SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
13. oktobrī, 2010
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ekonomika
9
9

Pašvaldību likuma grozījumi: vietējā vara tuvāk saviem iedzīvotājiem

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Grozījumi likumā „Par pašvaldībām” paredz arī izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas nosaka pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

No oktobra stājušies spēkā vairāki grozījumi likumā „Par pašvaldībām”, kas paredz izmaiņas attiecībā uz pašvaldību lēmumu pieejamību, saistošo noteikumu publiskošanu un spēkā stāšanos, pienākumu turpmāk pašvaldību saistošajiem noteikumiem sagatavot paskaidrojumu rakstus, kā arī paredz atšķirīgu kārtību pirmpirkuma tiesību izmantošanā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore Kristīne Jaunzeme likuma grozījumu nepieciešamību skaidro šādi: „Saistībā ar grozījumiem likumā „Par pašvaldībām” bija divi sākuma jautājumi: par pašvaldību informācijas pieejamību un pirmpirkuma tiesībām. KNAB vēlējās paplašināt informācijas pieejamību tieši lobēšanas kontekstā, bet mūsu ministrijai bija priekšlikumi saistībā ar otro jautājumu.”

Pašvaldību lēmumi, saistošie noteikumi un paskaidrojuma raksti

„Sākotnēji bija doma papildināt likumu tikai ar grozījumiem, ka pašvaldību interneta vietnēs jābūt pieejamiem saistošo noteikumu projektiem vismaz trīs dienas iepriekš, pirms šie noteikumi tiek pieņemti domes sēdē - lai iedzīvotāji ar tiem var laikus iepazīties un zināt, par ko tiks lemts. Tad radās jautājums par paskaidrojuma rakstiem, kas nepieciešams tādēļ, lai cilvēkiem izskaidrotu, kādēļ šādi noteikumi ir vajadzīgi un kā tie ietekmēs viņu esošās tiesības un pienākumus. Tas arī pašvaldību deputātiem liks vairāk piedomāt pie saistošo noteikumu formulējumiem un to ietekmi uz iedzīvotājiem un pašvaldību padarīs iedzīvotājiem tuvāku.

To visu pārdomājot, radās secinājums, ka pašvaldības interneta vietnē jābūt pieejamiem arī apstiprinātajiem noteikumiem. Tad sekoja jautājums – kā būs ar pārējiem lēmumiem, uz kuriem attiecas Informācijas atklātības likuma prasības? Kāpēc gan cilvēki nevarētu iepazīties ar domes sēdes protokolu, ko atsevišķas pašvaldības publicēja arī līdz šim. Tā radās šie plašākie likuma grozījumi,” stāsta I. Jaunzeme.

„Likuma redakcija precīzi nemin, ka saistošo noteikumu paskaidrojuma raksts pēc sēdes vēl būtu precizējams. Taču mēs rekomendējam pašvaldībām, ka tad, ja domes sēdē rodas izmaiņas vai precizējumi saistošo noteikumu projektā, pēc sēdes attiecīgi tiek izmainīts arī paskaidrojuma raksts, lai tas atbilstu pieņemtajai saistošo noteikumu redakcijai. Citādi tas iedzīvotājiem nevis viestu skaidrību, bet tieši pretēji – radītu jucekli. Jo bieži gadās, ka noteikumu projekts gala variantā nav tāds, kā pēdējais variants, kuram juristi uzlikuši savu vīzu.”

Un tātad - saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” no 1. oktobra pašvaldības mājaslapā ir jāievieto domes lēmumi. Tos publicē, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus, ne vēlāk kā trešajā darbdienā pēc lēmumu parakstīšanas dienas. Tāpat arī pašvaldības mājaslapā internetā ir noteikts publicēt pašvaldības nolikumu, saistošos noteikumus par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem, kā arī paziņojumus par domes kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību, un atsevišķus publisko apspriešanu materiālus – informatīvus ziņojumus (kopsavilkumus) par apspriešanas rezultātiem, kā arī domes pieņemtos lēmumus, kuros izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.

"Saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” no 1. oktobra pašvaldību mājaslapā ir jāievieto domes lēmumi."

Likuma 43.1 panta ceturtā daļa nosaka, ka no 1. oktobra pašvaldības internetā publicē arī saistošo noteikumu projektu un tam pievienoto paskaidrojuma rakstu, kā arī nodrošina šo dokumentu pieejamību pašvaldības domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs. Informācijas publiskošana jānodrošina pašvaldības nolikumā noteiktā kārtībā, bet ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pirms domes kārtējās sēdes vai trīs stundas pirms domes ārkārtas sēdes, izņemot gadījumu, ja saistošo noteikumu projekts likumā noteiktajā kārtībā iekļauts kā papildu izskatāmais jautājums domes kārtējās sēdes darba kārtībā.

Grozījumi likumā „Par pašvaldībām” paredz pienākumu pašvaldībām turpmāk, izstrādājot saistošo noteikumu projektus, tiem pievienot paskaidrojuma rakstus. Paskaidrojuma rakstā sniedz īsu projekta satura izklāstu, projekta nepieciešamības pamatojumu, informāciju par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, administratīvajām procedūrām un konsultācijām ar privātpersonām. Izstrādājot saistošo noteikumu projektu par pašvaldības nodevām, paskaidrojuma rakstā neiekļauj informāciju par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu. RAPLM ir izstrādājusi pašvaldības saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta paraugu, kas pašvaldībām var palīdzēt sagatavot šo dokumentu.

Paskaidrojuma rakstu neizstrādā saistošo noteikumu projektam par pašvaldības budžeta apstiprināšanu, kā arī saistošo noteikumu projektam, ar kuru tiek apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums.

No 1. oktobra novada dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā. Republikas pilsētas dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Pašvaldības saistošos noteikumus pēc to stāšanās spēkā publicē arī pašvaldības mājaslapā internetā. Novada domes saistošo noteikumu pieejamību nodrošina arī novada domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, ja tajos nav noteikts vēlāks spēkā stāšanās laiks.

Likuma grozījumi skar arī publiskās apspriešanas rezultātu publiskošanu. „Līdz šim pārskats par apspriešanas rezultātiem bija jāpublicē vietējā laikrakstā bezmaksas izdevumā, bet tagad ejam soli tālāk – pašvaldībām tie jāpublicē mājaslapās internetā,” tā I. Jaunzeme.

Ja saistošie noteikumi neatbilst likumam

Atbilstoši grozījumiem likuma „Par pašvaldībām” 45. pantā pašvaldībām triju darbdienu laikā pēc saistošo noteikumu parakstīšanas ministrijai jānosūta ne tikai pieņemtie saistošie noteikumi, bet arī saistošo noteikumu paskaidrojumu raksts.

„Izvērtējot sākotnēji iespējami divi, bet pēc tam jau vairāki varianti,” informē RAPLM Juridiskā departamenta direktore. „Pirmais – pašvaldība mēneša laikā saņem atzinumu, ka viss ir kārtībā, noteikumi atbilst normatīvo aktu prasībām,  un noteikumi tiek publicēti. Otrs – ka saistošajos noteikumos atklātas kādas problēmas – vai nu tie neatbilst MK noteikumiem, vai pašvaldība pārsniegusi savu pilnvarojumu, un tad ministrija raksta iebildumus. Iepriekšējos grozījumos likumā „Par pašvaldībām” tika iekļauta norma, ka pat tad, ja ministrija sniedz atzinumu, ka šie noteikumi ir nelikumīgi, pašvaldības (ņemot vērā, ka Latvijā tās ir autonomas institūcijas) varēja publicēt arī šādus saistošos noteikumus. Bet tie bija jāizskata domes sēdē un stingri jāargumentē, kāpēc dome uzskata, ka ministrijas viedoklim nepiekrīt. Praksē saskārāmies, ka pašvaldības RAPLM viedoklim nepiekrita, bet jautājums domes sēdē skatīts netika, un dažkārt pat deputāti nezināja, ka vispār norisinās šāda diskusija vai strīdi par saistošo noteikumu likumību. Ja dome nav gatava mainīt RAPLM par nelikumīgiem atzītus noteikumus, tad nākamais solis ir tāds, ka ministrs var apturēt noteikumu darbību, un tad pašvaldībai vien atliek vērsties Satversmes tiesā.”

Likuma grozījumu nepieciešamību noteica likuma 49. panta ceturtā daļa, kas paredz: ja dome vai tās priekšsēdētājs nepilda šā panta otrās vai trešās daļas noteikumus, nelikumīgie saistošie noteikumi vai cits normatīvais akts, vai to atsevišķs punkts atzīstams par spēku zaudējušu, par ko reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs paziņo laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Taču minētā pienākuma izpildei ne no pašvaldības domes puses, ne arī no reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra puses nebija noteikts termiņš.

Tālab likuma „Par pašvaldībām” grozījumi ienesuši izmaiņas arī likuma 49. pantā, kas regulē nelikumīgu pašvaldības saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu, vai to atsevišķu punktu darbības apturēšanu.

Censties nenonākt līdz tiesai

Grozījumi tiesiskajā regulējumā nosaka laikposmu, kurā pašvaldības domei gadījumā, ja tā nepieņem lēmumu par saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu atcelšanu, kuru darbību ar rīkojumu ir apturējis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, ir pienākums vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu ministra rīkojuma likumību. Tagad paredzēts, ka pašvaldības domei triju mēnešu laikā pēc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojuma saņemšanas jāiesniedz Satversmes tiesā pieteikums par ministra rīkojuma atcelšanu.

Likuma „Par pašvaldībām” grozījumi 49. pantā pastiprina pašvaldības domei likuma noteikto pienākumu (45. panta trešā daļa) - ja tā nepiekrīt ministrijas atzinumam, jautājums ir jāizskata pašvaldības domes sēdē un savā lēmumā jāsniedz atbilstošs pamatojums, kāpēc saistošie noteikumi, neņemot vērā ministrijas iebildes, tomēr atzīstami par likumīgiem. Ja pašvaldības dome minēto pienākumu divu mēnešu laikā no ministrijas atzinuma saņemšanas dienas neizpilda un šādu saistošo noteikumu vai to atsevišķu punktu darbība tiek apturēta ar ministra rīkojumu, pašvaldības dome zaudē tiesības iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par ministra rīkojuma atcelšanu.

„Mums šķita svarīgi, ka ar šo jauno normu 49. pantā iespējami jāizmanto visi strīdu risināšanas mehānismi, cenšoties nenonākt līdz Satversmes tiesai,” komentē I. Jaunzeme. „Daudz šādu gadījumu nav bijis - 18, un lielākā daļa par teritorijas plānošanu. Trīs saistošie noteikumi bijuši cita rakstura, piemēram, Rīgā tika apturēti saistošie noteikumi par infrastruktūras maksājumiem, par sadzīves atkritumiem un Jūrmalai – par īpaša režīma zonu. Bija svarīgi likumā iekļaut šo termiņu - trīs mēnešu laikā, lai nebūtu tā, ka pašvaldība nedz dodas uz Satversmes tiesu, nedz arī atceļ par nelikumīgiem atzītos saistošos noteikumus.”

"Pašvaldībām turpmāk būs pienākums, izstrādājot saistošo noteikumu projektus, tiem pievienot paskaidrojuma rakstus."

Minētā regulējuma mērķis ir veicināt strīdu risināšanu ārpus tiesas, un regulējums veidots pēc līdzīga principa, kā noteiktas tiesībsarga tiesības vērsties Satversmes tiesā, ja iestāde vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, tiesībsarga norādītajā termiņā nav novērsusi konstatētos trūkumus.

 „Jautājumā par pašvaldības domes sēdē pieņemtu saistošo noteikumu precizēšanu vēršam uzmanību, ka saistošos noteikumus var precizēt - izdarīt labojumus, izmainīt to saturu, svītrot atsevišķus punktus un tamlīdzīgi – tikai pašvaldības dome. Pašvaldības administrācijas amatpersonas nepieciešamības gadījumā pēc saistošo noteikumu pieņemšanas tos var precizēt, izlabojot vien pareizrakstības vai pārrakstīšanās kļūdas, kas nekādā veidā neizmaina noteikumu saturu,” norādīts RAPLM informatīvajos padomos pašvaldībām.

Regulējums par saistošo noteikumu precizēšanu gan attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad saņemts ministrijas atzinums, kurā pamatots, kādi labojumi saistošajos noteikumos nepieciešami, lai nodrošinātu to atbilstību augstāka juridiska spēka normatīvo aktu prasībām, un attiecīgie pašvaldības saistošie noteikumi vēl nav publicēti, tātad nav stājušies spēkā. Pārējos gadījumos, kad precizējumus saistošajos noteikumos nepieciešams veikt pēc tam, kad noteikumi jau publicēti un stājušies spēkā, to dara, izdarot grozījumus attiecīgajos noteikumos vai arī pieņemot jaunus saistošos noteikumus, attiecīgi iepriekšējos saistošos noteikumus atzīstot par spēku zaudējušiem.

Pašvaldības pirmpirkuma tiesības: lēmums ātrāk

Grozījumi likumā „Par pašvaldībām” paredz arī izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas nosaka pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību.

No 1. oktobra gadījumos, kad pašvaldībām piedāvā izmantot pirmpirkuma tiesības, bet tās šīs tiesības neizmanto, par šiem jautājumiem katrā atsevišķā gadījumā nav jālemj domei, kā bija līdz šim. Dome lemj gadījumos, kad pašvaldība nolemj savas tiesības izmantot. Likuma „Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 17. punkts nosaka: tikai dome var lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai privatizēšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā. Tāpat arī saskaņā ar grozījumiem likuma 78. panta pirmajā daļā kopš 1. oktobra vietējām pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums un tas nepieciešams, lai pildītu likumā noteiktās pašvaldību funkcijas, ievērojot teritorijas plānojumā atļauto (plānoto) teritorijas izmantošanu, tiesību aktus, attīstības plānošanas un citus dokumentus, kas pamato attiecīgā nekustamā īpašuma nepieciešamību pašvaldības funkciju īstenošanai.

Ņemot vērā to, ka likuma 78. panta ceturtajā daļā ar grozījumiem precizēts arī Ministru kabinetam dotais pilnvarojums regulēt vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību īstenošanas kārtību, 28. septembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 919 „Noteikumi par vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību un termiņiem”.

Šis normatīvais akts paredz, ka, atsavinot nekustamo īpašumu, izņemot likuma "Par pašvaldībām" 78. panta otrajā daļā minētos gadījumos, pirkuma līgums vai tā noraksts, uzrādot pirkuma līguma oriģinālu, pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatās iesniedzams attiecīgajai vietējās pašvaldības domei, kas atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai atļautajai (plānotajai) teritorijas izmantošanai, tiesību aktiem, attīstības plānošanas dokumentiem un citiem dokumentiem, izvērtē attiecīgā nekustamā īpašuma nepieciešamību pašvaldību funkciju īstenošanai.

"Iespējas izmantot pirmpirkuma tiesības pašvaldībām ir stingri reglamentētas."

Ja atsavināmais nekustamais īpašums vietējai pašvaldībai ir nepieciešams pašvaldību funkciju veikšanai, vietējās pašvaldības dome ne vēlāk kā divdesmit dienu laikā no pirkuma līguma vai tā noraksta saņemšanas dienas pieņem lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikumu izmantot šīs tiesības. Ja atsavināmais nekustamais īpašums vietējai pašvaldībai nav nepieciešams pašvaldību funkciju veikšanai, attiecīgi pilnvarota pašvaldības iestāde ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no pirkuma līguma vai tā noraksta saņemšanas dienas sagatavo izziņu par pirmpirkuma tiesības izmantošanas atteikumu. Noteikumi paredz, ka vietējās pašvaldības domei ir saistoša pārdevēja un pircēja vienošanās, kas attiecas uz tiesiski noslēgta līguma būtiskām sastāvdaļām un kas ietvertas vietējai pašvaldībai iesniegtajā pirkuma līgumā.

Vietējās pašvaldības domes lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uzliek tai par pienākumu desmit darbdienu laikā no lēmuma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu pieņemšanas dienas sagatavot attiecīgu darījuma aktu, pamatojoties uz pārdevēja un pircēja vienošanās nosacījumiem, un līgumā noteiktā kārtībā un termiņos samaksāt pirkuma līgumā noteikto summu. Ja samaksas termiņš iestājas, pirms pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai desmit darbdienu laikā no šāda lēmuma pieņemšanas dienas, pašvaldībai ir pienākums pirkuma līgumā noteikto summu samaksāt ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā no lēmuma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu pieņemšanas dienas.

Noteikumi paredz: vietējā pašvaldība zaudē pirmpirkuma tiesības, ja tās dome divdesmit dienu laikā no pirkuma līguma vai tā noraksta saņemšanas dienas nepieņem lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, kaut arī tas būtu nepieciešams pašvaldības funkciju īstenošanai, un to pamato arī iepriekš nosauktie dokumenti.

„Saistībā ar pašvaldības pirmpirkuma tiesībām likuma grozījumos galvenais ir tas, ka privātpersonas īsākos termiņos varēs saņemt izziņu no pašvaldības, ka pārdodamais īpašums tai nav nepieciešams, un tās ātrāk varēs doties uz Zemesgrāmatu nodaļu reģistrēt pirkuma līgumu.”

I. Jaunzeme arī norāda: iespējas izmantot pirmpirkuma tiesības vietējām pašvaldībām ir stingri reglamentētas, tam vajadzīgs teritorijas plānojumā, attīstības programmās un citu dokumentu nostādnēs balstīts pamatojums. „Tas nav tā, ka pašvaldībai kāds objekts iepatīkas un tā grib un pērk. Kā liecina statistika, šādu gadījumu ir ļoti, ļoti maz. Vismaz Rīgā pēdējos divos gados to vispār nav bijis.”

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU