Nosaka būtiskas prasības
Ministru kabineta noteikumu Nr. 534 „Noteikumi par būtiskajām prasībām kosmētikas līdzekļiem un to uzraudzības kārtību” izpratnē kosmētikas līdzeklis ir viela vai produkts, kas nonāk saskarē ar atsevišķām cilvēka ķermeņa ārējām daļām (epidermu, apmatojumu, nagiem, lūpām, ārējiem dzimumorgāniem), zobiem un mutes dobuma gļotādu un ko lieto tikai vai galvenokārt minēto ķermeņa daļu tīrīšanai, iesmaržošanai, izskata mainīšanai, aizsardzībai un uzturēšanai labā stāvoklī vai ķermeņa smaržas koriģēšanai.
Kosmētikas līdzekļu plašo spektru veido krēmi, emulsijas, losjoni, želejas, eļļas un citi ādas kopšanas līdzekļi (sejai, rokām, kājām, ķermenim); sejas maskas, pretgrumbu līdzekļi, pulverveida kosmētikas līdzekļi ādas kopšanai (dekoratīvie pūderi utt.); dezodoranti un pretsviedru līdzekļi, smaržas un zobu un mutes dobuma kopšanas līdzekļi. Kopumā šie MK noteikumi nosaka 21 kosmētikas līdzekļa pamatveidu.
"Kosmētikas produktu ražošanu, prasības to sastāvam, marķēšanai, izplatīšanai, kā arī uzraudzības kārtību nosaka vairāki likumi un virkne ES direktīvu un LR MK noteikumu."
Kosmētikas produktu ražošanu, prasības to sastāvam, marķēšanai, izplatīšanai, kā arī uzraudzības kārtību nosaka vairāki likumi un virkne ES direktīvu un LR MK noteikumu. Taču kosmētikas līdzekļi nepārtraukti tiek modernizēti, lai pielāgotos tehnoloģiju attīstībai, nodrošinātu vienlaicīgu un vienādu prasību piemērošanu visās ES dalībvalstīs.
Ar jaunajām nostādnēm saistībā ar jauno regulu kosmētikas nozares pārstāvji tika iepazīstināti seminārā „Regula par kosmētikas līdzekļiem (EK) 1223/2009. Jaunumi kosmētikas līdzekļu apritē”, kuru organizēja LIAA sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociāciju.
Kas atbild par kosmētikas drošības prasību izpildi
Līdztekus nosacījumiem, kuru mērķis ir novērst apdraudējumus patērētāju veselībai un drošībai, kā arī tirgus sakārtošanai, Regula Nr.1223/2009 nosaka arī vairākas svarīgas prasības kosmētikas līdzekļiem. Tā skaidri definē, kādi ir kosmētikas līdzekļu ražotāju un importētāju, kādi - kosmētikas līdzekļu izplatītāju pienākumi un atbildība, informēja Veselības ministrijas Veselības politikas plānošanas departamenta Galveno speciālistu un stratēģiskās padomes koordinācijas nodaļas vecākā referente Anita Segliņa. Regula arī nosaka, ka šīs prasības ir vienādi attiecināmas gan uz ES, gan trešajās valstīs ražotajiem produktiem.
Atbildīgā persona ir Eiropas Kopienā reģistrēts ražotājs vai reģistrēts importētājs, kas ieved kosmētiskos līdzekļus no trešajām valstīm. Ja produkts neatbilst ES prasībām, tad atbildīgā persona, sadarbojoties ar kompetentām iestādēm, veic koriģējošus pasākumus, lai novērstu trūkumus.
"Līdztekus nosacījumiem, kuru mērķis ir novērst apdraudējumus patērētāju veselībai un drošībai, kā arī tirgus sakārtošanai, Regula Nr.1223/2009 nosaka arī vairākas svarīgas prasības kosmētikas līdzekļiem."
Kaut arī atbildīgā persona parasti ir ražotājs vai importētājs (produktu ieved no trešajām valstīm), tā var būt vēl arī kāda cita persona. Regula nosaka arī izplatītāja funkcijas, ja tā ir atbildīgā persona. Izplatītājam ir jāpārbauda produkta marķējuma atbilstība regulai, derīguma termiņš, kā arī tas, vai ir ievērotas attiecīgās prasības par produkta marķējuma valodu, kas dažādās valstīs var būt atšķirīgas. Izplatītājs par atbildīgo kļūst brīdī, kad viņš maina produkta marķējumu. Piemēram, vēlas kosmētikas līdzekli izplatīt ar savu vārdu.
Izplatītājam ir jāatbild arī par produktu transportēšanu atbilstoši ražotāja rekomendācijām. Viņa pienākumos ietilpst trīs gadus uzglabāt informāciju par kosmētikas līdzekļa piegādes ķēdi.
Par kosmētiskiem produktiem būs jāziņo tieši ES
Regula precīzāk paskaidro, kādam jābūt kosmētikas līdzekļa drošuma ziņojumam par veikto kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējumu. Ja līdz šim par kosmētikas līdzekļa laišanu tirgū ziņoja dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tagad regula paredz centralizētu elektronisko paziņošanu tieši Eiropas Komisijai, uzsvēra A.Segliņa. No 2012. gada 11. janvāra paziņojums, kuru atbildīgā persona veic pirms kosmētikas līdzekļa laišanas tirgū saskaņā ar regulas 13. panta noteikumiem, Komisijai var tikt sniegts elektroniskā veidā.
Tāpat ir noteiktas prasības nanomateriālu izmantošanai kosmētikas līdzekļos un marķēšanai, kā arī stingrāki nosacījumi attiecināti uz kancerogēno, mutagēno un reproduktīvajai sistēmai toksisko (KMR) vielu izvērtēšanu. To saraksts ir atrodams Ministru kabineta noteikumu Nr. 534 „Noteikumi par būtiskajām prasībām kosmētikas līdzekļiem un to uzraudzības kārtību” pielikumos. Tajos minētas 613 aizliegtas sastāvdaļas, 191 ierobežota pielietojuma un 756 KMR vielas.
Taču kosmētikas līdzekļos varēs izmantot dažas KMR, ja saņemts Patērētāju drošības zinātniskās komisijas (PDZK) akcepts. Tās varēs izmantot (īpaši to norādot marķējumā), ja ir izpildīti četri nosacījumi:
- produkta ražošanā nav izmantotas sastāvdaļas, kas aizliegtas pārtikas produktos;
- atbilstoši alternatīvu analīzes dokumentācijai nav pieejamas piemērotas alternatīvas vielas;
- tā ir paredzēta konkrētam kosmētikas līdzekļu kategorijas izmantošanas veidam ar zināmu ekspozīciju;
- PDZK šīs vielas ir novērtējusi un atzinusi, ka to izmantošana kosmētikas līdzekļos ir droša.
Regula nosaka, ka drošības ziņojums atbildīgajai personai jāuzglabā desmit gadus. Tajā jābūt iekļautam kosmētikas līdzekļa un ražošanas metodes aprakstam, labas ražošanas prakses apliecinājumam, pierādījumiem par noteiktām produkta funkcijām un cita informācija.
Marķēšana būtiski nemainīsies
Regula būtiski nemaina kosmētisko līdzekļu marķēšanu. Turpmāk tajā vajadzēs norādīt atbildīgo personu, kas atbild par produkta drošumu un tā kvalitāti. Ja kosmētikas līdzekļi tiek importēti no trešajām valstīm, par to drošumu atbild importētājs.
Marķējumā ar smilšu pulksteņa simbolu varēs iekļaut arī norādes uz minimālo derīguma termiņu pēc iepakojuma atvēršanas, kas gan nav obligāta prasība. Taču šajā saistībā jāpiebilst, ka regula neparedz produkta izgatavošanas datuma atzīmi, kas semināra dalībnieku vidū izraisīja visai asas diskusijas.
"Ja kosmētikas līdzekļi tiek importēti no trešajām valstīm, par to drošumu atbild importētājs."
Ja kosmētiskais līdzeklis satur nanodaļiņas, par to klātbūtni būs jānorāda marķējumā. No 2013. gada 11. janvāra par šādiem produktiem atbildīgajām personām vajadzēs ziņot Komisijai sešus mēnešus pirms šādu kosmētikas līdzekļu laišanas tirgū. Ja šādi kosmētikas līdzekļi laisti tirgū līdz 2013. gada 11. janvārim, atbildīgā persona par to paziņo Komisijai no 2013. gada 11. janvāra līdz 2013. gada 11. jūlijam.
Atšķirīgam būs jābūt arī iepakojumam, lai, piemēram, bērni nesajauktu māmiņas sejas krēmu ar iemīļoto jogurtu.
No 2013. gada 11. jūlija izplatītājam, kas dalībvalstī uzsāks kosmētisko līdzekļu pārdošanu, kuri jau ir laisti tirgū citā dalībvalstī un pēc savas iniciatīvas tulkos kādu no šā kosmētikas līdzekļa marķējuma elementiem (lai izpildītu dalībvalsts tiesību aktu prasības), par to būs jāsniedz Komisijai informācija elektroniskā veidā.
Dokumentā noteikts, ka regula jāpiemēro tieši, bez ieviešanas nacionālajos tiesību aktos no 2013. gada 11. jūlija, taču minētā normatīvā akta prasībām atbilstošus kosmētikas līdzekļus ir atļauts laist tirgū jau pirms šī datuma.
Kopumā regula būs aktuāla vairāk nekā 30 Latvijas kosmētisko līdzekļu ražotājiem un simtiem importētāju un izplatītāju.
