SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
09. novembrī, 2010
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Finanses
1
1

Nekustamā īpašuma nodokļa vecās problēmas būs jārisina jaunajai Saeimai

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Nekustamā īpašuma nodokļa naudai būtu jāuztur pašvaldības infrastruktūra. Pagaidām nodokļa sūtība tiek greizi izpildīta.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Nekustamā īpašuma nodokļa likumā nepieciešami daudzi grozījumi, atzina vēl iepriekšējās, 9. Saeimas deputāti, kuri pilnvaru beigās paguva vien pieņemt steidzīgākās izmaiņas, lai novērstu nodokļa nevienlīdzīgu piemērošanu garāžu īpašniekiem. Taču iepriekšējās Saeimas komisiju diskusijās atklājās arī citas problēmas – ar kadastra informāciju, ar nekustamā īpašuma biznesa zelta gados šim nolūkam transformēto lauksaimniecības zemi un tagad vairs nepaceļamo nodokļa nastu apbūves zemei. Diametrāli pretēji šogad parlamentā ir spriests gan par paaugstinātu likmi aizlaistiem laukiem, gan par minimālo piecu latu maksājuma lietderību.

Likums tiek lāpīts pa gabaliņam. Arī 9. Saeimas atstātajā mantojumā ir vēl viens likumprojekts ar grozījumiem, kā arī virkne priekšlikumu, lai risinātu problēmas, kas atklājušās tā piemērošanā. Tiesa, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē oktobrī vairākkārt tika norādīts: mēs nevaram lemt par budžetam tik izšķirīgām normām, taču tika solīts vēstījumu nodot nākamajai Budžeta komisijai.

Nodoklis aizsargātas dabas teritorijās

Kā atsevišķu pašvaldību liela problēma šogad uzrādīta likuma pārejas noteikumu 34. punktā noteiktā prasība, ka nekustamā īpašuma nodoklis par zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās 2010. gadā nepārsniedz 2009. gadā noteikto apmēru.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere kā pārliecinošāko minēja Salacgrīvas pašvaldības piemēru, kuras teritorijas lielāko daļu aizņem Ziemeļvidzemes biosfēras dabas rezervāts. Viņa arī kritizēja Ministru kabineta nostāju, ka pašvaldībām šajā situācijā nepienākas kompensācija. Sagatavojot nodokļa ieņēmumu prognozi šim gadam, pašvaldība to aprēķinājusi atbilstoši tajā laikā spēkā esošajiem nosacījumiem.

Salacgrīvieši prognozē ielikuši lielākus ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN), balstoties uz Valsts zemes dienesta kadastrālām vērtībām, kā arī tobrīd saskaņā ar likumu paredzamo ikgadējo pieaugumu – gan ēkām, gan zemei. Taču faktiski viņi varēs iekasēt ne vairāk kā pagājušajā gadā. Pašvaldībām, kur šīs dabas lieguma teritorijas ir milzīgas – 90% un vairāk procentu –, būs finansiālie zaudējumi, nesaņemot arī kompensāciju no finanšu izlīdzināšanas fonda.

Problēmas radušās arī ar šīs normas piemērošanu. Pašvaldībām no Valsts zemes dienesta nav bijis precīzu datu, jo „divas karšu sistēmas valsts ir izveidojusi tādas, kuras bez papildu finansējuma nevar savietot kopā un sniegt pašvaldībām šo informāciju”. Pašvaldības, kam jāaprēķina NĪN, nevar zināt, kuram īpašniekam un cik hektāru ir šajā dabas pamatnes teritorijā.

Valsts zemes dienesta (VZD) pārstāvji komisijā informē, ka dati jau ir savietoti un pašvaldībām tiks nodoti saraksti ar informāciju, kas attiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Savukārt, kas attiecas uz situāciju ar pašvaldību šim gadam likuma grozījumu dēļ it kā kļūdaini prognozētajiem ienākumiem, Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece atgādināja, ka pērn decembrī likumā ieviestās izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā šim gadam nav ņemtas vērā, un tas ir zināms arī Pašvaldību savienībai.

Turklāt jau vasarā Budžeta komisijā ticis nolemts, ka šai 34. punkta normai likumā ir jāpaliek.

Izlīdzināšana – glābiņš slinkiem iekasētājiem vai sakas bagātām teritorijām

Ne viens vien deputāts 9. Saeimā kritiski vērtējis NĪN ieņēmumu izlīdzināšanu caur Pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Kārlis Leiškalns ierosinājis 5. pantu „Atvieglojumi nekustamā īpašuma maksātājiem” pārveidot, lai „nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi netiek ņemti vērā, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa prognozi, kuru izmanto, aprēķinot pašvaldību iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā un izmaksas no tā”.

Viņaprāt, ja būs šāda norma, tad pašvaldībām būs ne tikai iespējas, bet arī tiesības šo iespējami nesamērīgo maksājumu iedzīvotājiem izlīdzināt un pašvaldības bez satraukuma arī varēs piešķirt iedzīvotājiem nodokļa atlaides, ko likums paredz. K. Leiškalns uzsver, ka NĪN domāts pašvaldībai un tikai vienam mērķim – infrastruktūrai. Taču, tā kā pašreiz šī nodokļa nauda tiek sajaukta kopējā katlā, tad attālas pašvaldības nodokli neiekasē, administratīvos izdevumus nesedz un caur izlīdzināšanas fondu izpumpē naudu no tām pašvaldībām, kuras valdība uzskata par turīgām. „Visa tā nodokļa filozofija – tā ir uzbūvēta,” rezumē politiķis.

D. Robežniece skaidroja: pat ja Saeima būtu gatava ieviest šādu nosacījumu, tad tam būtu jābūt likumā par pašvaldību izlīdzināšanas fondu, nevis likumā par nekustamā īpašuma nodokli.

Bizness neiznāca, labāk atkal būt lauksaimniekam

Krīzes pārsteigums nodokļa veidā ir tiem nodokļa maksātājiem, kuru zemei savulaik mainīts lietošanas mērķis, vairumā gadījumu no lauksaimniecībā izmantojamās – uz apbūves zemi. Pirmkārt, nodoklis apbūves zemei ir daudzkārt lielāks nekā lauksaimniecības zemei. Otrkārt, uz pārtransformēto zemi bieži vien neattiecas nodokļa pieauguma ikgadējais 25% ierobežojums.

Tātad daudzi cilvēki, kas savulaik nekustamā biznesa iecerēs panākuši zemes transformāciju, neko uz tās nav uzsākuši darīt atbilstoši zemes gabala jaunajiem lietošanas mērķiem. Deputāti bija norūpējušies un arī Finanšu ministrijas pārstāve piekrita, ka „šīs zemes joprojām ir pļavas un netiek izmantotas kā apbūves zemes”. Problēmu var risināt, atkal mainot zemes lietošanas mērķi.

VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš skaidroja, ka ir jāgroza MK noteikumi par nekustamo īpašumu lietošanas mērķu noteikšanu. Un būs nepieciešamas izmaiņas kadastra programmās, kam, protams, nepieciešami līdzekļi, lai arī salīdzinoši nelieli.

"Lietošanas mērķu maiņas rezultātā kadastrālā vērtība samazināsies un nodoklis būs mazāks."

Savukārt FM pārstāve, apšaubot liela programmēšanas darba nepieciešamību, norādīja: tās nav detālplānojuma izmaiņas, bet pašvaldības lēmums par to, ka attiecīgajam īpašumam vai zemes vienībai tiek noteikts lietošanas veids atbilstoši faktiskajai izmantošanai. Tātad tas notiks, nevis mainot detālplānojumu, bet pamatojoties uz konkrētā nodokļa maksātāja iesniegumu konkrētajā situācijā, ja jau „tur joprojām ganās govs”.

G. Kalniņš iesaka rīkoties iespējami loģiskāk, lai visiem cilvēkiem detālplānojumus nevajadzētu atcelt un saparcelētos zemes gabalus, kur ir detālplānojumi un kuri sareģistrēti kadastrā, – dzēst. Viņš rosina papildināt lietošanas mērķu saturu.

Piemēram, viena situācija būtu: papildinot lietošanas mērķu klasifikāciju, noteikt - tā ir apbūves zeme bez detālplānojuma, bet ir neapgūta, ar mazāku vērtību. Taču, ja cilvēks vispār savu biznesu vairs negrib attīstīt, bet vēlas atgriezties lauksaimniecībā, „uzbūvēt blakus fermu un tā mūžu mūžos”, tikai tad lietošanas mērķis būtu maināms atpakaļ - uz lauksaimniecības zemi ar vēl mazāku vērtību.

Jāatgādina, ka NĪN jaunāko grozījumu (stājas spēkā 10. novembrī) pārejas noteikumos jau ir iekļauta norma: „Ja 2011. gadā kadastrālā vērtība ir aktualizēta nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņas rezultātā un nekustamā īpašuma viena kvadrātmetra aktualizētā kadastrālā vērtība ir mazāka nekā viena kvadrātmetra kadastrālā vērtība taksācijas gada 1. janvārī, aktualizētā kadastrālā vērtība nodokļa aprēķinam par 2011. gadu tiek piemērota ar nākamo mēnesi pēc kadastrālās vērtības aktualizēšanas.”

Pašvaldības vēlas pieticīgāku iekasēšanas normu

LPS savukārt liek parēķināt: likuma norma par apbūves zemes lietošanas mērķu rokādi – atpakaļ uz lauksaimniecības zemi - ir labvēlīga nodokļu maksātājam, taču lietošanas mērķu maiņas rezultātā kadastrālā vērtība samazināsies un nodoklis būs mazāks. Piemēram, kāds ādažnieks izrēķinājis: viņam par 12 hektāriem nodoklis no 3000 latiem samazināsies līdz 30 latiem gadā.

Tāpēc LPS vēlas, lai Finanšu ministrija samazina pašvaldībām šī nodokļa iekasējamības procentu, no pašreizējiem teorētiski iespējamajiem 0,90% uz 0,85 procentiem. LPS pārstāve arī zināja teikt, ka pašvaldībām ir problēmas ar NĪN iekasēšanu, un izteica šaubas, vai maz kāda no tām cer, ka līdz 15. septembrim izsūtītajos paziņojumos aprēķinātās summas reāli iekasēs.

Neatkarības radītās nekārtības

Lai pateiktu, ka par garāžām, kas ir dzīvojamo ēku sastāvā, ir jāmaksā tāds pats nodoklis kā par pašu mājokli, likuma grozījumos telpu grupas konkretizē uzskaitījums (garāža, autostāvvieta, pagrabs, noliktava), kas papildināts arī ar nosaukumu „saimniecības telpas”, cerot, ka tā tiks aptvertas iespējami visas šādu telpu variācijas.

Līdz šim, kā klāstīja pašvaldību pārstāve, lielākajai daļai šo telpu grupu kadastrā ir fiksēts nosaukums „Citi iepriekš neklasificēti lietošanas mērķi”. Vajadzētu uzdot Ministru kabinetam kadastru sakārtot tā, lai tajā nebūtu citas iepriekš neklasificētas telpu grupas, citu iepriekš neklasificētu ēku un tamlīdzīgi, lai šo informāciju sakārtotu un lai pašvaldības, rēķinot nodokļa likmi, atkal nesaskartos ar likumā neparedzētām situācijām.

G. Kalniņš norāda uz cēloņiem: „Šie vēsturiskie nosaukumi veidojas uz projektu dokumentācijas pamata. Latvijas Republikā projekta dokumentācija nav strukturēta. Telpu nosaukumus arhitekti izmanto dažnedažādus – dzīvojamā telpa ar virtuvi, viesistaba ar kaut ko. Un kadastrā top ieraksts ar projekta dokumentācijā nosauktajām telpām.” Ņemot vērā, ka šie telpu nosaukumi nav klasificēti, viņaprāt, pašreiz šo „māksliniecisko vēsturi” ielikt likuma normās būtu pārsteidzīgi.

Zemes dienests šīs lietas varētu sakārtot, ja būtu divi nosacījumi: sakārtota projektu dokumentācija jeb informācija arī no būvvaldēm par pašreizējo situāciju, par izmaiņām, kas šajos gados notikušas, un finansējums šādam darbam.

Garāža kā luksuss, tad kāpēc par to nav jāmaksā?

Ar kārtējiem NĪN grozījumiem oktobrī 9. Saeima ir precizējusi nodokļa objektus, piemērojot mājokļa nodokli tām garāžām, kas ir ēkās, un atbrīvojot no nodokļa atsevišķu garāžu boksu īpašniekus, jo šis nodoklis nav jāmaksā arī garāžu kooperatīviem. Budžeta komisijas deputāti gan bija izbrīnīti, kāpēc atstatu no dzīvojamās ēkas esošas garāžas vispār ir atbrīvotas no aplikšanas ar nodokli, piemēram, gar dzelzceļa malu redzamās padomju laiku garāžu rindas. Turklāt, vai ilgi būs jāgaida, lai garāžu kooperatīvā apvienotos to garāžu īpašnieki, kam tās atrodas zem daudzdzīvokļu ēkām, un tad – maksāt it kā vairs nevajadzētu?

Dzīvojamā ēka ir pirmās nepieciešamības prece, garāža ir luksusa prece. Ja garāža ir ēkā, tad tagad tā ar nodokli ir aplikta, ja ārpusē, tad ne, uz anomāliju likumā norāda K. Leiškalns, atkārtojot: pagaidām nekustamā īpašuma nodokļa jautājumi netiek risināti pēc būtības, lai visi varētu piedalīties pašvaldības infrastruktūras uzturēšanā.

Budžeta komisijas vadītājs Guntis Bērziņš rezumēja: tātad, vai nu visi maksā, vai nemaksā – par to tad arī jāizšķiras. Taču šī izšķiršanās atstājama jaunajai Saeimai.

Neapstrādāta lauksaimniecības zeme – atkal runas

Sagatavotajā likumprojektā ir arī parādījies priekšlikums izslēgt no likuma normu, kas ļauj neattiecināt nodokļa apmēra ierobežojuma pieaugumu neapstrādātām lauksaimniecības zemēm. K. Leiškalns uzskata, ka ir bezjēdzīgi piespiedu kārtā uzlikt augstāku nodokli šādām zemēm, jo nodoklis, ar kuru jānodrošina infrastruktūra, nevar būt svira formālai zemes apstrādāšanai. Tam domāti Eiropas platībmaksājumi.

Uzlikt 1,5% papildu likmi neapstrādātai lauksaimniecības zemei, viņaprāt, ir muļķīga norma, kas piespiež cilvēkus viltus rosībai un tēriņiem. Turklāt ar papildu zemes nodokļa likmi piespiest izmest zemi tirgū nozīmējot samazināt zemes vērtību.

Deputāts Miroslavs Mitrofanovs, kurš savus 7 hektārus jau sen nodevis kaimiņiem, taču līdzās esot tādi paši mazi zemes gabali, pārsvarā neapstrādāti, precizēja: Eiropas nauda nav motivācija, taču tā tiek maksāta, lai zeme nedegradējas, lai krūmi neaugtu, lai savestu kārtībā, nevis ražotu.

"Dzīvojamā ēka ir pirmās nepieciešamības prece, garāža ir luksusa prece."

„Vienotība” pirms vēlēšanām slēdza vienošanos ar sabiedriskajām organizācijām, tai skaitā ar Zemnieku saeimu, atzina Aigars Štokenbergs. Un šī likuma norma ir domāta, lai pēc iespējas ātrāk tirgū parādītos tie zemes gabali, lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kura netiek apstrādāta. Vai pietiek ar 1,5% papildu likmi vai ne, tas esot cits jautājums.

Pastāv bažas, ka šī nodokļa maksātāji varētu  apstrīdēt šādu  normu tiesā. S.Šķiltere norādīja, ka daudzās pašvaldībās neapstrādātās lauksaimniecības zemes ir valstij piekrītošie īpašumi un tie vispār „izņemti no nodokļiem”. Ja valsts savu zemi neapsaimnieko, vajadzētu tai likt maksāt arī paaugstināto nodokļa likmi. Tad šo normu nebūtu pamats pārsūdzēt arī pilsoņiem.

D. Robežniece atgādināja, ka šīs normas iespējamā koriģēšana apspriesta jau jūnijā un toreiz nolemts, ka dubultā likme neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei likumā tiek atstāta. Visbeidzot arī Budžeta komisijas deputāti vienojās, ka tik radikālam priekšlikumam nepieciešams Zemkopības ministrijas viedoklis.

Jaunās vēstures netaisnības

9. Saeimas Pieprasījumu komisijā, kurā arī skaidroja ar nekustamā īpašuma nodokli saistītās problēmas, parādījās jautājums par daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kur ir dalītais īpašums, tas ir, zeme pieder vienam, dzīvokļa īpašums – citam. Pēc tam kad Satversmes tiesa atcēla likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. pantā noteiktos nomas maksas ierobežojumus zemei zem daudzdzīvokļu mājām, dzīvokļa īpašnieki tagad sūdzas, ka viņiem zemes īpašnieks liek maksāt zemes nomas maksu plus vēl nekustamā īpašuma nodokli. „Ko tur lai dara?” deputāte Ilma Čepāne vaicāja FM pārstāvei.

D. Robežniece, atzīstot, ka jautājums nav viņas kompetencē, dalījās vien pārdomās par to, kāpēc šīs problēmas netika atrisinātas iepriekšējos gados, kad zemes īpašniekiem bija iespēja atteikties no zemes, ja bija acīmredzams, ka to nevarēs izmantot citādi. Tātad vajadzēja noteikt, ka jābūt vienotam īpašumam. Tagad ir radīta situācija, ka vieniem nodoklis jāmaksā atkarībā no kadastrālās situācijas, otriem - vēl arī nomas maksa.

Kadastrs – nav mierā neviens

Iepriekšējās Saeimas deputāti strādāja un dzīvoja nojautās, ka, visticamāk, nekustamā īpašuma nodokli nākamā valdība paaugstinās. Un situācijā, kurā vienīgais kritērijs nodokļa aprēķināšanai ir kadastrs, nodokļa summas kļūs nesamaksājamas, jo īpaši tiem, kas dzīvo augsto kadastrālo vērtību reģionā – Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā.

Kritiski vērtējot pašreizējo nodokļa aprēķināšanas sistēmu, tiek rosināts to mainīt.

Māris Grīnblats 30. septembrī pēc plenārsēdes radiokonferencē  „Frakciju viedokļi” pauda, ka būtiski jāpārskata kadastrālās vērtības noteikšana, tā nevar pārsvarā balstīties uz ēkas vai dzīvokļa atrašanās vietu, bet tai ir jābalstās uz ēkas vai dzīvokļa izmaksām un vērtību. Viņaprāt, ir ieviešams neapliekamais minimums – 20 tūkstošu latu apmērā no šādi revidētas kadastrālās vērtības, kā arī nosakāma progresīvā likme, kad īpašumam ir lielāka vērtība (piemēram, ja virs 100 tūkstošiem latu tomēr maksā krietni vairāk).

NĪN aprēķināšanai ir vēl citi ierosinājumi, arī ārpus Saeimas.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU