Bija pretrunas likumos
Līdz šim likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un likumā „Par dzīvojamo telpu īri” bija noteikti atšķirīgi brīdināšanas termiņi: īrniekiem noteiktie brīdināšanas termiņi atšķīrās no tiem, kas noteikti attiecībā uz dzīvokļu īpašniekiem.
Likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteikts, ka apstiprinātie tarifi stājas spēkā regulatora administratīvajā aktā noteiktajā dienā, taču ne agrāk kā 30. dienā pēc to publicēšanas. Savukārt likumā „Par dzīvojamo telpu īri” noteikts: ja tiek paaugstināta maksa par pamatpakalpojumiem, tostarp apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju un sadzīves atkritumu izvešanu, īrnieks rakstveidā brīdināms vismaz trīs mēnešus iepriekš, norādot maksas paaugstināšanas iemeslu un, ja īrnieks pieprasa, sniedzot arī finansiālo pamatojumu.
Ievērojot faktu, ka bez iepriekšējas paziņošanas jaunā maksa īrniekam nav saistoša, gadījumos, kad dzīvokļa īpašnieks dzīvokli izīrē, viņam divus mēnešus maksas paaugstinājums ir jāsedz no saviem līdzekļiem. Piemēram, ja „Latvenergo” paaugstināja maksu par elektroenerģiju, savus klientus par to brīdinot mēnesi iepriekš, izīrētājam savi īrnieki par to bija jābrīdina trīs mēnešus iepriekš, un tikai tad drīkstēja paaugstināt maksu par elektroenerģiju vai citiem pakalpojumiem, ko regulē sabiedriskais regulators. Izveidojās absurda situācija: ja izīrētājs grib paaugstināto maksu par elektroenerģiju saņemt vienlaikus ar tās pieaugumu, viņam par to jāinformē īrnieks vēl pirms „Latvenergo”. Pretējā gadījumā tos divus mēnešus, kad cena jau ir paaugstināta, izīrētājs nedrīkst iekasēt jauno maksu, jo bija jānogaida likumā noteiktais laiks – 3 mēneši.
Vairs nebūs jābrīdina
Saeimā iesniegtie valdības akceptētie likuma „Par dzīvojamo telpu īri” grozījumi paredz, ka par pakalpojumu maksas paaugstināšanu īrnieks vairs nebūs jābrīdina, ja attiecīgā pakalpojuma maksas paaugstināšana saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteiktajām tarifu izmaiņām.
"Par pakalpojumu maksas paaugstināšanu īrnieks vairs nebūs jābrīdina, ja attiecīgā pakalpojuma maksas paaugstināšana saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteiktajām tarifu izmaiņām."
Jaunās izmaiņas nosaka: dzīvokļa īrniekam pašam jāseko līdzi cenu izmaiņām un nav jābrīnās, ja pēkšņi tiek saņemts lielāks rēķins par pakalpojumiem. Pārmaiņas likumā gan nekādā ziņā neattiecas uz īres maksu par nomāto dzīvojamo platību un citām cenu izmaiņām, ja tās nav saistītas ar sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteiktajām tarifu izmaiņām. Par tām īrnieks jāinformē tāpat kā līdz šim.
Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības "Ausma" valdes loceklis, jurists Klementijs Rancāns ir kategoriski pret likuma izmaiņām. „Brīdināšana par pakalpojumu maksas pieaugumu trīs mēnešus pirms cenas paaugstinājuma bija pieņemama. Cilvēks, uzzinot, ka nu viņam par to vai citu pakalpojumu būs jāmaksā vairāk, varēja laikus sagatavoties. Īrnieki taču plāno savu dzīvi un budžetu! Ja uzzina, ka būs jāmaksā vairāk, tad padomā, kā sabalansēt savu iztiku, lai nepaliktu parādniekos. Tagad tas būs ļoti negaidīts, pēkšņs trieciens. Uzskatu, ka šāda īrnieku neinformēšana ir cilvēktiesību pārkāpums.” Tāpat K.Rancāns nepiekrīt uzstādījumam, ka īrniekiem pašiem jāseko līdzi valstī notiekošajam un jāinteresējas, kādās sabiedrisko pakalpojumu jomās gaidāms maksas pieaugums. „Visu tikai paši un pašiem! Nepārtraukti kaut kas tiek prasīts no īrnieka,” saka K.Rancāns.
Tomēr viņš nelolo veltas cerības, ka Saeima apdomāsies un valdības akceptēto likumprojektu noraidīs. „Nebaidos teikt, ka mūsdienu staļinistiskajā režīmā tautai kaut ko mainīt vispār nav iespējams. Valdība kā grib, tā lemj, nekādos iebildumos neklausoties.”
Patērētāju tiesību aizsardzības izpratnē gan nekādus tiesību pārkāpumus izmaiņas likumā nerada: informācija par cenu izmaiņām būs publiski pieejama, un patērētājiem jātur roka uz cenu pārmaiņu pulsa.
