Zaudēt darbspējas uz mūžu nevēlas neviens saprātīgi domājošs cilvēks. Tādēļ veselības problēmu vai traumu gadījumā cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti ir nodrošinātas tiesības no valsts budžeta prioritāri saņemt apmaksātus ārstniecības, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.
FOTO: Ieva Lūka/ LETA
Prognozējamu invaliditāti nosaka uz laiku no 6 mēnešiem līdz vienam gadam.
Individuālajā rehabilitācijas plānā jāparedz:
LV portāls jau lasītājiem skaidroja, kādas ir sociālās rehabilitācijas iespējas cilvēkiem pēc darbspējīgā vecuma. Turpinot aizsākto tēmu, šoreiz skaidrojam jautājumus, kas skar prognozējamo invaliditāti un sociālo rehabilitāciju.
Kas ir prognozējama invaliditāte?
Prognozējama invaliditāte ir slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kas gadījumā, ja netiek sniegta nepieciešamā ārstniecība un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt iemesls invaliditātes noteikšanai, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše. Prognozējamas invaliditātes ekspertīzi veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK).
Ja ģimenes vai ārstējošais ārsts uzskata, ka cilvēkam nav atjaunojušās darbspējas un ir nepieciešams pagarināt darbnespējas lapu un/vai viņa veselības stāvoklis neatbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, bet gan prognozējamas invaliditātes noteikšanas kritērijiem, viņš cilvēku var nosūtīt prognozējamas invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Šādam nolūkam ārsts var sūtīt:
Speciāliste uzsver, ka, nosūtot cilvēku darbnespējas lapas pagarināšanai, viņš vienlaikus nav obligāti jānosūta arī prognozējamas invaliditātes noteikšanai.
Lai veiktu prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, cilvēks vai viņa likumiskais pārstāvis VDEĀVK iesniedz iesniegumu. To var izdarīt personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūtīt pa pastu.
Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:
Kādos gadījumos nosaka prognozējamo invaliditāti?
2011.gada 1.janvārī stājās spēkā Invaliditātes likums. Tajā noteikts, ka cilvēkiem ar slimības vai traumas radītiem funkcionēšanas ierobežojumiem var noteikt prognozējamu invaliditāti. To nosaka gadījumos, kad šie cilvēki nesaņem savām vajadzībām nepieciešamos ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus, kas attiecīgi var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai.
Balstoties uz ekspertīzes rezultātiem, VDEĀVK pieņem lēmumu, vai cilvēkam noteikt prognozējamu invaliditāti. Prognozējamu invaliditāti nosaka uz noteiktu termiņu (no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam). Par prognozējamas invaliditātes noteikšanas datumu atzīst dienu, kad cilvēks iesniedzis iesniegumu VDEĀVK ar lūgumu veikt prognozējamas invaliditātes ekspertīzi.
"Ja cilvēkam ir noteikta prognozējama invaliditāte, ārsta pienākums ir izstrādāt individuālo rehabilitācijas plānu."
I.Pikše atgādina: ja cilvēkam ir noteikta prognozējama invaliditāte, ārsta pienākums ir obligāti izstrādāt individuālo rehabilitācijas plānu - konkrētam cilvēkam paredzētu pasākumu kopumu, lai novērstu invaliditātes iestāšanos. Plānā, ņemot vērā cilvēka funkcionēšanas ierobežojumus, noteikti atbilstoši ilgtermiņa un īstermiņa mērķi, kā arī iekļauti ārstēšanas, medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi un to īstenošanas termiņi. Tas viss nepieciešams, lai saglabātu, uzlabotu vai atjaunotu cilvēka funkcionēšanas spējas.
Kā izstrādā individuālo rehabilitācijas plānu?
Individuālo rehabilitācijas plānu izstrādā, nosūtot cilvēku uz prognozējamas invaliditātes ekspertīzi:
Izstrādājot un izpildot individuālo rehabilitācijas plānu cilvēkam ar prognozējamu invaliditāti, ģimenes/ārstējošais ārsts sadarbojas ar cilvēka deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu, VDEĀVK un citiem speciālistiem, kā arī pašu cilvēku.
Kas paredzēts cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti?
Cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti ir nodrošinātas tiesības no valsts budžeta prioritāri saņemt apmaksātus ārstniecības, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus. Minētos pasākumus nodrošina atbilstoši individuālajam rehabilitācijas plānam. To paredz Invaliditātes likuma 11.pants "Invaliditātes riska mazināšana".
Savukārt sniedzamo pakalpojumu veidus, apjomu, saņemšanas nosacījumus un kārtību nosaka 2010.gada 28.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1207 "Noteikumi par personai ar prognozējamu invaliditāti prioritāri sniedzamo invaliditātes riska mazināšanai paredzēto pakalpojumu veidiem, apjomu, saņemšanas nosacījumiem un saņemšanas kārtību". Minētie noteikumi paredz, ka cilvēks ar prognozējamu invaliditāti prioritāri var saņemt līdz 21 dienai ilgu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kursu sociālās rehabilitācijas institūcijā.
Attiecīgi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumi un saņemšanas kārtība cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti ir noteikta Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumos Nr.279 "Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem", ciktāl tie nav pretrunā ar MK noteikumiem Nr.1207.
Kā var saņemt pakalpojumu?
Lai saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, cilvēkam ar prognozējamu invaliditāti darbspējīgā vecumā vai cilvēkam ar prognozējamu invaliditāti pēc darbspējīgā vecuma, kurš strādā, vai viņa likumiskajam pārstāvim Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) jāiesniedz:
Iesniegumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu un iepriekš minētos dokumentus cilvēks Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) var iesniegt arī elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūtīt pa pastu. Lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu, atteikumu vai cilvēka uzņemšanu prioritāro pakalpojumu saņēmēju rindā SIVA pieņem 5 darba dienu laikā.
Ja VDEĀVK cilvēkam atkārtoti nosaka prognozējamu invaliditāti, viņa individuālajā rehabilitācijas plānā var atkārtoti noteikt prioritāros pakalpojumus.