Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Trūcīgās ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas īpašumā var būt tikai viens – vai nu automobilis, vai motocikls.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ministru kabineta noteikumi Nr. 299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” stājās spēkā 2010. gada 1. aprīlī, bet kopš 2011. gada 1. janvāra tajos sagaidītas pirmās izmaiņas.
Tās attiecināmas uz trūcīgas personas ienākumiem, īpašumā esošiem transportlīdzekļiem un sociālā dienesta iespēju izvērtēt ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam.
Ienākumi – 90 lati
Līdz šim noteikumos bija paredzēts, ka ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi uz katru ģimenes locekli mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1. janvārī valstī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēra.
Kā skaidro Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta Sociālās palīdzības un sistēmas monitoringa nodaļas vecākā referente Maruta Pavasare, saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 19. novembra sēdē nolemto, viens no 2011. gada valsts budžetā īstenojamiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem ir minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 180 latiem līdz 200 latiem, sākot ar 2011. gada 1. janvāri. Vienlaikus Ministru kabineta 2010. gada 19. novembra sēdē tika nolemts trūcīgas ģimenes (personas) statusa noteikšanai 2011. un 2012. gadam piemērot 90 latu robežu.
"Mērķis ir sniegt palīdzību brīdī, kad ģimene (persona) pati nespēj rast ienākumu avotus."
Līdz ar „Noteikumu par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” grozījumiem ienākumu aprēķināšanā vairs netiks rēķināti procenti no minimālās algas, bet noteikts konkrēts ienākumu apjoms: ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi uz katru ģimenes locekli mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu.
Auto var būt iegūts nesen
Viens no iemesliem, kāpēc sociālais dienests līdz šim atteica piešķirt trūcīgā statusu, bija automašīnas nonākšana ģimenes vai personas īpašumā nesen. „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” paredzēja, ka par īpašumu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāms viens automobilis, kas ģimenes (personas) īpašumā ir ilgāk par 24 mēnešiem.
Pašvaldību sociālo dienestu darbinieki Labklājības ministrijai vairākkārt norādīja, ka šis regulējums jāmaina, jo tas ierobežoja iespēju sarežģītās sociālās situācijās piešķirt trūcīgās ģimenes vai personas statusu un sociālās palīdzības pabalstus, ja trūcīgā statusa prasītājiem īpašumā ir automašīna, bet nav līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. Situācijas bija ļoti dažādas: piemēram, ģimene nesen dārgo džipu nomainījusi pret lētu mašīnu, līdz ar to izskatās, ka automašīna īpašumā nonākusi nesen, kāds pirms gada uzdāvinājis savu veco auto vai tas saņemts mantojumā, jā, varbūt arī mašīna nesen nopirkta, jo citādi bērni nevar tikt uz skolu.
Arī Tiesībsargs 2010. gada 23. jūlijā Labklājības ministrijai norādīja uz nepilnībām trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanā. Piemēram, 2. grupas invalīds pēdējā gada laikā īpašumā ieguvis speciāli pielāgotu automobili, un viņam bijis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par medicīniskajām indikācijām speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei. Tā kā MK noteikumi noteica, ka vienīgais kritērijs attiecībā uz automobiļa pieļaujamību trūcīgas personas statusa iegūšanai ir automobiļa īpašumā atrašanās laiks – 24 mēneši –, tad teorētiski sociālais dienests trūcīgā statusa piešķiršanu šim cilvēkam varēja atteikt.
Tiesībsarga birojs norāda, ka šī norma ir pretrunā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, jo liek personām ar invaliditāti atteikties no pieejamības un pārvietošanās iespēju nodrošinoša līdzekļa.
"Sociālās drošības tīkla stratēģijā atbilstība trūcīgas personas statusam 2010. gadā tika prognozēta aptuveni 200 000 personām."
Tagad līdzšinējā kārtība ir mainīta. Kopš 2011. gada 1. janvāra, nosakot atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, vairs neņem vērā ģimenes (personas) vienīgā automobiļa īpašumā atrašanās laiku. Jāuzsver, ka joprojām spēkā ir norma, ka trūcīgās ģimenes (personas) īpašumā var būt tikai viens automobilis.
Noteikumos precizēts arī citu transportlīdzekļu skaits. Līdz šim bija noteikts, ka par īpašumu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāms viens velosipēds katram ģimenes loceklim vai motocikls, motorollers vai mopēds, kas ir ģimenes (personas) īpašumā. Kops 2011. gada 1. janvāra par īpašumu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi viena garāža, viens automobilis vai motocikls, kas ir ģimenes (personas) īpašumā, kā arī viens velosipēds, mopēds vai motorollers katram ģimenes loceklim.
Tātad, ja līdz šim ģimenei varēja būt viens šāda veida transportlīdzeklis (izņemot velosipēdu), tad tagad tāds var būt katram ģimenes loceklim. M. Pavasare uzsver: „Ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas īpašumā var būt tikai viens – vai nu automobilis, vai motocikls. Turklāt papildus tiek pieļauta iespēja, ka ģimenē vēl katram ģimenes loceklim var būt pa vienam braucamajam – viens velosipēds vai viens mopēds, vai arī viens motorollers.”
Kā skaidro M. Pavasare, ja ģimenes īpašumā ir, piemēram, autobuss, lauksaimniecības tehnika, tad tiek vērtēti gūtie/negūtie ienākumi no tiem, kā arī vienošanās līgumā tiek paredzēti pasākumi ienākumu gūšanai no šiem ražošanas līdzekļiem. „Mūsu mērķis nav ģimeni vispirms novest dziļā nabadzībā un tikai tad sniegt palīdzību, mērķis ir sniegt palīdzību brīdī, kad ģimene (persona) pati nespēj rast ienākumu avotus,” uzsver M. Pavasare.
Varēs pārvērtēt situāciju
Vēl grozījumi dod tiesības sociālajam dienestam no jauna izvērtēt ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, ja būtiski mainās ģimenes (personas) materiālā un sociālā situācija periodā, kad noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam.
Kā skaidro M. Pavasare, par būtiskām uzskatāmas izmaiņas, kas nedod tiesības saglabāt jau piešķirto trūcīgas ģimenes (personas) statusu. Ja trūcīgā statuss saglabājas, GMI netiek mainīts.
Piemēram, ja persona ģimenē sāk dalību 100 latu programmā un šādi ienākumi personai nenodrošina vairāk kā 90 latus mēnesī, tad ģimenei saglabājas trūcīgas ģimenes statuss un GMI pabalsts šai ģimenei nav jāpārrēķina visu periodu līdz sešu mēnešu perioda beigām. Ja pēc sešu mēnešu perioda persona neturpina piedalīties 100 latu programmā, no jauna tiek izvērtēta situācija, aprēķināts un piešķirts GMI pabalsts nākamajiem sešiem mēnešiem. Ja statuss atceļams, arī GMI tiek atcelts.
Savukārt, ja atsevišķi dzīvojoša persona trūcīgā statusa laikā sāk dalību 100 latu programmā, pēc trim mēnešiem viņas ienākumi par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem pārsniedz 90 latus. Ja persona turpina piedalīties 100 latu programmā, sociālais dienests pēc trim mēnešiem no jauna izvērtē atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, atceļot iepriekšpieņemto lēmumu par periodu, kas pārklājas no izvērtēšanas brīža līdz iepriekš piešķirtā statusa perioda (sešu vai 12 mēnešu) beigām. Personai tiek pārrēķināts arī GMI pabalsts, kas praktiski nozīmē – atcelt lēmumu par GMI pabalsta izmaksu līdz ar statusa zaudēšanu.
"Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi uz katru ģimenes locekli mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu."
Kā pašvaldību sociālajiem darbiniekiem iesaka M. Pavasare, būtu labi šādu varbūtību paredzēt vienošanās līgumā, nosakot klientam pienākumu informēt par ienākumu izmaiņām un dienestam - šādos gadījumos pieņemt lēmumu par GMI pārtraukšanu.
No 2010. gada janvāra līdz oktobrim vidēji trūcīgā statuss tika noteikts 151 176 personām mēnesī jeb 6,74% no iedzīvotāju skaita. Īpaši trūcīgo skaits pieauga 2010. gada septembrī - attiecīgi no 103 093 personām jeb 4,59% no iedzīvotāju kopskaita 2010. gada janvārī līdz 180 777 personām jeb 8,08% 2010. gada septembrī. Taču oktobrī un novembrī samazinājās to personu kopums, kam noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam - attiecīgi novembrī 171 296 personas jeb 7,69% no iedzīvotāju kopskaita.
Sociālās drošības tīkla stratēģijā atbilstība trūcīgas personas statusam 2010. gadā tika prognozēta aptuveni 200 000 personām jeb 8,8% no iedzīvotāju skaita.
