NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
16. aprīlī, 2024
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Politika
14
14

Kādas izmaiņas ģimenes ārstu pakalpojumā rosina Veselības ministrija

FOTO: Edijs Pālens, LETA.

Veselības ministrija (VM) līdz 24. aprīlim publiskajā apspriešanā nodevusi informatīvo ziņojumu “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu”, kas paredz jau šogad sākt darbu pie ģimenes ārstu pieejamības uzlabošanas.

VM informatīvajā ziņojumā “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu”, atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Pasaules Veselības organizācijas secinājumiem, norādīts, ka primārā veselības aprūpe (PVA) ir efektīvs un samērā lēts veselības aprūpes pakalpojums, kuru attīstot samazinās speciālistu un slimnīcu noslodze, reizē samazinoties kopējiem veselības izdevumiem.

Ziņojumā arī norādīts, ka visas Eiropas valstis saskaras ar līdzīgām veselības aprūpes cilvēkkapitāla problēmām – gan veselības aprūpes darbinieku trūkumu, jo īpaši PVA jomā, gan nepietiekamu darbaspēka nodrošinājuma resursu lauku rajonos, kā arī cilvēkkapitāla un iedzīvotāju novecošanos.

Darba grupas ietvaros identificētas PVA galvenās problēmas Latvijā

VM darba grupā ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju un Latvijas Jauno ārstu asociāciju apzinājusi PVA situāciju Latvijā un iezīmējusi pakalpojuma trūkumus un iespējamos risinājumus. 

Kā vēstīts ziņojumā, Latvijā 46,7% prakšu reģistrēto pacientu skaita apmērs nesasniedz 1500 pacientu, 14,7% prakšu pacientu skaits ir virs 2000, bet 1,4% prakšu reģistrēti vairāk nekā 3000 pacientu. Norādīts arī, ka pēdējo divu gadu laikā no 36 administratīvajām teritorijām (novadi un lielākās pilsētās) 26 teritorijās pārtraukto līgumu skaits ar ģimenes ārstiem ir lielāks nekā noslēgto (t. i., līgumu skaits ar jaunām ģimenes ārstu praksēm). Šie fakti liecina ne vien par nevienmērīgu ģimenes ārstu noslodzi, bet arī par nesabalansētu prakšu izvietojumu Latvijas teritorijā. Tāpat kā satraucošs fakts norādīts augstais pensijas vecuma ģimenes ārstu īpatsvars, proti, 30,2% jeb 366 praktizējošie ģimenes ārsti sasnieguši pensionēšanās vecumu. Līdzās šai problēmai identificēta nepietiekamā jauno ārstu ienākšana ģimenes medicīnas valsts apmaksātajā sektorā, kā arī atbalsta personāla trūkums – 28,32% ģimenes ārstu prakšu ir tikai viena māsa vai ārsta palīgs.

Par problēmu atzīta arī ģimenes ārstu prakšu finansēšanas sadrumstalotība – šobrīd prakses ienākumus no valsts saņem 18 dažādās pozīcijās.

Tāpat trūkums ir dažādais digitālo pakalpojumu izmantošanas apjoms ārstu praksēs, daļai ārstu informāciju par pacientu ievadot un uzglabājot digitāli, daļai – joprojām rakstveidā uz papīra.

Izstrādāts optimālās prakses koncepts

Ziņojumā norādīts, ka darba grupas ietvaros izstrādāts optimālās prakses koncepts. Tas paredz, ka ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaits ir 1500, to vidū ir gan bērni, gan pieaugušie. Prakse atvērta un ir sazvanāma 40 stundas nedēļā katru darba dienu, ir skaidri noteikts pacientu pieņemšanas laiks, paralēli nodrošināmas atbildes uz e-pasta vēstulēm triju dienu laikā.

Optimālās prakses cilvēkkapitālā ietilpst sertificēts ģimenes ārsts, divi ārsta palīgi vai medicīnas māsas, reģistrators un papildu darbinieks.

Iekļauti nosacījumi arī telpām un prakses aprīkojumam. Prakses telpās nodrošināma vides pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem, tās ir plašas, ventilētas, ir nodalītas pacientiem un medicīnas personālam paredzētās telpas, izpildītas higiēnas un pretepidēmiskā režīma prasības. Tāpat prakses aprīkotas ar visām nepieciešamajām medicīnas un datora iekārtām. Noteiktas vēl citas optimālās prakses prasības, kuru ieviešanai jāveic vairākus labojumus normatīvajos aktos.

Plāns racionālai cilvēkkapitāla piesaistīšanai un uzturēšanai

  • Kartējums vienmērīgai PVA pakalpojuma nodrošināšanai

Lai uzlabotu vienlīdzīgu PVA pieejamību visā Latvijā, jau šogad NVD sadarbībā ar pašvaldībām varētu uzsākt ģimenes ārstu prakšu izmaiņu prognozes kartējumu, kurā analizēts pašreizējais nodrošinājums ar ģimenes ārstiem, plānotā ģimenes ārstu maiņa un noteikta nepieciešamība pēc jauniem ģimenes ārstiem valsts pilsētās un novados.

Savukārt no 2025. gada plānots atvērt jaunas ģimenes ārstu prakses teritorijās, kur vidējais reģistrēto pacientu skaits pie ģimenes ārsta pārsniedz 1500, kā arī tajās vietās, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks par reģistrēto pacientu skaitu pie ģimenes ārsta un teritorijā ir pensijas vecuma ģimenes ārsti.

  • Valsts apmaksāta papildu darbinieka pozīcija

Personāla trūkuma problēmu plānots uzsākt risināt jau no šī gada maija, ģimenes ārstu praksēs ieviešot papildu darbinieka pozīciju, kas nav ārstniecības persona. Ziņojumā skaidrots, ka šis papildu darbinieks veiktu pienākumus, kuru īstenošanai nav nepieciešama medicīniskā izglītība, bet kurus ikdienā parasti veic māsa vai ārsta palīgs (piemēram, uzskaita manipulācijas, pieraksta un apzvana pacientus, gatavo atskaites u. c.), tādējādi praksē strādājošajām māsām vai ārsta palīgiem atliktu vairāk laika pacientu aprūpei, hroniski slimojošu pacientu uzraudzībai, ārstnieciskām un diagnostikām manipulācijām, kā arī profilaktiskajam darbam, tostarp pacientu izglītošanai.

No 2024. gada 1. maija papildu darbinieka apmaksa paredzēta visām ģimenes ārstu praksēm virs 1800 reģistrētajiem pacientiem, lauku teritorijās strādājošajām praksēm virs 1500 reģistrētajiem pacientiem, kā arī praksēm ar reģistrēto pacientu skaitu no 1500 līdz 1800, kurās ir nodarbināta tikai viena māsa vai ārsta palīgs.

No 2025. gada prakšu skaitu, kurās tiks apmaksāts papildu darbinieks, plānots palielināt.

  • Atbalsts jaunajiem ārstiem un praksēm

Lai uzrunātu un piesaistītu jaunos ārstus, paredzēta Nacionālā veselības dienesta (NVD) ciešāka sadarbība ar augstskolām. NVD reizi gadā augstskolās varētu organizēt ģimenes medicīnas rezidentu aptauju par vēlamo ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanas vietu pēc sertifikāta iegūšanas, kā arī tikties ar rezidentiem, lai informētu par aktuālo ģimenes ārstu maiņas prognozi valsts pilsētās un novados.

Ar mērķi motivēt jaunos ārstus atvērt praksi, plānots pārskatīt jaunatvērtas prakses finansēšanas ilgumu, nosakot, ka no 2025. gada finansējums šim mērķim līdzšinējo deviņu mēnešu vietā varētu tikt maksāts līdz brīdim, kad ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto personu skaits sasniedz 750, bet ne ilgāk kā 24 mēnešus pēc līguma noslēgšanas ar NVD.

Tāpat arī 2025. gadā varētu sākt darboties mentora programma jaunatvērtajām praksēm, kas nodrošinās iespēju saņemt atbalstu no pieredzējuša ģimenes ārsta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu jautājumos. Plānots, ka viena pieredzējuša ģimenes ārstu prakse mentoringu sniegs divām jaunatvērtām praksēm 12 mēnešus, saņemot par to 30% no algas.

  • Palielināta piemaksa par darbu laukos

Lai motivētu ģimenes ārstus sniegt pakalpojumus attālākos reģionos, no 2025. gada plānots palielināt piemaksu par prakses un personāla darbības nodrošināšanu lauku teritorijā. Līdzšinējo fiksēto mēneša maksājumu 182 eiro apmērā par darbības nodrošināšanu lauku teritorijā 100–499 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometra pamatdarbības teritorijas blīvuma iecerēts palielināt līdz 500 eiro mēnesī.

  • Pieaugušo pacientu profilaktiskā pārbaude reizi trijos gados

Ziņojumā, atsaucoties uz Kanādā veiktu pētījumu, norādīts, ka ikgadējās veselības pārbaudes palīdz diagnosticēt dažādas slimības, taču nesamazina saslimstību vai mirstību no sirds un asinsvadu vai vēža cēloņiem. Tāpat skaidrots, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kas veic vispārīgu un visaptverošu visas populācijas skrīningu pieaugušo profilaktisko apskašu formā. Tāpēc no 2025. gada plānots pieaugošo profilaktisko apskati pārdēvēt par pieaugušo vispārējā veselības stāvokļa novērtējumu, kas sevī ietvertu apskati atbilstoši pacienta anamnēzes datiem un pacienta sūdzībām un vecumposmam. Līdz šim ierastās ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pieaugušajiem tiktu aizstātas ar klātienes konsultācijām reizi trijos gados, NVD sagatavojot pacientu sarakstu, kam konkrētajā gadā nepieciešama veselības pārbaude. 

Motivējošāka piemaksu sistēma par sniegtajiem pakalpojumiem

  • Jaunas ģimenes ārstu praksei apmaksājamās manipulācijas

No 2025. gada paredzēts palielināt tarifu atsevišķām manipulācijām un ieviest jaunas manipulācijas ģimenes ārstu praksei apmaksājamo manipulāciju klāstā. Piemēram, plānots sākt apmaksāt praksē veiktu C reaktīvā olbaltuma (CRO) testu, holesterīna un hemoglobīna, kā arī troponīna noteikšanu ar ekspresmetodi.

Savukārt no 2026. gada varētu tikt apmaksāta arī nosūtīšana uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, ģimenes ārsta praksē veiktas injekcijas pacientam akūtā stāvoklī zemādā, ādā, muskulī, zemgļotādā, kā arī ultrasonogrāfija (ar noteiktiem nosacījumiem) un urīna analīze ar analizatoru.

  • Jauna rezultatīvo rādītāju izstrāde un motivējošas samaksas ieviešana

Ziņojumā secināts, ka ģimenes ārstu gada darbības novērtējuma maksājuma īpatsvars nav ģimenes ārstu praksēm motivējošs un ir maznozīmīgs prakses ienākumu struktūrā, tāpēc nepieciešama cita rezultatīvo rādītāju izstrāde un motivējošas samaksas ieviešana. Darbu pie izmaiņām plānots uzsākt jau šogad, izstrādājot procesa, struktūras un rezultatīvo indikatoru izvērtēšanas principus. Paredzēts, ka struktūras indikatoru izvērtēšanā ģimenes ārstu praksēm būs jāaizpilda pašnovērtēšanas anketa, kas pēcāk iesniedzama NVD. Savukārt procesa un rezultātu indikatoru izvērtēšanai nepieciešama Pacientu ziņotās pieredzes mērījumu (PREM) ieviešana, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu norēķinu sistēmā “Vadības informācijas sistēma” (VIS) un E-veselības sistēmā ievadīto datu apkopošana un analīze.

  • Kvalitātes mentori mazāk rezultatīvo prakšu atbalstam

Rezultatīvo rādītāju izvērtēšanā paredzēts iesaistīt kvalitātes mentorus. Ziņojumā norādīts, ka kvalitātes mentora darba pienākumu veikšanai no 2028. gada varētu pieteikties ģimenes ārsti, kas savā praksē sasnieguši rezultatīvo rādītāju A līmenī.

Viņu uzdevums būtu sniegt atbalstu tām praksēm, kurām ilgstoši neuzlabojas rezultatīvie rādītāji.

Vēstīts, ka visā Latvijas teritorijā būtu vajadzīgas aptuveni 20 kvalitātes mentoru ģimenes ārstu prakses, kas saņemtu papildu maksājumu par sniegto atbalstu citām praksēm. 2026. gadā plānots izstrādāt kārtību šādu prakšu atlasei, kā arī principus kvalitātes mentora snieguma rezultātu novērtēšanai. Plānots, ka vienam mentoram 2027. gadā maksātu 30% no ārsta algas, pieskaitot darba devēja VSAOI.

  • Divu līmeņu maksājums par vakcinācijas aptveri

Tāpat, lai uzlabotu vakcinācijas aptveri, plānots ieviest divu līmeņu maksājumu ģimenes ārstu praksēm par sasniegtajiem rezultātiem. Paredzēts, ka prakse varētu saņemt 1 eiro par katru veikto vakcināciju, sasniedzot 90% aptveri četrās iedzīvotāju grupās: bērni 13 mēnešu vecumā, 24 mēnešu vecumā, 8 gadu un 15 gadu vecumā, 60% aptveri bērnu 13 gadu vecumā vakcinācijā un 50% aptveri pieaugušo no 24 gadu vecuma vakcinācijā un piemaksu 3 eiro apmērā par katru vakcināciju, sasniedzot 95% aptveri četrās iedzīvotāju grupās: bērnu 13 mēnešu vecumā, 24 mēnešu vecumā, 8 gadu un 15 gadu vecumā, 65% aptveri bērnu 13 gadu vecumā vakcinācijā un 55% pieaugušo no 24 gadu vecuma vakcinācijā.

Virzība uz multiprofesionālu PVA modeli

Ziņojumā, balstoties uz ārvalstu praksi, iezīmēta arī virzība uz multiprofesionāla PVA pakalpojuma sniegšanu. Lai Latvijā attīstītu šādu PVA modeli, 2025. gadā plānots izstrādāt un 2026. gadā sākt ieviest sadarbības prakšu un kopprakšu konceptu.

Sadarbības prakšu koncepts paredz paplašināt PVA komandu ar veselības aprūpes speciālistu, piemēram, bērnu aprūpes speciālistu, fizioterapeitu, vecmāti, pediatru vai māsu, kas attīstījusi bērnu aprūpes iemaņas, mentālās veselības darbinieku vai citu speciālistu.

Savukārt kopprakšu modelis balstās uz triju un vairāku ģimenes ārstu sadarbību.

Šis koncepts paredz savstarpējas aizvietojamības nodrošināšanu, divu vai vairāku veselības aprūpes speciālistu (piemēram, bērnu aprūpes speciālistu, fizioterapeitu, vecmāti, pediatru vai māsu, kas attīstījusi bērnu aprūpes iemaņas u. c.) piesaisti, noteiktu izmeklējumu un manipulāciju pieejamību (ultrasonogrāfijas izmeklējuma veikšana, vecmātes iesaiste bērnu veselības aprūpē, mājas vizīšu pieejamība atbilstoši indikācijām u. c.), tāpat arī plašāku sadarbību ar sociālajiem dienestiem, pašvaldībām, veselīga dzīvesveida konsultācijas u. c. pakalpojumus.

Digitalizācijas attīstība un vienota pieeja datu uzkrāšanā un apmaiņā

Ziņojums paredz arī virzību uz digitālo iespēju plašāku izmantošanu ārstu praksēs. Plānots, ka pacients ar praksi varēs sazināties ne tikai telefoniski vai klātienē, bet arī elektroniski, piemēram, izmantojot elektronisko saziņu, lūgt ārstam pagarināt hroniskas slimības terapijai nepieciešamo medikamentu receptes.

Plānots arī ieviest e-kvītis, kas nozīmē, ka papīra kases čeku un kvīšu vietā ģimenes ārsta prakses saviem pacientiem varētu izsniegt e-kvītis.

Savukārt no 2025. gada paredzēta pāreja uz e-nosūtījumiem un e-slēdzieniem.

Līdz 2029. gadam plānots pilnveidot e-receptes funkcionalitāti, iestrādājot brīdinājuma funkcionalitāti par zāļu aizliegumu sportā, informatīvos materiālus par zāļu lietošanas risku mazināšanu u. c. Paredzēts arī centralizētajā pacienta elektroniskajā veselības kartē E-veselības sistēmā izveidot integrētu risinājumu zāļu lietošanas blakusparādību paziņošanai.

Plānots attīstīt arī e-pieraksta sistēmu, izveidojot mehānismu vienotām rindām uz noteiktiem (prioritāri uz dārgajiem) valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Šī sistēma būtu integrēta ar ārstniecības iestāžu rindu moduļiem.

Kā piedalīties publiskajā apspriešanā

Informatīvais ziņojums “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu” pieejams Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā.

Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskais portāls (TAP portāls) un sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”.

Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (VM informatīvais ziņojums ir pieejams šeit), augšējā kreisajā stūrī jāspiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona.

Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts Mobile”, “Smart ID”.

Izteikt priekšlikumus un iebildumus par informatīvo ziņojumu “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu” var līdz 24. aprīlim.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI