„Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” precizē sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra minimumu patstāvīgas dzīves uzsākšanai bārenim: gulta, krēsls, galds, skapis, katls, panna, plīts, šķīvis, bļoda, krūze, karote, dakšiņa, nazis, palags, spilvendrāna, segas pārvalks, sega, spilvens, dvielis.
Lienes Miķelsones ilustrācija
Tuvojoties bērnu pilngadībai, vecāki kļūst manāmi satraukti par savu atvašu turpmākām gaitām – ko viņi darīs, kur mācīsies, kā viņus uzturēt. Taču ir bērni, kuriem vecāku nav. Sasniedzot pilngadību, šie jaunieši ir vēl nopietnāku pārbaudījumu priekšā.
Par to, kādu palīdzību valsts un pašvaldības piedāvā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā referente Baiba Abersone.
Sociālās garantijas saglabājas līdz 24 gadiem
Bērnu tiesību aizsardzības likums definē, ka bārenis ir bērns, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem, savukārt bez vecāku gādības palicis bērns ir bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai kura vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.
"Sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra minimums patstāvīgas dzīves uzsākšanai bārenim: gulta, krēsls, galds, skapis, katls, panna, plīts, šķīvis, bļoda, krūze, karote, dakšiņa, nazis, palags, spilvendrāna, segas pārvalks, sega, spilvens, dvielis. "
Lai noteiktu, kāda palīdzība pienākas bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas, valsts ir izdevusi Ministru kabineta 15.11.2005. noteikumus Nr.857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās".
Tas nozīmē, ka neatkarīgi no pilngadību sasnieguša jaunieša dzīvesvietas (aprūpes iestāde, audžuģimene, aizbildnība) viņam pienākas visi noteikumos minētie pabalsti un sociālā palīdzība. Vienlaikus Bērnu tiesību aizsardzības likuma 43.panta otrā daļa paredz, ka neizmantotās sociālās garantijas tiek saglabātas ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, atgādina B.Abersone. Tas nozīmē: ja bārenis pēc pilngadības sasniegšanas nav pieprasījis, piemēram, vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei, viņš šo pabalstu var pieprasīt līdz 24 gadiem.
"Par pakalpojumu nepieciešamību liecina tas, ka neviens jaunietis no piedāvātā atbalsta nav atteicies. "
Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, izsniedz vienota parauga apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai. Proti, pilngadību sasniegušajam jaunietim apliecību izsniedz, ja viņš nepārtraukti klātienē turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību vai augstāko izglītību un sekmīgi apgūst mācību procesu. Uzrādot apliecību, jaunietim ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus reģionālajā starppilsētu un reģionālajā vietējās nozīmes maršrutā atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.872 "Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos".
Ko saņem jaunietis pēc pilngadības sasniegšanas
Sociālo palīdzību jaunietis var prasīt tās pašvaldības sociālajā dienestā, kuras bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi. Šī pašvaldība
Jāinteresējas savā pašvaldībā
Iepriekš minētais sociālais atbalsts un sociālā palīdzība ir valsts noteiktais minimums, kas pilngadību sasniegušajam bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam pašvaldībai ir jānodrošina obligāti. Vienlaikus praksē secināms, ka ir dažas pašvaldības, kas savu iespēju robežās nodrošina arī papildu atbalstu. Piemēram, Rēzeknes pilsētas pašvaldība bāreņiem pēc pilngadības sasniegšanas papildus MK noteiktajam piedāvā arī psihosociālo palīdzību un bezmaksas psihologa konsultācijas, skaidro Rēzeknes pilsētas domes Sociālās aprūpes pārvaldes Atbalsta nodaļas vadītāja Anita Batare.
"Līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai pašvaldība sedz ar dzīvojamās telpas īri saistītos izdevumus. Šajās izmaksās komunālie maksājumi netiek iekļauti. "
Turklāt no 2012.gada 1.septembra Rēzeknē ar Eiropas Savienības struktūrfondu projekta atbalstu papildus strādā arī sociālais rehabilitētājs, kurš bāreņiem palīdz uzsākt patstāvīgu dzīvi, praktiski apgūt sociālās iemaņas. Par pakalpojumu nepieciešamību liecina tas, ka neviens jaunietis no piedāvātā atbalsta nav atteicies.
Savukārt Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu daļas sociālā darbiniece Baiba Juhno stāsta, ka Liepājā papildus vienreizējam materiālam pabalstam 90 latu apmērā un pabalstam ikmēneša izdevumiem 45 latu apmērā bāreņiem nodrošina vienreizēju materiālu pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei 360 latu apmērā, kā arī vienreizēju materiālu pabalstu līdz 100 latiem remontmateriālu iegādei no veikala "Depo" pēc apdzīvojamās platības saņemšanas Liepājas pilsētā.
Turklāt, sasniedzot pilngadību bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, tāpat kā pārējie Liepājas pilsētas iedzīvotāji, var vērsties Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta Palīdzības daļā. Šajā vietā palīdz risināt jautājumus par dažādu pabalstu piešķiršanu, piemēram, kurināmā iegādei, arī lai norēķinātos par apkuri, īri un komunālajiem pakalpojumiem.