Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likums neprasa sēņotājam un ogotājam nodrošināt grāmatvedības uzskaiti. Taču nākamajā gadā līdz 1. aprīlim ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, uzrādot visus gūtos ienākumus, tajā skaitā arī no sēņošanas, kas uzskatāma par saimniecisko darbību. Meža velšu rūpalā, aprēķinot nodokli, tiks piemēroti attaisnotie izdevumi.
FOTO: Arnis Blumbergs
Likuma 17. panta “Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām” 10. daļas 3. punkts līdz šim noteica, ka aplikšanai ar nodokli ir pakļauta arī atlīdzība, kuru izmaksā sagādes un citas organizācijas par medījumu jēlādām, medījumiem un to gaļu, medību trofejām, zoobarību un citu savvaļā iegūto produkciju. Taču kā izņēmums šajā pantā tika minēta savvaļas sēņu un ogu produkcija. Ar likuma grozījumiem šis izņēmums ir izslēgts.
Likums noteic, ka no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā.
"Ieviešot ogotāju, sēņotāju un citu savvaļas augu rūpala ienākumam nodokli, likums papildināts ar 17. panta 10.3 daļu, kas paredz pirms nodokļa ieturēšanas piemērot izdevumu normu 60%."
Nodokli iemaksā budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 5. datumā.
Ieviešot ogotāju, sēņotāju un citu savvaļas augu rūpala ienākumam nodokli, likums papildināts ar 17. panta 10.3 daļu, kas paredz pirms nodokļa ieturēšanas piemērot izdevumu normu 60%. “(10.3) Ieturot nodokli no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas ienākuma, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita izdevumus, piemērojot izdevumu normu 60 procentu apmērā no izmaksājamās summas.”
Atgādinājums
Likuma 11. panta 13. daļa dod iespēju maksātājiem, kuri gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Likums šajā gadījumā neprasa sēņotājam un ogotājam nodrošināt grāmatvedības uzskaiti. Līdz ar to tas atvieglo šiem cilvēkiem veikt šāda veida saimniecisko darbību.
Tomēr der ielāgot, ka nākamajā gadā līdz 1. aprīlim ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kurā būs jāuzrāda visi gūtie ienākumi, tajā skaitā arī no sēņošanas, kas uzskatāma par saimniecisko darbību. Deklarāciju aizpildīsiet uz dokumenta pamata, ko jums iedos ienākumu izmaksātājs.
"To, vai drīkst pārdot mājās konservētas sēnes un ogas ceļa malā un kādas atļaujas tam ir nepieciešamas, jums izskaidros vietējā pašvaldībā un Pārtikas un veterinārajā dienestā."
Nododot sēnes, izmaksātājs tās pieņems ar pieņemšanas–nodošanas aktu, izsniegs kases izdevumu orderi un līdz 1. februārim vai agrāk nosūtīs jums paziņojumu par ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli no sēņu un ogu nodošanas.
Ja gadījumā jūsu izdevumi ir lielāki nekā 60%, kurus turpmāk piemēros, tad jāsakrāj kvītis, čeki un citi attaisnojuma dokumenti ar jūsu norādītajiem rekvizītiem un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā kopā ar deklarāciju. Tad, nodokli aprēķinot, jums tiks piemēroti faktiskie izdevumi.
Kā tos pierādīt? Piemēram, dienā, kad nododat salasītās sēnes, esat nopircis degvielu. Tas nozīmē, ka nepieciešams pirkuma dokuments – čeks ar jūsu rekvizītiem – un brīvā formā jāaizpilda ceļazīme, kurā redzams ceļa maršruts, nobrauktais kilometru skaits un iztērētā degviela. Izdevumos var iekļaut iegādātos grozus, spaiņus, burkas un citas lietas, kas saistītas ar sēņu un ogu lasīšanu.
Par to, vai drīkst pārdot mājās konservētas sēnes un ogas ceļa malā un kādas atļaujas tam ir nepieciešamas, ir jāinteresējas vietējā pašvaldībā un Pārtikas un veterinārajā dienestā.
