Ideja par šādu likumu, kas ekonomiskās krīzes laikā ļautu pašvaldībām nepildīt virkni funkciju vai pildīt tās daļēji, nākusi no LPS, saskaroties ar reālām pašvaldību grūtībām – šogad to funkciju loks ir ievērojami paplašināts, taču nauda obligāto pienākumu pildīšanai nav paredzēta. Pamatojums pašvaldībām šī iemesla dēļ atļauties kaut ko nedarīt rodams jau Deklarācijā par Valda Dombrovska kabineta iecerēto darbību: tā 13.11. apakšpunktā noteikta apņemšanās pārskatīt pašvaldībām deleģēto funkciju apjomu atbilstoši pieejamajam finansējumam, kā arī recesijas laikā atļaut daļu obligāto prasību veikt kā rekomendējošas.
„Nevarēs izķert dzīvnieciņus..”
LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis, aplēses saucot, norādīja, ka pašvaldību paplašināto funkciju veikšanai normatīvajos aktos paredzētajā apjomā trūkst miljards latu.
RAPLM parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš arī pamatoja: „Likumprojekts nav tikai ministrijas iegriba, bet šis priekšlikums radies debatēs ar Pašvaldību savienību, ar pašvaldību cilvēkiem, prognozējot situāciju, kas šobrīd varbūt nav tik aktuāla, bet, visticamāk, tāda kļūs tuvākā gada laikā. Šīs prognozes liecina, ka pašvaldību budžeti samazināsies par 20-30 procentiem. Tas nozīmē, ka pie šāda veida krituma mēs nevaram paredzēt visas problēmas, vajadzēs pieņemt operatīvus lēmumus. Likums būtu viens no veidiem, kā varētu ļaut pašvaldībām reaģēt uz situāciju un atslogot savu budžetu, no otras puses, dot iespēju pašvaldību deputātiem pieņemt lēmumus, nepārkāpjot likumus. Protams, Krīzes likums nav nekāda panaceja.”
"Pašvaldību paplašināto funkciju veikšanai normatīvajos aktos paredzētajā apjomā trūkst miljards latu."
Komisijas sēdē loģiski radās jautājums, tieši kuras būtu tās funkcijas, kuru izpildi pašvaldības naudas grūtību dēļ varētu sašaurināt vai nepildīt nemaz?
Jāatzīst, ka saistībā ar šo likumprojektu atkal iznira vairākkārt dzirdētais piemērs par klejojošo suņu un kaķu izķeršanu un augstajām prasībām pašvaldību dzīvnieku patversmēm.
„Labos laikos bija ļoti svarīgi ievērot gan dzīvnieku aizsardzības noteikumus, gan ievērot dažādas normas saistībā ar bibliotēku reģistriem un tamlīdzīgi. Tagad jāizvēlas, kam dot priekšroku – dzīvniekiem vai cita veida aktivitātēm?” jautāja M. Krastiņš.
Likumprojekts – smagnējs un grūti īstenojams
Ministru kabineta 18. augusta sēdē apstiprinātā likumprojekta „Par pašvaldību darbību no 2009. gada līdz 2012. gadam” 2. pantā teikts: „Likums nosaka kārtību, kādā pašvaldības no šā likuma spēkā stāšanās dienas līdz 2012. gada 31. decembrim pilda atsevišķas funkcijas, uzdevumus un pienākumus, lai nodrošinātu funkciju, uzdevumu un pienākumu izpildi ar pašvaldību rīcībā esošiem finanšu līdzekļiem.” Nekā konkrēta – kā viss notiks un kā izmaiņas tiks regulētas.
Saeimas komisijas sēdē jau izgaismojās gana sarežģīts likuma izpildes mehānisms, kā pašvaldību iesniegtie priekšlikumi tiek iestrādāti „jumta” likumā, kā tiek veiktas pagaidu izmaiņas normatīvajos dokumentos, kurus skar pašvaldību prasības, kā tiek kontrolēti un nepieļaujamu nosacījumu dēļ atcelti jaunizstrādātie pašvaldību saistošie noteikumi.
"Tad, kad visu būsim paveikuši, krīze būs beigusies."
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis par komisijai prezentēto likumprojektu sacīja: „Tagad ir ieviesta milzīga birokrātija, vajadzēs daudz darba, lai visu to izdarītu. Iznāks vēl tā, ka tad, kad visu būsim paveikuši, krīze būs beigusies. Bet šis bija kompromiss, mūsu ministrijai sarunājoties ar sektoru ministrijām”. Savukārt likumprojekta sākotnējo versiju Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš novērtēja kā vienkāršotu variantu, kā nepildīt likumus.
Pret visiem pārpratumiem un domstarpībām nodrošinoties, izrādījās, ka birokrātisko normu ierobežošanai domātais likumprojekts atkal apaudzis ar birokrātiskām prasībām, un komisijā sāka rēķināt – cik naudas un speciālistu laika patēriņa prasīs mehānisma iedarbināšana. Taču pamatproblēmas - pašvaldību funkciju izpildi traucējošās sīki reglamentētās prasības - risinājuma iespējas piedāvāja RAPLM Juridiskā departamenta direktore Kristīne Jaunzeme: „Ja naudas ir maz, ir jāatsakās no tik detalizētām prasībām. Ja nepietiek finanšu līdzekļu, vai ir tik sīki jāregulē kārtība, kā funkcijas pildāmas? Vai arī jādod pašvaldībām lielāka rīcības brīvība un jāļauj pašām par to lemt.”
Katrs cīnās savā laukā un par savu ietekmi
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš secināja: „Likumu un MK noteikumus pieņem, ja ir finansiāls segums. Ja tā nav, tad ir jāgroza attiecīgais likums un MK noteikumi. Tā kā latvieši ir ļoti izpildīgi, es varu piekrist, ka tur varbūt ir tādas prasības, kas tālu pārsniedz saprāta robežas. Bet šā likuma konstrukcija ir smagnēja, tas ir lieks zobrats visā lēmumu pieņemšanas ķēdē. Man šķiet prātīgāk ieklausīties Jaunsleiņa kunga sacītajā – ja nozaru ministrijas pretojas izmaiņām, tad nāciet uz Saeimu un pasakiet, kuras normas likumos un MK noteikumos ir ierakstītas absurdas.”
Tādējādi tika izlemts, ka izmaiņas normatīvajos dokumentos pašvaldību darba atvieglināšanai un sakārtošanai ir ieviešamas tieši, bez īpaša likuma starpniecības. Pienākumu virzīt grozījumus likumos, ņemot vērā RAPLM un LPS iesniegtos priekšlikumus, uzņemsies pati Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija.
Klātesošie gan bija līdzīgās domās – ja nozaru ministrijas savos normatīvajos dokumentos kādas prasības iestrādājušas, no tām bez sīvas cīņas neatkāpsies. „Mēs nevaram iejaukties citu ministriju darbības laukā un teikt – mēs zinām, kā jūsu nozare jāregulē. Jo tiklīdz ir kaut mazākais priekšlikums no mūsu puses, norisinās diskusijas divu trīs stundu garumā, kāpēc to vajag?” atzina K. Jaunzeme. „Viņi nekad neatteiksies no iespējas dabūt lielāku finansējumu. Līdz ar to arvien vairāk būs sarakstītas nepieciešamās rīcības,” piebilda komisijas vadītājs O. Spurdziņš.
Likumprojekta nav, grozījumi pilnā sparā uz priekšu
Ja jau Saeimas komisija ir apņēmusies likumus vētīt, sijājot no tiem birokrātiskos šķēršļus un mākslīgi paaugstinātas prasības, atliek secināt - ļoti labi! Jo vairāk tādēļ, ka šobrīd arī nozaru ministrijās notiek funkciju pārvērtēšana. Iespējams, tas būtu izdevīgs brīdis sapratnes rašanai. Taču šī Saeimas deputātu iniciatīva neatbrīvo pašvaldības no pienākuma LPS darīt zināmas tās normatīvo aktu normas, kuras pārmēru apgrūtina to darbību un kuru pildīšanai nav naudas. Citādi Saeimas komisijai likumu gūzmā problēmas būs jāmeklē kā adata siena kaudzē, un labā iecere par pārmaiņu gādāšanu var iestiepties nepārlūkojamā tālumā. Vēl jau ir cita lieta: pašvaldību intereses un rocība ir atšķirīgas, tādēļ arī ierosinājumi var būt pretrunīgi.
Pēc komisijas sēdes M. Pūķis portālam „LV.LV” sacīja: „Visi ir pieraduši pie tiesiskā nihilisma. Uzrakstīts ir, īstenībā kaut ko darām, kaut ko nedarām. Ļoti sīks regulējums nav izpildāms. Funkcionālā audita grupā es piedāvāju Latvijā izmantot Jaunzēlandes modeli, kas maksimāli piešķir tiesības iestādēm, ierobežota finansējuma apstākļos pārejot no sīki reglamentētiem noteikumiem uz rezultātiem, vienlaikus iestāžu vadītājiem dot lielu brīvību. Izvēle bija gluži pretēja: apmēram gadu Valsts kanceleja un arī valdība tās pavadā teica: nē, mēs noteiksim lielāku kārtību, precīzus noteikumus.”
"Izmaiņas likumos iespējams ieviest arī Saeimas komisijas iecerētā modeļa ietvaros."
Dienā, kad Saeimā likumprojekts tika noraidīts, no RAPLM pienāca ziņa, ka Ministru kabinets atbalstījis ministrijas izstrādātos grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas nosaka, ka novadu vai republikas pilsētas domes nodrošinās ar dzīvojamo platību nevis visas personas, kuras atbrīvotas no soda izciešanas un kurām nepieciešama dzīvojamā platība, bet tikai maznodrošinātās. „Grozījumi likumā nepieciešami, lai nodrošinātu likumprojekta „Par pašvaldību darbību no 2009. gada līdz 2012. gadam” piemērošanu un pašvaldības spētu nodrošināt tām deleģētās funkcijas atbilstoši pieejamajam finansējumam.”
Dienu iepriekš līdzīga informācija atrodama Ministru kabineta komitejā iesniegtajos grozījumos Bibliotēku likumā. „Izstrādātie grozījumi paredz, ka no 2009. gada līdz 2012. gadam MK nenosaka bibliotēkas darbam nepieciešamo darbinieku skaitu, darbinieku amatus, kuru ieņemšanai nepieciešama noteikta akadēmiskā vai profesionālā izglītība vai tālākizglītības kursu beigšanas sertifikāts bibliotēku darba jomā, ja pašvaldība to noteikusi saistošajos noteikumos.” Tāpat šā likuma grozījumi paredz, ka valdība līdz 2012. gadam nereglamentē vietējas nozīmes bibliotēku tīklu un tā darbību pašvaldību teritorijās, ja pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā pašvaldība ar tās rīcībā esošiem finanšu līdzekļiem nodrošina savas pašvaldības administratīvajā teritorijā bibliotekāro pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Pašvaldība pati arī nosaka, cik daudz naudas bibliotēkām varēs atvēlēt jaunu grāmatu vai preses izdevumu iegādei.
Likumprojekts noraidīts, bet RAPLM rosinātie normatīvo aktu grozījumi pilnā sparā iet uz priekšu. No minētajiem piemēriem redzams, kādā virzienā iecerēta pašvaldību rīcība. Protams, izmaiņas likumos iespējams ieviest arī Saeimas komisijas ieteiktā modeļa ietvaros. Taču rodas pamatotas bažas, ka, piemēram, ne vienā novadā vien pamatīgu triecienu varētu saņemt skaisti izremontētās pagastu bibliotēkas ar bezvadu interneta pakalpojumiem. Ja nav naudas, nav arī funkciju.
