Jānolūko objekts Rīgas domes 13.11.2007. saistošo noteikumu Nr. 94 “Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” 84. punktā (spēkā līdz grozījumu pieņemšanai 29.05.2009.) bija noteikts, ka Rīgas dome piešķirtā finansējuma ietvaros piešķir vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu 4. reģistrā reģistrētajām personām, kad tās izvēlējušās pirkuma objektu, īrējamo dzīvojamo telpu vai nomājamo zemes gabalu. Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes Dzīvojamā fonda vērtēšanas un izmantošanas nodaļas vadītāja Mārīte Javorska informē, ka līdz šā gada sākumam atbrīvošanas pabalstu piešķiršana personām, kuras atbrīvoja dzīvojamās telpas denacionalizētajās mājās, ritēja raiti – kamēr bija nauda, problēmu nebija. Šā gada sākumā krasi pieauga to cilvēku skaits, kuri reģistrējās 4. reģistrā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai, jo nekustamo īpašumu cena strauji samazinājās, savukārt piešķiramā pabalsta apmērs – 10 000 latu (pamatsumma), paredzot vēl 3000 latu par katru ģimenes locekli, nemainījās.
Ņemot vērā to, ka šajā gadā tika ievērojami samazināts dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem paredzētais finansējums un iedzīvotāju lielo pieprasījumu pēc šiem pabalstiem, Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija 2009. gada 28. janvāra sēdē pieņēma lēmumu, ka no šā gada 3. februāra Nodaļa pieņem un reģistrē Rīgas domes lietvedības informatīvajā sistēmā RDLIS iesniegumus no tām 4. reģistrā reģistrētajām personām, kuras ir izvēlējušās pirkuma vai īres objektu. Cilvēki bija tik aktīvi, ka tikai vienā dienā – 3. februārī – iesniegumus iesniedza 352 personas.
Iesniegumu saņemšana un reģistrācija Nodaļā turpinājās līdz šā gada 29. maijam, kad spēkā stājās grozījumi saistošajos noteikumos."Ir pagrūti atrast līgumslēdzēju, kas piekristu dot sava īpašuma zemesgrāmatas kopiju un parakstīt vienošanos par darījumu, kas varbūt kaut kad notiks."
Ar Rīgas domes 2009. gada 21. aprīļa saistošo noteikumu Nr. 165 „Grozījumi Rīgas domes 2007. gada 13. novembra saistošajos noteikumos Nr. 94 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība”” (stājās spēkā nākamajā dienā pēc to publikācijas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, t.i., 29.05.2009.) 32.¹ punktu noteikts, ka 4.¹ reģistrā pabalsta saņemšanai pirmām kārtām reģistrē personas, kuras atbilst saistošajos noteikumos paredzētajiem kritērijiem un papildus iepriekš noteiktajiem dokumentiem iesniedz arī notariāli apliecinātu priekšlīgumu par izvēlēto pirkuma, īres vai nomas objektu.
Būs ko pirkt – būs nauda
Priekšlīgumu iesniegšana un personu reģistrācija 4.¹ reģistrā, ja vien būtu nauda, būtu izdevīga kā domei, tā iedzīvotājiem: ja esi nolūkojis pirkuma, īres vai nomas objektu, tad vienojies ar izvēlētā objekta īpašnieku, solot viņam naudu pēc pusgada vai gada, iesniedz Nodaļā notariāli apliecinātu darījuma priekšlīgumu un raksti iesniegumu par reģistrāciju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai pirmām kārtām 4.¹ reģistrā un piešķirtā finansējuma ietvaros personas tiks uzaicinātas risināt jautājumu par pabalsta saņemšanu reģistrācijas secībā. „Viss bija labi, kamēr bija nauda,” saka M. Javorska. Šobrīd viņa nevar pateikt, ka naudas nebūs, bet tai pat laikā arī nezina, kad tā būs. Naudu pārcelšanās pabalstu izmaksai Rīgas dome no valsts šogad vairs nesaņems, par nākamo gadu var tikai minēt. „No cilvēkiem šī informācija netiek slēpta, neviens viņiem naudu konkrētā termiņā nesola, tādēļ var padomāt, vai tiešām priekšlīgums jāslēdz. Ir personas, kuras reģistrējušās gan rindā uz pašvaldības dzīvokli, gan uz pārcelšanās pabalstu. Šobrīd jāizvērtē savas iespējas un plāni un tikai tad jārīkojas,” saka M. Javorska.
"No cilvēkiem šī informācija netiek slēpta, neviens viņiem naudu konkrētā termiņā nesola, tādēļ var padomāt, vai tiešām priekšlīgums jāslēdz."
Cilvēki izvēlas pirkuma, īres vai nomas objektu, bet ir grūti ieskaidrot to īpašniekiem (potenciālajiem pārdevējiem vai izīrētājiem), ka vajadzīgs priekšlīgums, bet nauda darījumam – īpašuma iegādei -, cerams, kādreiz būs, bet kad – grūti pateikt. Arī Rīgas domē necik precīzu termiņu uzzināt neizdosies. Viss atkarīgs no situācijas valstī. Ar Rīgas domes 19.02.2008. lēmumu Nr. 3379 (prot. Nr. 79, 8.§) ”Par dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta apmēra noteikšanu 2009. gadam” noteikts Rīgas pilsētas pašvaldības 2009. gada budžeta finansējums programmai “Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts” 15 miljonu latu apmērā, no kuriem 50% jeb 7,5 miljonus latu nodrošina valsts, par šo lēmumu informējot Ekonomikas ministriju un iekļaujot šos līdzekļus budžetā. Sakarā ar sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, no valsts dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem tika piešķirts ievērojami mazāks finansējums. Šogad Rīgā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem piešķirti nepilni trīs miljoni latu. Kad vēl būs nauda – neviens nezina. Domei nav ko teikt īrniekiem. Īrniekiem nav ko teikt izvēlēto īpašumu īpašniekiem. Kā noslēgt līgumu?
Lieki kreņķi grūtos laikos
Ko darīt cilvēkiem? Domes lēmumu par priekšlīgumu iesniegšanu dome atcēlusi nav, tādēļ jebkurā gadījumā rindā 4.¹ reģistrā reģistrēsies tie, kas šos priekšlīgumus tomēr iesniegs. Tātad – jāatrod tāds īpašnieks, kas būtu gatavs gaidīt nenoteiktu laiku – gadu, divus, varbūt piecus – kad būs nauda. Pašlaik 4.¹ reģistrā ir jau vairāk nekā 500 cilvēku. Ja naudas būtu tik, cik solīts, viņi visi pabalstus varētu saņemt gada laikā. Bet naudas nav. M. Javorska uzsver: saistošie noteikumi ir jāievēro. Ja tajos teikts, ka jāiesniedz priekšlīgums, lai reģistrētos dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai pirmām kārtām 4.¹ reģistrā, tātad nav cita ceļa. Personas, kuras reģistrētas 4. reģistrā un priekšlīgumus neiesniegs, tā arī paliks reģistrētas 4. reģistrā, bet personas, kuras iesniegs priekšlīgumus un iesniegumus, varēs reģistrēties 4.¹ reģistrā. Pabalstu 4. reģistrā reģistrētās personas varēs saņemt vien tad, kad to būs saņēmuši visi 4.¹ reģistrā esošie rīdzinieki. Tai pašā laikā M. Javorska uzsver: nekur nav teikts, ka tad, kad būs nauda, pirkuma, nomas vai īres līgums būs jāslēdz ar to pašu personu un/vai par to pašu īpašumu. Tāpat likumīga ir situācija, kad denacionalizētā nama īrnieks noslēdz pirkuma, pārdevuma vai īres līgumu ar kādu radinieku – kaut meitu vai māsu, jo nekur nav teikts, ka no viņiem īpašumus pirkt vai nomāt nedrīkst. Kā saka: domājiet un dariet, ko variet! Cits arguments ir priekšlīguma slēgšanai nepieciešamie tēriņi. Priekšlīgumam jābūt notariāli apliecinātam – nederēs divpusēja vienošanās uz baltas papīra lapas ar kaimiņa parakstu, ka viņš te bijis klāt un visu gan redzējis, gan dzirdējis. Priekšlīguma sastādīšana un apliecināšana varētu izmaksāt no 30 līdz pat 90 latiem.
