Bārenim pastāvīgā dzīve jāuzsāk ar pārsimt latiem kabatā. Katrs var izdzīvot, paļaujoties tikai uz savu pieredzi, jo ne pašvaldība, ne skolotājs nevar piespiest viņus rīkoties apdomīgi.
Bārenis patstāvīgai dzīvei jāsagatavo
Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 „Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” ir iekļautas normas, kas attiecas uz bērniem, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē, arī pēc pilngadības sasniegšanas. Noteikumi nosaka, kas bērnam pienākas.
Noteikumos noteikts, ka ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzējs (aizbildnis, audžuģimene, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs vai internātskolas direktors) bērnam naudas līdzekļu veidā sniegtos fiziskas vai juridiskas personas dāvinājumus un ziedojumus nogulda kredītiestādes kontā, kas atvērts uz bērna vārda. Tāpat ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzējs sadarbībā ar bāriņtiesu, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kuram ārpusģimenes aprūpes laikā nomirst vecāki vai viens no vecākiem, kārto jautājumu par apgādnieka zaudējuma pensijas vai sociālā nodrošinājuma pabalsta piešķiršanu. Gadījumos, ja bez vecāku gādības palikušais bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai internātskolā, tās vadītājs piešķirto pensiju vai pabalstu pārskaita kredītiestādes kontā, kas atvērts uz bērna vārda.
Vēl ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzējs sešus mēnešus pirms bērna pilngadības sasniegšanas informē pašvaldību, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, par laiku, kad bērnam beidzas ārpusģimenes aprūpe un viņam būs nepieciešams atbalsts izglītības iegūšanā un patstāvīgas dzīves uzsākšanā, kā arī palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā. Tāpat ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzējs sadarbībā ar bāriņtiesu sešus mēnešus pirms bērna pilngadības sasniegšanas bērnu rakstiski informē par tiesībām saņemt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, braukšanas maksas atvieglojumus, kā arī atbalstu izglītības iegūšanā un patstāvīgas dzīves uzsākšanā. Ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzējs pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanas izbeigšanās nodod pilngadību sasniegušajam bērnam viņa lietošanā esošo apģērbu un apavus.
Ņem naudu un dzīvo, kā gribi
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas nodaļas pārvaldes vecākā referente Baiba Abersone stāsta par naudu, kas pienākas bērnam, kurš uzsāk patstāvīgu dzīvi. Pašlaik naudas pabalsts, kuru izmaksā pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās, ir ne mazāks kā divi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti. Pašlaik tas ir ne mazāks kā 90 lati. Šis ir vienreizējs pabalsts.
"Pārsvarā jau puiši, bet bieži vien arī meitenes pabalstus iztērē alkoholam, arī cigaretēm."
Pabalstu ikmēneša izdevumiem, kas nav mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru (pašlaik tie ir 45 lati), pašvaldība ik mēnesi izmaksā pilngadību sasniegušajam jaunietim, kurš pēc vispārējās pamatizglītības iegūšanas nepārtraukti turpina mācības vispārējās vidējās vai profesionālās izglītības iestādē, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus vispārējās izglītības vai valsts atzītus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, un sekmīgi apgūst izglītības programmu. Ja pilngadību sasniegušais mācās augstskolā vai koledžā, studiju pārtraukuma laikā pabalsts netiek izmaksāts, tomēr to atjauno studiju atsākšanās laikā, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Ja studijas tiek pārtrauktas un netiek atjaunotas, pabalstu vairs nemaksā. Par studiju pārtraukšanu jaunietim ir pienākums ziņot pašvaldībai, kura izmaksā ikmēneša pabalstu.
Tāpat arī iespējams saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuru izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Pabalsts ikmēneša izdevumiem izmaksājams arī tad, ja persona saņem apgādnieka zaudējuma pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.
Kur dzīvot bārenim?
Ja pēc pilngadības sasniegšanas jaunietis turpina mācības, viņa uzturēšanās aprūpes iestādē pieļaujama līdz mācību gada beigām. Ja nē, ir jāmeklē citas iespējas – patstāvīgas dzīves uzsākšana, radinieku vai paziņu palīdzība.
Pašvaldībai pilngadību sasniegušajam bārenim ir jāsniedz palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā, jo bērni bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni ir viena no grupām, kas ar pašvaldības dzīvojamo platību nodrošināmi pirmām kārtām (ja nav iespējama viņu likumīga izmitināšana agrāk aizņemtajā dzīvojamajā telpā). Pašvaldība līdz ar dzīvojamās telpas piešķiršanu sedz ar dzīvojamās telpas īri saistītos ikmēneša izdevumus.
Tāpat kā ikvienam iedzīvotājam, stājoties rindā uz pašvaldības piešķirto mājokli, jaunietim ar rakstveida iesniegumu jāvēršas tajā pašvaldībā, kuras bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi. Minētās tiesības jaunietim jāizmanto sešu mēnešu laikā pēc ārpusģimenes aprūpes beigām.
"Bērnunamā par mums domāja audzinātājas, tāpēc ir grūti dzīvot reālajā pasaulē."
Pilngadību sasniegušajam pašvaldība piešķir vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei (minimālais pabalsta apmērs ir 175 lati). Pabalstu var izsniegt arī sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra veidā. Lai sasniegtu pabalsta mērķi - nodrošinātu pilngadību sasniegušo ar patstāvīgas dzīves uzsākšanai nepieciešamo sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra minimumu –, nosakot pabalsta apmēru un izmaksas veidu, nepieciešams ņemt vērā katra bērna individuālo situāciju. Lūk, sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra minimums patstāvīgas dzīves sākšanai: viena gulta, krēsls, galds, skapis, katls, panna, plīts, bļoda, krūze, sega, spilvens un dvielis, kā arī divi šķīvji, divas karotes, dakšiņas, naži, divi palagi, spilvendrānas un segas pārvalki.
Pēc bērnunamā pavadītā laika sociālais dzīvoklis Jelgavā piešķirts bārenei Intai. „Esmu dzirdējusi baisus stāstus par to, ka pēc iziešanas no bērnunama piešķir dzīvokli, kurā nav iespējams dzīvot, taču man ir paveicies,” atklāj jaunā sieviete, kura dzīvoklī mitinās kopā ar draugu. Viņasprāt, pabalstu apmērs varētu būt lielāks, jo sākt dzīvi ar pāris simtiem latu kabatā bez citu cilvēku palīdzības nav iespējams. „Taču jebkurā gadījumā – man vismaz ir mājoklis, par kuru atbildu pati, jo iegādāties savu dzīvokli mēs nespētu,” priecājas Inta.
Kur paliek bāreņu nauda?
Normatīvie akti nenosaka kontroli pār piešķirto līdzekļu vai materiālo vērtību izlietojumu, skaidro B. Abersone. „Ņemot vērā to, ka pabalstu izmaksā pašvaldība, kuras bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērnu ārpusģimenes aprūpi, tad attiecīgi tā arī izvērtē, kas bērnam ir visnepieciešamākais un primārais – pabalstu izmaksāt naudā vai izsniegt sadzīves priekšmetus un mīksto inventāru. Atbildība par šī pabalsta lietderīgu vai nelietderīgu izmantošanu ir vienlīdzīga kā bērnam, tā pašvaldībai,” saka Labklājības ministrijas speciāliste.
Bārene Anete Cīrule stāsta, ka arvien mazāk ir bāreņu, kas pabalstus un pensiju izšķērdē tūlīt pēc to saņemšanas, tomēr viņai šķiet, ka valstij būtu jāievieš kontroles mehānisms vai arī pabalsti vairāk jāizmaksā „graudā”, nevis naudā. „Pārsvarā jau puiši, bet bieži arī meitenes pabalstus iztērē alkoholam, arī cigaretēm. Zinu, ka daži dzīvo pie attāliem radiem un pat nedomā sākt patstāvīgu dzīvi, gādāt par pārtiku un apģērbu, jo dzīvot atbildīgi viņi vienkārši nemāk. Bērnunamā par mums domāja audzinātājas, tāpēc ir grūti dzīvot pašiem reālā pasaulē,” atklāj A. Cīrule, kas studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē un saņem mācību pabalstu. „Protams, ar pabalstu nepietiek, jo mācībām jākopē un jāpērk materiāli, taču cenšos taupīt un brīvdienās piestrādāju kafejnīcā,” tā Anete, piebilstot, ka sākusi iekārtot savu dzīvokli, pateicoties Dobeles pašvaldībai un drauga ģimenei. „Katrs var izdzīvot, paļaujoties tikai uz savu pieredzi, jo ne pašvaldība, ne skolotājs nevar piespiest mūs rīkoties apdomīgi,” rezumē A. Cīrule.