Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Fiskālās disciplīnas likumprojektā definēti arī labās prakses principi – caurskatāmība, stabilitāte un taisnīgums.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ar Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija rīkojumu tika atbalstīta Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepcija. Kā galvenās vadlīnijas tajā minētas divas: noteikt budžeta bilances līmeni atbilstoši prognozētajām iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām un makroekonomiskajām prognozēm, nodrošinot pretciklisku fiskālās politikas darbību, un noteikt valsts budžeta izdevumu svārstību amplitūdas un to izmaiņu maksimālā kāpuma „griestus”.
Uzdevums pamatots ar ekonomisko teoriju, kā arī atceroties trekno gadu neveselīgo politiku, kad tika noēsts viss ātri „sakultais sviests” un netika padomāts par valsts rītdienu. Tāpēc ar īpašu likumu paredzēts mazināt šādu risku iespējamību nākotnē, kliedējot valsts ievainojamību nākamajās iespējamajās globālajās ekonomiskajās un finanšu krīzēs.
Fiskālās disciplīnas likums nodrošinātu stingru fiskālo disciplīnu, nosakot ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanas pamatprincipus, tās plānošanas un realizēšanas instrumentus un fiskālos nosacījumus. Dokumenta projektā ir definēta arī fiskālā politika*, kas ir pamatprincipu un lēmumu komplekss, kurš nosaka ieņēmumu un izdevumu politiku, realizējot valsts lomu ienākumu un izdevumu pārdalē.
Kā pamatprincipi noteikti trīs – ilgtermiņa ekonomiskās attīstības, pretcikliskas fiskālās politikas un ilgtspējīgas valsts parāda līmeņa princips. Likumprojektā definēti arī labās prakses principi – caurspīdīgums, stabilitāte un taisnīgums.
Budžeta izstrādes nosacījumus paredzēts nostiprināt Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā, kas tiek sagatavots katru gadu turpmāko triju gadu periodam, nosakot arī, ka maksimāli pieļaujamais valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apmērs pirmajam vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda gadam tiek pārmantots no iepriekšējā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda otrā gada.
Likumprojektā atrunāti arī gadskārtējā budžeta grozīšanas nosacījumi, kā arī paredzēts, ka valdības parāds gada beigās nedrīkst pārsniegt 60% no IKP (tas ir viens no Māstrihtas kritērijiem).
Savukārt izstrādātie grozījumi Satversmes 66. pantā paredz, ka valsts budžets ir sabalansēts vai veidots ar pārpalikumu. Budžeta deficīts ir pieļaujams ekonomikas lejupslīdes apstākļos, nepārsniedzot 3 procentus no IKP (tas arī ir Māstrihtas kritērijs). Lielāks deficīts pieļaujams, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas visu Saeimas deputātu. Arī attiecībā uz valsts parāda 60% „griestiem” ierosināts, ka lielāks apmērs pieļaujams, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas visu deputātu.
Pašreiz Satversmes 66. pants nosaka: Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets. Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem šos izdevumus segt (šī norma paliktu arī panta jaunajā, papildinātajā redakcijā). Pēc budžeta gada notecēšanas Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.
"Ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar neparedzētiem izdevumiem budžetā, tajā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem šos izdevumus segt."
Valsts pamatlikumā vēl viens - 73. pants attiecas uz budžetu, jo ir noteikts, ka budžetu, arī likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem nevar nodot tautas nobalsošanai.
Pēc Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes 10. janvārī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paskaidroja, ka pie FM sagatavotajiem likumprojektiem valdība atgriezīsies nākamnedēļ, uzaicinot uz Ministru kabineta sēdi konstitucionālo tiesību ekspertus, vēsta BNS. Pēc premjera teiktā, tiks izskatīti divi risinājumi - ieviest Fiskālās disciplīnas likumu ar Satversmes grozījumiem vai bez tiem.
Premjers arī atzina, ka Fiskālās disciplīnas likums attiecībā uz 2011., 2012. gadu nav steidzams, jo šim periodam darbojas Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma un budžeta deficīta mērķi tajā jau ir noteikti. Taču likuma nosacījumiem jābūt izstrādātiem līdz starptautiskā aizdevuma programmas beigām.
Valdības dokumentu apritē atrodamā informācija liecina, ka 2010. gada 30. jūnijā FM jau organizēja konsultācijas ar konstitucionālo tiesību ekspertiem, kurās piedalījās Eiropas Savienības tiesas tiesnesis un tiesību eksperts Egils Levits, Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji Sandra Sondore–Kukule un Inese Lībiņa–Egner, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, Publisko tiesību institūta pārstāvis Arvīds Dravnieks, zvērināts advokāts un Latvijas Universitātes lektors Lauris Liepa, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāve Sanita Mertena.
27. augustā Finanšu ministrijā notikušas neformālas konsultācijas, piedaloties Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem.
Parakstoties uz starptautisko aizdevumu, Latvijas Republika apņēmās ievērot fiskālo disciplīnu. Tas pausts gan pirmajā Nodomu vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam 2008. gada 18. decembrī, gan jaunākajos 2010. gadā dokumentāri apliecinātajos solījumos.
LB komentārs, kāpēc nepieciešams Fiskālās disciplīnas likums?
Arvils Sautiņš, Latvijas Bankas padomes loceklis:
– Iepriekšējo gadu pieredze ar nepietiekami stingru budžeta politiku, kas veicināja makroekonomisku nesabalansētību un nestabilitāti, liecina, ka Fiskālās disciplīnas likums Latvijā ir nepieciešams. Tas palīdzētu veicināt vienmērīgu izaugsmi un rezultātā - lielāku labklājību. Tādēļ labi, ka Finanšu ministrijas virzītais likumprojekts atsācis ceļu uz apstiprināšanu.
Ko dos likuma pieņemšana?
Tieši caur fiskālo disciplīnu ir iespējams panākt vienmērīgāku tautsaimniecības izaugsmi un augstāku iedzīvotāju labklājību. To uzskatāmi demonstrē pēdējo gadu pieredze budžeta veidošanas jomā Latvijā un Igaunijā – pareizāk, to salīdzinājums, kas nav par labu Latvijai. Kamēr Latvijā laikā, kad ekonomika attīstījās pārāk strauji, un tā rezultātā būtiski pieauga inflācija, valsts budžetā regulāri gada vidū tika iekļauti papildu izdevumi. Igauņi šos straujās izaugsmes rezultātā budžetā ienākošos ieņēmumus spēja uzkrāt – pietaupīt nebaltām dienām. Tā rezultātā mūsu ziemeļu kaimiņi ieguva divreiz.
Turklāt, ņemot vērā to, ka igauņiem ar saprātīgu fiskālo politiku izdevās piebremzēt tautsaimniecības pārkaršanu, arī ekonomiskā lejupslīde tur ir bijusi mazāka nekā Latvijā un arī atveseļošanās un izaugsme gaidāma agrāk.
Kopumā galvenais ieguvums no likuma pieņemšanas būs tas, ka Latvija kļūs vairāk līdzīga Igaunijai, mazāk – Grieķijai.
Kāpēc ir nepieciešams jauns likums? Vai fiskālo disciplīnu nevar panākt esošajā institucionālajā ietvarā?
Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka esošais budžeta veidošanas process nav bijis pietiekami stingrs. Valsts ilgtermiņa makroekonomiskā stabilitāte vairumā gadījumu nav bijusi valdību prioritāte numur viens. Iespējams, ka citos apstākļos (piemēram, ja nenotiktu Latvijai raksturīgās salīdzinoši biežās valdību maiņas) vajadzība pēc šāda likuma būtu mazāka, jo pie varas esošās partijas būtu vairāk orientētas uz ilgtermiņa politikas īstenošanu.
"Likums padarīs Latviju vairāk līdzīgu Igaunijai, mazāk līdzīgu – Grieķijai. (Arvils Sautiņš, Latvijas Bankas padomes loceklis)"
Tomēr sekas, ja šis stabilitātes aspekts tiek ilgstoši ignorēts, var būt postošas. Tāpēc ir svarīgi šo fiskālās disciplīnas jēdzienu nostiprināt likumā. Turklāt pēdējā laika finanšu tirgus attīstības tendences, kas arvien lielāku uzmanību pievērš valstu fiskālajai stabilitātei, ir likušas būtiski nostiprināt fiskālo disciplīnu arī valstīs ar stabilām valdībām, piemēram, Lielbritānijā. Fiskālās disciplīnas pastiprināšanai tur pēc iepriekšējām vēlēšanām izveidota neatkarīga valsts finanses uzraugoša institūcija.
Kādiem ir jābūt likuma pamatprincipiem, lai tas veiksmīgi darbotos?
Lai likums veiksmīgi darbotos, tam ir jānodrošina pretcikliska fiskālā politika jeb vienkāršāk – laikā, kad ekonomiskā izaugsme valstī ir strauja, budžetā ir jāveido pārpalikums, kuru savukārt var izmantot tad, kad valsts tautsaimniecību skar kādas nelabvēlīgas tendences. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas mazo izmēru un lielo atkarību no ārējiem notikumiem, ir pilnīgi skaidrs, ka no dažādiem satricinājumiem mums pilnībā neizdosies izvairīties arī turpmāk. Turklāt, kā apliecina mūsu nesenā pieredze, šie satricinājumi mēdz būt visai ievērojami, līdz ar to, piemēram, IKP kritums var būt diezgan būtisks.
Un, lai fiskālā politika spētu veiksmīgi pildīt savu stabilizējošo lomu šādos ekonomisko satricinājumu laikos, labajos laikos uzkrātajām rezervēm arī ir jābūt ievērojamām. No šī apsvēruma izriet, ka budžeta pārpalikumiem straujās izaugsmes gados arī ir jābūt salīdzinoši lieliem.
Visbeidzot, lai nodrošinātu likuma sekmīgu darbību un panāktu pietiekami lielu budžeta rezervju apjomu, ir nepieciešams nodrošināt to, ka budžeta izdevumi netiek būtiski palielināti apstākļos, kad nodokļu ieņēmumi pārsniedz plānotos. Kā mēs redzējām, tā bija viena no vājākajām vietām visā budžeta veidošanas procesā, un jācer, ka jaunais likums šo nepilnību novērsīs.
Vai likums nevājinās parlamentāro demokrātiju valstī?
Šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, gan pēc principiem, gan institucionālās kārtības līdzīgi likumi jau šobrīd veiksmīgi darbojas valstīs, par kuru parlamentārās demokrātijas stiprumu un stabilitāti nav ne vismazāko šaubu – piemēram, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā utt.
Otrkārt, likuma galvenā ideja ir ierobežot pārāk strauju budžeta tēriņu pieaugumu, lai tie gan tuvākajā, gan tālākajā nākotnē neapdraudētu valsts makroekonomisko stabilitāti. Tajā pašā laikā likums pilnībā atzīst budžeta kā galvenā ekonomiskā instrumenta lomu, ar kura palīdzību sabiedrības vairākuma uzticību guvušās partijas un to apstiprinātā valdība īsteno savu programmu. Tādējādi, lai gan kopējais budžeta izdevumu slieksnis ir ierobežots, par izdevumu sadalījumu šā sliekšņa ietvaros partijas vēl joprojām varēs brīvi spriest un pilnībā pielāgot budžeta izdevumus atbildoši noteiktajām prioritātēm, atkarībā no izvirzītās valsts attīstības vīzijas.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
