Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja šķidrumu neraudzē, tad nav tiesību to dēvēt par kvasu, tad tas ir vienkārši dzēriens.
FOTO: Aigars Jansons, A.F.I
Kas patērētājam jāsaprot ar vārdu "kvass"
"Kvass ir raudzēts bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no rupjmaizes, iesala un rudzu miltiem, - tā skaidro "Ilustrētā svešvārdu vārdnīca", bet šajā skaidrojumā sniegts tikai viens izejvielu kopums. Tiesa, liekot akcentu uz to, ka kvass ir raudzēts dzēriens, kas ir noteicošā īpašība," skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Pārtikas pārstrādes nodaļas vecākā referente Elita Grīga.
Pilnīgāka kvasa definīcija sniegta noteikumos "Kvalitātes un klasifikācijas prasības kvasam un kvasa (iesala) dzērienam": kvass ir "dzēriens, ko iegūst, raudzējot kvasa misas maisījumu ar mikroorganismu kultūru raugu un pēc raudzēšanas tam pievienojot vai nepievienojot cukuru un citas pārtikas izejvielas un pārtikas piedevas. Faktiskais spirta daudzums kvasā nepārsniedz 1,2 tilpumprocentus".
"Stiprums līdz 1,2 tilpumprocentiem kvasā rodas, to dabīgā veidā raudzējot līdz 16 stundām, kā paredz kopējais tehnoloģiskais process," stāsta vecākā referente. "Ja šķidrumu neraudzē, tad nav tiesību to dēvēt par kvasu, tad tas ir vienkārši dzēriens."
"Lai nebūtu pārpratumu un kvass atbilstu tam izvirzītajām prasībām, noteikumos ir precīzi nosaukts, kuras piedevas drīkst būt kvasā."
Nepasterizēta kvasa izlietošanas laiks ir īss, maksimāli trīs līdz piecas dienas un ievērojot tā uzglabāšanu atbilstošā temperatūrā +5oC. Kvasam, lai nesabojātu tā dabīgumu, nedrīkst pievienot nekādus konservantus, šādi paildzinot uzglabāšanas termiņu. Tomēr, lai realizācijas laiku pagarinātu, kvasu drīkst pasterizēt, piemērot sterilo filtrēšanu un aseptisko iepildīšanu, kā arī regulēt tā skābumu un pievienot pienskābi (E 270), citronskābi (E 330), askorbīnskābi (E 300), nātrija benzoātu (E 211) un kālija sorbātu (E 202). Neviena cita pārtikas piedeva nedrīkst būt pievienota kvasam. "Šī prasība noteikumos ir ļoti uzsvērta, jo pārtikas piedevu un konservantu, ko izmanto pārtikas produktos, ir daudz. Lai nebūtu pārpratumu un kvass atbilstu tam izvirzītajām prasībām, noteikumos ir precīzi nosaukts, kuras piedevas drīkst būt kvasā," uzsver E. Grīga. "Arī pasterizēts kvass ir dabīgs, jo pasterizācijas procesā kvasa uzbūve un sastāvs netiek izjaukts."
Produkta glabāšanas stabilitātes uzlabošanai izmantojot iepriekšminētos tehnoloģiskos procesus, kvasa realizācijas laiku var pagarināt līdz trim un pat līdz sešiem mēnešiem, kas dod iespēju šo produktu ražot arī eksportam.
Kvasu var dzert ne tikai, lai remdētu slāpes, bet arī lai attīrītu organismu, jo šī raudzētā dzēriena iedarbība uz cilvēka organismu ir līdzīga kā kefīram, kas regulē zarnu trakta darbību un neļauj vairoties kaitīgiem mikrobiem. Lai kvass labi veldzētu slāpes, to pirms lietošanas ieteicams atdzesēt līdz +15oC.
Kas ir kvasa un iesala dzēriens
Kvasa un iesala dzēriens ir neraudzēts un bezalkoholisks, un to iegūst, izmantojot graudu produktu ekstraktu, ūdeni, aromatizētājus, konservantus un citas pārtikas apritē atļautās sastāvdaļas. Kvasa un iesala dzērieniem, atšķirībā no dabīgā kvasa, drīkst pievienot arī saldinātājus un aromatizētājus. Iesala dzērienu sastāvā noteikti jābūt iesalam, kas iegūts, diedzējot graudaugus. Iesala dzēriens nebūs ražots no, piemēram, augļiem un dārzeņiem. Graudu apstrādes tehnoloģija ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas. Šīs vērtīgās vielas pārstrādes procesā pāriet dzērienā un piedod tam īpašu garšu. Savukārt kvasa dzērieniem iesala klātbūtne nav obligāta.
"Kvasa un iesala dzēriens ir dzēriens - tā pagatavošana ir ātra un vienkārša, arī pašizmaksa ir zemāka nekā kvasam."
"Dzērienu būtībā var gatavot no jebkā, piemēram, sajaucot biezeni, koncentrātu vai ekstraktu ar ūdeni. Dzēriens ir dzēriens, tā pagatavošana ir ātra un vienkārša, arī pašizmaksa ir zemāka nekā kvasam," skaidro E. Grīga. "Dzērienam nav tā pilnvērtīgā sastāva, kāds ir kvasam. Turklāt dzērieni nav raudzēti un tiem drīkst pievienot konservantus. Tā ir nozīmīga atšķirība. Līdz šim kvasa un kvasa dzērieni tirgū bija "sajaukušies". Noteikumu mērķis bija radīt šo nošķirtību un ieviest skaidrību, lai netiktu maldināti patērētāji. Patērētāju informētība būs lielāka, un arī tirgus pamazām sakārtosies."
Nosaukumam jāatspoguļo sastāvs
Pēc noteikumu stāšanās spēkā tirdzniecības nosaukums "kvass", "kvasa dzēriens" vai "iesala dzēriens" drīkstēs parādīties tikai uz tiem produktiem, kas atbilst noteikumos minētajām prasībām. Turklāt tirdzniecības nosaukumu "kvasa dzēriens" vai "iesala dzēriens" papildu apzīmējumā nedrīkstēs izmantot vārdu "kvass".
Patentu valdes mājaslapas datubāzē (Latvijā pieteiktās un reģistrētās preču zīmes) pieejama informācija par reģistrētām preču zīmēm, kurās ietverts vārds "kvass". Viena no šādām preču zīmēm ir "Lauku kvass", kas pēc savas būtības nav kvass, bet ir neraudzēts dzēriens.
"Ja šis dzēriens tiks ražots atbilstoši jaunajiem noteikumiem, ar raudzēšanas metodi, nepievienojot noteikumos neatļautas pārtikas piedevas, tad patentēto nosaukumu lietot drīkstēs," stāsta vecākā referente.
"Turpmāk "kvass", "kvasa dzēriens" vai "iesala dzēriens" drīkstēs parādīties tikai uz produktiem, kas atbilst noteikumos minētajām prasībām."
Kā skaidro Patentu valde, attiecībā uz bezalkoholiskajiem dzērieniem "kvass" ir vārds, kas apzīmē preču veidu. Tieši tāpat kā vārdi "piens", "maize". Lietot preču grupas nosaukumu ir tiesības jebkuram ražotājam, kas šīs grupas produktus ražo. Bet vārdu salikumu "Lauku kvass" lietot var tikai tas uzņēmums, kas preču zīmi ir patentējis un ar šo nosaukumu tirgū laiž raudzētu dzērienu – kvasu.
Noteikumi "Kvalitātes un klasifikācijas prasības kvasam un kvasa (iesala) dzērienam" stāsies spēkā 2011. gada 1. jūlijā. Līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai arī kvasu, kvasa dzērienu un iesala dzērienu, varēs ražot, kā tas ticis ražots līdz šim. Produkciju, kas būs saražota līdz 1. jūlijam, varēs tirgū realizēt līdz dzēriena derīguma termiņa beigām, bet ražošanai no 1. jūlija gan jāatbilst šo noteikumu prasībām.
"Pārejas laiks ir iedots krietns, lai paspētu sagatavoties ar visu – marķējumu, etiķetēm, ražošanas procesu utt. Tur nav pamata uztraukumam. Jautājums ir: vai mēs gribam šo tirgu sakārtot vai ne. Sabiedrība visumā atzinīgi izsakās par šiem noteikumiem, un paši ražotāji beigu beigās – arī. Jauno noteikumu iespaidā varētu rasties arī jauni kvasa, un kvasa un iesala dzērienu ražotāji," teic ZM Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Pārtikas pārstrādes nodaļas vecākā referente E. Grīga.
