SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
13. janvārī, 2010
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
3
3

Sabiedriskā labuma organizācijas pārraudzīs nodokļu administrācija

Valsts ieņēmumu dienests no Finanšu ministrijas pārņem sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzības funkciju, šā statusa piešķiršanas un reģistra vešanas, kā arī Sabiedriskā labuma komisijas darbības nodrošināšanas funkciju.

FOTO: Andrejs Strokins

Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) darbības pārraudzību šogad no Finanšu ministrijas pārņem Valsts ieņēmumu dienests. Tas noteikts Sabiedriskā labuma organizāciju likuma grozījumos un Valsts ieņēmumu dienesta likuma grozījumos. Sabiedriskā labuma organizāciju pastāvēšanas pamats ir ziedojumi, par kuriem to devēji saņem ienākuma nodokļu atlaides. Iepriekšējos, 2008. gada, grozījumos Saeima noteica šīm īpašās misijas organizācijām stingrākus nosacījumus pēc tam, kad atklājās negodprātība nodokļu naudas izlietojumā. Tas gan nav kavējis atsevišķus labuma guvējus arī valsts krīzes situācijā dzīvot lepnāk, nekā atļauts pārējai sabiedrībai, no kuras maksātajiem un budžetā neienākušajiem nodokļiem SLO tiek uzturētas. Likumdevējs, grozot SLO pakļautības normas, tomēr atteicās ierobežot administratīvos izdevumus īpaši lielu ziedojumu saņēmējiem, solot, ka par to vēl diskutēs.

Pārceltas VID paspārnē

Grozījumi paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) no Finanšu ministrijas pārņem sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzību, šā statusa piešķiršanas un reģistra vešanas, kā arī Sabiedriskā labuma komisijas darbības nodrošināšanas funkciju.

Līdzšinējais likuma 5. pants „Sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršana”, kurā bija definētas šīs Finanšu ministrijas funkcijas, aizstāts ar citu redakciju – „Sabiedriskā labuma organizāciju reģistrs”. To ved un savā mājaslapā internetā publicē VID. Reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) lēmuma par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmuma par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņemšanas un publicēšanas datums, piešķirtais numurs;

2) lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu norādītās sabiedriskā labuma darbības jomas;

3) sabiedriskā labuma organizācijas iepriekšējo gadu darbības pārskati (sākot ar tā gada darbības pārskatu, kurā piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss);

4) sabiedriskā labuma organizācijas turpmākās darbības plāns.

Tāpat kā līdz šim darbosies Sabiedriskā labuma komisija, kuras sastāvu apstiprinās Ministru kabinets, savukārt tās darbību tagad nodrošinās VID.

SLO statusa piešķiršanas kārtībā (7. pants) tāpat kā līdz šim ir uzskaitīti nepieciešamie dokumenti, taču likuma šā panta jaunajā redakcijā vairs nav paredzēts, ka tās varēs būt šo dokumentu (iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns, Uzņēmumu reģistra lēmums par ierakstīšanu attiecīgajā reģistrā, statūti, satversme vai nolikums u.c.) kopijas, kā bija iepriekš.

Biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, kas vēlas iegūt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, būs jāiesniedz VID iesniegums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, norādot sev vēlamo veidu, kādā Valsts ieņēmumu dienests paziņos lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu. VID pieņem lēmumu par SLO statusa piešķiršanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, un biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija veic sabiedriskā labuma darbību;

2) biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai nav nodokļu parādu (nekustamā īpašuma nodokļa administrācijas izziņa par šā nodokļa samaksu nepieciešama dokumentu klāstā, ko komisija vērtē, lemjot par SLO statusu).

VID var atteikt SLO statusu

Analogs iepriekšējā likuma redakcijai ir 8. pants ”Atteikums piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu”. VID lēmumu par atteikumu pieņem, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu, ja:

1) biedrības vai nodibinājuma statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis vai biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai;

2) Valsts ieņēmumu dienests, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbībā;

3) biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir nodokļu parādi;

4) biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija pēc pirmā Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījuma 90 dienu laikā nav iesniegusi šā likuma 7. panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā minētās ziņas un dokumentus.

"Ja persona saņem atlīdzību par darbību sabiedriskā labuma organizācijā, šai atlīdzībai jābūt samērīgai."

No panta gan ir ir izslēgta 2. daļa – ka iesniedzējam ir tiesības lēmumu par atteikumu piešķirt SLO statusu pārsūdzēt Administratīvā procesa noteiktajā kārtībā.

Un 8. pants ir papildināts ar trešo daļu: Lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu paziņo, to nosūtot pa pastu. Lēmums par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu stājas spēkā septītajā dienā pēc šā lēmuma nodošanas pastā.

SLO ar naudu visu darīt nedrīkst

Sabiedriskā labuma organizācijām ir tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus.

Likuma 10. panta “Ziedojumu veidi un izlietošana” otrajā daļā ir konkretizēta mērķziedojumu nošķiršana no vispārējā ziedojuma. Līdz šim likums noteica, ka ziedojums, kura izlietojuma mērķi līgumā nav noteikti, ir vispārējs ziedojums un tas izlietojams statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem. Jaunā redakcija paredz, ka par vispārējo ziedojumu atzīstams tāds, “kuram nav noteikts izlietojuma mērķis vai par kura nodošanu nav noslēgts rakstveida līgums”.

Liegumu uzskaitījums 11. pantā (SLO mantas un naudas iezlietošanas ierobežojumi) nav mainīts. Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums izlietot savu mantu un finanšu līdzekļus attiecīgās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem.

Sabiedriskā labuma organizācija administratīvajiem izdevumiem arī turpmāk drīkst izlietot ne vairāk kā 25 procentus no attiecīgajā taksācijas periodā (kalendārajā gadā) izlietotajiem vispārējiem ziedojumiem.

Tāpat arī likuma 12. pants (organizācijas darbības ierobežojumi) paredz: Ja persona saņem atlīdzību par darbību sabiedriskā labuma organizācijā, šai atlīdzībai jābūt samērīgai un pamatotai ar veicamajiem darbiem un sabiedriskā labuma organizācijas finansiālo stāvokli.

Uzraudzība bez starpniekiem

Saskaņā ar likuma 13. pantu (SLO darbības uzraudzība) sabiedriskā labuma organizācija katru gadu līdz 31. martam iesniedz VID iepriekšējā gada darbības pārskatu (papīra formātā un elektroniski). Ja minētais dokuments tiek iesniegts elektroniski un ir noformēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām, to papīra formātā var neiesniegt.

Arī no šā panta izslēgtas normas par Finanšu ministrijas informēšanu saistībā ar nodokļu samaksu. Savukārt SLO komisija, ik gadu vērtējot organizāciju darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai, ne tikai izskatīs organizācijas gada pārskatu, iepriekšējā gada darbības pārskatu, bet arī VID informāciju par nodokļu samaksu un pašvaldības izziņu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu. ”Ja komisijai rodas pamatotas šaubas par sabiedriskā labuma organizācijas saņemto ziedojumu izlietojuma atbilstību šā likuma prasībām, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši savai kompetencei veic attiecīgu pārbaudi un sniedz komisijai informāciju par pārbaudes rezultātiem,” teikts likumā.

Statusa atņemšana

Likuma 14. pants ”Sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšana” papildināts ar sesto un septīto daļu, proti, (6) Valsts ieņēmumu dienests informāciju par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu publicē savā mājaslapā internetā un lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu nosūta pa pastu. Sabiedriskā labuma organizācijas statuss tiek uzskatīts par atņemtu septītajā dienā pēc šā lēmuma nodošanas pastā. (7) Valsts ieņēmumu dienests informāciju par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu publicē savā mājaslapā internetā vienas darbdienas laikā pēc tam, kad lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu nodots pastā.

Likvidācijā un mantas sadalē jauna kārtība pēc pusgada

Grozījumu 17. pants tagad nosaka, ka likvidējamās sabiedriskā labuma organizācijas likvidatoram būs jāinformē VID par likvidācijas uzsākšanu un jānodrošina likvidējamās sabiedriskā labuma organizācijas atlikušās mantas nodošana VID lēmumā noteiktai sabiedriskā labuma organizācijai vai valstij.

Likuma Pārejas noteikumos paredzēts, ka 17. panta jaunā redakcija stāsies spēkā 2010. gada 1. jūlijā.

VID likumā – jauns uzdevums

Grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā Saeima pieņēma pagājušā gada 17. decembrī, nosakot tā spēkā stāšanās laiku – 2010. gada 1. janvāris. Jau iepriekš 1. decembrī tika pieņemti grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kurā kā VID uzdevums noteikts arī nodrošināt sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzību atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajai kārtībai. VID likuma grozījumu 10. pants “Ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā ” papildināts ar 2.2 daļu, kurš paredz: “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un viņa vietnieki pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, kā arī lēmumu par atteikumu izskatīt iesniegumu pēc būtības atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma normām.” Likuma Pārejas noteikumos norādīts: 10. panta 2.2 daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kas paredz to, ka lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un atņemšanu pieņem Valsts ieņēmumu dienests.

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” savukārt ar grozījumiem ir iekļauta norma (18. pantā), ka nodokļu administrācijas pienākums ir nodrošināt publiski pieejamu sabiedriskā labuma organizāciju vienoto datubāzi (reģistru).

Debates par milzu labuma sadali algām vēl tikai būšot

Pēc plenārsēdes 17. decembrī, kurā tika pieņemti grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, radio tiešraidē “Frakciju viedokļi” deputāte Anna Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija) klāstīja, ka projekta otrajam lasījumam frakcija bija iesniegusi priekšlikumu - no likumā atļautajiem 25% līdz 15% ierobežot administratīvo izdevumu normu īpaši lielām sabiedriskā labuma organizācijām, kuras saņem ziedojumus virs 500 000 latiem. Šo priekšlikumu Saeima neatbalstīja.

Debatēs deputāti minēja arī piemēru: ja ziedojums ir 500 000 latu, tad administratīvajiem izdevumiem (atlīdzībai u.c.) pašlaik var tērēt 125 000 latu, ja normu samazinātu – tad šim nolūkam varētu atvēlēt 75 000 latu. Deputāti arī norādīja, ka SLO funkcionārus neierobežo arī valstī ieviestie atalgojuma limiti, jo tie uz viņiem vienkārši neattiecas. Tādējādi sabiedriskā labuma organizācijās par nodokļu maksātāju naudu var saņemt pat lielākas algas, nekā tas pieļauts uzņēmējiem ziedotājiem.

"Sabiedriskā labuma organizācija administratīvajiem izdevumiem arī turpmāk drīkst izlietot ne vairāk kā 25 procentus no gadā izlietotajiem vispārējiem ziedojumiem."

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija priekšlikumu par administratīvo izdevumu samazinājumu no 25% uz 15% gan bija atbalstījusi, taču plenārsēdē komisijas vārdā deputāts Oskars Spurdziņš (Tautas partijas frakcija) izteicās, ka jautājums prasītos pēc plašākām un daudz nopietnākām debatēm, un solīja: ja deputāti balsojot šo priekšlikumu neatbalstīs, „tad mūsu komisija noteikti uzsāks nopietnu debati par šo jautājumu”.

Ierosinājums samazināt lielo ziedojumu saņēmēju administratīvos izdevumus netika pieņemts, jo par balsoja tikai 24 deputāti, pret – 19, savukārt 39 deputāti atturējās.

Nepasargāto intereses ir, bet ne pirmās

Sabiedriskā labuma organizāciju likums uzskaita sabiedriskā labuma darbību, kas ir tāda, kura sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu, definēts likumā.

Par sabiedriskā labuma darbību nav uzskatāma tāda, kas vērsta uz politisko organizāciju (partiju) vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu; darbība tādā apjomā, kādā tā vērsta uz biedrības un nodibinājuma biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, izņemot darbību, ko veic biedrība vai nodibinājums, kas dibināts un darbojas, lai aizstāvētu sociāli mazaizsargāto personu grupu un trūcīgo personu un ģimeņu tiesības un intereses; darbība, kas vērsta uz ziedojumu vākšanu trešajām personām, par to ieturot samaksu, kas pārsniedz administrēšanas izdevumus.

Par trūcīgām personām šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets.

SLO statusu iegūst arvien jaunas organizācijas

Sabiedriskā labuma komisija regulāri piešķir SLO statusu padsmitiem nevalstisko organizāciju. Piemēram, pērn 16. decembrī to piešķīra vēl 14 organizācijām. Tādējādi pagājušajā gadā Sabiedriskā labuma komisija atzinumu par šā statusa piešķiršanu ir sniegusi 188 organizācijām, informēja Finanšu ministrija. Saskaņā ar pagaidām FM atrodamo reģistru, Latvijā ir vairāk nekā tūkstotis sabiedriskā labuma organizāciju.

Piemēram, decembrī komisijas atbalstu sabiedriskā labuma statusa piešķiršanai saņēma: biedrības „Galinas Seleckas studijteātris „Volshebstvo””; „UHL”; „Spārnus bērniem”; „Jaunatnes futbola centrs Corona Borealis”; „Latvijas Velo informācijas centrs”; „Dziesmu svētku biedrība”; „Latvijas vecticībnieku biedrība”; „Hokeja klubs Ogre”; „Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skola”; „Vilhelms Purvītis House”; „Cerības šķirsts”; „Sporta klubs „Pārgauja”; „Give a Hand” un nodibinājums „Fonds sabiedrībai”.

FM atgādina, ka, pamatojoties uz piešķirto sabiedriskā labuma statusu, nevalstiskās organizācijas var piesaistīt ziedotājus, kuri ir tiesīgi izmantot likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktās nodokļu atlaides. Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” paredz, ka, sākot ar 2009. gada 20. oktobri rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli var samazināt par 85% no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm, Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts SLO statuss, taču kopējā nodokļa atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no nodokļa kopējās summas.

Nodokļa maksātājiem fiziskām personām saskaņā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu apliekamā ienākuma samazinājums par ziedotajām summām nevar pārsniegt 20% no gūtā apliekamā ienākuma.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU