SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
01. novembrī, 2010
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Finanses
1
12
1
12

Atklāta jauna elektronisko iepirkumu sistēma. Obligāta valsts iestādēm

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Tiešās valsts pārvaldes iestādēm MK noteikumos minētās preces obligāti būs jāpērk tikai EIS.

Iespējams, ka daudzās tiešās valsts pārvaldes iestādēs vēl nezina, ka novembris tām nesīs stingru prasību – biroja tehniku, papīru, datortehniku un tās piederumus, kancelejas un saimniecības preces un vēl daudzas citas ikdienas darbā nepieciešamas lietas iegādāties centralizēti Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS), ko apkalpo Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA).

Sīkāk visas šādi iepērkamās preču grupas nosaukt vēl nav iespējams, jo tās visā pilnībā būs uzskaitītas Ministru kabineta noteikumos „Centralizēto elektronisko iepirkumu noteikumi”, kuru projekts pašlaik ir ceļā uz apspriešanu valdībā. Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss un VRAA direktors Māris Krastiņš paredz, ka minētie MK noteikumi, ja arī ne gluži 1. novembrī, tad tomēr stāsies spēkā iespējami drīz.

Pirkumu brīvās izvēles laiki beigušies

Noteikumu pamatā ir šā gada 20. maija likuma „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” viestās izmaiņas Publisko iepirkumu likuma 16. pantā, kas nosaka: „21) Tiešās pārvaldes iestādēm Ministru kabineta noteiktajos gadījumos ir obligāti preces un pakalpojumus iegādāties no Ministru kabineta noteiktajām centralizēto iepirkumu institūcijām vai ar to starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajā preču vai pakalpojumu grupā un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 100 latu vai lielāka.”

Līdz šim valsts iestādes elektroniskos centralizētos iepirkumus varēja izmantot pēc pašu vēlēšanās. Viens no iemesliem, kādēļ brīvprātīgās izvēles tiesības liegtas, ir Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ieteikumi, ka visā valsts pārvaldē ir nosakāma obligāta iepirkumu veikšana centralizēti. Šie nosacījumi var būt radušies arī no secinājumiem, ka ne visas valsts iestādes bijušas pietiekami taupīgas un apdomīgas savu pirkumu izvēlē.

A. Tiknuss informē: „Šobrīd MK noteikumu projekts tuvojas saskaņošanas noslēgumam, un nākamajā dienā pēc publicēšanas „Latvijas Vēstnesī” noteikumi stāsies spēkā. Tad preču klāsts, kas būs minēts noteikumos, tiešās pārvaldes valsts iestādēm obligāti būs jāiepērk ar elektronisko iepirkumu sistēmas starpniecību. Jau ir arī tālākas ieceres, tostarp likumdošanas jomā, kas izriet no situācijas, ka bijām spiesti aizņemties no starptautiskajiem aizdevējiem naudu. Saprašanās Memoranda starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku trešajā papildinājumā ir paredzēts, ka līdz septembra beigām (kā redzams, termiņš ir nokavēts) ir jāpaplašina preču klāsta saraksts EIS un līdz šā gada novembra beigām jāizstrādā nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi, lai obligātā centralizācija tiktu paplašināta ne tikai tiešās pārvaldes iestādēs, bet arī pašvaldībās.”

Viens liels iepirkums daudzu mazu vietā

Elektroniskās iepirkumu sistēmas ieviešana mūsu valstī sākās jau pirms pieciem gadiem, kad Finanšu ministrijā tika pieņemts lēmums veidot šādu pakalpojumu visām iestādēm, uz kurām attiecas Publisko iepirkumu likums. Tādējādi tās tiek atbrīvotas no nepieciešamības pašām ik reizi, kad jāiegādājas biroju tehnika, papīrs vai drukātāji, tērēt laiku izdevīgākā piedāvājuma meklēšanai un publisko iepirkumu konkursu rīkošanai, iespējams, vēl piedzīvojot to apstrīdēšanu un tātad nesaņemot pirkumus paredzētajā laikā.

EIS būtība ir šāda. VRAA izsludina atklātu iepirkumu konkursu par noteikta preču sortimenta piegādi interneta veikalam. „Atšķirībā no citiem konkursiem, mūsu konkursā nav viens, bet vairāki uzvarētāji, un tie šajā sistēmā sacenšas par zemāko cenu. Tas nodrošina piegādātāju konkurenci ne tikai brīdī, kad tiek iesniegti dokumenti konkursam, bet nepārtraukti,” stāsta M. Krastiņš. „Piemēram, pieci piegādātāji piedāvā konkrētas specifikācijas kopētāju, bet sistēmā to var iegādāties par zemāko cenu, un tādējādi veidojas piegādātāju iekšējā konkurence. Rezultātā, kā lēšam, veidojas aptuveni 10 procentu ietaupījums dažādās preču grupās, un varam teikt, ka šogad, ņemot vērā visu apgrozījumu, jau ir ietaupīti aptuveni 500 tūkstoši latu. Tas ir tiešais ietaupījums. Bet jāņem vērā, ka ir vēl netiešie ietaupījumi (piemēram, laika un darba algas veidā), ko valsts iestādes patērē, lai organizētu publiskos iepirkumus. Līdzīgs ietaupījums ir arī komersantiem: sagatavojot dokumentāciju lielam iepirkuma konkursam un kļūstot par vienu no uzvarētājiem, uzņēmējam vairs nav tik aktīvi jāseko līdzi tirgus procesiem, jāmeklē portālos izsludinātie iepirkumi, bet vairāk jādomā, kā piedāvāt pasūtītājam lētāko cenu, kā nodrošināt labāko servisu. Tā ir iespēja visas šīs sistēmas dalībniekiem orientēties uz galveno.”

"Visas iepērkamās preču grupas pilnībā būs uzskaitītas Ministru kabineta noteikumos „Centralizēto elektronisko iepirkumu noteikumi”."

VRAA direktors norāda: aplams ir uzskats, ka iepirkuma konkursos var piedalīties tikai lielie komersanti. EIS esot maziem un vidējiem uzņēmumiem draudzīgākais centralizēto iepirkumu veids, jo pretendentu piedāvājumi tiek vērtēti katrai specifikācijai atsevišķi. Tādējādi, ņemot vērā, ka no piegādes viedokļa Latvijas teritorija ir sadalīta piecos reģionos, piegādātājs var veiksmīgi strādāt, EIS piedāvājot tikai vienu preci kādā no reģioniem. VRAA gan informē, ka līdz šim praksē tāda iespēja vēl nav izmantota, taču pašlaik ir paredzēts slēgt līgumus ar vairākiem mazajiem komersantiem. Īpaši tiek uzsvērts, ka šī sistēma nodrošina caurspīdīgumu un godīgumu.

Iepirkuma pasūtītāja uzdevums ir norādīt pareizo preces specifikāciju, precīzi aprakstīt šo preci, savukārt iestādēm jāizvēlas pareizais produkts, kas vajadzīgs darba nodrošināšanai. Pašlaik EIS piedāvā aptuveni 40 tūkst. dažādu preču, stāsta M. Krastiņš.

Jauna sistēma ar ERAF finansējumu

Lai spētu izpildīt normatīvo aktu prasības un apkalpot gaidāmo klientu skaita palielinājumu un arī apmierināt nepieciešamību pēc plašāka preču klāsta piedāvājuma internetā, līdzšinējās EIS vietā, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, faktiski ir izveidota jauna, kas 1. novembrī tiek nodota pasūtītāju rīcībā, un tās adrese ir www.eis.gov.lv. Projekts izmaksājis 1,9 milj. latu.

M. Krastiņš skaidro: „Lai jaunā sistēma būtu tāda, kurā varētu pievienot neierobežotu daudzumu lietotāju un maksimāli daudz piegādātāju, bija jāuzbūvē veiktspējīga sistēma, kas darbotos pietiekami ātri, būtu droša un atbilstu visām valsts informācijas sistēmas vajadzībām. Ņemot vērā 10 procentu ietaupījumu, ko pierādījusi līdzšinējā prakse, sistēma daļēji atmaksāsies jau nākamajā gadā, un tā pakāpeniski arvien tiks pilnveidota.”

Līdzšinējā EIS pirms pieciem gadiem IUB tikusi izveidota kā izmēģinājums; tā bija pirmā Baltijas valstīs. Līdzīga EIS ieviesta Lietuvā, kur valsts iestādēm obligātais iepirkums noteikts jau pirms pusotra gada, taču Latvijā joprojām esot vislielākais klientu skaits un apgrozījums.

No 2005. gada novembra līdz šā gada 25. oktobrim EIS apgrozījums sasniedzis 21,4 milj. latu; pērn tas bijis 4,9 miljoni. Šogad sistēmu aktīvi izmantojušas vairāk nekā 160 neatkarīgas iestādes. Oktobrī vien VRAA ir saņemti 37 pievienošanās protokoli, un jauno klientu starpā ir Latvijas Radio, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un citas iestādes.

Kā liecina SIA „Ernst&Young Baltic” pētījums „E-iepirkumu sistēmas: ārvalstu pieredzes apkopojums”, vidējais e-katalogos nopirkto preču īpatsvars veido līdz 16% no kopējo iepirkumu apjoma. Tā kā IUB operatīvie dati rāda, ka 2009. gadā iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamo preču kopējais iepirkumu apjoms bija 78,7 milj. latu, tad lēšams, ka pēc MK noteikumu par centralizētajiem elektroniskajiem iepirkumiem stāšanās spēkā e-katalogu apgrozījums varētu pieaugt līdz 12,6 milj. latu gadā.

VRAA uzsver vēl kādu svarīgu EIS priekšrocību: veicot parasto jeb klasisko iepirkuma procedūru, uzņēmumam līdz preču iegādei var nākties tērēt pat 144 dienas, bet EIS šis process nav garāks par 30 dienām.

Vienkāršāk, ātrāk, pārskatāmāk

VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs jauno sistēmu raksturo šādi: „EIS darbojas pēc interneta veikalu pamatprincipiem, bet ar vienu atšķirību: pasūtījuma apmaksa ir iepirkuma procedūras pēdējais posms – pēc tam kad prece ir saņemta un pārbaudīta tās kvalitāte. Tādējādi tiek samazināts pasūtītāja vai pircēja risks.

Piegādātāji iegūst tiesības piedāvāt savas preces sistēmā tāpat kā iepriekš – pēc uzvaras atklātā konkursā, jo tā nosaka arī Publisko iepirkumu likums (un ES direktīvas). Piedāvāt preces publiskajam sektoram drīkst tikai tās juridiskās personas, kuras piedalījušās atklātā iepirkuma konkursā un uzvarējušas. Lietotāju pārvaldība paliek katras organizācijas vai iestādes kompetencē.

Saskaņā ar MK noteikumiem „Centralizēto elektronisko iepirkumu noteikumi”, uzlabotajā EIS versijā tiek piemērota vienkāršota pircēju reģistrācija. Ja iepriekš vajadzēja pieslēgties katram līgumam atsevišķi, tagad, tāpat kā jebkurā interneta veikalā, klients varēs reģistrēties kā pircējs un pirkt preces no visiem katalogiem.

"Brīvprātīgās izvēles tiesības liedz SVF un EK ieteikumi, ka visā valsts pārvaldē ir nosakāma obligāta iepirkumu veikšana centralizēti."

Līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu ļausim klientiem izmantot ierastās paroles, kā arī elektronisko parakstu. Preču izvēle ir atšķirīga no parastā interneta veikala, jo EIS gadījumā pasūtītājs izvēlas nevis konkrētu preci, bet specifikāciju, savukārt sistēma pati atlasa tai atbilstošo preci par zemāko cenu. Lai nodrošinātu atklātību, pieejamas gan ir visas piedāvātās cenas, un tās var aplūkot arī lietotāji, kuri nav autorizēti. Līdz ar to sabiedrība var sekot, par kādām cenām notiek iepirkumi. Nav jāiegādājas kaķi maisā, ir iespēja precīzi identificēt preces, kas ievietotas katalogā, bet piegādātājs pircējam gan paliks nezināms.

Kad prece ievietota grozā, notiek preču skaita izmaiņa un pasūtījuma apstiprināšana. Var būt tā, ka pasūtītājs ir viena iestāde, iepirkuma speciālists, strādā citas iestādes vārdā. Tas ērti ir ministrijām vai pašvaldībām, jo tās var pasūtīt preces, piemēram, bērnudārzam vai skolai. No 1. novembra sistēmā ir pieejami divi katalogi - biroja preces un kopētāji, bet preču klāstu nepārtraukti paplašinām. Šogad katalogā pirmo reizi parādījās medicīnas mēbeles, augustā bija divi papildu iepirkumi drukas iekārtu piederumu un datortehnikas rezerves daļu sortimenta paplašināšanai.

Ja kādam šķiet, ka šis process ir sarežģīts, mēs nodrošinām apmācības – gan teorētiski, gan praktiskajā darbā ar datoru – un izsniedzam arī apliecības, lai darba devēji, pieņemot darbiniekus, zinātu, ka papildu apmācība nebūs vajadzīga. Darbdienās nodrošinām arī konsultācijas, izstrādātas arī lietotāju rokasgrāmatas. Ja konstatējam kādu nestandarta situāciju katalogā, tad uzreiz paši atzvanām pircējam un iesakām labākos risinājumus. Interneta vietnē izlasāms arī biežāk uzdoto jautājumu un atbilžu apkopojums, kas arī varētu novērst neskaidrības; portālā atrodama arī papildu informācija par EIS jaunumiem.”

Būs arī attēli un pieeja ražotāju mājaslapām

LV.LV aptaujātie dažu valsts iestāžu saimnieciskie darbinieki norādīja uz  vairākiem trūkumiem līdzšinējā sistēmā: ārkārtīgi lēna darbība; sarežģīta drošības sistēma ar daudzām parolēm; nav pieejami pasūtāmo preču attēli un arī to parametri nereti ir gluži nesaprotami.

O. Fiļipovičs atzīst, ka tieši sistēmas darbības gausums bijis pirmais iemesls, kādēļ vajadzēja izstrādāt jaunu: „Mēs pārveidojām ne tikai sistēmu, bet arī vispārīgās vienošanās standartu, un tagad piegādātājam, pirmkārt, ir pienākums ievietot attēlus, otrkārt, norādīt ražotāju un atbilstoši ražotājam piešķirt preces kodu. Lai pircējs nepieciešamības gadījumā varētu atvērt ražotāja mājaslapu un iegūt papildu informāciju, ja ar specifikācijas norādēm ir par maz.”

"Līdzšinējās EIS vietā, izmantojot ERAF līdzfinansējumu, faktiski ir izveidota jauna, kas 1. novembrī tiek nodota pasūtītāju rīcībā."

Iebildumi bija arī par to, ka, pērkot lielāku daudzumu viena veida preču, sistēmā nebija pieejamas īpašas atlaides, ko varēja panākt pie citiem tirgotājiem. Arī tas esot novērsts. „MK noteikumi piedāvā šādu principu: ja iepirkuma apjoms pārsniedz 20 tūkstošus latu, tiek nosūtīts paziņojums visiem piegādātājiem, ka tiek plānots šāds iepirkums, un piegādātājam tiek dotas divas dienas koriģēt savu cenu. Tad pēc trim dienām var notikt darījums,” informē O. Fiļipovičs.

Uz jautājumu, ka identiskas preces, piemēram, cietie diski, ko plānojis iegādāties Latvijas Radio, EIS maksājušas par 15 latiem dārgāk nekā veikalā, M. Krastiņš iesaka pievērst uzmanību, piemēram, garantijas laikam, kas EIS varētu būt garāks, un tādēļ arī prece dārgāka.

Atbilstoši tiešās pārvaldes iestāžu datubāzē iekļautajiem datiem, jaunie Ministru kabineta noteikumi būs saistoši 185 tiešās pārvaldes iestādēm. Kā norāda A. Tiknuss, ir jau sāktas iestrādnes par elektroniskā iepirkuma obligātuma paplašināšanu pašvaldībām. Martā ir jābūt gataviem normatīvo aktu papildinājumiem, lai šo paplašināšanu īstenotu.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU