Patiesībā jautāt, vai esam tam gatavi, nav īsti korekti. Ja reiz paši izteicām vēlmi pievienoties līgumam un pārējās dalībvalstis to respektējušas, tātad acīmredzot esam gatavi. Jautāt vajadzētu nedaudz savādāk – vai apzināmies nelegālās imigrācijas briesmas un kas tiek darīts, lai tās novērstu? Vai mazā Latvija, kura atbildīga par 437 km Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas (161 km Latvijas – Baltkrievijas robežas un 276 km Latvijas – Krievijas robežas), gatava pasargāt ne tikai sevi, bet arī pārējās ES valstis no nelegālās imigrācijas, kas ne tikai apdraud šo valstu identitāti, bet arī kropļo ekonomiku, vairo noziedzību, draud ar nestabilitāti un terorismu?
Ņemot vērā, ka drīz apritēs gads kopš pievienošanās Šengenas līgumam, ir īstais brīdis noskaidrot, kādas tendences vērojamas attiecībā uz nelegālo imigrāciju, kā Valsts Robežsardze (VRS) adaptējusies jaunajos apstākļos un par ko liecina skaitļi.
Jaunajā situācijā jaunas darbības metodes
Kā skaidro VRS Galvenās pārvaldes Imigrācijas pārvaldesAtgriešanas un patvēruma meklētāju lietu dienesta priekšnieks Mareks Hoņavko, tad pēc iekšējo robežu likvidēšanas robežsardzes galvenā uzmanība ir pievērsta Austrumu robežai un imigrācijas dienesta darbam valsts iekšienē. Ja agrāk imigrācijas nodaļas bija tikai Rīgā un rajonos un tajās strādāja pa diviem, trim cilvēkiem katrā, tad pašlaik valstī ir 41 nodaļa ar apmēram 440 darbiniekiem. Galvenā uzmanība pašlaik tiek veltīta pierobežai un lielajiem transporta mezgliem, kā, piemēram, lidostai. Jo pēc tam valsts iekšienē nelegāli ieceļojušās personas identificēt un aizturēt ir daudz grūtāk. Savukārt reģionos apzināti un sistemātiski tiek kontrolēti riska uzņēmumi, kuros varētu strādāt nelegālie imigranti, kā arī viesnīcas, viesu nami, kuru pienākums ir ziņot par trešo valstu pilsoņiem, ja tādi tur apmetušies.
Tomēr M. Hoņavko neslēpj, ka šogad ar katru mēnesi pieaug to personu skaits, kas aizturētas uz robežas vai pierobežā bez derīgiem ceļošanas dokumentiem. Ja šī gada pirmajos piecos mēnešos tādu bija 1550, tad līdz oktobra sākumam jau 2390. Savukārt valsts iekšienē aizturēto ārzemnieku skaits 2008. gada 9 mēnešos bijis 236. 2007. gadā - 198.
"Daļēji pie tā, ka cilvēki masveidā nelegāli uzturas ES valstīs, vainojama šo valstu atbildīgo dienestu liberālā attieksme pret imigrantiem."
Atgriešanas un patvēruma meklētāju lietu dienesta priekšnieks to skaidro šādi:
„Ja sākumā, tūlīt pēc Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam, tie, kas nodarbojās ar nelegālās migrācijas organizēšanu, nogaidīja un mēģināja uztaustīt mūsu vājās vietas, tad pašlaik viņi sākuši ļoti aktīvi darboties.”
To liecinot arī informācija, kas saņemta no citu valstu kolēģiem. Jau kopš gada sākuma viņpus ES robežas uzkrājies ievērojams nelegālo imigrantu skaits, kuri mēģina un vēl mēģinās nokļūt Rietumeiropā caur jaunajām Šengenas līguma dalībvalstīm. Tātad – notiekošais ir pilnīgi likumsakarīgs un jācer, ka aizturēto skaita pieaugums liecina par to, ka Latvijas robežsardze pārbaudi izturējusi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tiek aizturēti ne tikai nelegālie imigranti, bet, kā zina teikt M. Hoņavko, arī personas, kurām nelegālā imigrācija bijusi peļņas avots. Šis nelegālais bizness esot ļoti ienesīgs. Un, ja reiz pastāvēs iespēja pelnīt, būs arī tādi, kas to izmantos.
Latvija pagaidām nelegāļus vairāk interesē kā tranzītvalsts
Par to, ka nelegālai migrācijai ir vairāki aspekti un tie skar Latviju, liecina šogad atklātie nelegālās nodarbinātības gadījumi. Ja pērn deviņos mēnešos fiksēta 81 persona, kas strādājusi bez darba atļaujas, tad šogad, neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, tādas jau bijušas 134. Pārsvarā tie ir NVS valstu – Krievijas (39), Ukrainas (34), Moldovas (17) un Baltkrievijas (6) – pilsoņi. Tomēr tieši 2008. gadā iezīmējas jauna tendence. Aizturēti arī 5 Ķīnas, 5 Izraēlas un 5 Taizemes pilsoņi, kas nelegāli strādājuši Latvijā.
Protams, tas ir maz, salīdzinot ar citām valstīm. Tāpēc pareizāk būtu teikt – pagaidām maz. Jo pagaidām Latvija nelegālos imigrantus vairāk interesē kā tranzīta valsts.
„Latvijā vēl nav tāds labklājības līmenis, lai tā piesaistītu nelegālos imigrantus. Arī patvērumu pie mums pieprasa tikai NVS valstu vai to Āfrikas un Āzijas valstu pilsoņi, kur dzīves līmenis ir daudz zemāks,” saka M. Hoņavko. „Tāpēc pašlaik tiek izmantotas pilnīgi visas iespējas, lai ar viltotiem dokumentiem vai vispār bez tiem caur Latviju nokļūtu bagātajās Rietumeiropas valstīs. Tātad pagaidām mēs esam tipiska nelegālo imigrantu tranzīnvalsts.”
Par to liecinot arī fakts, ka vairumam trešo valstu pilsoņu, kas legāli iebraukuši Krievijā un pēc tam ar viltotiem dokumentiem cauri Latvijai dodas tālāk uz Eiropu, nemaz nav Latvijas vīzas. Pēdējā laikā pārsvarā tās ir viltotas Beneluksa valstu, arī Francijas un Spānijas pases un vīzas. Starp aizturētajām personām ir pilsoņi no valstīm, kurās agrāk nelegālos imigrantus Latvija neinteresēja.
To apliecina statistika par pirmajos deviņos mēnešos aizturētajiem ārzemniekiem valsts iekšienē 2007. gadā.
Arī apkopojot pārkāpēju skaitu, ņemot vērā kontinentu, no kura tie ieceļojuši, nevar nepamanīt jaunas tendences. Mēs kļūstam arvien interesantāki tiem, kas pirms tam par tādu Latviju pat nebija dzirdējuši.
M. Hoņavko gan uztrauc tieši fakts, ka Latvija pagaidām ir nelegālās imigrācijas tranzītvalsts. Tas var radīt mānīgu priekšstatu sabiedrībā, ka reālu draudu nav, tāpēc uz mums šī problēma neatteicas.
Šeit gan ir viens būtisks BET... Pamatojoties uz ES solidaritātes principiem, Latvija ir atbildīga par visiem nelegālajiem imigrantiem, kā arī patvēruma meklētājiem, kuri ir aizturēti vai pieprasījuši patvērumu citās ES valstīs un kuri ieceļojuši ES telpā caur Latviju. Tas nozīmē, ka viņi visi tiks atgriezti Latvijā un Latvijai būs jānodrošina to izmitināšana un atgriešana vai arī jāpieņem lēmums par patvēruma piešķiršanu.
Līdz ar to attieksmei, ka tas uz mums neatteicas, nākotnē arī pašu mājās var būt nopietnas sekas, jo Imigrācijas pārvaldes un tās struktūrvienības efektīvi var strādāt tikai tad, ja ir ciešs kontakts ar sabiedrību. Kā pozitīvu piemēru A. Hoņavko min Zviedriju, kur iedzīvotāji nekavējoties informē tiesībsargājošās iestādes par katru aizdomīgu personu vai situāciju. Arī Latvijā to iespējams izdarīt gan telefoniski, gan elektroniski. Visi signāli (arī anonīmie) simtprocentīgi tiekot pārbaudīti. Galvenais – Latvijas iedzīvotājiem nevajadzētu tik daudz uztraukties par nelegālo imigrāciju un tās negatīvajām sekām nākotnē, bet gan ieņemt aktīvu pozīciju, lai šo imigrāciju nepieļautu jau tagad.
Aisberga redzamā un neredzamā daļa
Tomēr nelegālā imigrācija ir tikai aisberga viena daļa. Katrā ziņā ne lielākā, tāpēc, iespējams, redzamākā. Daudz lielāka problēma Eiropā ir ieceļotāji, kas iebraukuši legāli, tomēr dokumentos norādītajos termiņos to nepamet. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem tiek uzskatīts, ka pašlaik ES ir ap 2 miljoniem nelegālo imigrantu. No tiem tikai kādi 10% iebraukuši nelegāli un 15% ar viltotiem dokumentiem. Pārējie 75% iebraukuši legāli, bet uzturas nelegāli, jo uzturēšanās atļauju vai vīzu termiņš beidzies.
"Latvijā vēl nav tāds labklājības līmenis, lai tā piesaistītu nelegālos imigrantus. Tomēr mēs kļūstam arvien interesantāki tiem, kas pirms tam par tādu Latviju pat nebija dzirdējuši."
Šāda situācija iespējama tāpēc, ka brīdī, kad ieceļotājs no trešās valsts šķērsojis ES ārējo robežu, viņa turpmākajām gaitām ES iekšienē vairs nav iespējams izsekot. Cilvēks var iebraukt, piemēram, caur Latviju un izbraukt caur Poliju. Bet var arī neizbraukt, jo nav vienotas datu bāzes, kas ļautu šo procesu kontrolēt. Katrai valstij gan ir sava kontrole, bet cīņā ar globālo imigrāciju tas maz ko dod. Pašlaik gan tiek risināti jautājumi, kā šīs datu bāzes savienot, un attiecīgie dienesti varētu fiksēt, ka cilvēks, kas iebraucis ES caur Latviju, patiešām vīzā noteiktajā termiņā izbraucis no tās caur Poliju.
Tiek solīts, ka šāda kopēja datu bāze varētu būt tuvāko divu, trīs gadu laikā, lai gan tas izklausās pārlieku optimistiski, ņemot vērā neiedomājami lielo cilvēku masu, kas tai būs jāaptver, un to, ka ir valstis, kuras ļoti nelabprāt skatās uz ideju – nodot savus datus citām valstīm.
M. Hoņavko uzskata: daļēji pie tā, ka cilvēki masveidā nelegāli uzturas ES valstīs, vainojama arī šo valstu atbildīgo dienestu liberālā attieksme pret imigrantiem. No daudzām valstīm viņi nemaz netiek izraidīti. Tiem vienkārši iesaka izbraukt. Savukārt tam, kā šis ieteikums tiek pildīts, neviens neseko. Latvijas Imigrācijas dienests un robežsardze kopumā Eiropā tiekot vērtēta ļoti atzinīgi, nereti minot to kā paraugu citām valstīm.
 |
Foto: Māris Kaparkalējs, LV |
Valsts robežsardzes priekšnieka Gunāra Dāboliņa komentāri
Kā Latvijas imigrācijas kontroles sistēmu un tās darbu vērtē Eiropas Savienībā?
Iestājoties Eiropas Savienībā, vairākas ES komisijas vērtēja Latvijas Republikas likumdošanas atbilstību kopienas prasībām. Vērtēja Valsts robežsardzes struktūru, profesionālo līmeni, tehnisko nodrošinājumu.
Secinājums bija, ka Latvija un Valsts robežsardze ir gatava un spējīga apsargāt Eiropas Savienības ārējo robežu. Īpaši tika atzīmēts, ka Valsts robežsardzes sastāvā ir Imigrācijas dienests, kuram ir trīs galvenie uzdevumi:
- ārzemnieku kontrole, uzturēšanās Latvijas teritorijā,
- tranzīts,
- iebraukšana un izbraukšana.
Šī sistēma tika atzīmēta kā labākā prakse. Latvijas novērtēšanas noslēguma dokumentā norādīts, ka arī citām ES valstīm būtu jāveido pēc iespējas līdzīgs modelis.
Tāpēc uz kopējā fona Latvijas Republikas Valsts robežsardze izskatās ļoti labi, jo Latvijā ir pilnīgi sakārtota likumdošana. Viena struktūra veic ārzemnieku uzraudzību, iebraukšanu, uzturēšanos, izbraukšanu un ir iesaistīta bēgļu jautājumu izskatīšanā, kā arī nodarbojas ar nelegālo imigrantu aizturēšanu, uzturēšanu un izraidīšanu.
Kādi būtu galvenie riski un kas varētu apdraudēt Latvijas imigrācijas labo praksi?
Īpašu risku nav. Kāds politiķis var mēģināt, neiedziļinoties visos jautājumos, teikt, ka Itālijā, Francijā vai Igaunijā ir citi modeļi un mums tie būtu jāpārņem. Varu pateikt, labāka modeļa kā Latvijā nav un to ir atzīmējusi Eiropas Savienība. Pārņemt citu modeli, kurš nav efektīvs, bet tikai tāpēc, ka tas ir Itālijas vai Francijas modelis, būtu aplami.
Mūsu prakse rāda – tie modeļi, kas ir vecajās ES valstīs, nedod iespēju efektīvi cīnīties ar nelegālo imigrāciju, kur vairāki sadrumstaloti dienesti nodarbojas ar šiem jautājumiem vai ir apvienoti ar policijas iestādēm, kas cīnās ar smagiem noziegumiem, tāpēc vienkārši nav iespēju nodarboties ar nelegālo imigrāciju.
