Uzturēšanās pierobežā – ar dokumentiem
Lai gan esam pieraduši pie dažādiem atvieglojumiem, kopš Latvija ir kļuvusi par Šengenas līguma dalībvalsti, personu kontrole uz robežas un tās tuvumā nav atcelta. Arī jaunais likums noteiks, ka Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, uzturoties pierobežas joslas teritorijā*, pēc Robežsardzes amatpersonas pieprasījuma jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Izņēmums ir pierobežas joslā dzīvesvietu deklarējušās personas. Savukārt valsts pārvaldes iestāžu amatpersonām, veicot dienesta pienākumus pierobežas joslā, jāspēj uzrādīt dienesta apliecība un speciālā caurlaide. Minētos dokumentus būs nepieciešams nesāt tikai pierobežas joslā, kura tiks noteikta vienīgi gar ārējo sauszemes robežu (Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju).
Likumprojekts paredz, ka ikvienai personai no 15 gadu vecuma, atrodoties Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas vai Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas joslā, jābūt klāt Valsts robežsardzes (VR) izsniegtai speciālajai caurlaidei (atļaujai). Tas gan neattiecas uz cilvēkiem, kuri deklarējuši dzīvesvietu pierobežas joslas teritorijā, kā arī cilvēkiem, kas pārvietojas pa pierobežas joslu šķērsojošu valsts autoceļu. Par robežas režīma pārkāpumu nav uzskatāma arī tā dēvētā ieskriešana krūmos ceļa tuvumā. Taču došanās attālāk mežā lasīt sēnes vai ogas jau tiks vērtēta kā pārkāpums – skaidro VR Uzraudzības dienesta priekšnieks Sandris Čubars. Speciālās caurlaides var nebūt arī valsts pārvaldes iestādes amatpersonai, kura pilda dienesta pienākumus pierobežas joslā un tai ir klāt dienesta apliecība.
Sods, kas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 194.1 pantam paredzēts par robežas režīma pārkāpumu, ir brīdinājums, naudas sods līdz simt piecdesmit latiem vai pat administratīvais arests uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. Sods par tīšu nelikumīgu robežas šķērsošanu ir no 50 līdz 250 latiem.
Speciālās terminētās un beztermiņa caurlaides bez maksas izsniedz Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē vai Valsts robežsardzes teritoriālajā pārvaldē triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Caurlaides var saņemt jebkurā no minētajām VR iestādēm neatkarīgi no vietas, kur paredzēta uzturēšanās pierobežas joslā, informē S. Čubars."Pierobežas joslā Robežsardzes darbiniekiem ir tiesības bez ierobežojumiem pārbaudīt gan personas, gan transportlīdzekļus."
Pastāvīgās speciālās caurlaides izsniedz personām, kurām pieder nekustamais īpašums Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas vai Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas joslā. Terminētās caurlaides izsniedz personām, kurām ir nepieciešams uzturēties minēto valstu pierobežas joslā.
Salīdzinājumā ar esošo situāciju šis nosacījums neievieš jaunas un nemaina esošās procedūras, jo tās jau nosaka spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi.
Ievērojamus ierobežojumus likumprojekts paredz attiecībā uz darbu veikšanu valsts robežas joslā**. Tā ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad darbi ir saistīti ar robežuzraudzības veikšanu, valsts robežas joslas uzturēšanu, robežu šķērsojošo komunikāciju un ceļu uzturēšanas darbiem, saskaņojot tos VR, kā arī ar katastrofu seku likvidācijas darbiem, informējot par tiem VR.
Šis nosacījums, kā norāda likumprojekta autori, tikai atvieglos normatīvā regulējuma uztveršanu un pareizu piemērošanu, jo saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 7. panta otro daļu valsts robežas joslā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība.
Ārzemniekam, uzturoties pierobežā***, jaunais likums paredz noteikt pienākumu nesāt līdzi derīgu ceļošanas dokumentu, kā arī dokumentus, kas apliecina ārzemnieka uzturēšanās statusu Latvijas Republikā.
Lai gan Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kā arī bērniem likums neprasa pierobežā nēsāt līdzi personu apliecinošus dokumentus, tiem tomēr jārēķinās, ka šajā teritorijā VR darbiniekiem ir tiesības bez ierobežojumiem pārbaudīt gan personas, gan transportlīdzekļus, atgādina S. Čubars.
Uz ūdeņiem un robežjosla dabā
Likumprojektā noteikts, ka iekšējos ūdeņos, pa kuriem noteikta ārējā sauszemes robeža, atļauta tikai reģistrētu kuģošanas līdzekļu un transportlīdzekļu izmantošana. Šis nosacījums atvieglos spēkā esošajos MK noteikumos (2002. gada 4. novembra noteikumi Nr. 499 „Latvijas Republikas pierobežas un pierobežas joslas režīma noteikumi”) paredzēto kārtību – turpmāk tā attieksies tikai uz pierobežas joslu, proti, ūdenstilpēm, pa kurām noteikta ārējā robeža. Jebkādu peldlīdzekļu, kā arī ledusbraukšanas līdzekļu (kamanu, ledusjahtu, dažādu pašbūvētu transportlīdzekļu u.tml.) izmantošana ūdeņos, pa kuriem noteikta valsts robeža, atļauta tikai gaišajā diennakts laikā. Tas pats attiecas uz zveju, peldēšanos un citām darbībām šādos ūdeņos.
Robežas joslas, pierobežas joslas un pierobežas zonas dabā norādītas ar īpašām informatīvajām zīmēm; ūdeņos – ar bojām. Robežas josla ar Igauniju un Lietuvu dabā nav atzīmēta, jo starp Latviju un minētajām kaimiņvalstīm ir noteikta brīva personu pārvietošanās, informē S. Čubars. Savukārt pierobežas josla, kas dabā parasti tiek fiksēta autoceļu malā ar informatīvajām zīmēm uz zila fona, var būt noteikta pa iekšzemes virzienā tālāko pašvaldības teritorijas robežu. Tādējādi tā var arī pārsniegt minēto 15–30 kilometru attālumu no valsts robežas.
Komercdarbības veikšana pierobežas joslā notiek saskaņā ar komercdarbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Taču plānots izdarīt grozījumus Komerclikumā, paredzot pienākumu komercdarbības uzsākšanu pierobežas joslā saskaņot ar VR. Normatīvā akta projekts neparedz ieviest jaunas prasības, bet tikai pilnveidos un precizēs esošās, norāda likumprojekta autori."Pierobežas joslas caurlaides neatkarīgi no vietas, kur uzturēšanās paredzēta, personas var pieteikt, vēršoties jebkurā Valsts robežsardzes reģionālajā struktūrvienībā."
Likumprojektu par valsts robežu Saeima konceptuāli atbalstījusi jau pirmajā lasījumā. Jauno likumu, atzīmējot arī Robežsardzes 90. gadu jubileju, paredzēts pieņemt pirms 18. novembra – LV.LV informē iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Likumprojekts paredz, ka visiem ar jauno Latvijas Republikas valsts robežas likumu saistītajiem normatīvajiem aktiem jābūt pieņemtiem ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc likuma stāšanās spēkā.
___________________________________________________
* Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets nosaka pierobežas joslu ne platāku par 2 kilometriem, sākot no ārējās (Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas) robežas.
** Robežas josla ar Krieviju un Baltkrieviju ir noteikta 12 metru. Bet ar Lietuvu un Igauniju pēc likuma stāšanās spēkā tā būs attiecīgi 5 un 6 metri.
*** Likumprojekts paredz, ka gar ārējo sauszemes robežu (ar Krieviju un Baltkrieviju) nosaka pierobežu ne šaurāku par 30 kilometriem, bet gar iekšējo sauszemes robežu (ar Lietuvu un Igauniju) – pierobežu ne šaurāku par 15 kilometriem, sākot no valsts robežas.
