Par ko reģistrēties – par SIA vai pašnodarbināto (II)

Ienākuma nodoklis

1. SDV, IK

Saimnieciskās darbības veicēja (SDV) un individuālā komersanta (IK) apliekamo ienākumu nosaka atbilstoši likumam „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Fiziskās personas apliekamo ienākumu aprēķina kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību.

Ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos netiek ieskaitīti izdevumi, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību.

Fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies sakarā ar to, ka taksācijas gada ieņēmumi ir mazāki nekā izdevumi un izmaksas, sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma.

Saimnieciskās darbības veicējs un IK līdz pēctaksācijas gada 1. aprīlim Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniedz gada ienākumu deklarāciju.

Ienākuma nodokļa likme no saimnieciskās darbības 2009. gadā vēl ir 15 procenti.

Vienlaikus ar deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1. aprīlim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātājs pēc savas dzīvesvietas iesniedz VID aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu vai prognozējot paredzamo ienākumu. Ja maksāšanas periodā faktiskais ienākuma lielums mainās, maksātājs iesniedz precizētu nodokļa avansa maksājumu pārrēķinu.

Pirmajā saimnieciskās darbības gadā avansa maksājumus var iesniegt un maksāt brīvprātīgi. Pēc tam – obligāti.

Maksātājs patstāvīgi iemaksā budžetā aprēķinātos nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu šādos termiņos: ne vēlāk kā 15. martā, ne vēlāk kā 15. maijā, ne vēlāk kā 15. augustā un ne vēlāk kā 15. novembrī. Ja VID nav noteicis citādi, ne vēlāk kā 15. martā iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no pirmstaksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas. Ne vēlāk kā 15. maijā, ne vēlāk kā 15. augustā un ne vēlāk kā 15. novembrī iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir taksācijas gadam noteiktā nodokļa avansa maksājuma un pirmajā ceturksnī veicamā avansa maksājuma starpība, kas dalīta ar trīs.

Maksātājs, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā (IK), taksācijas gada avansa maksājumus nosaka saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 23. pantu. Avansa maksājumi izdarāmi katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam.

2. Fiksētais ienākuma nodoklis

Maksātājs, kas reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, kuram nav darba ņēmēju, var izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli, ja viņa ieņēmumi nepārsniedz 10 000 latu pirmstaksācijas gadā. Maksātājs, kas taksācijas gadā uzsāk saimniecisko darbību (reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējs), var izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli, ja atbilstoši paša maksātāja prognozei taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu taksācijas gadu) nepārsniegs 10 000 latu. Lai aprēķinātu fiksēto ienākuma nodokli, maksātājs veic saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā.

"Pirmajā saimnieciskās darbības gadā avansa maksājumus var iesniegt un maksāt brīvprātīgi. Pēc tam – obligāti."

Maksātājs, kurš maksā fiksēto ienākuma nodokli, nodokļa avansa maksājumu 25 latu apmērā veic līdz taksācijas gada 15. martam. Maksātājs, kurš taksācijas gadā uzsāk saimniecisko darbību vēlāk nekā 15. martā un izvēlas maksāt fiksēto ienākuma nodokli, patstāvīgi iemaksā budžetā nodokļa avansa maksājumu par taksācijas gadu pēc saimnieciskās darbības reģistrācijas nākamajā avansa maksājumu veikšanas termiņā. Ja maksātājs uzsāk saimniecisko darbību vēlāk nekā taksācijas gada 15. novembrī, taksācijas gadā nodokļa avansa maksājums netiek veikts.

Fiksētā nodokļa maksāšana neattiecas uz profesionālās darbības veicējiem.

Līdz ar to rodas jautājums – kam ir izdevīgi piemērot fiksēto nodokli? Katrā ziņā noteikti ne tiem, kam ir lieli ražošanas, pakalpojuma izdevumi – telpu īre/noma, adīšana, šūšana utt.

Piemēram, ieņēmumi no šūšanas pakalpojumiem ir 500 lati, izdevumi – 400 lati. Rezultātā gūtā peļņa ir 100 lati. Nodokli vispārējā kārtībā aprēķina: 100 x 15% = 15 lati. Fiksētā nodokļa maksātājs maksās 25 latus.

Lai piemērotu fiksēto nodokli, jāizvērtē saimnieciskās darbības (SD) izdevumi, jo neviens nodokli neatmaksās.

Taksācijas gada SD ieņēmumi  un fiksētais ienākuma nodoklis

3. SIA

SIA apliekamo ienākumu nosaka atbilstoši likumam „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. SIA apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12. pantu veidotā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar likumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Nodoklis ir 15% no šā apliekamā ienākuma.

Ja saskaņā ar šo likumu izdarītās nodokļa maksātāja taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo astoņu taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

SIA avansa maksājumus veic katru mēnesi līdz 15. datumam atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 23. pantā noteiktajai kārtībai.

Algas nodoklis

Algas nodokli maksā par darbiniekiem, ar kuriem noslēgts darba līgums. SDV, IK ir pašnodarbinātās personas un algas nodokli nemaksā, bet maksā ienākuma nodokli pēc gada ienākumu deklarācijas no gūtās peļņas.

SIA valdes locekļi, ja dalībnieki noteikuši lēmumā valdei strādāt bez atlīdzības un noslēguši bezatlīdzības pilnvarojuma līgumu, algas nodokli nemaksā.

Algas nodokļa likme ir 23 procenti. Pirms nodokļa ieturēšanas piemēro neapliekamo minimumu, šobrīd - 35 latus un atvieglojumus.

VSAOI

Saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” SDV un IK ir pašnodarbinātās personas, kuras valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) maksā, ja saņemtie ienākumi (peļņa) mēnesī ir 180 lati. VSAOI likme pašnodarbinātajam ir 30,48 procenti. Pašnodarbinātais maksā nodokli tikai tad, ja ir gūti faktiskie ienākumi. Ja nav gūti, nemaksā. Pašnodarbinātajam atskaites VID ir jāiesniedz katru ceturksni līdz 15. datumam.

SIA valdes locekļi ir darba ņēmēji, ja tiem ir noteikta atlīdzība, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu pēc SIA dalībnieku lēmuma. Ja atlīdzība dalībnieku lēmumā nav noteikta un noslēgts bezatlīdzības pilnvarojuma līgums, tad valdes locekļi nav darba ņēmēji VSAOI izpratnē un nav sociāli apdrošināmas personas, kas nākotnē var liegt tām saņemt sociālos pabalstus. Ar valdes locekli papildus var slēgt arī darba līgumu, bet tad tam būs noteikts amats – direktors, komercdirektors utt.

Vispārējā darba devēja likme ir 24,09%, darba ņēmēja – 9 procenti.

Pievienotās vērtības nodoklis

PVN maksā tikai tās personas – SDV, IK un SIA –, kuras no saimnieciskās darbības iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniegušas 10 000 latu apgrozījumu. Kamēr šāds slieksnis nav sasniegts, var arī nereģistrēties PVN reģistrā. Tas nozīmē, ka rēķini un kvītis par darbu izrakstāmas bez PVN (21% vai 10%).

Persona, kas ir reģistrējusies kā PVN maksātāja, drīkst atskaitīt PVN priekšnodokli par saņemtajiem pakalpojumiem un precēm, un tas ievērojami samazina pakalpojuma/preces pašizmaksu. Tādēļ ir vērts apdomāt par šo reģistrāciju. Kad persona ir reģistrējusies PVN reģistrā, tad visos rēķinos, kases aparātā, kvītīs pakalpojuma/preces cenai pievieno PVN (21%  vai 10% likmi).

PVN deklarācijas iesniedz VID reizi mēnesī līdz nākamā mēneša 15. datumam. Līdz šim datumam arī iemaksā nodokli budžetā.

Nekustamā īpašuma nodoklis

Nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) maksā visi – gan juridiskas, gan fiziskas personas.

Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir:

1) līdz 2010. gada 31. decembrim - 1,0% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības;

2) no 2011. gada 1. janvāra - 0,4% (pamatlikme) no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā var noteikt papild­likmi, kas nepārsniedz 0,6% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

NĪN taksācijas periods ir kalendārais gads. NĪN maksājams reizi ceturksnī – ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī – vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā.

NĪN jāsāk maksāt ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību, vai nomas tiesību rašanās. Nodokļa maksātājiem ir pienākums mēneša laikā no īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību, kā arī valsts nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību rašanās dienas pieteikties pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa. NĪN maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību, vai nomas tiesību izbeigšanās.

Ja nekustamo īpašumu vai tā daļu sāk izmantot saimnieciskajā darbībā, personai, kuras īpašumā, tiesiskajā valdījumā, lietošanā vai nomā ir attiecīgais nekustamais īpašums vai tā daļa, ir pienākums pieteikties pašvaldībā kā nodokļa maksātājam mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas. Par savlaicīgu nepieteikšanos pašvaldībā no nodokļa maksātāja piedzen šī nodokļa summu, kas maksājama par periodu no nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās dienas, un soda naudu 30% apmērā no nodokļa summas.

Vienīgā atšķirība!

Nodokļa maksātāju kategorijām, kuri ir saimnieciskās darbības veicēji, pašvaldības var piešķirt nodokļa atvieglojumus kā de minimis atbalstu, ievērojot Eiropas Komisijas (EK) 2006. gada 15. decembra Regulas (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Ja Regulas Nr. 1998/2006 2. panta 2. punktā noteiktais de minimis atbalsta apmērs tiek pārsniegts, pašvaldībai pirms nodokļa atvieglojuma piešķiršanas ir jāsaņem EK lēmums par individuālā atbalsta projekta atbilstību līgumam. Tuvāk par šīm iespējām jāinteresējas attiecīgajā pašvaldībā, kurā atrodas nekustamais īpašums.

Tādējādi personas, kuras reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji, var cerēt uz NĪN atvieglojumiem. Uz pārējiem atvieglojumi neattiecas.

Dabas resursu nodoklis

Atšķirības starp juridisko vai fizisko personu nav nekādas, ja izmanto/iegūst  dabas resursus, piesārņo dabu, iepako preces un nodarbojas ar sabiedrisko ēdināšanu, kurā izmanto vienreizējos plastmasas traukus.

Nodokli maksā reizi ceturksnī līdz 20. datumam. Tie, kam nodoklis ir mazāks par 100 latiem, to maksā reizi gadā līdz 20. janvārim. Likmes ir dažādas, tās norādītas Dabas resursu likuma pielikumos.

Nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu reģenerācijas normu izpildi, kā arī izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:

"Persona, kas ir reģistrējusies kā PVN maksātāja, drīkst atskaitīt PVN priekšnodokli par saņemtajiem pakalpojumiem un precēm, un tas ievērojami samazina pakalpojuma/preces pašizmaksu. Tādēļ ir vērts apdomāt par šo reģistrāciju."

1) ir izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis līgumu ar normatīvajos aktos noteiktu Vides ministrijas padotībā esošu iestādi par izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu;

2) ir noslēdzis ar iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir reģistrēts Vides pārraudzības valsts birojā un noslēdzis ar normatīvajos aktos noteiktu Vides ministrijas padotībā esošu iestādi iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas līgumu) .

Citi nodokļi un „jumta likums”

Ir vēl vairāki citi nodokļi – akcīzes, azartspēļu, muitas, auto nodoklis, kā arī daudz dažādu valsts nodevu, taču vienmēr ir jāievēro, ka „jumta likums” ir likums „Par nodokļiem un nodevām”. Tam seko pārējie nodokļu likumi, kas nevar būt pretrunā ar to. Nodokļu likumiem ir pakārtoti Ministru kabineta noteikumi. Ja normatīvajā aktā ir pretrunas, tad juridisks spēks būs pēc hierarhijas augstākajam normatīvajam aktam. VID metodiskie norādījumi un vēstules ir tikai rekomendējošas.

Izvēloties uzņēmējdarbības veidu, jāielāgo, ka attiecīgā darbība var būt reglamentēta ar speciāliem normatīvajiem aktiem, piemēram, alkoholam un tabakas izstrādājumiem, dārgmetāliem, metāllūžņiem, kokmateriāliem, ielu tirdzniecībai un daudziem citiem. Tādēļ nepietiek vien zināt par nodokļiem un grāmatvedību, bet  jābūt informētam arī par izraudzīto nozari, kā arī juridiskajiem un tiesiskajiem aspektiem.

Nākotnes vīzija

Valdībā top projekts par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumiem, kuros paredzēts, ka no 2010. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no saimnieciskās darbības būs 23 procenti. Tas neapšaubāmi ir diskriminējoši, jo SIA par tādu pašu saimniecisko darbību maksā 15 procentus. Kāpēc fiziskai personai, kas veic mikro saimniecisku darbību, no šīs darbības būtu jāmaksā ienākuma nodoklis 8% vairāk nekā SIA? Saimnieciskās darbības veicēji ir arī darbu zaudējušie skolotāji, mediķi, policisti, ierēdņi un citu profesiju pārstāvji, kuriem nav 2000 latu sākuma kapitāla, lai nodibinātu SIA.

Tādēļ ir nopietni jāizvērtē, vai ir jēga reģistrēties kā SDV, IK vai tomēr labāk izvēlēties SIA, jo nodokļu slogs fiziskai personai ir lielāks, atbildība lielāka, grāmatvedība tikpat sarežģīta. Varbūt vienkāršāk ir apvienoties un nodibināt SIA? Bet tas - katra paša ziņā.