Valdības e-portfelī ievietotie dokumenti liecina, ka līdztekus 3. oktobra ārkārtas sēdē jau panāktajām vienošanām par atsevišķu nodokļu likmju paaugstināšanu, dažādu nodokļa atlaižu ierobežošanu, šo pirmdien valdība skatījusi arī jautājumu par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2010.–2012. gadam, papildu pasākumiem ieņēmumu palielināšanai 2010. gada budžetā un papildu pasākumiem izdevumu samazināšanas nodrošināšanai.
Premjers Valdis Dombrovskis žurnālistiem pēc valdības ārkārtas sēdes pavēstīja, ka ministri pirmdien izskatījuši iespējamos papildu pasākumus nākamā gada budžeta ieņēmumu un izdevumu daļā, lai nodrošinātu starptautiskā aizdevuma programmas izpildi, vēsta BNS. Valdība pieņēmusi konceptuālu lēmumu virzīties uz programmas izpildi, lai nodrošinātu fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā nākamā gada budžetā, kas apmierinās starptautiskos aizdevējus, un šonedēļ turpinās darbu pie papildu pasākumiem. Patlaban Latvija saskaņojot priekšlikumus ar aizdevējiem, uzsvēris premjers, sīkāku informāciju neatklājot.
Tiesa, premjers izteicis cerību, ka valdībai izdosies nākamā gada budžeta deficītu samazināt, nepaaugstinot pievienotās vērtības nodokli un neieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli.
“Par niansēm mēs esam vienojušies publiski nākt klajā tikai tad, kad būsim tās valdībā izdiskutējuši, izlēmuši un saskaņojuši ar starptautiskajiem kreditoriem, lai nebūtu atkal liekas ažiotāžas par ne līdz galam pārdomātiem un sagatavotiem pasākumiem,” žurnālistiem skaidrojis finanšu ministrs Einars Repše.
Vienīgais, ko finanšu ministrs atklājis: lai panāktu budžeta deficīta samazināšanu par 500 miljoniem latu nākamā gada budžetā, par aptuveni 180 miljoniem latu plānots palielināt ieņēmumus un par aptuveni 320 miljoniem latu samazināt izdevumus, taču šie skaitļi nedaudz varot arī mainīties.
Kritikas ugunīs
LV.LV jau rakstīja, ka iepriekš valdība bija vienojusies, ka starptautiskajiem aizdevējiem apsolīto nākamā gada budžeta deficīta samazinājumu par 500 miljoniem latu veidos izdevumu mazināšana par 225 miljoniem latu, mainot nodokļus, bija plānoti papildu ieņēmumi 100 miljonu latu apmērā. Pārējo fiskālo samazinājumu nodrošinātu jau šā gada budžeta samazinājumu sekas nākamgad.
Par valdības sākotnēji lemto samazinājuma summu arī izraisījās debates līdz pat prognozei, ka Latvija neatgūstami zaudēs ne tikai reputāciju, bet arī nākamās starptautiskā kopaizdevuma summas.
Tiesa, ne mazāk kritikas budžeta skatītāji saņem arī par pārmērīgu izdevumu griešanu un arī par nodokļu paaugstināšanu.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba “Neatkarīgajai” paudusi: ja valstī būs atkal kārtējā samazināšana un vienlaikus nodokļu palielināšana, tad nonāksim pie nākamā zemākā punkta. Jo no šīm darbībām neesot iespējams process, kad kaut kas sāk palielināties vai vairoties.
"Par valdības sākotnēji lemto mazāka samazinājuma summu arī izraisījās debates līdz pat prognozei, ka Latvija neatgūstami zaudēs ne tikai reputāciju, bet arī nākamās starptautiskā kopaizdevuma summas."
Jau rakstīts, ka nākamā gada budžeta deficīta mazināšanai valdība ir atbalstījusi līdzšinējos Finanšu ministrijas iesniegtos priekšlikumus nodokļu ieņēmumu bāzes paplašināšanai. Finanšu ministrijai jāsagatavo iekļaušanai vienotā paketē ar likumprojektu „Par valsts budžetu 2010. gadam” gan grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (lai paplašinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi, iekļaujot tajā kapitāla ienākumus un piemērojot nodokļa likmi – 10%; paaugstinātu nodokļa likmi līdz 23% pašnodarbinātajiem (saimnieciskās darbības veicējiem); apliktu ar nodokli dāvinājumus, kas pārsniedz 1000 latus gadā, ja tie saņemti no personām, ar kurām dāvinājuma saņēmēju nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei u.c. grozījumus), gan grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, grozījumus Akcīzes likumā un grozījumus likumā „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”.
Valdībā jau akceptētās iespējamās izmaiņas likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz ar 2010. gada 1. janvāri palielināt nodokļa likmi zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām līdz 1,5 procentiem, kā arī 3% likmi neapstrādātām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Savukārt starptautiskie aizdevēji un citas finansistu grupas prasa ieviest arī nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamai platībai. Vēl tiek atgādināts, ka tieši šo nodokli Latvija ir apsolījusi, parakstoties uz starptautisko aizdevumu. Valdības sagatavoto likumprojekta variantu Saeima septembrī noraidīja.
EK vairs nepiekāpšoties
Eiropas Komisija (EK) vairs nepiekāpsies Latvijai attiecībā uz valsts budžetu, pirmdien paziņojis ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja, uzsverot, ka ir jāīsteno budžeta plāns, par kuru Latvija vienojās ar starptautiskajiem aizdevējiem jūnijā, ziņo BNS/DOW JONES. Sarunā ar žurnālistiem Briselē komisārs atgādinājis, ka EK un Starptautiskais Valūtas fonds iepriekš bijuši elastīgi attiecībās ar Latviju, un lika saprast, ka tā vairs neturpināsies.
“Es domāju, ka jāpilda un jāīsteno vienošanās [ar starptautiskajiem aizdevējiem],” uzsvēris H. Almunja, norādot, ka kopš jūnija Latvijas ekonomika ir stabilizējusies.
Komisārs šonedēļ ierodas Rīgā, lai ar Latvijas amatpersonām apspriestu budžeta tēriņu samazināšanas plānu. Šodien ar H. Almunju Ministru kabinetā tiksies premjers Valdis Dombrovskis.
Nākamā gada valsts budžetu Saeimā plānots iesniegt 28. oktobrī.
Konkurences plecs
Tikmēr Baltijā turpinās nodokļu sacensība. Lietuvā lielākajai daļai uzņēmumu peļņas nodokli plāno samazināt no pašreizējiem 20% līdz 15%, bet mazajiem uzņēmumiem - no 13% līdz 7,5% – šo pirmdien pēc tikšanās ar Lietuvas premjeru Andrju Kubiļu paziņoja Lietuvas uzņēmēju konfederācijas ģenerāldirektors Dans Arlausks. Šo informāciju aģentūrai BNS apstiprināja premjera pārstāvis Rids Jasuļonis. Pazeminātais peļņas nodoklis varētu tikt ieviests no 2010. gada 1. janvāra.
Mazais uzņēmums ir uzņēmums, kurā ir līdz 10 darbiniekiem un kura gada ienākumi nepārsniedz 500 tūkstošus litu (102 tūkstoši latu).
Šā gada sākumā korporatīvais nodoklis Lietuvā tika paaugstināts no agrākajiem 15% līdz 20%, bet pievienotās vērtības nodoklis - no 18% līdz 21 procentam.
Latvijā uzņēmumu peļņas nodoklis ir 15 procenti.
