SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
22. oktobrī, 2009
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Finanses
1
7
1
7

Mājokļa nodoklis – maza likme un liela atkāpe no Konverģences programmas

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ieviešot nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamajai platībai, 2010. gadā domāts iekasēt 6,5 miljonus latu. Gada sākumā valdībai attiecībā uz mājokļa nodokļa ieņēmumiem bija citi, daudz lielāki plāni.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Sagaidāms, ka valdība izlems un Saeima vēl diskutēs par nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšanu ar dzīvojamās platības nodokli 0,1% apmērā no kadastrālās vērtības. Nākamgad ar šo nodokli plānots iekasēt 6,5 miljonus latu. Tas ir mazāk par iepriekš Finanšu ministrijas piedāvātajiem variantiem ar lielāku likmi un daudz mazāk par Latvijas Konverģences programmā šogad janvārī ierakstītajiem 80 miljoniem latu. Eksperti, kritizējot mājokļa nodokļa likmes pieticību, samiernieciski atzīst: labi, ka vismaz sākts.

Koalīcija jau pirmdien vienojās par dzīvojamās platības nodokļa ieviešanu, piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi 0,1% apmērā no kadastrālās vērtības. Premjers Valdis Dombrovskis žurnālistus informēja, ka nākamgad no dzīvojamās platības nodokļa ieviešanas plānots iekasēt 6,5 miljonus latu, vēsta BNS. Tā kā nodoklis mājoklim ir piesaistīts kadastrālajai vērtībai, tas nebūs atkarīgs no mājokļa platības. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 50 tūkstoši latu, tad NĪN par īpašumu būs 50 latu gadā.

Deviņos mēnešos “bērns” sarāvies

Valdībai no nākamā gada jāpaplašina nekustamā īpašuma nodokļa bāze, jo to Latvija apsolījusi starptautiskajiem donoriem, - tā ir tēze, kas vairāku mēnešu garumā izrādījās arī arguments un nepārvarams šķērslis interpretācijās par ierakstiem vienošanās dokumentos ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Kāda ir Latvijā pērn izraisījušās finanšu kraha situācijas risinājumu hronoloģija, kurā svarīgs ieraksts, protams, bija Eiropas Komisijas 19. decembra paziņojums par starptautisko donoru gatavību piešķirt Latvijai 7,5 miljardu eiro aizdevumu? Un kas gada laikā tapušajos daudzajos dokumentos rakstīts par mājokļu nodokli?

Nodomu vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam 2008. gada 18. decembrī: „Sākot ar 2010. gadu, tiks palielināti nekustamā īpašuma un īpašuma nodokļi, kuri pašreiz ir mazāki par vidējo rādītāju OECD. To panāks, atceļot atbrīvojumus, lai paplašinātu nodokļu bāzi.”

Saprašanās memorandā ar Eiropas Kopienu 2009. gada 28. janvārī: publiski pieejamajā tekstā nodokļi nav minēti.

Papildu Saprašanās memorandā ar Eiropas Kopienu 2009. gada 13. jūlijā: „2010. gadā iestādēm jābūt gatavām veikt papildpasākumus, lai budžeta deficītu samazinātu vēl par 500 miljoniem latu (aptuveni 4% no IKP), tostarp ieviešot kapitāla pieauguma nodokli un noguldījumu procentu ienākuma nodokli; ieviešot nekustamā dzīvojamā īpašuma nodokli un pilnvarojot pašvaldības palielināt nekustamā īpašuma nodokli līdz 3% no kadastrālās vērtības.”

Nodomu vēstulē SVF 2009. gada 27. jūlijā: „Mēs izstrādāsim visaptverošu reformu, paredzot atvieglojumus atkarībā no iedzīvotāju maksātspējas, nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšanai, ietverot visas dzīvojamās ēkas, pamatojoties uz pārskatītajām kadastrālajām vērtībām. Mēs paredzam, ka šāda sistēma nodrošinās daudz lielākus ieņēmumus (apmēram 3%-1% no IKP, sākot ar 2011. gadu), nekā prognozēts iepriekš, mazinās atšķirības un būs sociāli taisnīgāka. 2010. gadā ir nepieciešams pārejas periods, jo tiešā veidā netiks ņemta vērā iedzīvotāju maksātspēja, taču nodoklis, kas tiks uzlikts pēc vienotas likmes, radīs ieņēmumus – 1% no IKP. Mēs lūgsim starptautisko palīdzību, lai veiktu šo reformu līdz 2009. gada 31. decembrim.”

 Vēl jāpiebilst, ka tagad negribētais dzīvojamās platības nodoklis ir fiksēts arī Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ivara Godmaņa valdības 2009. gada 13. janvārī apstiprinātajā Latvijas Konverģences programmā 2008.-2011. gadam. Šis dokuments ir atrodams arī Eiropas Savienības institūciju mājaslapās, kā arī interneta vietnē www.eiro.lv. Kā skaidrots Finanšu ministrijas informācijā, precizētajā Latvijas Konverģences programmā 2008.-2011. gadam ietverta vispusīga informācija par dalībvalsts vidējā termiņa fiskālo, ekonomisko un monetāro politiku, valsts finanšu kvalitāti un institucionālajām pazīmēm, aplūkots scenārijs, kad makroekonomiskā korekcija un tautsaimniecības struktūras pielāgošanās jaunajai situācijai notiek 2009. un 2010. gada laikā, izaugsmei atsākoties 2010. gada beigās un turpinoties 2011. gadā.

"Fiskālie mērķi atbilst mērķiem, kas minēti decembrī pieņemtajā valsts ekonomikas stabilizācijas plānā un paredz budžeta samazinājumu un nodokļu palielinājumu, lai saņemtu ES un citu starptautisko partneru finansiālo palīdzību."

Janvārī MK sēdē apstiprinātajā Konverģences programmā izklāstīts, ka periodā līdz 2011. gadam ir plānotas būtiskas nodokļu politikas izmaiņas, lai ierobežotu nelabvēlīgās ekonomiskās situācijas ietekmē notiekošo nodokļu ieņēmumu samazinājumu un stimulētu investīcijas. Raksturojot nodokļu politikas izmaiņu fiskālo ietekmi, prognozēts, ka NĪN 2010. gadā dos papildu ieņēmumus – 0,54% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt sadaļā par NĪN teikts, ka 2009. gadā paredzēts sagatavot grozījumus likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas ar 2010. gadu paplašinās nodokļa bāzi, apliekot ar NĪN arī dzīvojamo fondu un piemērojot iedzīvotājiem ar nodokli neapliekamo platību 40 kv.m. Klāt pievienotajā tabulā ir konkrēti skaitļi: dzīvojamā fonda aplikšana ar NĪN 2010. gadā papildu dos 80 miljonus latu.

Ieraksts MK 13. janvāra sēdes protokolā liecina, ka Konverģences programma līdz 2009. gada 15. janvārim jāiesniedz Eiropas Komisijā. Eiropas Komisija, 18. februārī izskatot Latvijas Konverģences programmu, secinājusi: norādītie fiskālie mērķi atbilst mērķiem, kas minēti decembrī pieņemtajā valsts ekonomikas stabilizācijas plānā un paredz budžeta samazinājumu un nodokļu palielinājumu, lai saņemtu ES un citu starptautisko partneru finansiālo palīdzību (kopā 7,5 miljardi eiro, no kuriem 3,1 miljardu eiro piešķir ES).

Par Latvijas programmu atzinumu 2009. gada 10. martā ir pieņēmusi arī Eiropas Padome.

Starptautiskā redzējuma hronoloģija liecina: Latvijas varas nodomi ir labi zināmi arī citiem, tostarp – SVF un Eiropas institūcijām.

Mājokļa nodoklis ir fiksēts arī Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā, uz kuru savukārt ir atsauces citos dokumentos, arī starptautiskajos.

Atkāpes arī no budžeta likuma?

Fiskālās konsolidācijas mērķis ir ierakstīts Likumā par valsts budžetu 2009. gadam. Budžeta likuma 16. jūnija grozījumi nosaka, ka Ministru kabinets nodrošina turpmāku kopbudžeta deficīta samazināšanu un, lai nodrošinātu valsts pamatfunkciju finansēšanu 2010. gadā, sagatavojot 2010. gada valsts budžeta likumprojektu paketi, paredz arī pasākumus attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli:

  • paplašināt nodokļa bāzi, tajā iekļaujot mājokļus un vienlaikus nosakot būtiskus atvieglojumus par katru mājoklī deklarētu personu,
  • mazāko nodokļa maksājumu – 10 lati gadā – par nekustamā īpašuma nodokļa objektu,
  • diferencētu nodokļa likmi (pamatlikme 1% un tiesības pašvaldībām noteikt papildlikmi, kopīgajai nodokļa likmei nepārsniedzot 3%), uzlabojot nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas šomēnes publiskotajām tautsaimniecības attīstības prognozēm IKP samazinājums 2009. gadā joprojām prognozēts 18%, bet 2010. gadā – 4% apmērā. Šā gada budžeta likuma 49. pantā noteikts, ka likuma “Par valsts budžetu 2009. gadam” sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 12 980 900 000 latu apmērā. FM aktualizētajā makroekonomiskās attīstības scenāriju redzējumā šomēnes prognozē, ka šogad IKP būs 13,043 miljardi latu, nākamgad - 11,892 miljardi, 2011. gadā – 11,861 miljards latu.

Labāk sīkums nekā tukšums

NĪN dzīvojamajai platībai 0,1% apmērā no kadastrālās vērtības līdzinās formālam solim, lai pateiktu Eiropas Komisijai, ka viens vienošanās punkts ir izpildīts – aģentūrai BNS atzinis “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, kurš uzskata: “Ja ir problēmas ar nodokļu ieņēmumiem, zema motivācija maksāt nodokļus un liela izvairīšanās iespēja, tad ir jāmaina sistēma kardinālāk, lai izvairīšanās nebūtu iespējama.”

"Acīmredzot pagaidām tīri tehniski nav iespējama vienošanās par kādu sarežģītāku mehānismu, kas varētu būt taisnīgāks, taču daudz grūtāk administrējams."

“Pie šādas un pat nedaudz lielākas likmes šā nodokļa gada maksājums vairumā mājsaimniecību būtu mazāks par ikmēneša interneta, mobilā telefona vai kabeļtelevīzijas maksājumu. Ņemot vērā, ka Latvijā tiek pārskatīta nodokļu politika, tad šā nodokļa ieviešana atstātu daudz mazāku iespaidu uz mājsaimniecībām nekā citu nodokļu (pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālā nodokļa) pārskatīšana,” izšķiršanos par mazo likmi komentējis SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks. Viņš arī uzsver, ka šā nodokļa ieviešanas mērķis ir saistīts ar Latvijas apņemšanos veikt fiskālo konsolidāciju un acīmredzot pagaidām tīri tehniski nav iespējama vienošanās par kādu sarežģītāku mehānismu, kas varētu būt taisnīgāks, taču daudz grūtāk administrējams.

Nekustamo īpašumu eksperti uzskata, ka 0,1% nodokļa likme no kadastrālās vērtības dzīvojamajai platībai nekustamo īpašumu tirgu nākamgad neietekmēs. “Arco Real Estate” valdes loceklis Māris Laukalējs vērtē, ka no šādas NĪN likmes iegūstamā summa ir neliela, ja to salīdzina ar iepriekš izskanējušajiem plāniem likmi palielināt 1-2% apmērā no kadastrālās vērtības. Arī “Latio” tirgus analītiķis Māris Grīnbergs atzīst, ka šāda likme vidējo cilvēku dramatiski neietekmēs, tāpat nekustamo īpašumu tirgu. “Protams, ir cilvēki, kam katrs lats ir svarīgs,” viņš teicis, piebilstot, ka lielāki cietēji būs nekustamo īpašumu spekulanti, kas iepriekš ir sapirkuši daudz nekustamo īpašumu. M. Grīnbergs uzskata, ka šie spekulanti nebūtu jāsaudzē.

Savukārt ekonomiste Raita Karnīte pozitīvi vērtē to, ka beidzot ir pieņemts kāds lēmums un kliedētas neskaidrības saistībā ar gaidāmajām izmaiņām nekustamā īpašuma nodoklī. Turklāt šis risinājums arī ir vienkāršāks, kas Latvijas apstākļos ir ļoti būtiski, jo, tiklīdz ir nodokļa diferenciācija, palielinās arī krāpšanās iespējas.

Runājot par tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas nevarēs samaksāt arī 0,1% nodokļa likmi, R. Karnīte norāda: tādiem cilvēkiem no īpašuma būtu jāatsakās. “Dzīvojamai platībai jāatbilst cilvēka iespējām,” viņa uzskata, piebilstot, ka tiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nevarēs nodokli samaksāt, piemēram, invaliditātes dēļ, vajadzētu palīdzēt sociālās drošības sistēmai.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU