„Šajā divu mēnešu darba pārskatā ir redzamas tās iniciatīvas, ar kurām parlaments ir ievadījis savu četru gadu darba cēlienu,” izdevuma ievadā norāda Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
„Latvija ir parlamentāra valsts, kurā vara pieder tautai. Viens no galvenajiem jaunā Saeimas sasaukuma uzdevumiem ir strādāt tā, lai sabiedrība uzticētos parlamentam. Tikai ar uzticēšanos iespējams mazināt to plaisu, kas šķir varu un tautu. Tikai ar uzticēšanos mēs kopā paveiksim tos darbus, kas ļaus veidot labāku valsti un dzīvot labāku dzīvi.
Ievēlot 10. Saeimu, pilsoņi savu izvēli ir rūpīgi pārdomājuši. Tādēļ jaunajā Saeimas sasaukumā ir 60 jauni, pirmo reizi ievēlēti deputāti. Es tajā saskatu lielas iespējas. Tas ir daudzsološs sākums, lai parlamentā ieviestu jaunu politisko kultūru. Atklātībai, atvērtībai, sabiedrības iesaistei, konsultācijām ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tai skaitā nevalstiskajām organizācijām, ir jākļūst par 10. Saeimas darba būtiskām iezīmēm. Šie principi caurvīs ne tikai parlamentārās debates, bet arī darbu Saeimas komisijās, kur norit lielākā likumdošanas aktivitāšu daļa.”
Saeimas komisijas
Pēc Saeimas sanākšanas parlaments izveido komisijas, nosakot to locekļu skaitu un uzdevumus. Komisijas tiek veidotas, ievērojot proporcionālu frakciju pārstāvību. Izņēmums ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija un Nacionālās drošības komisija, kurās ir pa vienam pārstāvim no katras frakcijas.
Darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu veikšanai komisija var izveidot ne vairāk kā divas apakškomisijas. Savukārt atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai Saeima var veidot speciālas komisijas, tāpat noteiktiem gadījumiem var iecelt arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas.
Parlamentā pastāvīgi darbojas Saeimas kārtības rullī noteiktās komisijas, kas strādā noteiktā likumdošanas jomā vai pilda citus uzdevumus, piemēram, izskata deputātu pieprasījumus, vērtē publisko izdevumu pamatotību, izskata iespējamos deputātu ētikas pārkāpumus vai izvērtē Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības (ES) jautājumos. Patlaban Saeimā darbojas 16 komisijas un 10 apakškomisijas.
Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.
Otrs komisiju darba virziens ir izpildvaras darbības uzraudzīšana, izskatot sabiedrībā aktuālus jautājumus un spriežot par nepieciešamajiem uzlabojumiem ministriju, valsts un pašvaldību iestāžu darbā. Komisijas organizē regulāras tikšanās ar ministriem vai attiecīgo institūciju pārstāvjiem, lai apspriestu komisijas kompetencē esošos jautājumus, kā arī sniedz savas rekomendācijas un ieteikumus izpildvaras darba uzlabošanai, tādējādi realizējot parlamentāro kontroli pār valdības darbu.
Lemjot par atbalstu likumprojektiem un vērtējot izpildvaras darbu, komisiju deputāti uzklausa atbildīgo ministriju argumentus, kā arī nozares lietpratēju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju viedokļus. Komisiju sēdēs sastopas dažādas intereses, atšķirīgi politiskie uzskati un daudzpusīgi viedokļi par to, kāds būtu piemērotākais konkrētās problēmas risinājums.
Ārlietu komisija
Komisijas sastāvs: Ojārs Kalniņš (Vienotība) - priekšsēdētājs, Iveta Grigule (ZZS) - priekšsēdētāja biedre, Sergejs Mirskis (SC) - sekretārs, Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Valentīns Grigorjevs (SC), Atis Lejiņš (Vienotība), Imants Lieģis (Vienotība), Raimonds Rubiks (SC), Staņislavs Šķesters (ZZS), Guntis Ulmanis (PLL).
Komisija izskata ar ārlietām saistītus tiesību aktus, kā arī veic parlamentāro kontroli pār ārlietu jomu. Pirms apspriešanas Saeimas sēdē komisija izskata un lemj par starpvalstu līgumiem, Latvijas pievienošanos starptautiskām konvencijām, kā arī citiem ar ārlietām saistītiem jautājumiem. Komisijā tiek saskaņotas mūsu valsts ārpolitikas nostādnes un priekšlikumi starpvalstu attiecību attīstībai.
Komisija izskata un apstiprina nominēto Latvijas vēstnieku kandidatūras, tās viedoklis ir rekomendējošs Valsts prezidentam, kurš vēstniekus ieceļ amatā. Tāpat komisija vērtē Latvijas vēstniecību darbu. Komisija arī veic aktīvu darbu starptautiskajā līmenī, skaidrojot valsts ārpolitikas nostādnes.
Ojārs Kalniņš, komisijas priekšsēdētājs:
Ārlietu komisijai šajā Saeimas sasaukumā ir gandrīz pilnībā jauns sastāvs, jo tikai viens kolēģis iepriekš ir strādājis komisijā. Tādēļ pirmajās nedēļās pastiprinātu uzmanību veltījām, lai iepazītos ar Ārlietu ministrijas atbildīgajām amatpersonām, ārlietu ministru, tikāmies ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Pārrunājām Latvijas ārpolitikas aktuālos jautājumus un problēmas, tostarp gatavošanos prezidenta vizītei Krievijā. Ceru, ka tā ir labs sākums pastāvīgam dialogam nākotnē.
Runājot par šobrīd ļoti aktuālo jautājumu par attiecībām ar Krieviju, vēlos uzsvērt, ka esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts un dalība šajās organizācijās ir mūsu prioritāte. Tomēr mums jāveido aktīvas un līdzsvarotas attiecības arī ar Krieviju. Tēlaini izsakoties - Latvija atrodas Rietumos, tomēr mums jāskatās arī citos virzienos, tostarp uz Austrumiem.
Nākotnē lielu uzmanību veltīsim sadarbībai Baltijas jūras reģionā - gan ar Lietuvu un Igauniju, gan Ziemeļvalstīm. Esmu liels šīs reģionālās sadarbības atbalstītājs, jo uzskatu, ka Latvijai ir būtiska loma Baltijas jūras reģionā.
Patlaban nozīmīgākais Latvijas politikas darba kārtības jautājums ir mūsu valsts ekonomikas konkurētspējas stiprināšana, un tajā nozīmīga loma ir ārlietām. Tādēļ uzskatu, ka vienai no diplomātiskā dienesta prioritātēm jābūt tieši atbalsta sniegšanai mūsu uzņēmējiem. Izmantojot pieejamos resursus - vēstniecības, diplomātu oficiālos un neformālos kontaktus –, jāpalīdz piesaistīt investīcijas un meklēt jaunus eksporta tirgus.
Būtiski, lai Ārlietu ministrijai būtu pietiekami daudz līdzekļu savu funkciju nodrošināšanai. Protams, pašreizējā ekonomiskajā situācijā diplomātiskā dienesta budžeta pieaugums nav iespējams, tomēr esmu gandarīts, ka izdevies saglabāt vismaz esošo līmeni.
Janvārī Saeimā tiks uzsākta jauna un nozīmīga tradīcija - ārpolitikas debates. Ar ziņojumu par Latvijas ārpolitikā paveikto un iecerēto Saeimas sēdē uzstāsies ārlietu ministrs. Pēc ziņojuma savu viedokli par mūsu valsts ārpolitiku paudīs Saeimas deputāti. Domāju, ka debates uzrādīs jaunus jautājumus un problēmas, ko vēlāk jau detalizētāk izskatīsim Ārlietu komisijā.
Manuprāt, Saeimas iesaistei ārpolitikas definēšanā un pārraudzībā jābūt aktīvai. Mums tajā ir gan atbalstoša, gan arī kontrolējoša loma, un viens no piemēriem ir arī jauno Latvijas vēstnieku kandidatūru apspriešana, ko Ārlietu komisijā uzsāksim nākamajā parlamenta sesijā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
Komisijas sastāvs: Jānis Reirs (Vienotība) - priekšsēdētājs, Jānis Vucāns (ZZS) - priekšsēdētāja biedrs, Didzis Zemmers (ZZS) - sekretārs, Andris Buiķis (Vienotība), Aivars Dronka (ZZS), Guntars Galvanovskis (Vienotība), Valērijs Kravcovs (SC), Ņikita Ņikiforovs (SC), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Igors Pimenovs (SC), Ivans Ribakovs (SC), Kārlis Šadurskis (Vienotība), Andris Šķēle (PLL).
Komisija pirms Saeimas balsojumiem izskata likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu, finansēm un nodokļiem. Tāpat komisija skata ziņojumus par valsts ekonomikas attīstības tendencēm, problēmām un nākotnes perspektīvām, kā arī regulāri iepazīstas ar Finanšu ministrijas ziņojumiem par budžeta izpildi.
Ikdienas darbā komisija pārrauga Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas darbu. Komisijas darbā iesaistīta arī Latvijas Pašvaldību savienība, profesionālās asociācijas, valsts pārvaldes institūcijas un nevalstiskās organizācijas.
Jānis Reirs, komisijas priekšsēdētājs:
Šī sesija komisijai bija aktīva darba pilna. Kā prioritāti izvirzījām 2011. gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu izskatīšanu. Kopumā strādājām 27 sēdēs.
Jāatzīst, ka visi deputāti strādāja koleģiāli, ar izpratni par to, ka budžets jāpieņem līdz gada beigām. Uzklausījām gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātus, gan arī jomas ekspertus, nodrošinot iespēju ikkatram debatēt par ikvienu jautājumu. Uzskatu, ka budžets ir izsvērts, izdebatēts un pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas vērtējams kā labs.
Ņemot vērā, ka komisijā strādā tikai trīs deputāti ar iepriekšēju pieredzi - Kārlis Šadurskis, Ivans Ribakovs un Andris Šķēle –, sesijas sākumā veltījām laiku, lai kolēģi iepazītos ar šīs komisijas darba specifiku. Iekams budžets vēl nebija iesniegts izskatīšanai Saeimā, tikāmies ar Latvijas Bankas pārstāvjiem, iztaujājām Valsts ieņēmuma dienesta darbiniekus un uzklausījām Finanšu ministrijas pārstāvjus par makroekonomiskās attīstības prognozi. Tas mums ļāva sagatavoties darbam ar valsts budžeta projektu.
"Jaunajā Saeimas sasaukumā ir 60 jauni, pirmo reizi ievēlēti deputāti."
Protams, strādājām arī ar virkni citu likumprojektu. Saeima jau pieņēmusi komisijas sagatavotos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā, kas saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu paredz palielināt atlīdzību vienam noguldītājam no 50 tūkstošiem eiro līdz 100 tūkstošiem gadījumā, ja iestājas noguldījumu nepieejamība. Prognozējam, ka rezultātā palielināsies noguldītāja drošība, tiks piesaistīts vairāk resursu depozītiem un pieaugs kreditēšanas intensitāte.
Saeima pieņēma arī komisijas virzītos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas palielina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvaras, ļaujot anulēt kredītiestādes licenci, ja tās akcionāri neatbilst sākotnēji izvirzītajām prasībām. Šīs normas pasargās noguldītāju intereses un visu finanšu sistēmu kopumā, novēršot risku, ka kredītiestādes akcionāri vairs nav spējīgi nodrošināt kredītiestādes noturīgu un rūpīgu pārvaldību.
Komisija kā prioritāti nākamajam darba periodam izvirzījusi ēnu ekonomikas apkarošanu. Lai valdībai palīdzētu sasniegt izvirzīto mērķi – ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātā iegūt 60 miljonus latu, mēs cieši sadarbosimies ar Finanšu ministriju, izvērtēsim ēnu ekonomikas apkarošanas plānu un uzņemsimies parlamentāro kontroli pār šiem jautājumiem.
Juridiskā komisija
Komisijas sastāvs: Ilma Čepāne (Vienotība) - priekšsēdētāja, Valērijs Agešins (SC) - priekšsēdētājas biedrs, Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) – sekretārs, Solvita Āboltiņa (Vienotība), Andis Caunītis (Vienotība), Ingmārs Čaklais (Vienotība), Gundars Daudze (ZZS), Aleksandrs Jakimovs (SC), Dana Reizniece (ZZS), Laimis Šāvējs (ZZS), Inese Šlesere (PLL), Jānis Urbanovičs (SC).
Komisijas ziņā galvenokārt ir tieslietu jomas likumprojektu sagatavošana izskatīšanai Saeimā. Tie ir likumi, kas reglamentē tiesu sistēmas darbu, regulē materiālās un procesuālās tiesību normas, nosaka tiesu izpildītāju, notāru un advokātu darbību, reglamentē maksātnespējas procesu. Komisijas kompetencē ir arī lemt par izmaiņām vēlēšanu likumos.
Tāpat komisija vērtē piedāvātās izmaiņas Saeimas kārtības rullī un valsts pamatlikumā - Satversmē, kā arī pirms Saeimas balsojuma lemj par valsts kontroliera, tiesnešu un citu ar tieslietu sistēmu saistītu amatpersonu iecelšanu, apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata. Komisijas pārraudzībā darbojas Tiesu politikas apakškomisija.
Ilma Čepāne, komisijas priekšsēdētāja:
Juridiskās komisijas darba kārtībā rudens sesijā bija vairāki ļoti svarīgi jautājumi. No tiem redzamākais un sabiedrībā visvairāk diskutētais ir tiesnešu un prokuroru iekļaušana vienotajā atalgojuma sistēmā. Jāsaka, ka šis vienlaikus ir arī viens no komisijā visrūpīgāk izvērtētajiem jautājumiem. Par iecerēto atalgojuma reformu viedokli prasījām ne tikai Tieslietu padomei, ekspertiem un juristiem, bet arīdzan katram tiesnesim individuāli. Tas bija ļoti noderīgi, jo ne tikai atklāja tiesnešu dažādos viedokļus par plānoto reformu, bet arī iezīmēja citas izmaiņas, kas, pēc tiesnešu domām, būtu jāveic tieslietu sistēmā.
Likumprojektus gatavojot galīgajam lasījumam, komisija rūpīgi vērtēja iesaistīto pušu viedokļus un likumprojekts tika būtiski papildināts. Piemēram, lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, tiesnešiem un prokuroriem tiks izmaksāta kompensācija - starpība starp algu, kas pienāktos, ja attiecīgie likumi netiktu grozīti un no jaunā gada būtu spēkā iepriekšējais regulējums, un starp atlīdzības apmēru, ko nosaka jaunā sistēma.
Saprotu tiesnešu aizvainojumu – „treknajos gados” saņemot neadekvāti zemu atalgojumu, kas nespēja konkurēt ar valsts pārvaldē strādājošo algām. Taču tieši tādēļ, lai atalgojums būtu godīgs, salīdzināms un sabalansēts, visiem no valsts budžeta algotajiem nepieciešama vienota un caurskatāma sistēma.
Tāpēc vienotajā sistēmā iekļauti arī Saeimas deputāti, kuru atalgojuma principi kļuvuši saprotamāki un caurskatāmāki. Deputātu alga no 2011. gada būs piesaistīta vidējam atalgojumam tautsaimniecībā, nevis sabiedriskajā sektorā, kā tas bija līdz šim. Deputātiem vairs nebūs piemaksu par darbu komisijās, tāpat nemaksās kompensācijas, kuru saņemšanai nav jāuzrāda pamatojoši dokumenti.
Šajā sesijā komisija strādājusi arī pie grozījumiem citos likumos. Turpinājām vairākus 9. Saeimā aizsāktus darbus, piemēram, vērtējot administratīvo atbildību par darba un atpūtas laika neievērošanu autopārvadājumu jomā. Te vēl sagaidāmas diskusijas par to, cik lielā mērā par šoferu izdarītajiem pārkāpumiem atbildība jāuzņemas darba devējam un kādos gadījumos sods jāpiemēro tikai autovadītājam.
Mūsu darba kārtībā ir grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, kas nepieciešami, lai atvieglotu tiesu izpildītāju darba ikdienu un vienlaikus uzlabotu darba efektivitāti. Plānojam arī atvieglot nekustamo īpašumu nostiprināšanu zemesgrāmatā, mazinot birokrātiskos šķēršļus un šo procesu padarot ātrāku un lētāku.
Nākamajā sesijā gan komisijā, gan apakškomisijā turpināsim darbu pie grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, pilnveidojot tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas kārtību un strādājot pie citiem tiesu varas darbā būtiskiem jauninājumiem. Darba kārtībā būs arī apjomīgi grozījumi Civilprocesa likumā, kā arī grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, lai tiesneši, kas kandidē parlamenta vēlēšanās, šajā laikā varētu saglabāt amatu.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija
Komisijas sastāvs: Ingrīda Circene (Vienotība) - priekšsēdētāja, Boriss Cilevičs (SC) - priekšsēdētājas biedrs, Augusts Brigmanis (ZZS) – sekretārs, Dzintra Hirša (Vienotība), Aleksejs Holostovs (SC), Vladimirs Nikonovs (SC), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Dace Reinika (ZZS), Ansis Saliņš (Vienotība).
Komisijas redzeslokā ir ne tikai cilvēktiesību situācija valstī, sabiedrības integrācijas procesi, sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu aktualitātes un reliģisko organizāciju darbība, bet arī notiesāto uzturēšanās ieslodzījuma vietās, dzimumu līdztiesības veicināšana, cilvēktirdzniecības apkarošana un vardarbības novēršana izglītības iestādēs. Komisija izskata cilvēktiesību un sabiedrisko lietu jomas likumprojektus, kā arī veic parlamentāro kontroli pār nozares iestāžu darbu.
Komisijas darbā aktīvi piedalās ministriju un citu valsts iestāžu amatpersonas, pašvaldību darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Ingrīda Circene, komisijas priekšsēdētāja:
Sesijas laikā komisija sanāca uz 20 sēdēm, kurās risinājām aktuālos cilvēktiesību jomas jautājumus un strādājām pie komisijas redzeslokā esošiem likumprojektiem. Lai iepazītos ar aktualitātēm cilvēktiesību jomā, uzklausījām Tiesībsargu, kā arī Ministru kabineta pārstāvi par situāciju un problēmām cilvēktiesību jomā.
Īpašu uzmanību pievērsām Sabiedrības integrācijas fonda likuma normu piemērošanai praksē un to līdzekļu pārvaldīšanai, kas nepieciešami sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības projektu īstenošanai. Panācām, ka fondam tiks saglabāts neatkarīgas akreditētas iestādes statuss un pamatfunkciju izpildei nepieciešamais finansējums. Līdz ar to Latvija arī turpmāk varēs saņemt ārvalstu finansējumu un daudzas sabiedriskās organizācijas varēs turpināt īstenot starptautiskus projektus.
"Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs."
Iepazināmies ar problēmām nacionālo televīzijas kanālu un reģionālo televīziju apraides nodrošināšanā. Komisija atbildīgajām ministrijām uzdeva rast optimālo risinājumu, lai saglabātu nacionālo televīziju dalību bezmaksas apraidē.
Saņemot Latvijas Politiski represēto apvienības priekšlikumu par politiski represētās personas statusa piešķiršanas centralizēšanu, apspriedām to regulējošā likuma piemērošanu. Konstatējām, ka teritoriālās reformas rezultātā ir sarežģījusies politiski represētās personas statusa piešķiršana, apliecību izsniegšana un šo procesu kontrole. Tādēļ Tieslietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai pieprasījām sagatavot nepieciešamos grozījumus likumā, lai centralizētu politiski represētās personas statusa piešķiršanu, vienlaikus saglabājot apliecības izsniegšanu vietējās pašvaldībās.
Lai īpaši veicinātu sabiedrības neaizsargātākās daļas - bērnu - interešu aizsardzību un aktivizētu jauniešu piedalīšanos valstisko lēmumu pieņemšanā, izveidojām Bērnu un jaunatnes lietu apakškomisiju un uzklausījām atbildīgo ministriju ziņojumus par bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu. Nolēmām turpināt darbu pie grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuru izskatīšana 9. Saeimā netika pabeigta.
Iepazīstoties ar Repatriācijas likuma normu piemērošanu praksē, konstatējām, ka regulējumu nepieciešams pilnveidot, un pieņēmām lēmumu izstrādāt jaunu Repatriācijas likumu.
Ar nevalstiskajām organizācijām apspriedām aktuālos jautājumus viņu darbā un sadarbību ar valsts institūcijām. Atbalstījām sabiedrisko organizāciju rīkoto kampaņu „Pret bērnu un jauniešu seksa tirdzniecību” un iniciatīvu par seksuālo pakalpojumu pircēju sodīšanu. Deputāti nolēma iepazīties ar citu valstu aktivitātēm, risinot minēto problēmu, kā arī strādāt pie grozījumiem attiecīgajos likumos.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija
Komisijas sastāvs: Ina Druviete (Vienotība) - priekšsēdētāja, Jānis Strazdiņš (ZZS) - priekšsēdētājas biedrs, Inguna Rībena (Vienotība) - sekretāre, Aleksejs Burunovs (SC), Ints Dālderis (Vienotība), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Sergejs Fjodorovs (SC), Nikolajs Kabanovs (SC), Māris Kučinskis (PLL), Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), Oskars Zīds (ZZS).
Komisijas darbības joma ir četras Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgas un savstarpēji saistītas nozares - izglītība, kultūra, zinātne un sports. Komisija izskata šo nozaru likumprojektus, veic parlamentāro kontroli pār attiecīgajām ministrijām un to padotības iestādēm, kā arī izskata iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus.
Izglītības, zinātnes, sporta un kultūras nozaru budžets, skolu tīkla sakārtošana ir tikai daži no tematiem, par kuriem ikdienā spriež komisijas deputāti. Komisijas redzeslokā ir ne tikai atsevišķu nozaru aktualitātes, bet arī stratēģiskie valsts mērķi.
Sagatavojot likumprojektus un izskatot nozares problēmjautājumus, komisijas sēdēs piedalās atbildīgo ministriju ierēdņi, pašvaldību vadītāji, izglītības, zinātnes, kultūras un sporta darbinieku organizāciju pārstāvji. Lai padziļinātu komisijas darbu sporta jomā, izveidota Sporta apakškomisija.
Ina Druviete, komisijas priekšsēdētāja:
Kultūra, izglītība un zinātne ir nacionālas valsts pamats un tieši šajās jomās strādā šī Saeimas komisija. Mums jāpatur prātā ne tikai ekonomikas izaugsme, bet arī nacionālo un demokrātisko vērtību stiprināšana.
Darbs komisijā ir grūts un prasa izpratni par norisēm valstī kopumā, jo jautājumi bieži vien saistīti ar pretrunīgiem viedokļiem un no deputātu izšķiršanās daudz kas atkarīgs. Lēmumi jāpieņem, vadoties ne tikai no finansiāliem, bet arī tautas un valsts ilgtspējas apsvērumiem.
Valsts budžets ir galvenais nozares politikas veidošanas instruments, tāpēc šajā sesijā tam pievērsām lielu uzmanību. Vēl pirms budžeta projekta iesniegšanas Saeimā ar kultūras ministri Sarmīti Ēlerti un izglītības un zinātnes ministru Rolandu Broku diskutējām par budžeta prioritātēm.
Kultūras ministrijas budžeta sagatavošanā ieguldīts liels darbs un esošajos apstākļos rasts optimāls piedāvājums. Kultūras nozares kopējo finansējuma samazinājumu kompensēs ietaupījums uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta rēķina. Taču joprojām smags jautājums ir situācija grāmatniecībā.
Izglītības un zinātnes nozarē četru miljonu latu konsolidācija tiks veikta proporcionāli starp dažādām ministrijas pārraudzības jomām, un tas šķiet loģiski un pamatoti. Tomēr paturam prātā, ka izglītība un zinātne ir tik būtiskas sfēras, ka iespējami drīz jādomā par finansējuma pielikšanu, nevis noņemšanu.
10. Saeimas rudens sesijā lielu uzmanību pievērsām zinātnes jomai - pārrunājām gan aktualitātes un Eiropas Savienības fondu finansējuma pieejamību, gan arī iespējas zinātniekiem savā darbā izmantot starptautiskās datubāzes.
Kultūrvēsturiski un valstiski nozīmīgie pieminekļi ir nozīmīga nacionālās identitātes daļa, par kuru vairāk jāstāsta Latvijas iedzīvotājiem un valsts viesiem. Tāpēc pārrunājām arī pieminekļu saglabāšanas un attīstības jautājumus.
Lieliska iespēja popularizēt Latvijas kultūras mantojumu būs Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss, ko Rīga iegūs 2014. gadā. Tiekoties ar Eiropas kultūras galvaspilsētas direkcijas komandu, komisija apliecināja, ka visiem spēkiem atbalstīs šī pasākuma norisi.
Tāpat šajā sesijā pārrunājām nozares aktualitātes Rīgas pašvaldībā, tikāmies ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvjiem un diskutējām par problēmām Valsts Kultūrkapitāla fonda darbībā, uzmanību pievērsām arī Latvijas skolēnu zināšanu līmenim.
Viens no galvenajiem komisijas uzdevumiem nākamajās sesijās būs darbs pie Augstākās izglītības likuma, kurā gan jāpanāk konceptuālas vienošanās, gan teksts jāpilnveido atbilstoši juridiskajām prasībām. Diskutējot par šī likumprojekta tālāko gaitu, vienojāmies neatliekamākos grozījumus augstskolu darbības regulējumā veikt iespējami ātri, tos šobrīd iestrādājot spēkā esošajā Augstskolu likumā. Komisija savā redzeslokā paturēs arī iespēju kādreiz nākotnē augstākās izglītības un zinātnes nozarēm veidot vienu likumu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija
Komisijas sastāvs: Ainars Latkovskis (Vienotība) - priekšsēdētājs, Ivans Klementjevs (SC) - priekšsēdētāja biedrs, Kārlis Seržants (ZZS) – sekretārs, Jānis Ādamsons (SC), Imants Jānis Bekešs (PLL), Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), Aleksejs Loskutovs (Vienotība), Uģis Rotbergs (Vienotība), Guntis Rozītis (ZZS), Aivars Volfs (Vienotība), Mihails Zemļinskis (SC).
Komisija izskata ar valsts ārējās un iekšējās drošības un korupcijas novēršanas jautājumiem saistītus likumprojektus, kā arī veic parlamentāro kontroli pār šajā jomā strādājošo iestāžu darbu. Īstenojot parlamentāro kontroli, komisija pieprasa un izvērtē informāciju no ministrijām un to pakļautībā esošajām iestādēm, kā arī nepastarpināti iztaujā atbildīgās amatpersonas. Ja nepieciešams, komisija nāk klajā ar papildu tiesiskā regulējuma iniciatīvām.
Komisijas priekšsēdētājs vienlaikus ir arī Nacionālās drošības padomes loceklis un piedalās valsts augstāko amatpersonu un institūciju vienotas darbības saskaņošanā nacionālās drošības jomā. Strādājot pie kolektīvās drošības jautājumiem, komisijai izveidojusies aktīva starptautiska sadarbība ar NATO struktūrām, Eiropas Parlamentu, kā arī citām organizācijām.
Ainars Latkovskis, komisijas priekšsēdētājs:
Kopš desmitā sasaukuma Saeimas sanākšanas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā esam iepazinušies ar situāciju mūsu pārraugāmajās jomās, kā arī izvirzījuši prioritātes, kurām pievērst pastiprinātu uzmanību.
Protams, viens no būtiskākajiem jautājumiem decembrī bija 2011. gada valsts budžeta pieņemšana. Vēl pirms budžeta iesniegšanas Saeimā ar Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem pārrunājām nākamajam gadam plānoto finansējumu. Uzklausījām amatpersonas no Aizsardzības ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta.
Šo tikšanos galvenais mērķis bija iegūt nepastarpinātu informāciju un apstiprinājumu, ka nākamgad netiks samazinātas algas šo struktūru darbiniekiem. Šādu pārliecību sēdēs arī guvām - 2011. gada budžetā reālā darba veicēju - karavīru, policistu, ugunsdzēsēju - algas paliks iepriekšējā līmenī. Pārliecinājāmies, ka prokuratūrā nākamgad pat paredzēts algu pieaugums par 40 procentiem. Šādam finansējuma pieaugumam likumsakarīgi vajadzētu paaugstināt prokuroru darba profesionalitāti.
Tāpat ar gandarījumu secinājām, ka, pateicoties iekšējo resursu pārdalei, nākamā gada budžetā izdevies nedaudz palielināt arī cietumu uzturēšanai paredzēto finansējumu. Ņemot vērā kritisko situāciju ieslodzījuma vietās, iecerētais finansējuma palielinājums ir ļoti nozīmīgs.
Šajā sesijā esam pārrunājuši aktuālos starptautiskās drošības politikas jautājumus. Piemēram, tikāmies ar aizsardzības un ārlietu ministriem, lai iegūtu nepastarpinātu informāciju par Lisabonā notikušo NATO samitu, un īpašu uzmanību veltījām tajā pieņemtajai NATO stratēģiskajai koncepcijai. Secinājām, ka stratēģija un tajā akcentētais kolektīvās drošības princips pilnībā atbilst Latvijas nacionālās drošības interesēm. Turpmāk mūsu valstij tikai jāspēj izmantot jaunās stratēģijas piedāvātās iespējas.
Izveidojot Korupcijas novēršanas apakškomisiju, kuru vada Aleksejs Loskutovs, esam skaidri parādījuši, ka korupcijas jautājums būs viena no mūsu darba prioritātēm. Ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā izveidojušos situāciju un citus patlaban aktuālus pretkorupcijas jautājumus, var prognozēt, ka apakškomisiju gaida intensīvs darbs. To apliecināja jau pirmās apakškomisijas sēdes, kuras ilga pat vairākas stundas, jo tajās izvērtās ļoti dzīvas un konstruktīvas debates.
Pastiprinātu uzmanību pievērsīsim arī pedofilijas apkarošanas jautājumiem. Esam jau pieprasījuši detalizētu informāciju no Tieslietu ministrijas par veiktajiem un iecerētajiem pasākumiem šajā jomā. No mūsu puses tā nav lēta populisma meklēšana, jo uzskatu, ka cīņai par bērnu dzīvības, psiholoģiskās un fiziskās veselības aizsargāšanu jābūt ikviena politiķa prioritātei.
Nākamās sesijas sākumā vērtēsim, cik liels ieguvums bijis no grozījumiem Imigrācijas likumā, kas ļauj uzturēšanās atļaujas Latvijā iegūt trešo valstu pilsoņiem, kuri veikuši mūsu valstī investīcijas vai iegādājušies nekustamos īpašumus. Analizēsim pusgada rezultātus un, iespējams, būs jāveic grozījumi, jo šī likuma norma netiek vērtēta vienprātīgi. Skatīsimies, cik daudz praktisku ieguvumu tie būs snieguši mūsu valsts tautsaimniecībai.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija
Komisijas sastāvs: Vitauts Staņa (ZZS) - priekšsēdētājs, Sergejs Dolgopolovs (SC) - priekšsēdētāja biedrs, Lolita Čigāne (Vienotība) - sekretāre, Dzintars Ābiķis (Vienotība), Rihards Eigims (ZZS), Rasma Kārkliņa (Vienotība), Igors Meļņikovs (SC), Juris Silovs (SC), Edgars Zalāns (PLL).
Valsts iestāžu un pašvaldību darbība, civildienests un valsts amatpersonu darbs, tostarp interešu konflikta novēršana, partiju finansēšana un priekšvēlēšanu aģitācija, tiesiskais regulējums saistībā ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu, dzīvojamo telpu īri un palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, nevalstiskā sektora darbība - tas ir komisijas sēdēs skatāmo jautājumu loks.
Komisijas sēdēs kā eksperti tiek aicināti nozaru ministriju speciālisti, atbildīgās amatpersonas no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts kancelejas un daudzām sabiedriskajām organizācijām. Komisijas pārraudzībā strādā Mājokļa jautājumu apakškomisija un Attīstības plānošanas apakškomisija.
"Otrs komisiju darba virziens ir izpildvaras darbības uzraudzīšana, izskatot sabiedrībā aktuālus jautājumus un spriežot par nepieciešamajiem uzlabojumiem ministriju, valsts un pašvaldību iestāžu darbā."
Vitauts Staņa, komisijas priekšsēdētājs:
Esmu nācis no vidēji lielas Vidzemes pašvaldības un ceru, ka mana līdzšinējā pieredze pašvaldību darbā lieti noderēs, strādājot Saeimā un vadot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.
Uzsākot darbu 10. Saeimā, komisijā pētījām iespējas finansiāli atbalstīt tās pašvaldības, kas, apvienojoties novados, nesaņēma valsts dotāciju. Pēc visu ieinteresēto pušu viedokļu uzklausīšanas vienojāmies aicināt Ministru kabinetu, ja iespējams, arī šīm pašvaldībām iedalīt papildu finansējumu infrastruktūras attīstībai.
Vēl viena šā brīža aktualitāte ir plānošanas reģionu liktenis. Komisija uzskata, ka reģioni pagaidām ir jāsaglabā, bet vienlaikus jādomā, kā tie varētu izskatīties nākotnē. Mūsuprāt, plānošanas reģioniem ir jādod vairāk varas un naudas un jāpaplašina to funkcijas. Uzskatu, ka pašos reģionos ir labāk redzams un zināms, kas jādara, nekā Rīgā.
Rudens sesijā arī izskatījām virkni 9. Saeimas likumprojektu un lēmām, vai tos turpināt izskatīt 10. Saeimā. Secinājām, ka liela daļa ir zaudējuši aktualitāti, tāpēc nolēmām tos tālāk nevirzīt.
Tā kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā strādā vairāki bijušie pašvaldību deputāti, tad vēlos teikt, ka mūsu darbs ir bijis konstruktīvs un diskusijām bagāts.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
Komisijas sastāvs: Andris Bērziņš (ZZS/Vidzeme) - priekšsēdētājs, Arvils Ašeradens (Vienotība) - priekšsēdētāja biedrs, Jānis Tutins (SC) - sekretārs, Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Jānis Klaužs (ZZS), Ingmārs Līdaka (ZZS), Klāvs Olšteins (Vienotība), Dmitrijs Rodionovs (SC), Artūrs Rubiks (SC), Aleksandrs Sakovskis (SC), Edvards Smiltēns (Vienotība), Ainārs Šlesers (PLL), Dzintars Zaķis (Vienotība).
Komisija strādā ar tautsaimniecības jautājumiem, tostarp ar uzņēmējdarbību, lauksaimniecību, vidi un ar reģionālo politiku saistītiem likumprojektiem. Pieaugoša nozīme ir enerģētikas sektoram, un joprojām aktuāla ir privatizācijas un zemes reformas pabeigšana. Nozīmīga komisijas darba sastāvdaļa ir nozares ministriju un valsts iestāžu darba pārraudzība.
Lai pieņemtu kvalitatīvus lēmumus, komisijai ir svarīgs arī nozares lietpratēju un nevalstiskā sektora viedoklis. Komisijas sēdēs deputāti kopā ar ekspertiem diskutē par Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencēm un nākotnes perspektīvām. Lai veicinātu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, izveidota Dabas resursu apakškomisija.
Andris Bērziņš, komisijas priekšsēdētājs:
Tautsaimniecības komisija šajā sesijā sanāca uz 10 sēdēm, galveno uzmanību veltot iepriekšējā Saeimas sasaukuma nepabeigto likumprojektu izvērtēšanai. Uzmanību pievērsām jautājumiem, kas saistīti ar valsts budžeta izstrādi, kā arī ar pārraudzības nozaru ministriem pārrunājām turpmākā darba prioritātes. Komisijas sastāvs ir pietiekami stiprs, lai risinātu visus tautsaimniecībai būtiskos jautājumus, un deputātiem ir svarīga cieša sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām.
Komisija jau drīzumā iecerējusi sākt darbu pie jaunā Būvniecības likuma un Atjaunojamo energoresursu likuma. Darbs ar šiem likumprojektiem būs sarežģīts, jo šo tautsaimniecībai būtisko likuma izmaiņu tapšana ir dažādu interešu un pretrunu plosīta.
Būvniecības likuma mērķis ir ambiciozs - projektu saskaņošanas laiku saīsināt trīs reizes. Taču pat pēc ilgām diskusijām Ekonomikas ministrijā un Ministru kabinetā nozares speciālistu vidū ne tuvu nav vienprātības par likuma saturu. Izstrādājot grozījumus nozares regulējumā, valdībai jāatceras, ka nozares ietvaros zināma vienprātība jāpanāk, citādi darbs parlamenta komisijai būs apgrūtināts un arī dzīvē tādas likuma izmaiņas nefunkcionēs.
Būtiskākās likumdošanas izmaiņas zemkopības jomā gaidāmas meža nozarē. Patlaban ministrija strādā pie jauna Meža likuma, un pusgada laikā tas varētu nonākt parlamentā. Tāpat nozīmīgas izmaiņas gaidāmas pārtikas aprites kārtībā. Zemkopības jomā svarīgs uzdevums ir panākt mūsu valstij izdevīgākus Eiropas Savienības platību maksājumus. Nozares konkurētspējas palielināšanai nepieciešama arī ražotāju un lauksaimnieku spēka un resursu saliedēšana.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem ekonomikā ir efektīvāka valsts kapitāla daļu pārvaldīšana. Diskusijas par jaunu valsts uzņēmumu pārvaldības modeli jau ir sāktas, un tajās aktīvi iesaistīsies arī Tautsaimniecības komisijas deputāti.
Šajā sesijā tikāmies arī ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, lai pārrunātu Latvijas ekonomikas tālākās attīstības scenārijus un izaicinājumus. Neatsverams instruments ekonomiskas attīstībā ir Eiropas Savienības fondu nauda. Ar bankas prezidentu bijām vienisprātis, ka rūpīgi jāvērtē, kā kopējais septiņos gados pieejamais finansējums tiek apgūts pa gadiem un nozarēm. Sadrumstalotā naudas apsaimniekošana liedz iespēju līdzekļus efektīvi pārdalīt citām nozarēm, ja, piemēram, finansējuma apguve kādā jomā kavējas. Viens no risinājumiem būtu līdzekļu apsaimniekošanu centralizēt.
Iepazīstoties ar Tautsaimniecības komisijas darbības lauku un turpmākā darba prioritātēm, deputāti nolēma izveidot Dabas resursu apakškomisiju. Tas darīts, lai padziļinātu komisijas darbu jomās, kas saistītas ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, strukturālo reformu norisi tajās, kā arī valsts budžeta līdzekļu un Eiropas Savienības struktūrfondu racionālu izlietojumu.
Sociālo un darba lietu komisija
Komisijas sastāvs: Aija Barča (ZZS) - priekšsēdētāja, Silva Bendrāte (Vienotība) - priekšsēdētājas biedre, Andris Bērziņš (ZZS/Zemgale) - sekretārs, Māris Dzelzskalns (ZZS), Andrejs Klementjevs (SC), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Liene Liepiņa (Vienotība), Vitālijs Orlovs (SC), Rita Strode (PLL), Ilze Vergina (Vienotība), Ilze Viņķele (Vienotība), Igors Zujevs (SC).
Komisijas darba kārtībā ir tādi svarīgi jautājumi kā darba tiesības, nodarbinātības tendences un bezdarbs, pensijas un pabalsti, ģimenes ārsti un slimnīcas, farmācija un sabiedrības veselība, sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi, situācija pansionātos un aprūpes centros, sociālā budžeta izlietojums. Tās pārziņā ir gan sociālās jomas likumprojekti, gan nozares ministriju un aģentūru darba pārraudzība.
Komisija uz sēdēm aicina Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas ierēdņus un regulāri dodas izbraukuma sēdēs uz reģioniem, lai klātienē iepazītos ar situāciju sociālās aprūpes iestādēs. Komisijas darbā aktīvi iesaistās invalīdu un pensionāru organizācijas, kā arī sociālie partneri un pašvaldību pārstāvji, jo tieši vietējā vara pilsētās un novados veic nozīmīgu sociālo funkciju. Komisijas pārraudzībā darbojas divas apakškomisijas - Sociālās drošības apakškomisija un Sabiedrības veselības apakškomisija.
Aija Barča, komisijas priekšsēdētāja:
Līdz ar 10. Saeimas sanākšanu Sociālo un darba lietu komisija ir sākusi darbu jaunā sastāvā. No iepriekšējās komisijas darbu turpina pieci deputāti. Ir liels gandarījums, ka jaunie kolēģi apliecinājuši patiesu ieinteresētību sociālās jomas problēmās un ir gatavi nopietni strādāt. Pirmie soļi, lai nostiprinātu deputātu zināšanas par sociālo sistēmu, jau ir sperti: komisijā esam iepazinušies gan ar aktuālo situāciju nodarbinātības jomā, gan fondēto pensiju sistēmas darbu, gan pārraugāmo ministriju darba aktualitātēm.
Viens no svarīgākajiem darbiem, kas šajā sesijā paveikts, ir asistenta pakalpojuma ieviešana cilvēkiem ar pirmās grupas redzes invaliditāti. Ņemot vērā, ka līdzekļus šim pakalpojumam valsts pamatbudžetā nākamajam gadam atrast nevarēja, komisija nāca klajā ar iniciatīvu šim mērķim piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tādējādi no nākamā gada pirmās grupas redzes invalīdi varēs saņemt pabalstu asistenta pakalpojuma apmaksai uz laiku līdz 10 stundām nedēļā. Tas ir ļoti vajadzīgs, lai neredzīgo ļaužu dzīve kļūtu neatkarīgāka, lai varētu ērtāk nokļūt uz darbu, mācībām vai iestādēm.
Deputātu uzmanības lokā bija pārkāpumi pašvaldību sociālo dienestu darbā, nepamatoti tērējot sociālās drošības „spilvena” naudu. Pārsteidza atbildīgo ministru kūtrums, pat necenšoties noskaidrot, kuros sociālajos dienestos ir vislielākās problēmas ar nepamatotu pabalstu izmaksu. Šī jautājuma attīstībai sekosim līdzi arī turpmāk, gan pārraugot ministriju darbu, gan personīgi dodoties izbraukuma sēdēs uz sociālajiem dienestiem.
Arī mūsu komisijas aktualitāte sesijas noslēgumā bija darbs pie 2011. gada valsts budžeta projekta. Vērtējot to, jāuzsver, ka, neskatoties uz nepieciešamajiem konsolidācijas pasākumiem, sociālajā jomā ir izdevies izvairīties no pensiju un pabalstu samazinājuma. Tajā pašā laikā vēl turpmākajos trīs gados pensijas netiks indeksētas, bet tiem, kuri pensijā dosies 2012. gadā, nebūs piemaksas par stāžu, kas uzkrāts līdz pensijas sistēmas reformai. Te gan svarīgi atgādināt, ka pensionāriem, kam piemaksa jau ir piešķirta, tā tiks saglabāta.
Nopietnas sarunas komisijā vēl gaidāmas par ģimenes valsts pabalsta likteni - valdībai jāpiedāvā risinājumi šī pabalsta reformai. Arī komisijas deputāti noteikti iesaistīties šī jautājuma izskatīšanā un rūpīgi vērtēs, vai valstij patiešām jāatsakās no vienīgā universālā pabalsta ģimenēm.
Sociālās jomas neapšaubāma aktualitāte tuvākajā laikā būs sabalansēt sociālā budžeta ieņēmumu un izdevumu sadaļu, lai saglabātu šīs sistēmas ilgtspēju. Pirmie soļi, lai arī ne visai populāri, ir jau veikti. Priekšā vēl nopietna diskusija par pensionēšanās vecuma palielināšanu. Taču esmu pārliecināta, ka īpaši svarīgi ir apkarot nodokļu nemaksāšanu un izskaust ekonomikas pelēko zonu, un te valdībai ir jāpiedāvā svaigas un inovatīvas idejas.
Ja nodokļus maksātu visi, iespējams, mums nebūtu jārunā par sociālo iemaksu likmes palielināšanu darba ņēmējiem un citiem nepatīkamiem jautājumiem, bet šajā situācijā diemžēl neizbēgamiem soļiem.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija
Komisijas sastāvs: Vitālijs Orlovs (SC) - priekšsēdētājs, Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) - priekšsēdētāja biedre, Jānis Klaužs (ZZS) - sekretārs, Imants Jānis Bekešs (PLL), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK).
Komisijas galvenie uzdevumi noteikti Saeimas kārtības rullī. Komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un sagatavo lēmuma projektus par deputātu mandātu apstiprināšanu vai to atsaukšanu. Pēc komisijas ziņojuma uzklausīšanas Saeima lemj par deputātu saukšanu pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības. Komisijas uzdevums ir pārraudzīt Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu un izskatīt kodeksa pārkāpumu lietas. Komisijas pienākumos ietilpst arī ikmēneša pārskata sagatavošana Saeimai par iesniegumiem, kas saņemti Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā, kā arī par to izskatīšanu Saeimas frakcijās un komisijās.
Vitālijs Orlovs, komisijas priekšsēdētājs:
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli darbojas pa vienam deputātam no katras frakcijas, un no iepriekšējā Saeimas sasaukuma darbu komisijā turpinu es un Janīna Kursīte-Pakule, kas ir mana vietniece.
Sanākot 10. Saeimai, komisija apstiprināja Saeimas vēlēšanu rezultātus un pilnvaras 100 deputātiem, kā arī mandātus tiem, kuri uz laiku aizvieto deputātus, kas pilda ministru pienākumus.
Rudens sesijā komisija sanāca uz deviņām sēdēm, un kā ārsts varu teikt: mēs turpinām nodarboties ar profilaksi, jo tas ir efektīvāk nekā ārstēt. Komisijā izrunājām 9. Saeimas deputātu pārkāpumus, un esam ieinteresēti, lai katrs deputāts pārējiem savas frakcijas deputātiem atgādinātu par to, ko nevajadzētu darīt, lai nekļūtu par mūsu komisijas „varoņiem”.
Šobrīd esam saskārušies ar situāciju, ka pēc Valsts valodas centra iniciatīvas par valsts valodas nezināšanu administratīvi tiek sodīti divi Saeimā ievēlēti deputāti. Šo jautājumu kopā ar Juridiskā biroja vadītāju Kusiņa kungu komisijā apspriedām un paudām viedokli, ka Saeimas deputātam ir jāizkopj valsts valodas prasme un valsts valoda jāzina tādā līmenī, lai varētu pildīt deputāta pienākumus - iesniegt priekšlikumus likumprojektiem, piedalīties komisiju sēdēs un savus priekšlikumus aizstāvēt Saeimas sēdē.
Patlaban Saeimas vēlēšanu likumā noteiktais, ka, kandidējot vēlēšanās, personai ir jāsniedz valsts valodas zināšanu pašnovērtējums, rada pretrunas ar realitāti. Lai to risinātu, mūsuprāt, par to vēl ir jādebatē frakcijās un jāizlemj, vai nepieciešams grozīt likumu.
Tuvākajā laikā kopā ar Saimniecisko komisiju pievērsīsimies jautājumam par kompensācijām deputātiem par dzīvojamo telpu īres un transporta izdevumiem, jo no nākamā gada mainīsies kompensāciju piešķiršanas kārtība.
Pieprasījumu komisija
Komisijas sastāvs: Augusts Brigmanis (ZZS) - priekšsēdētājs, Ingmārs Čaklais (Vienotība) - priekšsēdētāja biedrs, Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) - sekretāre, Jānis Ādamsons (SC), Arvils Ašeradens (Vienotība), Silva Bendrāte (Vienotība), Andris Bērziņš (ZZS/Vidzeme), Ilma Čepāne (Vienotība), Ina Druviete (Vienotība), Rihards Eigims (ZZS), Valentīns Grigorjevs (SC), Aleksejs Holostovs (SC), Igors Meļņikovs (SC), Dace Reinika (ZZS), Jānis Reirs (Vienotība), Inguna Rībena (Vienotība), Ainārs Šlesers (PLL), Mihails Zemļinskis (SC).
Komisijai ir divi galvenie darbības virzieni. Viens no tās uzdevumiem ir Saeimas deputātu pieprasījumu izskatīšana, kas adresēti valdībai. Izskatot konkrēto pieprasījumu, uz komisijas sēdi tiek aicināts Ministru prezidents vai attiecīgais ministrs. Otrs darbības virziens ir sabiedrībā aktuālu jautājumu izskatīšana, uzklausot atbildīgo iestāžu, nozaru ekspertu un nevalstiskā sektora skaidrojumus un viedokļus.
Augusts Brigmanis, komisijas priekšsēdētājs:
Pieprasījumu komisija šī sasaukuma 2010. gada rudens sesijā ir sanākusi uz desmit sēdēm. Rudens sesijas laikā izskatījām vienu deputātu pieprasījumu par Sudānā nolaupīto Latvijas pilsoņu atbrīvošanas patiesajiem apstākļiem un apspriedām dažādus sabiedrībai aktuālus jautājumus nodarbinātības, pašvaldību, uzņēmēju atbalsta un citās jomās.
Neraugoties uz to, ka lielākā daļa deputātu agrāk šajā komisijā nav strādājuši, esam pierādījuši, ka spējam koleģiāli un konstruktīvi strādāt ar daudzpusīgu jautājumu loku.
Iztaujājām Latvijas Bankas pārstāvjus par monetārās politikas ietekmi uz valsts tautsaimniecības attīstību. Tikāmies ar Latvijas Garantiju aģentūras direktoru, lai pārrunātu šīs iestādes darbību un īstenoto politiku uzņēmēju atbalsta jomā. Pieaicinot Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi, diskutējām par pašvaldību budžetu veidošanas principiem un 2011. gada valsts budžeta konsolidāciju. Kopā ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju apspriedām Satversmes tiesas darbu.
Šajā sesijā svarīgi jautājumi bija par Rīgas iedzīvotāju apgādi ar ūdeni, ūdens kvalitāti un ar to saistītām problēmām. Apspriedām SIA „Rīgas ūdens” darbību 2010. gadā un plānotajiem pasākumiem 2011. gadā, tostarp runājām par piespiedu ūdens atslēgšanu parādnieku mājām.
Lai izvērtētu bezdarba jautājumu valstī, iztaujājām Nodarbinātības valsts aģentūras un Labklājības ministrijas pārstāvjus par aģentūras darba aktualitātēm un plānotajiem pasākumiem 2011. gadā.
Komisija turpinās reaģēt uz iedzīvotāju ikdienas problēmām, uz sēdēm pieaicinot atbildīgo institūciju pārstāvjus. Deputāti arī turpmāk analizēs, kādas izmaiņas jāveic likumdošanā, lai iedzīvotāju intereses tiktu aizstāvētas vislabāk.
Publisko izdevumu un revīzijas komisija
Komisijas sastāvs: Andris Bērziņš (ZZS/Zemgale) - priekšsēdētājs, Dzintars Ābiķis (Vienotība) - priekšsēdētāja biedrs, Aleksejs Burunovs (SC) - sekretārs, Aija Barča (ZZS), Andris Buiķis (Vienotība), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Lolita Čigāne (Vienotība), Ainars Latkovskis (Vienotība), Ingmārs Līdaka (ZZS), Aleksejs Loskutovs (Vienotība), Ņikita Ņikiforovs (SC), Raimonds Rubiks (SC), Aleksandrs Sakovskis (SC), Rita Strode (PLL), Kārlis Šadurskis (Vienotība), Jānis Tutins (SC), Edgars Zalāns (PLL), Didzis Zemmers (ZZS).
Komisija nav likumdošanas komisija tradicionālajā izpratnē - tās pamatdarbs ir Valsts kontroles ziņojumu izskatīšana un konstatēto trūkumu novēršanas uzraudzība. Auditētajām ministrijām un iestādēm ir pienākums komisijai sniegt informāciju par konstatēto trūkumu novēršanas gaitu. Ja institūcijas nav pilnībā novērsušas pārkāpumus, komisija noskaidro iemeslus, uzklausa argumentus un, izvērtējot situāciju, nosaka papildu termiņus trūkumu novēršanai.
Komisija pārbauda Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību un likumību, kā arī parlamenta gada pārskatus. 2009. gada sākumā komisijai uzticēta starptautiskā aizdevuma izlietošanas uzraudzība; šim darbam komisijā tika piesaistīti eksperti gan no valsts institūcijām, gan nevalstiskā sektora.
Andris Bērziņš, komisijas priekšsēdētājs:
Kopš 10. Saeimas darba uzsākšanas esam strādājuši 18 komisijas sēdēs, izskatot Valsts kontroles atzinumus un diskutējot par vairākām revīzijām, tostarp par bijušās aģentūras „Jaunie Trīs brāļi” darbību Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektēšanā un finanšu izlietojumu Liepājas reģionālajā slimnīcā. Esam rūpīgi sekojuši Valsts kontroles konstatēto trūkumu novēršanai, un varu teikt, ka aizrādījumi par finanšu līdzekļu izlietojumu tiek ņemti vērā un nepilnības novērstas. Ļoti būtiski, ka komisijas sēdēs piedalās ne tikai pārstāvji no Valsts kontroles un atbildīgajām institūcijām, bet situāciju analizē un savu viedokli pauž arī nevalstisko organizāciju eksperti.
Apspriedām arī revīzijas ziņojumu par 2009. gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Revīzija tika veikta visu ministriju griezumā, un vēlos uzsvērt, ka Valsts kontrolei bija iebildumi. Pamatojoties uz tiem, Saeima, apstiprinot budžeta izpildes pārskatu, Ministru kabinetam uzdeva izstrādāt un iesniegt Saeimā skaidru redzējumu par valsts kapitāla ieguldījuma mērķi, sagaidāmajiem kapitālsabiedrību darbības rezultātiem un metodēm, kā tos sasniegt. Tāpat Saeimas lēmumā ierakstīts, ka jānosaka vienoti kritēriji valsts kapitāla atdeves noteikšanai un mērīšanai.
Būtisks moments, kas līdz galam vēl nav izpildīts, bet no kā mēs neatkāpsimies, ir izmaiņas Likumā par budžetu un finanšu vadību, lai valsts gadskārtējo valsts budžetu ciešāk sasaistītu ar vidēja termiņa plānošanas dokumentiem. Īsāk sakot, ir mērķis budžetu plānot trim gadiem. Tas nozīmē, ka tad, kad gatavojam jaunu budžetu, iepriekšējo varam turēt acu priekšā un salīdzināt ar to, kas jāsasniedz, cik daudz naudas tam vajadzēs un kas jau ir izdarīts. Un tad būs skaidri redzamas iezīmes nākamajiem gadiem.
Nozīmīgs Publisko izdevumu un revīzijas komisijas darbības virziens ir starptautiskā aizdevuma izlietojuma un valsts ekonomikas stabilizācijas plāna īstenošanas uzraudzība. Šajā procesā ar savu viedokli aktīvi piedalās 13 pieaicinātie eksperti, kuri pārstāv banku sektoru un nevalstiskās organizācijas, tostarp arodbiedrības un darba devējus. Kontrolējot starptautiskā aizdevuma izlietošanu, ir būtiski, kam, cik daudz un kāpēc nauda ir vajadzīga un cik efektīvi mēs aizdoto naudu tērējam, jo no tā būs atkarīga mūsu ekonomikas augšupeja.
Rudens sesijā skatījām arī Saeimas nākamā gada budžetu, tostarp izmaiņas deputātu atalgojuma sistēmā, komandējumu un citu pozīciju izmaksas. Vēl mēs kā atbildīgā komisija veicām iepirkumu zvērināta revidenta komercsabiedrībai, kas veiks 2010. gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē.
Saimnieciskā komisija
Komisijas sastāvs: Ilze Viņķele (Vienotība) - priekšsēdētāja, Aivars Dronka (ZZS) - priekšsēdētājas biedrs, Sergejs Fjodorovs (SC) - sekretārs, Andis Caunītis (Vienotība), Ingrīda Circene (Vienotība), Guntars Galvanovskis (Vienotība), Andrejs Klementjevs (SC), Māris Kučinskis (PLL), Sergejs Mirskis (SC), Klāvs Olšteins (Vienotība), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Dmitrijs Rodionovs (SC), Uģis Rotbergs (Vienotība), Kārlis Seržants (ZZS), Juris Silovs (SC), Vitauts Staņa (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Igors Zujevs (SC).
Komisijas pārziņā ir Saeimas saimniecības uzraudzība un kontrole. Katru gadu sadarbībā ar Saeimas Kanceleju komisija sagatavo ikgadējo Saeimas budžeta pieprasījumu. Komisija arī koordinē Saeimas frakciju, komisiju un deputātu darba nodrošinājumu, uzrauga valsts iepirkumus, ēku remontus, kā arī Saeimas finanšu līdzekļu izlietojumu. Tāpat komisija lemj par kompensāciju piešķiršanu deputātiem.
Ilze Viņķele, komisijas priekšsēdētāja:
Atskatoties uz Saimnieciskās komisijas padarīto 10. Saeimas rudens sesijā, vēlos uzsvērt komisijas aktīvo darbu, lai Saeimas deputātus iekļautu vienotajā atalgojuma sistēmā.
Pēc mūsu ierosinājuma turpmāk tiks mainīti deputātu atalgojuma aprēķināšanas principi, un deputāti vairs nesaņems kompensācijas, kas iepriekš nebija jāpamato ar reālos izdevumus apliecinošiem dokumentiem. Tāpat mēs rosinājām un Saeima nolēma, ka deputāti vairs nesaņems piemaksu par komisiju un apakškomisiju sēžu apmeklējumu. Manuprāt, tas ir ļoti būtiski, jo piedalīties komisiju sēdēs ir katra deputāta pienākums, un par to atsevišķi nav jāmaksā.
Esam arī rosinājuši izstrādāt jaunu mehānismu, lai kompensētu reālos transporta izdevumus un dzīvokļa īres izdevumus deputātiem, kuri nedzīvo Rīgā.
Nākamajā sesijā plānojam vērtēt Saeimas autobāzes darbu un tās izmantošanas efektivitāti. Lai samazinātu izmaksas, iespējams, piedāvāsim arī kādus risinājumus racionālākai Ministru kabineta autotransporta izmantošanai. Tāpat Saimnieciskā komisija nākamajā darba cēlienā ir iecerējusi vētīt visu Saeimas saimniecību.
Nacionālās drošības komisija
Komisijas sastāvs: Gundars Daudze (ZZS) - priekšsēdētājs, Dzintars Zaķis (Vienotība) - priekšsēdētāja biedrs, Jānis Urbanovičs (SC) - sekretārs, Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Andris Šķēle (PLL).
Komisija izskata jautājumus, kas skar Latvijas drošību un aizsardzību, kā arī ar šo sfēru saistītās ekonomiskās, politiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas intereses. Komisijas darbības galvenie uzdevumi noteikti Nacionālās drošības likumā, Valsts drošības iestāžu likumā un Operatīvās darbības likumā. Komisija veic parlamentāro uzraudzību pār valsts drošības iestādēm - Satversmes aizsardzības biroju, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Drošības policiju.
Komisijas deputāti regulāri uzklausa to vadītāju ziņojumus un pārskatus, kā arī iepazīstas ar šo iestāžu dienesta dokumentiem un sniegto informāciju. Komisijas uzdevumos ietilpst arī Nacionālās drošības koncepcijas un Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšana, kā arī valsts drošības iestāžu personāla komplektēšanas principu izvērtēšana.
Komisija akceptē un pārrauga nacionālās drošības vajadzībām piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī izvērtē valsts drošības iestāžu budžetu projektus. Komisijas sēdes ir slēgtas un atbilstoši izskatāmajai tēmai tiek klasificētas.
Gundars Daudze, komisijas priekšsēdētājs:
Līdz šim Nacionālās drošības komisija strādājusi nepilnā sastāvā, kas saistīts ar pielaides valsts noslēpumam iegūšanas procesu komisijas deputātiem. Darbam Nacionālās drošības komisijā var tikt deleģēts tikai viens pārstāvis no katras Saeimas frakcijas. Deputātiem, kuri strādā komisijā, nepieciešama pirmās kategorijas pielaide valsts noslēpumam. Ja komisijā ievēlēts deputāts, kam šādas pielaides nav, tad līdz tās saņemšanai viņš piedalīties komisijas sēdēs nevar.
Ņemot vērā to, ka no pieciem komisijas deputātiem trīs iepriekš nav strādājuši šajā komisijā, patlaban joprojām notiek pielaižu piešķiršanas izvērtēšana, kas ir Satversmes aizsardzības biroja kompetencē. Tomēr kvorums visu šo laiku mums ir bijis, un komisijas darbu tas nav traucējis.
Kā būtiskāko paveikto rudens sesijā Saeimā kopumā un Nacionālās drošības komisijā, protams, jāmin nākamā gada valsts budžeta pieņemšana. Komisija izskatīja valsts drošības iestāžu - Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta - budžetus. Neskatoties uz visai saspringto situāciju valsts budžetā, ar gandarījumu secinājām, ka iepriekšējie gadi ir likuši maksimāli efektīvi izmantot pieejamos līdzekļus un drošības iestādes esošā finansējuma ietvaros sekmīgi spēj pildīt savas funkcijas.
Ziemas sesijas pirmajās sēdēs tiksimies ne tikai ar drošības iestāžu vadītājiem, bet arī ar Valsts policijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadību, ģenerālprokuroru, lai izrunātu mūsu nākotnes sadarbības modeli un vienotos, kādas būs sadarbības prioritātes.
Pilsonības likuma izpildes komisija
Komisijas sastāvs: Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK) - priekšsēdētājs, Liene Liepiņa (Vienotība) - priekšsēdētāja biedre, Oskars Zīds (ZZS) - sekretārs, Ints Dālderis (Vienotība), Māris Dzelzskalns (ZZS), Dzintra Hirša (Vienotība), Aleksandrs Jakimovs (SC), Vladimirs Nikonovs (SC), Ivans Ribakovs (SC), Guntis Rozītis (ZZS), Artūrs Rubiks (SC), Ansis Saliņš (Vienotība), Laimis Šāvējs (ZZS), Inese Šlesere (PLL), Ilze Vergina (Vienotība), Aivars Volfs (Vienotība).
Komisija veic parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi un raugās, lai pilsonības iegūšanas vai zaudēšanas process noritētu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pilsonības likums nosaka, ka komisijai ir tiesības lemt, vai konkrētajai personai būtu piešķirama pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisijas darbā tiek iesaistīta Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Sabiedrības integrācijas fonds un citas institūcijas.
Visvaldis Lācis, komisijas priekšsēdētājs:
Jaunas Saeimas sanākšana ieviesusi izmaiņas arī mūsu komisijas darbā. Komisijas sastāvs ir jauns - tikai trijiem no 16 komisijas deputātiem ir iepriekšēja pieredze darbam Pilsonības likuma izpildes komisijā, un es esmu viens no tiem. Jau iepriekšējos četrus gadus esmu aktīvi piedalījies komisijas darbā.
Šī komisija pārrauga Pilsonības likuma izpildi, tātad uzmanīgi seko līdzi, lai naturalizācijas procesā tiktu ievērotas likuma prasības. Mums deleģētas tiesības lemt, vai kāds cilvēks ir pelnījis Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem valsts labā. Tie ir daži gadījumi, un komisija katru no tiem izskata atsevišķi.
"Patlaban būtiskākais Latvijas politikas darba kārtības jautājums ir mūsu valsts ekonomikas konkurētspējas stiprināšana."
10. Saeimas rudens sesijā sanācām uz astoņām sēdēm, kurās risinājām gan organizatoriskus jautājumus un izskatījām iedzīvotāju iesniegumus, gan tikāmies ar pārraudzības iestāžu vadītājiem un diskutējām par jautājumiem, kas saistīti ar pilsonības jēdzienu un tā izpratni.
Decembra sākumā komisijas deputāti, tiekoties ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieku Vilni Jēkabsonu, pārrunāja viņa vadītās pārvaldes darbu, migrācijas politikas īstenošanu un elektronisko identifikācijas karšu ieviešanas gaitu. Deputāti noskaidroja, ka kartes plānots ieviest nākamā gada vidū un tās kalpos kā ceļošanas dokuments Eiropas Savienībā, turklāt tajās būs integrēts elektroniskais paraksts.
Šajā darba periodā tikāmies arī ar profesoru Leonu Taivānu, kura pētnieciskā interese saistīta ar globalizācijas problēmām un šo procesu ietekmi uz Latviju.
Mana ievēlēšana priekšsēdētāja amatā daļā kolēģu izraisīja bažas, taču vēlos uzsvērt, ka komisiju vadīšu neitrāli un ņemšu vērā dažādus viedokļus. Citādi komisijas darbs būtu stipri apgrūtināts.
Saeimas kārtības rullis nosaka, ka deputātiem visu laiku ir jāizglītojas. Tāpēc uz komisijas sēdēm esam iecerējuši aicināt dažādu, ar pilsonību tieši un ne tik tieši saistītu jomu ekspertus. Ziemas sesijas sākumā aplūkosim pilsonības jēdziena izpratni pasaulē pazīstamu teorētiķu izpratnē. Jomas aktualitātes pārrunāsim arī ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes vadītāju.
Eiropas lietu komisija
Komisijas sastāvs: Imants Lieģis (Vienotība) - priekšsēdētājs, Staņislavs Šķesters (ZZS) - priekšsēdētāja biedrs, Igors Pimenovs (SC) - sekretārs, Solvita Āboltiņa (Vienotība), Valērijs Agešins (SC), Boriss Cilevičs (SC), Sergejs Dolgopolovs (SC), Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Iveta Grigule (ZZS), Nikolajs Kabanovs (SC), Ojārs Kalniņš (Vienotība), Rasma Kārkliņa (Vienotība), Ivans Klementjevs (SC), Atis Lejiņš (Vienotība), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Dana Reizniece (ZZS), Edvards Smiltēns (Vienotība), Guntis Ulmanis (PLL), Jānis Vucāns (ZZS).
Komisija ir viena no svarīgākajām ES jautājumu koordinācijas instancēm Latvijā. Tas ir noslēdzošais posms, sagatavojot Latvijas nostājas jeb nacionālās pozīcijas par ES ministru padomēs izskatāmajiem jautājumiem. Pozīcijas Saeimā tiek iesniegtas pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Ministram, kurš pārstāv Latviju attiecīgās nozares ES ministru padomē, ir pienākums iepazīstināt komisiju ar Latvijas valdības nostāju visos nozīmīgajos lēmumos attiecībā uz likumdošanu un stratēģiskajiem jautājumiem. Ministrs saņem parlamenta mandātu paust Latvijas viedokli ES ministru padomes sanāksmē tikai pēc tam, kad pozīcija ir saskaņota ar komisiju. Komisija organizē regulāras tikšanās ar ministriem, ekspertiem un sociālajiem partneriem, lai apspriestu visdažādākos ES darba kārtības jautājumus.
Imants Lieģis, komisijas priekšsēdētājs:
Eiropas lietu komisijas darbs jau šī Saeimas sasaukuma sākumā bija visai aktīvs. Regulāri apstiprinājām Latvijas nacionālās pozīcijas par ES Padomē izskatāmajiem tiesību aktiem, kā arī rūpīgi sekojām līdzi Latvijas nacionālajām interesēm būtiskiem ES darba kārtības jautājumiem.
Īpašu uzmanību pievērsām trim problēmu lokiem, kuru risināšana ES līmenī, mūsuprāt, patlaban ir vissvarīgākā. Pirmkārt, lauksaimniecības tiešo maksājumu jautājums. Diemžēl Latvijas zemnieki, salīdzinot ar lauksaimniekiem citviet Eiropā, joprojām saņem vismazākos maksājumus. Mūsu zemnieki šādi tiek nostādīti nevienlīdzīgos konkurences apstākļos vienotajā Eiropas tirgū, un šī netaisnīgā ES politika noteikti ir jāmaina.
Otrs aktuālais jautājums, kam Eiropas lietu komisija pievērsa pastiprinātu uzmanību, ir enerģētika. Latvijai ir būtiski dažādot enerģijas piegāžu avotus, lai mazinātu atkarību tikai no viena piegādātāja. Tāpat jāveido starpsavienojumi ar citām ES valstīm, lai Latvija nebūtu kā enerģētikas sala. Pirms nesenās ES enerģētikas ministru padomes mums bija jau pirmā konstruktīvā diskusija par šo jautājumu, kurā iztaujājām ekonomikas ministru Arti Kamparu.
Visbeidzot, trešais būtiskais jautājums saistīts ar ES struktūrfondu apguves gaitu. Šīs jomas galvenās problēmas apzinājām, 22. decembrī tiekoties ar finanšu ministru Andri Vilku un valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu. Arī turpmāk aktīvi sekosim līdzi situācijai šajā jomā, it īpaši tādēļ, ka nesen Saeimas pieņemtajā nākamā gada valsts budžetā tieši ES fondu apguvei iezīmēts rekordliels līdzfinansējums. Šos finanšu līdzekļus jācenšas izmantot pilnībā un lietderīgi, mazinot birokrātiskos šķēršļus un vienkāršojot naudas apguvi. Sistēma patlaban ir ļoti sadrumstalota, tādēļ jādomā par to, kā centralizēt un efektivizēt ES fondu apsaimniekošanu.
Ne mazāk svarīgs jautājums bija arī ES budžeta pieņemšana, par kuru, neskatoties uz viedokļu atšķirībām, dalībvalstis tomēr spējušas vienoties. Turpmāk liela uzmanība būs jāpievērš arī Briselē uzsāktajām diskusijām par nākamo ES daudzgadu budžetu jeb tā dēvēto Finanšu perspektīvu.
Ļoti būtiski, lai, aizstāvot Latvijas nacionālās intereses par ES daudzgadu budžetu, tiešo maksājumu izlīdzināšanu un citiem jautājumiem, dažādas mūsu valsts institūcijas labi koordinētu savu darbību. Aktīvam lobiju darbam Briselē jānotiek visos līmeņos - savs ieguldījums jāsniedz gan ministriem, ierēdņiem un diplomātiem, gan mūsu Eiropas Parlamenta deputātiem un Saeimas deputātiem. Tieši tādēļ jau janvārī arī es kopā ar Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu došos uz Briseli, lai Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā skaidrotu mūsu valsts nostāju šajos būtiskajos jautājumos.
Tāpat šajā neilgajā darba posmā kopš 10. Saeimas pilnvaru apstiprināšanas esam uzsākuši aktīvu dialogu ar pilsonisko sabiedrību. Esmu ticies ar Eiropas Kustības Latvijā un Sabiedriskās politikas centra „Providus” pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējas aktīvāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību ES jautājumu izskatīšanas procesā. Vienojāmies, ka komisija lūgs ministrijas turpmāk iepazīstināt Saeimas deputātus ar sabiedrisko organizāciju atzinumiem par Latvijas nacionālajām pozīcijām uz ES ministru padomēm. Līdz šim šāda informācija Saeimā nenonāca, kas apgrūtināja iegūt precīzu viedokli par sociālo partneru nostāju svarīgos ES darba kārtības jautājumos.
Avots: Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienesta informācija, kas sagatavota sadarbībā ar Saeimas komisijām.
