Šonedēļ ar ierosmi piešķirt Viestura ordeni bijušajam iekšlietu ministram Marekam Segliņam klajā nāca pašreizējā šī posteņa ieņēmēja Linda Mūrniece. Taču Neatkarīgā policistu arodbiedrība nosūtījusi Valsts prezidentam vēstuli, kurā lūdz M. Segliņu neapbalvot, norādot uz nepilnībām viņa profesionālajā darbībā un faktiem, kurus var raksturot kā neatbilstošus priekšstatam par labu reputāciju. Tiesa, M. Segliņš jau lūdzis nevērtēt iespēju viņam piešķirt minēto apbalvojumu.
Apšauba reputācijas novērtējumu
Bijušais iekšlietu un tagadējais tieslietu ministrs, Tautas partijas priekšsēdis Mareks Segliņš nav vienīgais, kura atbilstība valsts augstākā apbalvojuma piešķiršanai vērtēta dažādi. Personas reputācija un Triju Zvaigžņu apbalvojuma savietojamība ne reizi vien samērota arī saistībā ar tādām personām kā Ventspils mērs Aivars Lembergs (izvirzītas kriminālapsūdzības smagos amata noziegumos), advokāts Andris Grūtups (vainots par tiesnešu profesionālās darbības ietekmēšanu), deputāts Jānis Lagzdiņš (bēdīgi slavens ar rupja žesta rādīšanu protestētājiem pie Saeimas nama), žurnāliste Elita Veidemane (saistībā ar viņas memuāriem par intīma rakstura attiecībām ar sabiedrībā pazīstamiem vīriešiem). Tiesa, J. Lagzdiņš, norādot, ka Triju Zvaigžņu ordenis nebūtu piešķirams tiem cilvēkiem, kas darbojas „tik pretrunīgi vērtētajā” politiķa amatā, no apbalvojuma uz laiku atteicās.
Izvērtējot valsts apbalvojumam - Triju Zvaigžņu ordenim, Viestura ordenim, Atzinības krustam un to goda zīmēm - pieteiktos pretendentus, Ordeņu kapituls ņem vērā ne vien pieteikumā norādīto apbalvošanas pamatojumu, bet arī personas vispārējo reputāciju - skaidro kapitula kanclers Andris Vilks. Informāciju, kas ļauj izvērtēt potenciālos apbalvojuma saņēmējus, konvents iegūst gan no periodikā pieejamajiem materiāliem, gan pamatojoties uz Valsts apbalvojumu likumā konventam paredzētajām tiesībām pieprasīt un saņemt bezmaksas informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no citām juridiskajām personām. Apmēram pusi pieteikto kandidātu kapituls noraida.
Valsts apbalvojumu likums arī nosaka, ka Ordeņu kapituls var pieņemt lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu. Tas paredzēts gadījumos, ja ar „likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu persona atzīta par vainīgu tīšā noziedzīgā nodarījumā vai ir izdarījusi apkaunojošu nodarījumu, kas nebija zināms Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kas nav savienojams ar apbalvotas personas statusu”.
Kopš Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas, kā skaidro A. Vilks, ne uz vienu no valsts apbalvojumus saņēmušām personām nav bijuši attiecināmi nosacījumi, kas saskaņā ar likumu paredz skatīt jautājumu par apbalvojuma atņemšanu. Ja kādu apbalvoto notiesātu par tīšu noziegumu, šis fakts tomēr automātiski nenozīmētu apbalvojuma atņemšanu. Šādā gadījumā par to kolektīvi lemtu kapituls. „Kapitula lēmumiem jābūt pēc iespējas tuvāk likumam, nepieļaujot dažādas interpretācijas, kuras kādreiz varētu traktēt atšķirīgi,” skaidro A. Vilks. „Taču domāju, ka skaidra robeža ir notiesājošs spriedums.”
"Domāju, ka skaidra robeža ir notiesājošs spriedums."
„Varētu sacīt, ka kritēriju kandidātu izvērtēšanai vispār nav,” LV.LV pauž biedrības „Latvijas Ordeņu brālība” līdzpriekšsēdētājs Jānis Rožkalns. Kā uzskata šīs 228 valsts apbalvojuma saņēmējus pārstāvošās organizācijas pārstāvis, pienācīgi netiek izvērtēta ne apbalvojuma kandidātu, ne to saņēmēju reputācija vēlāk. „Notiesājošs spriedums noteikti nav adekvāta robeža apstākļos, kad zinām, ka tiesas var uzpirkt,” uzskata J. Rožkalns. Viņš atzīst: jau uzrādīta valsts apsūdzība kriminālpārkāpumā vai skaidri zināmi fakti par morāli ētisko normu pārkāpumiem – tas jau ir slieksnis, kad būtu jālemj par apbalvojuma atņemšanu. „Valsts apbalvojuma saņēmēji lielā mērā reprezentē visu valsti. Ja apbalvojumu nēsā apšaubāmas reputācijas cilvēki, secinājumi tiek izdarīti arī par valsti,” savu pozīciju pamato Ordeņu brālības pārstāvis.
Brālības izteiktos iebildumus saistībā ar apbalvoto personu reputāciju apbalvojumu piešķīrēji ignorē, uzskata J. Rožkalns. Kā piemēru viņš min organizācijas protestu pret kādas Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējas, savulaik aktīvas Interfrontes ideju atbalstītājas, un Amsterdamas mēra, geju ideoloģijas aizstāvja, apbalvošanu ar valsts augstāko – Triju Zvaigžņu ordeni.
Lai gan plašāk ir pieņemts uzskatīt, ka persona var nebūt ordeņa cienīga, prakse apliecina arī pretēju interpretāciju. Latvijas valsti pārstāvošā Triju Zvaigžņu ordeņa autoritāti un pat leģitimitāti noraidīja Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis, neierodoties uz apbalvojuma saņemšanu Rīgas pilī 2007. gada 11. novembrī. „Valsts ir morāli bankrotējusi,” raidījumā LTV „Aculiecinieks” savu pozīciju paskaidroja režisors. 1995. gadā saistībā ar ordeņa piešķiršanu sabiedrībā pazīstamām personām, kuras tika vainotas sadarbībā ar VDK, savu jau piešķirto apbalvojumu ordeņa domei atpakaļ nodeva pazīstamā disidente Lidija Doroņina-Lasmane. Pēc dažiem mēnešiem no apbalvojuma atteicās arī dabas pētnieks Guntis Eniņš. Pirms ordeņa pasniegšanas 1998. gada 11. novembrī no tā atteicās katoļu arhibīskaps Jānis Pujats un teologs Roberts Feldmanis.
Vai apbalvojumus piešķir neatbilstoši nopelniem?
Sabiedrībā neizpratni raisījusi arī zemāko Triju Zvaigžņu ordeņa kategoriju piešķiršana cilvēkiem, kuru nopelni valsts labā ir vispārzināmi. „Kā tas tomēr nākas, ka Vizma Belševica, Eduards Pāvuls, Haralds Mednis, Andrejs Eglītis, Juris Rubenis, Lidija Doroņina-Lasmane un neskaitāmi citi cilvēki, kuri savai zemei un tautai ir devuši un atdevuši bezjēgā daudz, ir izrādījušies tikai Triju Zvaigžņu ordeņa zemāko šķiru cienīgi, toties (..) pirmās – visaugstākās – šķiras Triju Zvaigžņu ordenis „par nopelniem Latvijas valsts labā” tiek piešķirts Latvijas Informācijas tehnoloģiju asociācijas prezidentam profesoram Ph. D. Imantam Fridriham Freibergam?” komentāru slejā portālā Apollo raksta žurnālists Lato Lapsa.
Savukārt kā neatbilstoši augsts novērtējums nereti sabiedrībā atzīts Triju Zvaigžņu ordeņa augstāko šķiru piešķiršana tādām personām kā, piemēram, Itālijas Republikas Ministru padomes valsts sekretāra vietnieks, Kipras Republikas prezidenta dzīvesbiedre vai Zviedrijas Karalistes Pirmā galma dāma.
"Varētu sacīt, ka kritēriju kandidātu izvērtēšanai vispār nav."
Triju Zvaigžņu ordeņa tradīcija paredz, ka ārvalstu prezidentiem, karaļnamu pārstāvjiem un starptautisko organizāciju vadītājiem piešķir augstākās ordeņa šķiras, skaidro A. Vilks. Parasti tas notiek diplomātiskā protokola ietvaros oficiālo vizīšu laikā. Ordeņa otro un zemākas šķiras, kā arī goda zīmes tradicionāli piešķir arī zemāka ranga ārvalstu karaļnamu, valdību, parlamentu pārstāvjiem.
Valsts apbalvojumu praksē kopš Atzinības krusta ieviešanas Triju Zvaigžņu ordenis arvien vairāk tiek piešķirts par ļoti vispārējiem nopelniem valsts labā, daudziem neizprotamo ievērojumu Latvijas iedzīvotāju nenovērtēšanu ar šo apbalvojumu skaidro Ordeņu kapitula kanclers. Par izciliem nopelniem kādā konkrētā profesionālās vai citas darbības jomā, piemēram, par sasniegumiem aktiermākslā, medicīnā un citās, apbalvošanas prakse sliecoties par labu Atzinības krusta ar devīzi „Godaprāta ļaudīm” piešķiršanai, kas neesot mazāk cienījams. Tiesa, Valsts apbalvojumu likums skaidri nosaka: „Valsts apbalvojumi to nozīmīguma secībā ir: 1) Triju Zvaigžņu ordenis un tā goda zīme; 2) Viestura ordenis un tā goda zīme; 3) Atzinības krusts un tā goda zīme; 4) 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.”
Ordeņu brālība pret Ordeņu kapitulu
Jebkura persona ir tiesīga ieteikt citu personu apbalvošanai ar valsts apbalvojumu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā. Tā argumentāciju, lemjot par labu vai noraidot ieteikumus apbalvošanai, nav iespējams noskaidrot, jo kapitula sēdes ir slēgtas un tajās notikušo debašu saturs nav izpaužams. Diemžēl nepieejama ir pat informācija par iemesliem, kādēļ viena vai otra persona apbalvota, norāda J. Rožkalns.
Informācijas nepieejamība ne vien nenāk par labu apbalvojumu reputācijai, bet arī kaitē pašu apbalvoto personu interesēm, atzīst Latvijas Ordeņu brālības pārstāvis. Organizācijai līdz šim tā liegusi pat nodrošināt materiāla atbalsta saņemšanu valsts apbalvotajiem trūcīgajiem ļaudīm, kuri nav brālības biedri. Ap 70 procentu šo cilvēku ir vecumā virs 70 gadiem, un daļa no viņiem ir maznodrošināti, skaidro J. Rožkalns.
Kad brālība pērn valsts 90. gadu jubilejas laikā bija panākusi vienošanos ar pašvaldībām par materiāla atbalsta sniegšanu šīm personām, labais nodoms tā arī palicis neīstenots, jo ne Ordeņu kapituls, ne Valsts prezidenta kanceleja, atsaucoties uz personas datu aizsardzības normām, pat pēc vairākkārtējiem lūgumiem nav izpauduši atbalsta saņēmēju kontaktinformāciju. Šī nostāja ir arī iemesls, kādēļ Latvijas Ordeņu brālībā, kura vismaz teorētiski varētu pārstāvēt visus ap 3000 valsts apbalvojumus saņēmušos cilvēkus, nav vairāk biedru, uzskata J. Rožkalns. Brālībai trūkst iespēju ar tiem sazināties.
"Ja apbalvojumu nēsā apšaubāmas reputācijas cilvēki, secinājumi tiek izdarīti arī par valsti."
Ordeņu kapitula līdzšinējā darbība, neizrādot pietiekamas rūpes par valsts apbalvojumu reputāciju un ignorējot to saņēmēju intereses, ir „pašreizējās politiskās sistēmas sastāvdaļa, kas ir tālu no augstiem morāliem uzstādījumiem,” pauž Ordeņu brālības pārstāvis. Viņš uzskata: visiem kapitula pārstāvjiem ir jāsimbolizē neapšaubāma morāla autoritāte.
Atbilstoši Valsts apbalvojumu likumam Ordeņu kapitula sastāvā ir Ordeņu kapitula kanclers un seši Ordeņu kapitula locekļi: divi no apbalvotajiem ar Triju Zvaigžņu ordeni, divi no apbalvotajiem ar Viestura ordeni un divi no apbalvotajiem ar Atzinības krustu. Ordeņu kapitula kancleru un locekļus ieceļ Valsts prezidents uz savu pilnvaru laiku. Valsts prezidents Valdis Zatlers par Ordeņu kapitula kancleru iecēlis Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Andri Vilku. Savukārt dalībai Ordeņu kapitulā Valsts prezidents ir uzaicinājis Latvijas Institūta direktoru Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Ojāru Ēriku Kalniņu, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidentu Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Juri Bindi, viceadmirāli Viestura ordeņa Lielkrusta komandieri Gaidi Andreju Zeibotu, sabiedriskās organizācijas “Latvijas Transatlantiskā organizācija” valdes priekšsēdētāju Viestura ordeņa virsnieku Tomu Baumani, Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Portugāles Republikā Atzinības krusta lielvirsnieku Arti Bērtuli, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāju profesori Atzinības krusta virsnieci Daci Gardovsku.
Šis Ordeņu kapituls uz savu pirmo sēdi sanāca 2007. gada 14. septembrī.