Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Dzemdību nama adresei nav nozīmes
Jautājumu, vai jaundzimušais, kas piedzimis citā valstī, var kļūt par Latvijas pilsoni un saņemt Latvijas pilsonību, regulē Pilsonības likums un tam pakārtotie MK noteikumi, skaidro Andrejs Rjabcevs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka palīgs preses un sabiedriskajos jautājumos.
Vecāki, kuri vēlas savu bērnu reģistrēt Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoni, tiek iepazīstināti ar šiem galvenajiem normatīvajiem aktiem. Un, ja likums ir bērna pusē, pilsonība viņam netiek liegta.
Bērni, kas dzimuši ārpus Latvijas robežām, Latvijā ierodas ar tās valsts dzimšanas apliecību un nereti arī ar dzimtās valsts pilsoņa pasi, atzīst Irēna Surgofte-Kokina, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Daugavpils nodaļas vadītāja. Viņa uzsver: bērns var būt Latvijas pilsonis neatkarīgi no tā, vai viņš ir dzimis Īrijā vai Francijā. Galvenais nosacījums, ko uzsver Pilsonības likums, – bērna mātei un tēvam jābūt Latvijas pilsoņiem. Līdz ar to pilsonības jautājumā dzimšanas vietai nav noteikta primārā nozīme, skaidro A. Rjabcevs.
"Bērns var būt Latvijas pilsonis neatkarīgi no viņa dzimšanas valsts. Galvenais nosacījums – bērna mātei un tēvam jābūt Latvijas pilsoņiem."
Ja bērna dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs vecāks ir bezvalstnieks vai nezināms, arī tad nav svarīgi, kuras valsts dzemdību namā bērns ieraudzījis dienas gaismu. Viņam ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību.
Ir bērni, kas ārzemēs dzimst jauktā laulībā, proti, viens vecāks ir Latvijas pilsonis, bet otrs – ar Īrijas, Vācijas, Francijas vai citas valsts piederību. Pilsonības likums saka, ka arī šim mazulim drīkst piešķirt pilsonību, ja bērniņa dzimšanas brīdī vienam vai abiem vecākiem pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvijā.
Vecāki vienojas
Par Latvijas pilsoni var kļūt arī tie mazuļi, kuriem viens vecāks ir Latvijas pilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis, lai gan abi vecāki dzīvo ārpus Latvijas. Šādos gadījumos bērna pilsonību vecāki nosaka, savstarpēji vienojoties, skaidro I. Surgofte-Kokina.
Ja viens no bērna vecākiem ir Latvijas nepilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis un vecāki vēlas, lai bērns Iedzīvotāju reģistrā tiktu reģistrēts kā Latvijas nepilsonis, tad vecākiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāuzrāda attiecīgās valsts, kuras pilsonis ir viens no vecākiem, oficiālas institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka bērns nav un nav bijis šīs valsts pilsonis.
"Vecāki, kas strādā ārvalstīs, lūdz noformēt jaundzimušā bērna pasi Latvijā kādam radiniekam, bet paši pirms tam viņam aizmirsuši izsniegt notāra apstiprinātu pilnvaru."
Pilsonības likums reglamentē, ka bērns, kuram dzimšanas brīdī abi vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs bezvalstnieks vai nav zināms, Iedzīvotāju reģistrā tiek reģistrēts kā Latvijas nepilsonis. Šādos gadījumos netiek pieprasīti nekādi papildu dokumenti.
Uz Latvijas vēstniecību un tad uz Latviju
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki stāsta, ka daudzi Latvijas viesstrādnieki ārvalstīs bērnu nereģistrē kā konkrētās apmešanās valsts pilsoni, bet dodas uz Latvijas vēstniecību un bērnam noformē atgriešanās apliecību, kas dod tiesības bērnam kopā ar vienu vai abiem vecākiem atbraukt uz Latviju. Nereti bērns Iedzīvotāju reģistrā tiek reģistrēts kā Latvijas pilsonis jau Latvijas pārstāvniecībā ārvalstī, bet tikai tad, kad ģimene atbrauc uz Latviju, vecāki bērnam noformē arī pasi.
"Ir pieļaujamas situācijas, ka bērnam ir gan Latvijas, gan citas valsts pilsonība."
Gadās, ka nezināšanas dēļ vecāki, kas strādā ārvalstīs, lūdz noformēt jaundzimušā bērna pasi Latvijā vecmammai vai kādam citam radiniekam, bet paši pirms tam viņam aizmirsuši izsniegt notāra apstiprinātu pilnvaru, kā to paredz Ministru kabineta 13.11.2007. noteikumi Nr. 775 "Pasu noteikumi".
A. Rjabcevs uzsver, ka visus neskaidros vai strīdu jautājumus var atrisināt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās.
