SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. augustā, 2009
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ekonomika
6
13
6
13

Par ko reģistrēties – par SIA vai pašnodarbināto (I)

Ekonomiski aktīvu cilvēku uzdrīkstēšanos sākt kaut vai nelielu biznesu nereti nomāc bailes no dokumentu kārtošanas. Patiesi, to ir daudz. Taču, lai pārvarētu nedrošību, varbūt vajag ar prasību klāstu vismaz iepazīties. Turklāt – ne jau viss ir jākārto katru dienu.

FOTO:Boriss Koļesņikovs, LV

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad Latviju ir pārņēmis bezdarbs, valdība aicina cilvēkus veidot pašiem savu biznesu – reģistrējoties pašnodarbinātā vai juridiskas personas statusā. Šajā rakstā tiks apskatītas atšķirības starp fiziskas personas saimniecisko darbību un juridiskas personas komercdarbību. Tādējādi katrs, kas vēlas uzsākt pats savu saimniecisko darbību, varēs padomāt un izvēlēties, kurš no variantiem tam ir piemērotāks, izdevīgāks un vieglāks.

Saimnieciskā darbība

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 1.1 daļas izpratnē par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību.

Tomēr individuālos uzņēmumus, zemnieku/zvejnieku saimniecības vairs nereģistrē. Turpmāk Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāreģistrē piemājas saimniecība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA).

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 1.2 daļa skaidro, ka profesionālā darbība ir jebkura neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, arī zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība.

Neatkarīga skolotāja, medicīnas speciālista (māsiņas), jebkuras nozares konsultanta darbs uzskatāms par profesionālu darbību. Profesionalitāti norāda atbilstošs izglītības dokuments, sertifikāts, licence, apliecība vai cits dokuments. Tādējādi atkarībā no tā, kāda ir personas nodarbošanās, nepieciešams attiecīgs dokuments. Attiecīgai profesijai profesionalitāti, sertifikācijas kārtību un darbību nosaka speciālie normatīvie akti – piemēram, advokātiem, notāriem, mērniekiem u.c.

Komerclikuma 1. panta otrajā un trešajā daļā ir noteikts, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem. Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga  darbība par atlīdzību.

Šeit ir jāpiemin nekustamā īpašuma un ievesto auto tirdzniecība. Jāsaka, ka liela daļa sabiedrības ir pārpratusi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta 19. punkta jēgu attiecībā uz nekustamo īpašumu kā personīgo mantu. Protams, ka nevar viennozīmīgi noteikt, kur sākas un kur beidzas saimnieciskā darbība, tomēr pastāv dažādi kritēriji, fakti un pierādījumi, kurus apliecināt var tikai pats nodokļu maksātājs. Arī automašīnu tirdzniecība diez vai uzskatāma par personiskās mantas pārdošanu, ja tirgotājs vai tā ģimene to nav izmantojusi.

"Neatkarīga skolotāja, medicīnas speciālista (māsiņas), jebkuras nozares konsultanta darbs uzskatāms par profesionālo darbību."

Tādējādi visi šie gadījumi uzskatāmi par nereģistrētu saimniecisko vai komercdarbību. Un tā rezultātā VID var aprēķināt papildus budžetā maksājamos nodokļus, kavējuma naudu un soda naudu, kā arī var piemērot naudas sodu pēc Administratīvā pārkāpuma kodeksa vai uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma.

Reģistrācijas kārtība

1. Pašnodarbinātais

Pašnodarbinātais ir fiziska persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja. Tātad, lai kļūtu par pašnodarbināto personu, vispirms ir jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam VID vai Uzņēmumu reģistrā un jāsaņem reģistrācijas apliecība. Pašnodarbinātā statuss dod iespēju cilvēkam sevi sociāli apdrošināt. Par pašnodarbināto personu var reģistrēties uzreiz, saņemot VID nodokļu maksātāja apliecību, bet var arī likumā noteiktajā obligātajā gadījumā, proti, tad, kad ienākumi (peļņa) no saimnieciskās darbības sasniedz 180 latus.

Tātad fiziskā persona saimniecisko darbību var reģistrēt:

- saimnieciskās darbības veicēja statusā;

- individuālā komersanta statusā (mākleris, komercaģents).

Ir atsevišķi darbības veidi, kurus likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” atļauj nereģistrēt. Tie ir telpu īres līgumi, nomas līgumi -  ja ir nebūtiski izdevumi, kustamās mantas noma, lauksaimniecība līdz 4000 latiem ieņēmumu un meža velšu (sēņu, ogu, augu) vākšana un pārdošana.

2. Saimnieciskās darbības veicējs

Personas, kas izvēlējušās reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji (SDV), reģistrējas VID 30 dienu laikā pēc saimnieciskās darbības sākšanas. Tas būtu pēc pirmā līguma noslēgšanas vai naudas saņemšanas.

Saimnieciskās darbības veicējs, reģistrējoties VID, uzrāda pasi un pilnvaru, ja nepieciešams, aizpilda pieteikumu un papildus iesniedz dokumentu, kas apliecina profesionālo jeb saimniecisko darbību (apliecību, sertifikātu, līgumu utt.).

"Atšķirībā no saimnieciskās darbības veicēja un individuālā komersanta SIA atbild tikai ar sabiedrības mantu. Fiziskās personas atbild ar visu, arī personīgo mantu."

VID šīm personām izsniedz nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību aptuveni 10 dienu laikā. Reģistrācija VID ir bez maksas, un tā ir samērā vienkārša kārtība. Reģistrācija notiek tajā VID nodaļā, kur atrodas personas deklarētā dzīvesvieta.

3. Individuālais komersants

Individuālais komersants (IK) ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā.  Tātad – reģistrācija notiek Uzņēmumu reģistrā. Par individuālo komersantu obligāti ir jāreģistrējas tādām fiziskām personām kā komercaģents un mākleris.

Citos gadījumos fiziskā persona var reģistrēties uzreiz kā individuālais komersants, bet obligāti tas jādara, ja:

1) tas ir VID reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, kura gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu (tad ir jāpārreģistrējas, atdodot Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa maksātāja reģistrācijas apliecību un saņemot jaunu individuālā komersanta apliecību Uzņēmumu reģistrā);

2) tas savas saimnieciskās darbības veikšanai vienlaikus nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus.

Uzņēmumu reģistrā profesionālās atbilstības vai saimnieciskās darbības nodrošināšanas dokuments nav vajadzīgs. Pietiek ar pasi un aizpildītu pieteikumu. Valsts nodeva par ierakstīšanu komercreģistrā ir 20 latu, par publikāciju “Latvijas Vēstnesī” – 16 lati. Pēc šo maksājumu veikšanas Uzņēmumu reģistrs 3 dienu laikā izsniedz individuālā komersanta reģistrācijas apliecību. Reģistrācijas kārtība Uzņēmumu reģistrā ir sarežģītāka, un tā filiāles atrodas tikai lielākajās Latvijas pilsētās.

4. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SIA var dibināt vairākas personas un arī viena persona. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir juridiska persona, kuras dibināšanai nepieciešams sākuma minimālais pamatkapitāls 2000 latu vai mantiskais ieguldījums šīs summas apmērā.

Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai pamatkapitāls apmaksājams vismaz 50% apmērā. Pārējā daļa apmaksājama viena gada laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā. Dibinātāji uz dibināmās sabiedrības vārda atver bankā kontu, organizē naudas iemaksāšanu tajā un saņem no bankas komercreģistra iestādei adresētu izziņu, kas apliecina līdz dibināšanai apmaksātā pamatkapitāla lielumu.

Ja, dibinot sabiedrību, pamatkapitāls vai tā daļa tiek apmaksāta ar mantisko ieguldījumu, dibinātāji organizē tā novērtēšanu. Atšķirībā no saimnieciskās darbības veicēja un individuālā komersanta SIA atbild tikai ar sabiedrības mantu. Fiziskās personas atbild ar visu, arī personīgo mantu.

SIA dibināšana ir sarežģītāka nekā SDV un IK reģistrācija, jo nepieciešami vairāk dokumentu – statūti, dibināšanas līgums un citi dokumenti. Pēc pārskata gada beigām sabiedrības dalībniekiem ir tiesības gūto peļņu sadalīt dividendēs atbilstoši savam ieguldījumam. No dividendēm pagaidām Latvijā nodokļi nav jāmaksā.

Valsts nodeva par SIA ierakstīšanu komercreģistrā ir 100 latu, kā arī citi papildu obligātie maksājumi atbilstoši Ministru kabineta 20.02.2007. noteikumiem Nr. 140 “Noteikumi par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu”.

Personas uzskatāmas par reģistrētām nodokļu maksātāju reģistrā pēc nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības saņemšanas – SDV, IK, SIA u.c.

Atbildība

Ja persona laikus nereģistrējas, tad VID par to var sodīt atbilstoši Administratīvā pārkāpuma kodeksa 165.2 pantam ar naudas sodu no 150 līdz 250 latiem.

Turklāt jāņem vērā, ka fiziskās personas juridiskā atbildība ir ar visu savu personīgo mantu. SIA šajos gadījumos atbild tikai ar SIA mantu. Tas nozīmē, ka parādu gadījumos VID tiesu izpildītājam dod uzdevumu piedzīt nodokļa parādu. Tiesu izpildītājs pēc Administratīvā procesa likuma vērš piedziņu uz visiem personas ienākumiem, īpašumiem un citu mantu. Pret SIA var vērst piedziņu tikai uz to mantu, kas ir uzņēmuma rīcībā. Ja tādas nav, tad valsts arī nekad neko nesaņems. Uzņēmuma īpašnieki un amatpersonas šādu atbildību nenes. Uzņēmumu pasludina par maksātnespējīgu un to likvidē. Savukārt uzņēmuma īpašnieki var dibināt atkal nākošo uzņēmumu.

Grāmatvedība

Gan fiziskām, gan juridiskām personām jāievēro likums “Par grāmatvedību”, Ministru kabineta 21.10.2003. noteikumi Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, Ministru kabineta 21.10.2003. noteikumi Nr. 584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi”.

Grāmatvedības reģistri kārtojami divkāršā ieraksta sistēmā. Vienkāršā ieraksta sistēmā grāmatvedību kārto:

"Vienkāršā ieraksta sistēma nenozīmē to, ka tā ir saprotamāka par divkāršo. Turklāt tas neatbrīvo nodokļu maksātāju no citu grāmatvedības reģistru kārtošanas."

1) pēc izvēles - individuālie komersanti (mākleri, komercaģenti), kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu;

2) saimnieciskās/profesionālās darbības veicēji.

1. SDV, IK

IK un saimnieciskās darbības veicēji, kas grāmatvedību kārto vienkāršā

ieraksta sistēmā, kārto saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu, kurā atspoguļo visus darījumus, arī personiskos, ja nav atsevišķi atvērts konts. Lai aizpildītu šo žurnālu, ievēro Ministru kabineta 30.03.2007. noteikumus Nr. 188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”. Jāņem vērā, ka vienkāršā ieraksta sistēma nenozīmē to, ka tā ir saprotamāka par divkāršo. Turklāt tas neatbrīvo nodokļu maksātāju no citu grāmatvedības reģistru kārtošanas.

Individuālie komersanti, kas grāmatvedību kārto pēc divkāršā ieraksta principa par pārskata gadu sastāda bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskata shēmu atbilstoši Ministru kabineta 08.05.2007. noteikumiem Nr. 301 „Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”. Iesniedz vienlaicīgi ar gada ienākumu deklarāciju – līdz 1. aprīlim.

2. SIA

SIA ievēro Latvijas grāmatvedības standartus, starptautiskos grāmatvedības standartus, kā arī citus normatīvos aktus. Gada pārskatu SIA iesniedz atbilstoši Gada pārskata likumam. To iesniedz mēneša laikā pēc apstiprināšanas vai ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim. Lielie uzņēmumi atbilstoši Gada pārskata likuma kritērijiem iesniedz to līdz 30. jūlijam. Vienlaikus iesniedz arī uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju.

 

Norēķini

Norēķināties var bezskaidrā naudā. Tas  nozīmē, ka pakalpojuma sniedzējs izraksta rēķinu pakalpojuma saņēmējam, kurš ieskaita naudu pakalpojuma sniedzēja bankas kontā. Pirms pakalpojuma vai preču piegādes var noslēgt līgumu.

Preču piegādēm izmanto tikai pavadzīmes ar VID piešķirtajiem numuriem un ievēro Ministru kabineta noteikumus 27.12.2005. Nr. 1038 „Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtiem numuriem”.

Skaidrās naudas norēķiniem izmanto kases aparātu, kuru reģistrē VID. Pirms EKA reģistrācijas, jānoslēdz līgums ar attiecīgu servisa dienestu, kas uzstāda un apkalpo EKA. Kases aparātu tehniskās prasības noteiktas Ministru kabineta 20.02.2007. noteikumos Nr. 133 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”.

Pakalpojuma saņēmējam var izrakstīt arī VID reģistrētu kvīti:

1) par mazumtirdzniecībā ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības) pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, ja samaksa tiek saņemta preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā;

2) par pašu iegūtu vai ražotu preču pārdošanu to ražošanas vietā (izņemot sabiedriskās ēdināšanas vietas) vai šo preču remontu;

3) par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem, ja tajā vidējie skaidrās naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas (180 x 6 = 1080 LVL);

4) par zvērinātu advokātu un notāru, advokātu biroju, to filiāļu sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem;

5) par bērnu uzturēšanos un ēdināšanu bērnudārzos un mazbērnu novietnēs;

6) par bibliotēku un publisko arhīvu darbības specifikai raksturīgu pakalpojumu sniegšanu;

7) par medicīnas pakalpojumiem, ko medicīnas iestādes sniedz ārpus kases darba laika, brīvdienās un svētku dienās;

8) par pakalpojumiem, ko apdrošināšanas starpnieki sniedz pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā).

Kvīti izraksta pēc klienta pieprasījuma šādos gadījumos:

1) par preču pārdošanu mazumtirdzniecībā gadatirgos, izbraukuma tirdzniecībā un ielu tirdzniecībā un šajās vietās sniegtajiem pakalpojumiem;

2) ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamas personas – par pašu iegūtu vai ražotu preču pārdošanu mazumtirdzniecībā tirgos un šajās vietās sniegtajiem pakalpojumiem;

3) par pašu ražotās produkcijas pārdošanu sabiedriskajā ēdināšanā izglītības iestādēs. Ja samaksa tiek veikta avansā saskaņā ar skolēnu sarakstu, kvīti izsniedz personai, kas veic maksājumu;

4) par dievnamu, kultūras iestāžu, botānisko un zooloģisko dārzu, rezervātu, brīvdabas objektu un izklaides iestudējumu darbībai raksturīgu priekšmetu (piemēram, programmu, brošūru, atklātņu, grāmatu, suvenīru, rituāla priekšmetu) pārdošanu to apmeklējumu laikā;

5) fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību, bet ir tiesīgas nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas (telpu noma/īre, kustamās mantas noma, meža velšu vākšana, lauksaimniecība līdz 4000 LVL ieņēmumu u.c.).

Biļetes izsniedz:

1) par ieejas maksu, inventāra nomu un citiem papildu pakalpojumiem sporta, kino, kultūras un izklaides pasākumos;

2) par ieejas maksu muzejos, vēsturiskos objektos, botāniskajos dārzos, zooloģiskajos dārzos, rezervātos, brīvdabas objektos;

3) par ieejas maksu un inventāra nomu atpūtas vietās brīvā dabā, atrakciju un atpūtas parkos;

4) par autostāvvietu pakalpojumiem ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības);

5) par maksas tualešu pakalpojumiem.

Kvīšu un biļešu lietošanas uzskaites kārtību reglamentē Ministru kabineta 02.05.2007. noteikumi Nr. 282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”.

Turpmāk vēl. 

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU