SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
12. novembrī, 2013
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ģimene
9
9

Aprūpējams sirmgalvis mājās. Kā rīkoties?

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Tiesības saņemt pabalstu ir I grupas invalīdam, kuram nepieciešama īpaša 24 stundu palīdzība, uzraudzība vai kopšana neatkarīgi no palīglīdzekļu lietošanas.

FOTO: SXC

Dzīvē nereti gadās situācijas, kad viens no vecākiem vai pat abi kļūst aprūpējami. Kā šādos brīžos rīkoties, kādu sociālo aprūpi sirmgalvis vai viņa tuvinieki var saņemt? Vai šādā gadījumā var saņemt invaliditātes grupu? LV portālam šīs situācijas skaidroja Labklājības ministrijā (LM).
īsumā

Lai saņemtu sociālās aprūpes pakalpojumu, sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums, kā arī:

  • iztikas līdzekļu deklarācija;
  • ģimenes ārsta izziņa par aprūpējamā cilvēka veselības stāvokli;
  • citi dokumenti, kuri pamato sociālā pakalpojuma nepieciešamību.

Kur vērsties?

Lai saņemtu sociālās aprūpes pakalpojumu, tai skaitā aprūpi mājās vai sociālo palīdzību, ar iesniegumu jāvēršas dzīvesvietas sociālajā dienestā, skaidro LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā referente Elvīra Grabovska. Sociālais dienests pārbauda saņemto informāciju, novērtē cilvēka vajadzības, materiālos un personiskos resursus un lemj par sociālā pakalpojuma sniegšanu. Vienlaikus sociālais dienests piedāvā piemērotāko pakalpojumu vai pašvaldības sociālo pabalstu, atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam.

Tas nozīmē, ka pašvaldības savu iespēju robežās piedāvā vai nu profesionālu pakalpojumu sniedzēju nodrošināto aprūpi mājās, vai arī sniedz atbalstu ģimenei, lai tā varētu aprūpēt ģimenes locekli. Ja ar aprūpi mājās nepietiek, lai nodrošinātu cilvēka pamatvajadzības, viņam var piedāvāt sociālo pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Kādi dokumenti jāiesniedz?

Lai saņemtu sociālās aprūpes pakalpojumu, tai skaitā aprūpi mājās vai sociālo palīdzību, dzīvesvietas sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums. Tajā jānorāda problēma un tās vēlamais risinājums, kā arī jāpievieno:

  1. iztikas līdzekļu deklarācija, kas noteikta normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, ja tiek pieprasīta sociālā palīdzība vai sociālā pakalpojuma izmaksas sedz no pašvaldības budžeta;
  2. ģimenes ārsta izziņa par aprūpējamā cilvēka veselības stāvokli. Tajā norāda funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību, ja cilvēks vēlas saņemt aprūpi mājās, pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī), pusceļa mājā, dienas aprūpes centrā un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
  3. citi dokumenti, kuri pamato attiecīgā sociālā pakalpojuma nepieciešamību.

Samaksa par pakalpojumu

LM pārstāve uzsver, ka klienta un viņa apgādnieku pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes pakalpojumiem. Ja cilvēks pats vai viņa apgādnieki nespēj samaksāt, tad pakalpojumu apmaksā no pašvaldības budžeta. Savukārt trūcīgās personas no samaksas par sociālajiem pakalpojumiem ir atbrīvotas.

Šāda kārtība noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumu Nr.275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 5.punktu.

Īpašās kopšanas pabalsts cilvēkam ar invaliditāti

Lai veicinātu to cilvēku aprūpi mājas apstākļos, kuriem ir ļoti smaga invaliditāte un nepieciešama īpaša kopšana, no valsts budžeta piešķir kopšanas pabalstu cilvēkiem ar invaliditāti.

Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 12.1panta pirmo daļu kopšanas pabalstu piešķir cilvēkam, kurš atzīts par invalīdu, pārsniedzis 18 gadu vecumu un kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem ir izsniegusi atzinumu, ka īpaša kopšana nepieciešama. Proti, tiesības saņemt pabalstu ir I grupas invalīdam, kuram nepieciešama īpaša 24 stundu palīdzība, uzraudzība vai kopšana neatkarīgi no palīglīdzekļu lietošanas. Tāpat šo pabalstu var saņemt I grupas invalīds, kura pašaprūpes, mobilitātes un mājas dzīves aktivitāte atbilstoši Bartela indeksam ir zemāka par 7 punktiem vai vismaz viena no aktivitātēm "ēšana", "zarna trakta kontrole", "urīnpūšļa kontrole" un "tualetes lietošana" ir vērtējama ar 0 punktu.

"Pašvaldības savu iespēju robežās piedāvā profesionālu pakalpojumu sniedzēju aprūpi mājās vai arī sniedz atbalstu ģimenei, lai tā varētu aprūpēt ģimenes locekli."

Kopšanas pabalstu (2013.gadā - Ls 100 mēnesī, 2014.gadā – 150 Ls jeb 213,43 eiro) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķir un izmaksā cilvēkam ar invaliditāti, nevis viņa kopējam, skaidro LM pārstāve.

Tiesības uz minēto pabalstu rodas no dienas, kad izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Šā pabalsta izmaksu pārtrauc, kad beidzas noteiktais invaliditātes termiņš un īpašas kopšanas nepieciešamība.

Lai gan pabalsta piešķiršanas mērķis ir atbalsta sniegšana cilvēkiem ar invaliditāti, kurus mājās kopj un aprūpē tuvinieki vai citi algoti cilvēki, tas, kā praktiski minētais pabalsts tiek izmantots, paliek paša cilvēka ziņā, kuram tas piešķirts un izmaksāts.

Asistenta pakalpojums

Cilvēkiem, kam noteikta I grupas redzes invaliditāte vai I un II grupas invaliditāte noteiktu slimības vai anatomisku defektu vai garīgās veselības traucējumu dēļ, ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu.

Lai saņemtu šo pakalpojumu, cilvēkam vai viņa likumiskajam pārstāvim jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā un jāiesniedz:

  1. iesniegums par pakalpojuma piešķiršanu, norādot cilvēka datus, vēlamo stundu skaitu nedēļā un konkrētu nedēļas dienu vai dienas, kad pakalpojums nepieciešams, vēlamo pakalpojuma sniedzēju, ja cilvēkam tas ir zināms, kā arī to, vai cilvēkam nepieciešams nodrošināt nokļūšanu līdz pakalpojuma sniegšanas vietai un atpakaļ;
  2. pārstāvību apliecinošs dokuments, ja iesniegumu iesniedz cilvēka likumiskais pārstāvis;
  3. VDEĀVK atzinums par pakalpojuma nepieciešamību;
  4. ja pakalpojums nepieciešams, lai cilvēks varētu piedalīties regulārās brīvā laika aktivitātēs, nokļūt darbavietā, izglītības iestādē, dienas aprūpes centrā vai pie cita rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja, papildus jāiesniedz institūcijas apliecinājums par cilvēka dalību noteiktās aktivitātēs, nodarbinātību vai izglītības iegūšanu attiecīgajā iestādē.
Sociālais dienests viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas brīža pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, nosakot pakalpojuma saņemšanas stundu skaitu nedēļā un kopējo pakalpojuma saņemšanas ilgumu (vienreizējs, uz vienu mēnesi, vairākiem mēnešiem, līdz kārtējā gada beigām vai vienu gadu). Pēc lēmuma par pakalpojuma piešķiršanu pieņemšanas sociālais dienests slēdz līgumu ar cilvēku un pakalpojuma sniedzēju, nosakot pakalpojuma saņemšanas apjomu (stundu skaitu nedēļā), tā sniegšanas ilgumu un kārtību, abu pušu tiesības, pienākumus un atbildību, norēķinu kārtību un citus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu.
Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI