Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No 2014.gada maksu par lifta uzturēšanu iekļaus mājas apsaimniekošanas izdevumos.
FOTO: SXC
Grozījumi paredz:
Pārvaldnieka un dzīvokļa īpašnieka tiesības un pienākumi
Ar grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2008.gada 9.decembra noteikumos Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" mājas pārvaldniekam un dzīvokļa īpašniekam ir precizēti vairāki pienākumi un tiesības attiecībā uz ūdens patēriņa skaitītājiem.
Pārvaldniekam ir noteiktas tiesības par saviem līdzekļiem veikt ūdens patēriņa skaitītāja verificēšanu, kā arī pieprasīt, lai dzīvokļa īpašnieks nodrošina piekļuvi skaitītājam pirmstermiņa verificēšanas veikšanai (ar grozījumiem 23.punktā). Taču šie noteikumi ir papildināti ar jaunu 23.1punktu. Šajā punktā noteikts, ka, saskaņojot ar pārvaldnieku, dzīvokļa īpašniekam pašam arī ir tiesības par saviem līdzekļiem nodrošināt ūdens patēriņa skaitītāja pirmstermiņa verificēšanu, lai noskaidrotu ūdens patēriņa skaitītāja atbilstību normatīvajos aktos par atkārtotu verificēšanu noteiktajām prasībām.
Pārvaldnieks vai cita persona, kura ir uzstādījusi vai nomainījusi ūdens patēriņa skaitītāju, noplombē skaitītāja pievienošanas vietu. Ja ūdens patēriņa skaitītāju ir uzstādījusi vai nomainījusi cita persona, skaitītāja pievienošanas vieta ir jānoplombē pārvaldnieka klātbūtnē (noteikumu papildinājums ar 14.1punktu).
"Dzīvokļa īpašnieka prombūtnes gadījumā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, asenizāciju un kanalizāciju, kā arī ūdeni atvieglojumu maksai vairs nepiemēros."
Pārvaldniekam vai tā pilnvarotai personai ir paredzētas tiesības pārbaudīt atsevišķajā īpašumā uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus, darbību un plombu tehnisko stāvokli (grozījumi šo noteikumu 10.punktā). Taču situācijā, ja dzīvokļa īpašnieks atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nenodrošina iespēju pārbaudīt skaitītāju vai pārbaudē konstatēts, ka skaitītāja plombējums ir bojāts, pārvaldnieks ūdens patēriņu attiecīgajam dzīvoklim aprēķina kā dzīvoklim, kurā skaitītājs nav verificēts.
Šie grozījumi noteikumos stājas spēkā šā gada 1.oktobrī.
Dzīvokļa īpašnieka prombūtnes gadījumā
Ja dzīvokļa īpašnieks nav iesniedzis informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vai nav informējis pārvaldnieku par prombūtni, pārvaldnieks aprēķina ūdens patēriņu atsevišķajam īpašumam, ņemot vērā konkrētā atsevišķā īpašuma vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc kārtas (grozījumi MK noteikumu Nr.1013 29.punktā).
Pirms grozījumu izdarīšanas MK 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.999 "Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu" dzīvokļa īpašniekam prombūtnes gadījumā pienācās dažādi maksas atvieglojumi. Taču ar grozījumiem MK noteikumos Nr.999 no noteikumiem svītro 8.punktu, kas paredzēja: ja īrnieks vai persona, kura uz tiesiska pamata dzīvo dzīvoklī, atrodas pagaidu prombūtnē septiņas dienas vai ilgāk, attiecīgajā laikposmā par viņu netiek iekasēta maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, asenizāciju un kanalizāciju, kā arī par ūdeni, ja tas dzīvoklī netiek uzskaitīts ar skaitītājiem.
Tas nozīmē, ka dzīvokļa īpašnieka prombūtnes gadījumā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, asenizāciju un kanalizāciju, par ūdeni, ja tas dzīvoklī netiek uzskaitīts ar skaitītājiem, atvieglojumu maksai vairs nepiemēros.
Šie grozījumi noteikumos stājas spēkā šā gada 1.oktobrī.
Izmaiņas rēķinos par patērēto siltumenerģiju
Ar grozījumiem MK noteikumos Nr.1013 ir paredzēti papildu noteikumi, kas pārvaldniekam ir jānorāda rēķinos par patērēto siltumenerģiju. Izmaiņas stājas spēkā šā gada 1.oktobrī. Šajos noteikumos ir iekļauts jauns 7.1punkts, kurā noteikts, ka pārvaldniekam ir pienākums rēķinā norādīt šādu informāciju:
Izmaiņas par apsaimniekošanas izmaksu aprēķināšanu
Ar grozījumiem MK noteikumu Nr.1013 17.4.apakšpunktā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju maksu turpmāk aprēķina atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam. Ja atsevišķais īpašums ir neapdzīvojamā telpa, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība, aprēķinu veic atbilstoši līguma nosacījumiem.
"Maksu par lifta uzturēšanu iekļaus mājas apsaimniekošanas izdevumos."
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores vietnieks Mārtiņš Auders skaidro: "Maksu par pakalpojumiem vairs neaprēķinās, ņemot vērā dzīvoklī dzīvojošo personu skaitu, bet gan atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam, ņemot vērā, ka nav iespējams noteikt, cik personu īsti dzīvoklī dzīvo."
Tas nozīmē, ja dzīvojamā mājā ir 20 dzīvokļi, šos izdevumus izdalīs uz 20 dzīvokļiem. Šis regulējums stāsies spēkā šā gada 1.oktobrī.
Izmaiņas maksai par lifta uzturēšanu
Ar grozījumiem MK 2008.gada 9.decembra noteikumos Nr.1014 "Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu" maksu par lifta uzturēšanu iekļauj mājas apsaimniekošanas izdevumos. Tas nozīmē, ka vairs nebūs spēkā iepriekšējā kārtība, kas paredz par lifta uzturēšanu maksāt kā par atsevišķu pakalpojumu. Šīs izmaiņas stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī.
M.Auders norāda, ka maksa par lifta uzturēšanu tiek iekļauta pārvaldīšanas maksā, ņemot vērā, ka lifta uzturēšana nav pieskaitāma pie pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, bet gan pie dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām. Tostarp arī maksu par lifta darbībai patērēto elektroenerģiju iekļaus maksā par elektroenerģiju kopīpašumā esošo iekārtu darbināšanai.
