Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kā iekustināt Latvijas kapitāla tirgu, kas ievērojami atpaliek no Lietuvas un Igaunijas? Šis jautājums tiek apspriests gan valdībā, gan Saeimā. Lai palielinātu akciju tirgus kapitalizāciju, viens no kritiski svarīgiem soļiem ir virzība uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību dalību kapitāla tirgū, ieskaitot daļēju kotāciju biržā, norādīts Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību. Valdībai ir saraksts ar kapitālsabiedrībām, kuru akcijas varētu kotēt biržā.
Informatīvajā ziņojumā, kuru valdība izskatīja 16. maijā, noteikti kapitāla tirgus attīstības mērķi un virzieni vidējam termiņam, nospraužot arī akciju kapitalizācijas līmeni, kāds būtu jāsasniedz tuvāko četru gadu laikā.
Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu sasniegt informatīvajā ziņojumā izvirzīto rezultatīvo rādītāju – Latvijas akciju tirgus kapitalizācijas apjomam 2027. gadā jābūt 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja kapitāla tirgus netiktu aktivizēts, tad akciju tirgus iespējamais pieaugums līdz 2027. gadam būtu 2,44% no IKP, aplēsusi Finanšu ministrija.
Par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību tika spriests arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē 7. jūnijā.
“Ja vēlamies turpināt ceļu virzienā uz labklājības valsti, tad ir viena lieta, kas ir jāizdara, – jāattīsta kapitāla tirgus. Pašlaik tas ir neattīstīts un ļoti rudimentārs,” deputātiem uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Viņš atgādināja, ka atbilstoši deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību, kas parakstīta 2022. gada 14. decembrī, tajā iekļauti šādi virzieni un nosacījumi tālākai kapitāla tirgus attīstībai:
Tiesa, par valsts uzņēmumu kotāciju biržā tiek spriests jau gadiem (skat., piemēram, publikāciju Pēteris Vilks: Valsts kapitālsabiedrību kotācija biržā nav pašmērķis).
Finanšu sistēmas attīstības mērījumi parasti tiek veikti, izmantojot divus datus – kredītportfeļa apmēru pret IKP un finanšu tirgus kapitalizācija līmeni pret IKP. Atbilstoši Starptautiskā valūtas fonda finanšu attīstības indeksa mērījumam Latvija atpaliek no vairākuma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Savienības valstu.
Minētais indekss parāda, ka Latvijā ir labāk attīstītas finanšu iestādes (kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījuma fondi un pensiju fondi), bet vājāks finanšu tirgus (akcijas un obligācijas).
Vēsturiski finanšu institūciju attīstības rādītājs ir audzis, bet finanšu tirgus attīstības rādītājs palicis gandrīz nemainīgs.
“Vidēji finanšu tirgus indeksa vērtība attīstītajās valstīs ir 0,54, savukārt Latvijā tā ir 0,04. Infrastruktūras klātbūtne ir, bet tirgus nav attīstīts. Latvijas kapitāla tirgus salīdzinājumā ar attīstīto pasauli izskatās kā Subsahāra,” norādīja A. Ašeradens.
Nozīmīgs faktors ekonomikas attīstībai ir investīcijas. Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas gan pēc investīciju apjoma, gan IKP izaugsmes uz vienu iedzīvotāju. Pēdējos desmit gados vidējā IKP izaugsme gadā Igaunijā bija 3%, Lietuvā 3,2%, bet Latvijā – 2,4%.
IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā Latvijā sasniedza 12 970 eiro, Igaunijā – 16 490 eiro un Lietuvā –14 820 eiro.
Šobrīd investīciju lēmumus un jaunu investīciju projektu īstenošanu aizkavē kara izraisītā nenoteiktība – mazinās agresora valstīm tuvāko reģionu pievilcība –, kā arī kredīta procentu likmju pieaugums, kas pakāpeniski kāpina izmaksas, norādīts FM informatīvajā ziņojumā. Privātās investīcijas var sarukt, arī saglabājoties recesijas riskiem.
Kapitāla tirgus jomā Latvija ir starp tām valstīm, kurām piemīt liels potenciāls attīstībai. Šobrīd, vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret IKP, Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā un būtiski atpaliek arī no kaimiņvalstīm.
Latvija tirgus kapitalizācijas jomā būtiski atpaliek no līmeņa, kas būtu atbilstošs ekonomikas attīstības līmenim, uzsvērts ziņojumā.
Akciju tirgus kapitalizācija 2021. gadā Latvijā sasniedza 986 miljonus eiro, Lietuvā – 5167 miljonus eiro, Igaunijā – 5337 miljonus eiro. 2022. gadā akciju kapitalizācija Latvijā samazinājās līdz 737 miljoniem eiro, Lietuvā – 4752 miljoniem eiro un Igaunijā – 4708 miljoniem eiro.
2021. gadā akciju tirgus kapitalizācija Latvijā sasniedza tikai 3% no IKP. Lietuvā tā bija 9,3%, un Igaunijā –17,4%. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2021. gadā bija 54% no IKP.
Igaunijā no akciju tirgus kapitālu piesaistījuši 38% valsts un pašvaldību uzņēmumu, Lietuvā – 36%. Latvijā neviens valsts un pašvaldību kontrolētais uzņēmums nav kotēts biržā.
“Valsts bieži vien svarīgos procesos nostrādā kā velkonītis, kas ievelk lielu kuģi. Lai biržu pamanītu, kapitalizācijai jābūt vismaz miljardu eiro lielai. Igaunija un Lietuva konsekventi savus lielos uzņēmumus ir likusi biržā, tā iešūpojot šo procesu. Tirgus ir reaģējis – ienākuši starptautiskie un vietējie investori, birža ir kļuvusi aktīva,” teica A. Ašeradens.
Biržā iesaistījušies, piemēram, šādi Igaunijas un Lietuvas uzņēmumi:
“Kas ir jāizdara Latvijai? Jāveic šis grūdiens – jāieliek biržā lielās kapitālsabiedrības, kurām ir pietiekami liels mērogs, un jāpanāk biržas apjoms,” uzsvēra ministrs. “Problēma ir tāda, ka biržas apjoma ziņā mēs neesam uz investoru kartes. Valdības uzdevums – biržā vismaz divi uzņēmumi ar kapitalizāciju virs viena miljarda eiro. Ja tas tiktu izdarīts, tad visticamāk, Latvija izlīdzinātos ar Igauniju un Lietuvu, kaut cik spētu attīstīt kapitāla tirgu.”
Patlaban, arī salīdzinot pēc akciju tirdzniecības apgrozījuma, Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm.
2022. gadā akciju tirgus apgrozījums Latvijā sasniedza 11,4 miljonus eiro, kas ir 1,8% no kopējā apgrozījuma Baltijas akciju tirgū.
Lietuvā akciju tirgus apgrozījums bija 240 miljoni eiro jeb 38,2%, un Igaunijā 377,9 miljoni eiro jeb 60% no kopējā Baltijas apgrozījuma.
Kādēļ būtu svarīga kapitāla tirgus attīstība? Latvijā kreditēšana jau ilgstoši attīstījusies gausi, bet noguldījumi auguši straujāk nekā vidēji eirozonā. Procentu likmes uzņēmumu kredītiem šobrīd ir augstākās eirozonā, savukārt no mājsaimniecībām piesaistīto noguldījumu procentu likmes – starp zemākajām, secināts ziņojumā. Attīstīts un labi funkcionējošs finanšu tirgus nodrošinātu efektīvu resursu izmantošanu tautsaimniecības attīstībai.
“No finansējuma pieejamības diversifikācijas viedokļa – ja paskatās uz attīstītajām valstīm, tad tur investīciju finansēšanas procesu sabalansē kapitāla tirgus: biržu un banku aizdevumi. Šie instrumenti ir daudz attīstītāki nekā Latvijā, mēs esam palikuši primitīvā attīstības līmenī – uzņēmēji domā vienīgi par to, kā aizņemties no bankas,” teica Latvijas Bankas padomes prezidenta vietniece Santa Purgaile.
Viņa uzsvēra, ka “Nasdaq” biržai Baltijā, kas apkalpo Latviju, Lietuvu, Igauniju un Islandi, ir izveidota ļoti laba infrastruktūra – tā ir gatava uzņemt lielu skaitu emitentu un investoru. Kopā ar Baltijas uzraugiem ir izveidoti vienoti kritēriji, lai uzņēmumi uzreiz paralēli visās trijās Baltijas valstīs varētu startēt biržā.
Kādi valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu tikt kotēti biržā? A. Ašeradens pauda viedokli, ka divu gadu laikā uz biržu ir jāvirzās aviosabiedrībai “airBaltic”. Biržā viņš redzētu arī akciju sabiedrību “Augstspriegumu tīkls”, “Sadales tīkls”, lielās pašvaldību kapitālabiedrības – “Rīgas siltums” un “Rīgas ūdens”.
Biržā varētu daļēji kotēt vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora “Conexus Baltic Grid” akcijas, Latvijas tehnoloģiju un izklaides uzņēmumu “Tet” un “Latvijas Mobilo telefonu”.
Kā neprivatizējamas ir iezīmētas stratēģiski svarīgās kompānijas “Latvenergo”, “Latvijas Pasts”, “Latvijas Valsts meži”, “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Loto”, valsts akciju sabiedrība “Starptautiskā lidosta “Rīga””, “Latvijas Gaisa satiksme” un “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs”.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics piekrita, ka kapitāla tirgus ir viens no instrumentiem, kuru vajadzētu izmantot, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi. “Jā, laba lieta, esam mazliet iepalikuši. Labi, ka daļa uzņēmumu paliks valsts kontrolē, tomēr par tiem valsts un pašvaldības uzņēmumiem, kurus varētu kotēt biržā, vajadzētu diskusiju, lai šo soli izskaidrotu sabiedrībai,” teica komisijas vadītājs.
Viņš vēlējās zināt, cik atklāti notiks process virzībā uz biržu, kas noteiks akciju cenu, laidiena apjomu.
A. Ašeradens norādīja, ka akcionārs pieņem lēmumu par kotāciju biržā, par laidiena apjomu. Procesam piesaista starptautiskas finanšu institūcijas, kas izvērtē vērtspapīru cenu, brīdi, kad iesaistīties biržā. Tas viss notiek par tirgus cenu. Tirgus pats nosaka vērtspapīra cenu. Ja uzņēmums darbosies sekmīgi, tad cena paaugstināsies, ja ne – pazemināsies. Biržā ir skaidri redzams, kam pieder akcijas.
Deputāts Andris Kulbergs arī piekrita, ka Latvijā kapitāla tirgus ir bērnu autiņos un reģionāli tā ir problēma. Viņš vēlējās noskaidrot, kas būtu virzāms uz biržu, lai to iekustinātu, kas būtu pilotprojekts.
Ministrs norādīja, ka uz biržu, iespējams, varētu virzīt akciju sabiedrības “Latvenergo” un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” dibināto kopuzņēmumu SIA “Latvijas vēja parki”, kuru attīstībai būtu nepieciešams aptuveni miljards eiro.
Valdība ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai kā akciju sabiedrības “Latvenergo” un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” kapitāla daļu turētājiem līdz 2023. gada 15. oktobrim informēt Valsts kanceleju un Finanšu ministriju par plānoto turpmāko rīcību finansējuma piesaistē.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atkārtoti ir norādījis: lai panāktu vienošanos arī par vairāku valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā, būtu jāpaplašina koalīcija.
