Visur, kur saskaras gājēju vai transportlīdzekļu plūsmas, rodas arī konfliktsituācijas. To novēršanai normatīvie akti paredz gadījumus, kad vieniem vai otriem ir kustības priekšroka. Taču situācija praksē, vērtējot to lielizmēra autostāvvietās, nereti izceļas ar neskaidrībām, kurās vainojama gan satiksmes dalībnieku nezināšana, gan skaidru orientieru trūkums.
Gājējiem priekšroka
Jautājums par kustības priekšroku stāvvietās ir aktuāls gan starp autovadītājiem, gan starp braucējiem un gājējiem. Nereti vieniem šķiet, ka viņi atrodas situācijā, kas pietuvināta ielas apstākļiem, bet citi to uzlūko kā dzīvojamo zonu, kur spēkā jau ir citi noteikumi. Vēl citi, drošs paliek drošs, stāvvietu uzskata par vietu, kur labāk vadīties pēc principa – priekšroka vienmēr stiprākajam.
Kā norāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Ceļu drošības audita daļas pārstāvis Atis Vancovičs, stāvvietas ir blakusteritorijas, kur atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 154. punktam, līdzīgi kā dzīvojamās teritorijās un degvielas uzpildes stacijās, priekšroka ir gājējiem. Tiesa, tie nedrīkst „nepamatoti traucēt transportlīdzekļu braukšanu”.
"Stāvvietas ir blakusteritorijas, kur, līdzīgi kā dzīvojamās teritorijās un degvielas uzpildes stacijās, priekšroka ir gājējiem."
Nereti lielveikalu stāvvietās, kurās tātad priekšroka ir gājējiem, tomēr ir ierīkotas arī gājēju pārejas. Vai gājēju priekšroka tādā gadījumā saglabājas vienīgi uz šīm pārejām? Nē, tā joprojām, nepamatoti netraucējot transportlīdzekļu pārvietošanos, saglabājas visā stāvvietas teritorijā, skaidro CSDD pārstāvis. Taču pārejas der ņemt vērā, jo, projektējot stāvvietu, tās ir paredzētas gājēju plūsmas optimālākam sadalījumam. Jāatzīmē, ka CSN 24. punkts nosaka: pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību. Tātad strauja iznākšana uz gājēju pārejas, nerēķinoties ar iespējamu transportlīdzekļa tuvošanos, ir pārkāpums.
Labās rokas likums
Stāvvietās, ja vien ceļa zīmes nenosaka citādi, tāpat kā jebkur citur līdzīgos gadījumos, spēkā ir labās rokas likums jeb CSN 91. punkts: ja transportlīdzekļu braukšanas trajektorijas krustojas, bet braukšanas secība šajos noteikumos nav reglamentēta, ceļu dod transportlīdzekļa vadītājs, kuram transportlīdzeklis tuvojas no labās puses. Tātad priekšroka gadījumos, kā to bieži vien maldīgi uzskata autovadītāji, ir nevis tam, kurš brauc pa stāvvietas platāko vai citādi pašiedomāti „galveno” ceļu, bet tam, kurš bauda labās rokas principa priekšrocības.
Gadījumos, kad stāvvietas teritoriju šķērso iela ar brauktuvi, braukšanas priekšroka tiek regulēta ar attiecīgām ceļa zīmēm.
"Pirms jebkura manevra – braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u.tml. – transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par satiksmes drošību."
Labās rokas princips stāvvietā tomēr nebūs spēkā pilnīgi visos gadījumos. Ja autovadītājs vēl tikai gatavojas izbraukt no stāvēšanas vietas, kas pie lielveikaliem parasti domāta vienam automobilim un no trim pusēm uz ceļa seguma ir nodalīta ar baltu nepārtrauktu līniju, priekšroka ir jādod transportlīdzeklim, kurš atrodas kustībā pa šķērsojošo trajektoriju, pat tad, ja tas tuvojas no kreisās puses, norāda CSDD Kvalifikācijas daļas vadītājs Juris Teteris. CSN 70. punkts nosaka: pirms jebkura manevra – braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u.tml. – transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem. Visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums stāvvietās, dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju teritorijās nedrīkst pārsniegt 20 km/h. Ar attiecīgu ceļa zīmi var būt noteikts arī zemāks.
Lielveikalu apmeklētājiem – gan gājējiem, gan autovadītājiem – der atcerēties, ka, izbraucot uz ceļa no blakusteritorijām (pagalmiem, stāvvietām, degvielas uzpildes stacijām, uzņēmumiem u.tml.), kā arī no ceļa nogriežoties uz blakusteritorijām, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kas virzās pa ceļu (CSN 78., 79. punkts).
