes kritērijus, kas nebūs obligāti, bet brīvprātīgi.

Ministrijā top grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumos Nr. 1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", iekļaujot tajos ģimenes ārstu darbības kvalitātes novērtēšanas kritērijus un darbības kvalitātes novērtējuma apmaksas kārtību. VM Veselības aprūpes departamenta direktors Reinis Joksts prognozē, ka noteikumi stāsies spēkā jūlijā, un tad ģimenes ārsti varētu sākt pieteikties dalībai šajā izvērtējumā. Pirmie rezultāti par atbilstību vai neatbilstību prasībām varētu būt zināmi 2012. gada februārī.

Darba rezultātus novērtēs pēc īpaši izstrādātas sistēmas, izmantojot gan dažādu reģistru, gan Veselības norēķinu centra informāciju, kā arī pacientu aptaujas.  Ja ārsta kopējais iegūto punktu skaits būs ne mazāks par 70% no kopējā iespējamā punktu skaita, ārsts varēs saņemt papildu atlīdzību. Tiek plānots, ka atlīdzība par 100% kvalitātes kritēriju izpildi varētu būt 3000 lati gadā.

Plānots, ka pievienoties ģimenes ārsta kvalitātes brīvprātīgai novērtēšanai varēs primārās veselības aprūpes ārsti, kuri vismaz sešus mēnešus ir līgumattiecībās ar Veselības norēķinu centru par valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un nesaņem ikmēneša fiksēto maksājumu kā jaunatvērta prakse. Izvērtējumam varēs pieteikties tie ģimenes ārsti, kam reģistrēti vismaz 1200 pacientu vai arī pediatru prakses, kam reģistrēti vismaz 400 pacienti. Šobrīd izvirzītajiem nosacījumiem, pēc Veselības norēķinu centra datiem, atbilst 1076 ģimenes ārstu prakse un 41 pediatra prakse.

Prasības – augstas, bet iespējamas

Veselības ministrijas darba grupā piedalījās gan ministrijas pārstāvji, gan ģimenes ārsti un pašvaldību pārstāvji. Grupa izstrādājusi 22 kvalitātes kritērijus. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas sertifikācijas komisijas locekle Alise Nicmane-Aišpure uzsver, ka neviens kritērijs nav izdomāts tāpat vien – katram ir pamats, jo Latvija nav pirmā valsts, kas šādu sistēmu plāno.

Kā stāsta VM Veselības aprūpes departamenta Primārās veselības aprūpes nodaļas vecākā eksperte Marika Petroviča, finansējuma saņemšanai kvalitātes sistēmas dalībniekiem jāizpilda obligātie kritēriji un jāsavāc ne mazāk kā 70% no kopējā maksimāli iespējamā punktu skaita. Punktu skaitu noteiks pēc kvalitātes kritēriju izpildes, kas precīzi tiks norādīts Ministru kabineta noteikumos.

Plānots vērtēt ģimenes ārsta pieejamības nodrošināšanu – piemēram, kā pacients var saņemt informāciju par ģimenes ārsta darba aktualitātēm, vai var sazināties ar viņu elektroniski, ģimenes ārstus mudinās veidot arī savas mājaslapas utt. Vērtēs arī minimālo ārstniecības personu nodrošinājumu ģimenes ārsta praksē atkarībā no reģistrēto pacientu skaita, kā arī ģimenes ārsta māsas darba vietas nodrošinājumu – piemēram, vai viņa atrodas vienā kabinetā ar ārstu, vai arī katram ir sava telpa. Kritērijos plānots ietvert arī ģimenes ārsta, ārsta palīga vai māsas pacientu pieņemšanas, kā arī prakses aprīkojuma nodrošinājumu. Ģimenes ārstam būs jārūpējas par prakses māsas un ārsta palīga izglītību, plānojot vismaz 20 stundu papildizglītību ik gadu.

"Noteiktā brīdī tie ģimenes ārstu piedāvātie pakalpojumi, kas šobrīd šķiet ekskluzīvi, pēc zināma laika kļūs par standartu."

Vēl viens kvalitātes kritērijs varētu būt īpašas uzmanības veltīšana pacientiem, kas nupat reģistrējušies pie ģimenes ārsta, piemēram, cik ātri ārsts izzina šī cilvēka vispārējo veselības stāvokli utt. Būtisku uzmanību plānots veltīt organizētā vēža skrīninga datu uzraudzībai. Ģimenes ārstam, kas būs pieteicies kvalitātes rādītāju izvērtēšanai, būs rūpīgi jāseko līdzi tam, vai viņa pacienti dodas pie ārsta vēža skrīninga ietvaros vai saņem analīžu rezultātus un vai sāk ārstēties. Plānots rūpīgi vērtēt arī profilaktisko apskašu aptveri atkarībā no vecuma grupām. Kvalitātes kritērijos ietverts arī ārsta profilakses darbs pacientu smēķēšanas atmešanai.

Tiks ņemta vērā arī atsevišķu pacientu grupu aprūpe – vērtēs to, kā ārsts rūpējas par diabēta pacientiem, slimniekiem ar koronāro sirds slimību, pacientiem ar arteriālo hipertensiju, kā arī pacientiem, kas slimo ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību.

Vēl tiks skatīts, kā samazināsies neatliekamās palīdzības dienesta izsaukumu skaits pie ģimenes ārsta reģistrētajiem pacientiem, arī ģimenes ārsta pacientu konsultācijas pie sekundārās veselības aprūpes speciālistiem un ģimenes ārsta pacientu hospitalizāciju skaits.

Kvalitātes rādītājos ietvertas arī ģimenes ārsta veiktās papildu manipulācijas un to apjoms, kā arī recepšu izrakstīšanas dinamika references zālēm un medicīniskām ierīcēm: vairāk punktu saņems tie ģimenes ārsti, kas pacientiem izrakstīs lētākos valsts kompensējamos medikamentus, lai pacientam līdzmaksājums iespējami samazinātos. Vēl vērtēs arī zāļu recepšu saņemšanu ģimenes ārsta praksē – vai pacientiem, kam ir apstiprināta diagnoze un vajadzīgi regulāri recepšu medikamenti, ir iespēja recepti saņemt ātri, nesēžot rindā formalitātes dēļ.

Vēl kvalitātes kritēriji mudinās ģimenes ārstus pieņemt pacientus arī brīvdienās. Par to gan dakterim pienāksies atsevišķa samaksa par nostrādātajām darba stundām, nevis tikai piemaksa par kopējo kvalitātes kritēriju izpildi.

Ko iegūs pacienti?

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomiteja jaunizstrādātos kritērijus vērtē krasi pretrunīgi: ir deputāti, kas uzskata, ka sistēma būs laba, bet ir tādi, kas to apšauba. Deputāte Ingrīda Circene kritizē vairākus kvalitātes kritēriju punktus, uzskatot, ka pacients no šiem kvalitātes kritērijiem patiesībā neko neiegūs. Un galu galā – ja viens ārsts pieteiksies izvērtēšanai, bet otrs ne, tad vieniem pacientiem būs labāka veselības aprūpe, bet otriem sliktāka.

"Kvalitātes kritēriji mudinās ģimenes ārstus pieņemt pacientus arī brīvdienās."

"Ja mans ģimenes ārsts nebūs pieteicies brīvprātīgajam izvērtējumam, es kā viņa paciente būšu diskriminēta," uzskata I. Circene. Viņa nepiekrīt arī padomam, ka jebkuram iedzīvotājam ir tiesības mainīt ģimenes ārstu un izvēlēties labāku. "Kur jūs dzīvojat? Ir ļoti daudz vietu, kur pacientiem šīs izvēles nav, jo tuvākajā apkārtnē ir tikai viens ģimenes ārsts!" saka I. Circene.

Tomēr kritēriju izstrādātāji uzsver: sistēma kopumā vistiešākajā veidā ietekmēs veselības aprūpes kvalitāti. Lai izpildītu kvalitātes kritērijus, ārstiem būs jārūpējas par saviem pacientiem tā, lai viņi būtu pēc iespējas veselāki un apmierinātāki ar sniegtajiem pakalpojumiem. Turklāt lielā daļā Latvijas jau tagad ir iespēja izvēlēties ģimenes ārstu un arī lauku rajonos ne vienmēr pacienti izvēlas ģeogrāfiski tuvāko ārstu.

Ekskluzīvais ar laiku kļūst par normu

Lai pierādītu, ka sistēmai būs jāiestrādājas pamazām, Veselības ministrija rāda kaimiņu pieredzi. Igaunijā ģimenes ārsti brīvprātīgajā kvalitātes novērtēšanas sistēmā iesaistās jau kopš 2006. gada. Tolaik Igaunijā bija 297 ģimenes ārsti, no tiem izvērtējumam pieteicās lielākā daļa – 500 ārsti, bet izpildīt prasības spēja tikai 30 no tiem. Nākamajā gadā pieteicās 452 ārsti un prasības izpildīja jau 175 ārsti. Savukārt 2009. gadā izvērtēšanai pieteicās 678 ģimenes ārsti un kvalitātes prasības izpildīt spēja jau puse – 355 ģimenes ārsti.

Pamatojoties ar Igaunijas pieredzi, VM prognozē arī Latvijas ģimenes ārstu pieteikšanos darba izvērtējumam. Pašlaik Latvijā ir 1117 ārstu prakses, kas teorētiski varētu pieteikties, bet to noteikti nedarīs visas. Ministrija uzskata, ka šogad izvērtējumam varētu pieteikties 670 prakses, bet vismaz 70% punktu iegūs tikai 67 prakses. Nākamgad situācija jau varētu mainīties: pieteiksies 838 prakses un finansējumu iegūs 168 prakses. 2013. gadā pieteikties varētu jau 949 prakses un kritērijus izpildīt spēs jau 380 prakses.

"Šis ir klasisks burkāna un pātagas princips: ja es brīvprātīgi gribu strādāt labāk, man par to pasaka paldies materiālā veidā. "

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide vērtē, ka kvalitātes kritērijos ietvertās prasības ir augstas. Viņai piekrīt ar R. Joksts – taisnība, visi ģimenes ārsti šīs prasības nevar izpildīt, tieši tādēļ arī tās nevar likt obligāti pildīt visiem. R. Joksts uzsver: "Ir svarīgi iesākt šo procesu un parādīt: ja jūs strādāsiet labāk, par to tiks samaksāts."

Sistēmas izveidošanu skaidri atbalsta Saeimas deputāts Guntars Daudze. "Šis ir klasisks burkāna un pātagas princips: ja es brīvprātīgi gribu strādāt labāk, man par to pasaka paldies materiālā veidā. Ideja ir pareiza. Jo šī ir tā reize, kad kāds jauns pienākums netiks uzlikts par obligātu."