SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
13. oktobrī, 2009
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Finanses

Nākamā budžeta jaunais mets: mīnus 320 miljoni izdevumos, plus 180 miljoni ieņēmumos

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Premjers Valdis Dombrovskis izteicis cerību, ka valdībai izdosies nākamā gada budžeta deficītu samazināt, nepaaugstinot pievienotās vērtības nodokli un neieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Pēdējās nedēļās pāri valsts robežām pārplūdušās diskusijas par to, ka Latvijas nākamā gada budžeta izdevumu samazinājums ir pārāk saudzīgs, ka valdībai trūkst gribas paaugstināt nodokļus, lai nodrošinātos vēl vienā bada gadā ar plašāku ieņēmumu bāzi, šo pirmdien ārkārtas sēdē ir likušas valdībai izlēmīgi paziņot: nākamā gada budžetā 500 miljonu latu fiskālā konsolidācija tiks panākta, gan vēl palielinot ieņēmumus, gan vēl samazinot izdevumus. Budžeta deficīta samazināšana par pusmiljardu latu acīmredzot jāskata kontekstā ar Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunjas ierašanos Latvijā.

Valdības e-portfelī ievietotie dokumenti liecina, ka līdztekus 3. oktobra ārkārtas sēdē jau panāktajām vienošanām par atsevišķu nodokļu likmju paaugstināšanu, dažādu nodokļa atlaižu ierobežošanu, šo pirmdien valdība skatījusi arī jautājumu par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2010.–2012. gadam, papildu pasākumiem ieņēmumu palielināšanai 2010. gada budžetā un papildu pasākumiem izdevumu samazināšanas nodrošināšanai.

Premjers Valdis Dombrovskis žurnālistiem pēc valdības ārkārtas sēdes pavēstīja, ka ministri pirmdien izskatījuši iespējamos papildu pasākumus nākamā gada budžeta ieņēmumu un izdevumu daļā, lai nodrošinātu starptautiskā aizdevuma programmas izpildi, vēsta BNS. Valdība pieņēmusi konceptuālu lēmumu virzīties uz programmas izpildi, lai nodrošinātu fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā nākamā gada budžetā, kas apmierinās starptautiskos aizdevējus, un šonedēļ turpinās darbu pie papildu pasākumiem. Patlaban Latvija saskaņojot priekšlikumus ar aizdevējiem, uzsvēris premjers, sīkāku informāciju neatklājot.

Tiesa, premjers izteicis cerību, ka valdībai izdosies nākamā gada budžeta deficītu samazināt, nepaaugstinot pievienotās vērtības nodokli un neieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli.

“Par niansēm mēs esam vienojušies publiski nākt klajā tikai tad, kad būsim tās valdībā izdiskutējuši, izlēmuši un saskaņojuši ar starptautiskajiem kreditoriem, lai nebūtu atkal liekas ažiotāžas par ne līdz galam pārdomātiem un sagatavotiem pasākumiem,” žurnālistiem skaidrojis finanšu ministrs Einars Repše.

Vienīgais, ko finanšu ministrs atklājis: lai panāktu budžeta deficīta samazināšanu par 500 miljoniem latu nākamā gada budžetā, par aptuveni 180 miljoniem latu plānots palielināt ieņēmumus un par aptuveni 320 miljoniem latu samazināt izdevumus, taču šie skaitļi nedaudz varot arī mainīties.

Kritikas ugunīs

 LV.LV jau rakstīja, ka iepriekš valdība bija vienojusies, ka starptautiskajiem aizdevējiem apsolīto nākamā gada budžeta deficīta samazinājumu par 500 miljoniem latu veidos izdevumu mazināšana par 225 miljoniem latu, mainot nodokļus, bija plānoti papildu ieņēmumi 100 miljonu latu apmērā. Pārējo fiskālo samazinājumu nodrošinātu jau šā gada budžeta samazinājumu sekas nākamgad.

Par valdības sākotnēji lemto samazinājuma summu arī izraisījās debates līdz pat prognozei, ka Latvija neatgūstami zaudēs ne tikai reputāciju, bet arī nākamās starptautiskā kopaizdevuma summas.

Tiesa, ne mazāk kritikas budžeta skatītāji saņem arī par pārmērīgu izdevumu griešanu un arī par nodokļu paaugstināšanu.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba “Neatkarīgajai” paudusi: ja valstī būs atkal kārtējā samazināšana un vienlaikus nodokļu palielināšana, tad nonāksim pie nākamā zemākā punkta. Jo no šīm darbībām neesot iespējams process, kad kaut kas sāk palielināties vai vairoties.

"Par valdības sākotnēji lemto mazāka samazinājuma summu arī izraisījās debates līdz pat prognozei, ka Latvija neatgūstami zaudēs ne tikai reputāciju, bet arī nākamās starptautiskā kopaizdevuma summas."

Jau rakstīts, ka nākamā gada budžeta deficīta mazināšanai valdība ir atbalstījusi līdzšinējos Finanšu ministrijas iesniegtos priekšlikumus nodokļu ieņēmumu bāzes paplašināšanai. Finanšu ministrijai jāsagatavo iekļaušanai vienotā paketē ar likumprojektu „Par valsts budžetu 2010. gadam” gan grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (lai paplašinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi, iekļaujot tajā kapitāla ienākumus un piemērojot nodokļa likmi – 10%; paaugstinātu nodokļa likmi līdz 23% pašnodarbinātajiem (saimnieciskās darbības veicējiem); apliktu ar nodokli dāvinājumus, kas pārsniedz 1000 latus gadā, ja tie saņemti no personām, ar kurām dāvinājuma saņēmēju nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei u.c. grozījumus), gan grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, grozījumus Akcīzes likumā un grozījumus likumā „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”.

Valdībā jau akceptētās iespējamās izmaiņas likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz ar 2010. gada 1. janvāri palielināt nodokļa likmi zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām līdz 1,5 procentiem, kā arī 3% likmi neapstrādātām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Savukārt starptautiskie aizdevēji un citas finansistu grupas prasa ieviest arī nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamai platībai. Vēl tiek atgādināts, ka tieši šo nodokli Latvija ir apsolījusi, parakstoties uz starptautisko aizdevumu. Valdības sagatavoto likumprojekta variantu Saeima septembrī noraidīja.

EK vairs nepiekāpšoties

Eiropas Komisija (EK) vairs nepiekāpsies Latvijai attiecībā uz valsts budžetu, pirmdien paziņojis ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja, uzsverot, ka ir jāīsteno budžeta plāns, par kuru Latvija vienojās ar starptautiskajiem aizdevējiem jūnijā, ziņo BNS/DOW JONES. Sarunā ar žurnālistiem Briselē komisārs atgādinājis, ka EK un Starptautiskais Valūtas fonds iepriekš bijuši elastīgi attiecībās ar Latviju, un lika saprast, ka tā vairs neturpināsies.

“Es domāju, ka jāpilda un jāīsteno vienošanās [ar starptautiskajiem aizdevējiem],” uzsvēris H. Almunja, norādot, ka kopš jūnija Latvijas ekonomika ir stabilizējusies.

Komisārs šonedēļ ierodas Rīgā, lai ar Latvijas amatpersonām apspriestu budžeta tēriņu samazināšanas plānu. Šodien ar H. Almunju Ministru kabinetā tiksies premjers Valdis Dombrovskis.

Nākamā gada valsts budžetu Saeimā plānots iesniegt 28. oktobrī.

Konkurences plecs

Tikmēr Baltijā turpinās nodokļu sacensība. Lietuvā lielākajai daļai uzņēmumu peļņas nodokli plāno samazināt no pašreizējiem 20% līdz 15%, bet mazajiem uzņēmumiem - no 13% līdz 7,5% – šo pirmdien pēc tikšanās ar Lietuvas premjeru Andrju Kubiļu paziņoja Lietuvas uzņēmēju konfederācijas ģenerāldirektors Dans Arlausks. Šo informāciju aģentūrai BNS apstiprināja premjera pārstāvis Rids Jasuļonis. Pazeminātais peļņas nodoklis varētu tikt ieviests no 2010. gada 1. janvāra.

Mazais uzņēmums ir uzņēmums, kurā ir līdz 10 darbiniekiem un kura gada ienākumi nepārsniedz 500 tūkstošus litu (102 tūkstoši latu).

Šā gada sākumā korporatīvais nodoklis Lietuvā tika paaugstināts no agrākajiem 15% līdz 20%, bet pievienotās vērtības nodoklis - no 18% līdz 21 procentam.

Latvijā uzņēmumu peļņas nodoklis ir 15 procenti.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU