Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mācību līdzekļa saturs nav tikai faktu, teoriju un vingrinājumu kopums, bet arī audzināšanas līdzeklis.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 682 „Valsts izglītības satura centra nolikums” Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības standartiem atbilstošas mācību literatūras izstrādi koordinē un izglītības standartiem atbilstošu mācību literatūru apstiprina LR Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts izglītības satura centrs (VISC).
Mācību literatūras jēdziens
Latvijā un citās valstīs par mācību literatūru uzskata saturiski un metodiski vienotu mācību līdzekļu komplektu, kura saturs ir vērsts uz izglītības programmas galveno mērķu un uzdevumu īstenošanu un saskaņā ar mācību priekšmeta programmu nodrošina mācību priekšmeta standartā noteiktā obligātā satura apguvi.
Komplektizdevumā ietilpst mācību grāmata – skolēnam paredzēts pamata mācību līdzeklis, kurā metodiski izklāstīti mācību priekšmeta teorijas un prakses jautājumi, kā arī iekļauti uzdevumi un vingrinājumi mācību priekšmeta standartā noteiktā mācību satura apguvei un mācību sasniegumu pārbaudei – un metodiskais līdzeklis – pedagogam paredzēts izdevums, kurā izskaidrotas mācību grāmatas satura teorētiskās nostādnes, praktiskā lietojuma iespējas un mācību satura izklāsta pamatprincipi, aprakstītas mācīšanas un mācīšanās metodes, kā arī attieksmju veidošanas un mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni.
Mācību grāmata atbilst skolēna attīstības posma uztveres un apjēgšanas īpatnībām, interesēm, pieredzei un vajadzībām. Uzbūves ziņā tā ir metodiski vienota un piemērojama mācību priekšmeta programmai. Bet metodiskajā līdzeklī ir iekļauti mācību stundu paraugi, uzdevumu paraugi un cita pedagogam noderīga informācija, piemēram, mācību satura apguves tematiskais plāns.
Komplektizdevumā papildus var iekļaut vienu vai vairākus ar mācību grāmatu vai metodisko līdzekli tematiski saskaņotus mācību līdzekļus, kuru saturs papildina mācību grāmatas vai metodiskā līdzekļa saturu, nodrošinot iespēju dažādot mācību satura apguvi (piemēram, uzdevumu, praktisko darbu, laboratorijas vai pētniecisko darbu, kā arī pārbaudes darbu krājums, vārdnīca, hrestomātija, kartogrāfisks izdevums, audiopielikums vai videopielikums).
Komplektizdevumā mācību grāmatu var aizvietot arī cits skolēnam paredzēts mācību līdzeklis (piemēram, darba burtnīca), ja tas nodrošina mācību grāmatas funkciju izpildi.
Mācību literatūras veidošanas normatīvā bāze
Mācību literatūras veidošanu Latvijā nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Ministru kabineta noteikumi un IZM un VISC reglamentējošie dokumenti.
Izglītības likuma 1. panta 12.1 punktā un Vispārējās izglītības likuma 1. panta 4. punktā ir noteikts, ka mācību līdzekļi ir izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, materiāli un iekārtas.
Saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 15. punktu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi (MK 2001. gada 6. marta noteikumi Nr. 97 „Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi”).
Izglītības likuma 15. panta 13. punktā ir noteikta IZM kompetence organizēt valsts pasūtījumu izglītības pamatprogrammām atbilstošu mācību līdzekļu izstrādei un izdošanai, savukārt šī panta 17. punkts nosaka, ka IZM organizē izglītības standartiem atbilstošu mācību grāmatu satura izstrādi.
Izglītības likuma 17. panta 23. punkts nosaka pašvaldību kompetenci piedalīties tās padotībā esošu izglītības iestāžu nodrošināšanā ar mācību un metodisko literatūru un citiem mācību līdzekļiem.
Vispārējās izglītības likuma 5. panta 5. punktā ir noteikta IZM kompetence reizi gadā izvērtēt un apstiprināt mācību procesā izmantojamo mācību literatūru. Saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 6. marta noteikumu Nr. 97 „Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi” 7. punktu izdevniecības vai citas izdevējorganizācijas izstrādāto un iesniegto mācību līdzekļu – mācību literatūras – atbilstību valsts vispārējās izglītības standartiem vai atbilstību valsts profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartam apstiprina Valsts izglītības satura centrs.
Mācību līdzekļu izstrāde
Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Pedagoģijas nodaļas mācībspēki sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru ir izstrādājuši metodiskos ieteikumus „Valsts vispārējās izglītības standartiem atbilstošas mācību literatūras satura izstrāde un izvērtēšana”, kuros iekļautie mācību literatūras satura izstrādes un izvērtēšanas pamatprincipi ir attiecināmi gan uz iespieddarba, gan uz elektroniska mācību līdzekļa satura izstrādi un izvērtēšanu.
Saskaņā ar šiem ieteikumiem (http://www.visc.gov.lv/saturs/vispizgl/metmat/mac_lit_izstrade_20100202.pdf)
mūsdienīga mācību literatūra ir veidojama, palīdzot skolēnam mācīties pašam, mācoties vispusīgi un harmoniski attīstīt savas spējas – kļūstot aizvien patstāvīgākam darbos un domās, atbildīgam par sevi un savu darbību, veidojot individuālo kultūru un partnerattiecības. Mācību literatūrai ir arī jāatraisa skolēnu patstāvīgā darbība un jāstimulē mācīšanās prasmju veidošanās, virzot viņus uz tālāku pašizglītību.
Šobrīd pēc pastāvošā normatīvā regulējuma ir izveidojusies situācija, ka izdevēji nodrošina gan mācību grāmatas satura izstrādi, gan mācību grāmatas izdošanu, gan mācību grāmatas izplatīšanu – respektīvi, veic pilnu ciklu no tās tapšanas līdz nonākšanai pie patērētāja.
Izdevniecības rīko konkursus, meklē, piesaista autorus, slēdz līgumus ar grāmatu sastādītājiem. Vērtējot izdevniecību darbu, VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs Imants Vasmanis secina: kopš 90. gadu sākuma mācību grāmatu kvalitāte ir augusi. Izdevniecības un autori ir strādājuši un mācījušies no kļūdām. Viņš piekrīt tam, ka interesanta mācību grāmata rosina skolēnus mācīties, un norāda, ka ne vienmēr mācību grāmata ir slikta – var gadīties, ka tā tiek neprasmīgi izmantota.
"VISC aicina pedagogus katrā mācību priekšmetā un katrā konkrētajā klasē rūpīgi izvērtēt darba burtnīcas nepieciešamību optimāla mācību procesa nodrošināšanai, bet vecākus sekot līdzi, vai darba burtnīcas skolā tiek izmantotas. "
Būtībā jaunu mācību un metodisko līdzekli Latvijā ir tiesības izstrādāt ikvienai personai, ja vien tā spēj nodrošināt normatīvajiem aktiem – MK 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem", MK 2008. gada 2. septembra noteikumiem Nr. 715 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem" vai MK 2000. gada 27. jūnija noteikumiem Nr. 211 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu" – atbilstošu mācību līdzekļa saturu.
Turklāt mācību līdzekļu veidotājiem jāņem vērā, ka mācību līdzekļa saturs nedrīkst būt tikai faktu, teoriju un vingrinājumu kopums, bet tam jābūt arī audzināšanas līdzeklim, kas palīdz veidot tās zināšanas, prasmes un attieksmes, kas skolēnam būs nepieciešamas turpmākajā dzīvē.
Mācību līdzekļa komplekts tiek veidots atbilstoši VISC izstrādātam mācību priekšmeta programmas paraugam vai cita autora izstrādātai mācību priekšmeta programmai, kurā ir iekļauti mācību priekšmeta mērķi un uzdevumi, mācību saturs, mācību satura apguves secība un apguvei paredzētais laiks, mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni un mācību satura apguvei izmantojamo mācību līdzekļu un metožu uzskaitījums. I.Vasmanis apgalvo, ka „pilnīgi visas mācību grāmatas ir izstrādājuši cilvēki, kuri ir strādājuši vai strādā ar attiecīgā bērnu vecumposma skolēniem. Ikviens izdevējs, iesniedzot izvērtēšanai mācību grāmatu, norāda, kurā skolā šis saturs ir izmēģināts”.
„Mācību literatūras saturam jābūt mērķtiecīgi atlasītam, sakārtotam un viegli uztveramam. Mācību līdzekļu noformējumam jāatbilst poligrāfiskajām prasībām: vajadzīgais burtu lielums un veids, atbilstoša papīra kvalitāte, pārdomātas krāsas un to salikums, nepieciešamais formāts, iesējums, atbilstošs svars,” teikts metodiskajos ieteikumos „Valsts vispārējās izglītības standartiem atbilstošas mācību literatūras satura izstrāde un izvērtēšana”.
Kad mācību līdzeklis ir gatavs, izdevniecība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību iesniedz mācību grāmatu komplektā ar tās saturam atbilstošu metodisko līdzekli skolotājam VISC izvērtēšanai.
Izdevumu lasa divi VISC sagatavoti recenzenti (viens – zinātniskais recenzents, otrs – praktizējošs skolotājs), un pēc tam VISC apstiprina vai neapstiprina mācību līdzekli. Noraidīts izdevniecības piedāvājums tiek reti.
Komplektizdevumu iespējams papildināt ar vienu vai vairākām darba burtnīcām, kā arī ar citiem mācību līdzekļiem (piemēram, uzdevumu krājumu, hrestomātiju, vārdnīcu, kartogrāfisku izdevumu, audiopielikumu), taču citu mācību līdzekļu, tostarp darba burtnīcu, iekļaušana komplektizdevumā nav obligāta. VISC izvērtē un apstiprina arī tādus komplektizdevumus, kuros darba burtnīcas nav iekļautas.
Ar IZM apstiprinātās mācību literatūras sarakstu var iepazīties VISC mājaslapā www.visc.gov.lv.
Vienlaikus varētu rasties jautājums, kāpēc katrā mācību priekšmetā nav izstrādāts viens mācību līdzekļu komplekts, ar kuru strādātu visās Latvijas skolās? I.Vasmanis uz to atbild, ka neatkarīgā, demokrātiskā valstī skolotājiem tiek piedāvāta alternatīva mācību literatūra. Šāda pieeja mācību satura apguvē paredz izvēles iespējas, t.i., katrs pedagogs drīkst izvēlēties tās metodes un mācību līdzekļus, ar kuru palīdzību skolēni apgūtu izglītības standartos noteiktās prasības. Mācību priekšmeta apguvei drīkst izmantot gan VISC apstiprinātas mācību grāmatas, gan mācību grāmatas, kuras VISC nav apstiprinājis.
Ir gadījumi, ka vecāki iebilst pret daudzajām mācību grāmatām un darba burtnīcām konkrēta mācību priekšmeta apguvei, jo tas nav samērojams ar viņu finansiālajām iespējām. I.Vasmanis uzskata, ka, lai arī mācību priekšmeta apguvei izmantojamo mācību literatūru izvēlas mācību priekšmeta skolotājs, skolas mērogā ir jānotiek mācību literatūras iegādes un izmantošanas plānošanai. Vecākiem viņš iesaka sekot līdzi šim plānam un ik gadus, apmeklējot vecāku sapulces, iepazīties ar skolas izvēlēto mācību literatūras sarakstu, ko saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 18. oktobra noteikumu Nr. 779 „Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizācijai nepieciešamo obligāto dokumentāciju” 3.14. apakšpunktu apstiprina izglītības iestādes direktors.
Savukārt izvēle par darba burtnīcas nepieciešamību mācību procesā ir mācību priekšmeta pedagoga atbildība. Darba burtnīca var būt veiksmīgs informācijas ieguves, izpratnes veidošanas un padziļināšanas, kā arī skolēna patstāvīgā darba mācību procesa organizācijas instruments, ar kuru var atvieglot mācību priekšmeta standartā noteikto prasību apguvi. Bet var notikt arī tā, ka darba burtnīcās iekļautais saturs skolotāja organizētajā mācību procesā netiek racionāli izmantots, un tad prasība iegādāties darba burtnīcu ir nelietderīga. Ierobežota budžeta apstākļos ir īpaši aktuāli racionāli izmantot valsts, pašvaldību un vecāku naudas līdzekļus, tāpēc VISC aicina pedagogus katrā mācību priekšmetā un katrā konkrētajā klasē rūpīgi izvērtēt darba burtnīcas nepieciešamību optimāla mācību procesa nodrošināšanai, bet vecākus sekot līdzi, vai darba burtnīcas skolā tiek izmantotas.
Tāpat ik gadu, uzsākot jauno mācību gadu, medijos tiek apspriests skolas somu svars, kas vistiešākā veidā skar arī mācību grāmatu veidotājus. Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumu Nr. 610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” 7. punktā ir noteikts, ka izglītības iestāde veicina iespēju skolēniem glabāt ikdienā nepieciešamās lietas iestādē, lai netiktu pārsniegts skolas somas piepildījuma svars, kas atbilst pārnēsājamo priekšmetu smaguma normām attiecīgajā vecuma grupā:
Kā panākt minēto prasību izpildi, joprojām ir IZM ieteikumu un sarunu līmenī. Vai nākamais mācību gads būs izņēmums?
E-mācību līdzekļi
Mūsdienu globalizētajā izglītības vidē arī mācību literatūra nemitīgi attīstās un pilnveidojas ne tikai satura, bet arī pēc formas ziņā, piemēram, mācību literatūras paraugi, kas ir izmantojami elektroniskajā vidē. Tomēr to satura veidošanas pamatprincipi būtiski neatšķiras no tradicionālās (iespiestās) mācību literatūras veidošanas pamatprincipiem.
Lai veicinātu izpratni par naudas jautājumiem, Naudas plānošanas centrs sadarbībā ar VISC izstrādājis elektronisko mācību līdzekli 1.-12. klašu skolēniem “Naudas mācība”. Šis mācību līdzeklis jebkurai skolai visā Latvijā ir pieejams bez maksas. Tā izstrādē bija iesaistījušies virkne speciālistu – numismāti, ekonomisti, finansisti, psihologi, kā arī NPC un VISC eksperti.
Latvijas skolās ar ESF atbalstu ir izveidots diezgan daudz interaktīvu mācību līdzekļu, norāda I.Vasmanis, tomēr nav arī tā, ka to skaits ir pietiekams.
Mācību un metodisko līdzekļu veidošanas apmācības
Latvijā par ESF līdzekļiem ir apstiprināta pirmā vienotā programma mācību un metodisko līdzekļu autoru profesionālajai pilnveidei. Mācības jau notiek, un tās turpināsies līdz novembra beigām. Programmas vadītājs LU Humanitāro zinātņu fakultātes asociētais profesors Arvils Šalme norāda: „Nepieciešamība pēc mācību autoru kvalifikācijas paaugstināšanas aktualizējusies jau vairāk nekā pirms četriem gadiem, taču tās realizēšana nebija sākta līdzekļu trūkuma dēļ. Līdz ar to mācību grāmatu veidotāji visbiežāk balstījušies tikai uz savu pieredzi un vairums no viņiem plašākas, sistematizētas zināšanas par specifiskiem mācību līdzekļu izveides jautājumiem nav ieguvuši, jo arī augstskolas šāda veida izglītību nepiedāvā.”
Programmas autori, lai gan neuzskata, ka līdz šim tapušie mācību un metodiskie līdzekļi būtu uzskatāmi par nekvalitatīviem, tomēr atzīst, ka dažos no tiem bijušas definīciju skaidrojuma nepilnības vai ir par maz vizuālā materiāla. Tāpēc kursos kā galvenais tiek akcentēts valodas lietojums – mācību līdzekļu valodas stils, definīcijas, mācību vielas pasniegšanas formas. Pēc A.Šalmes domām, aktuāls ir arī jautājums par manuskriptu, kā arī mācību līdzekļu vizuālo noformējumu un sadarbību autoru starpā.
Vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājums ar mācību literatūru
Latvijas Skolu bibliotekāru biedrībai 2009. gada jūnijā veicot aptauju par vispārējo izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mācību literatūru, secināts, ka vairums skolu mācību literatūras iegādi veic pārdomāti, rūpīgi plānojot budžeta līdzekļus. Lielākā daļa skolu ievēro principu – par budžeta līdzekļiem pērk mācību grāmatas, kuras skolēni saņem skolas bibliotēkā un izmanto vairākus gadus, bet par vecāku naudu – darba burtnīcas un citus mācību līdzekļus, kuros skolēni mācību procesā veic individuālos ierakstus.
Par vecāku naudu pamatā pērk svešvalodu apguvei domātās mācību grāmatas, jo parasti tajās skolēni veic individuālus ierakstus. Papildus mācību grāmatām un darba burtnīcām tiek pirkti citi izdevumi, kurus mācību procesā izmanto vairākus gadus (vārdnīcas, atlantus, uzdevumu krājumus u.tml.).
"Valstij ir jāuzņemas mācību grāmatu satura izstrādes nodrošināšana."
Tikai atsevišķas skolas ir iegādājušās divus mācību komplektus vairākos mācību priekšmetos jaunāko klašu skolēniem (viens – mājās, otrs – klasē). Daudzās skolās mācību grāmatu fonds ir fiziski nolietots vai morāli novecojis, tā atjaunošanai trūkst līdzekļu. Vairākas skolas mācību grāmatas uzglabā kabinetos, tādējādi iztiekot ar mazāku grāmatu skaitu (viena grāmata uz diviem skolēniem vai tml.). Lai taupītu līdzekļus, atsevišķas grāmatas skolas iegādājas mazākā daudzumā, bet, ja bibliotēkā pietrūkst dažu eksemplāru, tās aizņemas no kaimiņu skolas bibliotēkas.
Mazākumtautību skolām ir nepieciešams lielāks mācību grāmatu skaits (līdz ar to arī vairāk naudas), jo ir jāpērk mācību grāmatas gan mazākumtautības valodā, gan latviešu valodā.
Skolas un vecāki pauž nopietnas bažas par to, ka, samazinot valsts budžeta līdzekļus mācību grāmatu iegādei, lielu daļu mācību grāmatu joprojām būs jāpērk par vecāku naudu, kas ir pretrunā ar LR Satversmē noteikto bezmaksas izglītību, proti, „valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta”.
Ikvienam ir tiesības uz izglītību
Vai Latvijā pienāks tādi laiki, kad visas mācību grāmatas nodrošinās valsts? Šobrīd mācību literatūras iegādei nepieciešamo finanšu līdzekļu nodrošināšana ir izglītības iestādes dibinātāja kompetencē. Ministru kabinets savulaik gan bija noteicis, ka no 2006. gada 1. janvāra skolu bibliotēkām grāmatu iegādei jāatvēl ne mazāk kā 7 lati uz vienu skolēnu un pedagogu. Lai nodrošinātu noteikto finansēšanas normatīvu 7 latu apmērā, trūkstošo daļu sedz katra pašvaldība no saviem līdzekļiem.
Valsts finansējums izglītības iestādēm mācību literatūras iegādei 2010. gadā ir 157 188 lati jeb vidēji 69 santīmi uz vienu skolēnu. IZM, tāpat kā līdz šim, naudu dotāciju veidā pārskaita katrai pašvaldībai. No valsts līdzekļiem finansēta tiek tikai IZM VISC apstiprināto mācību grāmatu un skolotāju grāmatu iegāde. Citus mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamos mācību līdzekļus, t.i., papildu literatūras iegādi, finansē pašvaldības un skolēnu vecāki.
Jautāts, kas nākamgad mainīsies mācību grāmatu izstrādē un skolu apgādē ar mācību literatūru, I.Vasmanis atbild: „Radikālu uzlabojumu nebūs, atsevišķos segmentos – matemātikā, dabas zinātnēs u.c. – uzlabojumi tomēr būs. Redzot, kāda ir ekonomiskā situācija, lielam optimismam nav pamata.”
Tomēr, apzinoties to, ka ir notikusi pārāk liela funkciju novirzīšana izdevniecībām, vai tiešām nebūtu laiks veikt normatīvo aktu izmaiņas saistībā ar mācību grāmatu izdošanas organizatorisko procesu? Mācību grāmatu satura izstrādes un izdošanas tirgos būtu jāievieš procedūras valsts pasūtījumu veidā. Valstij ir jāuzņemas mācību grāmatu satura izstrādes nodrošināšana.
