Jebkura persona saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu ir tiesīga ieteikt apbalvošanai ar valsts apbalvojumu citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā. Ierosinājuma iesniegums jāadresē: Ordeņu kapitulam Latvijas Valsts prezidenta kancelejā, Pils laukumā 3, Rīgā, LV-1900. Ierosinājumam vēlams pievienot citu personu atsauksmes par apbalvošanai ieteikto personu. Nevienam nav tiesību pašam lūgt, lai viņu apbalvo ar valsts apbalvojumu. Valsts apbalvojumiem neizvirza mirušas personas.
Personas ierosinājumā par apbalvošanu ar valsts apbalvojumu norāda:
- ieteiktā apbalvojamā vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, ieņemamo amatu vai nodarbošanos;
- personas kodu (gadījumos, kad tas nav norādīts, ierosinājums noraidīts netiek, LV.LV informēja VPK);
- dzīves aprakstu (valsts amatpersonai pievieno dienesta gaitas aprakstu);
- vispusīgu to nopelnu aprakstu, par kuriem ierosina apbalvot ar valsts apbalvojumu;
- iesniedzēja priekšlikumu (priekšlikums, kuram no Ordeņu kapitula kompetencē esošajiem valsts apbalvojumiem – Triju Zvaigžņu ordenim, Viestura ordenim vai Atzinības krustam, kā arī to goda zīmēm – iesniedzējs personu iesaka);
- iesniedzēja – fiziskās personas – vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu un dzīvesvietu; iesniedzēja – juridiskās personas – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.
Valsts prezidenta kanceleja (VPK) iesaka iesniegumā norādīt arī tālruņa numuru, lai atbildīgais darbinieks ar apbalvojamo pretendentu personīgi varētu sazināties gadījumos, ja apbalvojums piešķirts, bet nav iespējams izsūtīt ielūgumu vai ielūgums atsūtīts atpakaļ VPK iesniedzēja neprecīzas adreses dēļ, kā arī ja iesniedzējs nedzīvo norādītajā adresē, nevar pats saņemt pasta sūtījumu, atrodas komandējumā ārvalstīs, slimnīcā u.tml.
VPK sūtījumi ir “Valdības vēstules”, tās nodod adresātam pret parakstu. Tātad, ja telefoniski informē par nepieciešamajiem datiem ierosinājumā, tad, vēlams, lūgt norādīt tālruņa numuru.
Ierosinājumam par apbalvošanu pievienojams atzinums šādos gadījumos:
- par militārpersonas apbalvošanu – Nacionālo bruņoto spēku komandiera atzinums. Ordeņu kapituls par šādu ierosinājumu informē aizsardzības ministru;
- par fiziskās personas, izņemot militārpersonas, apbalvošanu saistībā ar militāriem nopelniem – aizsardzības ministra atzinums;
- par jebkuras ārvalstu fiziskās personas apbalvošanu – ārlietu ministra atzinums.
Apbalvojot Saeimas deputātus, Ministru kabineta locekļus, vēstniekus, Latvijas Bankas prezidentu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Satversmes tiesas priekšsēdētāju, valsts kontrolieri, ģenerālprokuroru par sevišķiem nopelniem, pildot amata pienākumus, piešķir tikai ordeņus.
Attiecībā uz bruņoto spēku sastāvu ievēro šādus nosacījumus:
- apbalvojamiem no kareivja (Jūras spēkos – matroža) līdz kaprāļa dienesta pakāpei piešķir trešās pakāpes goda zīmi;
- apbalvojamiem no seržanta līdz vecākā virsseržanta (Jūras spēkos – vecākā bocmaņa) dienesta pakāpei piešķir otrās pakāpes goda zīmi;
- apbalvojamiem virsnieku vietniekiem un vecākajiem virsnieku vietniekiem piešķir pirmās pakāpes goda zīmi;
- apbalvojamiem no leitnanta līdz kapteiņa (Jūras spēkos – kapteiņleitnanta) dienesta pakāpei piešķir piektās šķiras ordeni;
- apbalvojamiem no majora (Jūras spēkos – komandleitnanta) līdz pulkvežleitnanta (Jūras spēkos – komandkapteiņa) dienesta pakāpei piešķir ceturtās šķiras ordeni;
- apbalvojamiem pulkvežiem (Jūras spēkos – jūras kapteiņiem) piešķir trešās šķiras ordeni;
- apbalvojamiem brigādes ģenerāļiem, ģenerālmajoriem, ģenerālleitnantiem (Jūras spēkos – flotiles admirāļiem, kontradmirāļiem, viceadmirāļiem) piešķir otrās vai pirmās šķiras ordeni atkarībā no ieņemamā amata.
Valsts apbalvojumus pasniedz saistībā ar šādiem Latvijas valstij nozīmīgiem notikumiem: Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu – 4. maijā, Lāčplēša dienu – 11. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienu – 18. novembrī.
Pasniedzot valsts apbalvojumus saskaņā ar valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām, pieļaujama atkāpe no minētās valsts apbalvojumu pasniegšanas kārtības. Taču, kā LV.LV norādīja VPK Lietvedības nodaļas vadītāja Maira Sudrabiņa apbalvošanas ierosinājumi ir iesniedzami visa gada laikā. Šāda prakse atvieglo to izskatīšanas gaitu. Valsts apbalvojumu piešķiršana nav limitēta. Ordeņu kapitula sēde, kurā pieņems lēmumu par apbalvojamajiem 11. un 18. novembra svētkos, notiks 12. oktobrī.
Ar Triju Zvaigžņu ordeni (devīze – „Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”) apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā.
Ar Viestura ordeni (devīze – „Esiet stipri un cīnieties!”) apbalvo par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsardzībai.
Ar Atzinības krustu (devīze – „Godaprāta ļaudīm”) apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.
Valsts apbalvojumu – 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi – nepiešķir Ordeņu kapituls, bet gan šī apbalvojuma valde, kuras sastāvā ir Saeimas priekšsēdētājs un Saeimas priekšsēdētāja aicināti četri valdes locekļi.
