Prāvi izdevumi, niecīgi ietaupījumi
Lai pārvarētu problēmas ar naudu, vajadzīgas iemaņas, kā ienākumus pārvaldīt, izdevumus līdzsvarojot ar savām iespējām. Ne visi ir apguvuši finanšu pratību, turklāt neilgu laiku pirms algas dienas daudziem bankas konta pārskatā ierasti bija redzama atlikusī naudas summa, īpaši nerēķinot, kur pārējais tika iztērēts.
Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls līdztekus sieviešu tiesību aizstāvībai, pilsoniskas sabiedrības attīstībai un citām aktivitātēm veicina arī finanšu pratību. Organizācijas rīkotajā vebinārā par iemaņām rīkoties ar naudu un veidot uzkrājumus dalībnieki bija aicināti aizpildīt anketu par savu finansiālo stāvokli. Protams, šī aptauja nav nopietns datu avots, tomēr tā atspoguļo sabiedrības izpratnes mikromodeli par naudu un pārticību.
Pēdējā gada laikā trešdaļai aptaujāto izdevumi bija aptuveni vienādi ar ienākumiem, trešdaļai – nedaudz lielāki par ienākumiem, 16% tēriņi ievērojami pārsniedza ienākumus, 14% – izdevumi nedaudz mazāki par ienākumiem. Tikai nelielai daļai aptaujāto nopelnītais ievērojami pārsniedza obligātos maksājumus, ko varētu dēvēt par labklājību.
Uz jautājumu, vai spējat savlaicīgi norēķināties par finanšu saistībām, 70% respondentu atzina, ka visus rēķinus apmaksā noteiktajā termiņā. Pārējie ar lielākiem vai mazākiem kavējumiem maksājumus var nokārtot, un tikai pavisam neliela daļa aptaujāto atzina, ka nespēj laikus samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem.
Aptaujā tika vaicāts, cik disciplinēti cilvēki rīkojas, lai īstenotu mērķus nākotnē, piemēram, iekrātu naudu ceļojumam, mājoklim, izglītībai, pensijai. Trešdaļa respondentu atzina, ka šādiem mērķiem nevar iekrāt, 17% to dara periodiski, kad rodas iespēja, 30% iekrājumus veic, tomēr lielākoties tos iztērē neparedzētiem maksājumiem, 16% tas gandrīz izdodas, un tikai niecīga daļa spēj iecerēto īstenot pilnībā.
“Uzmanība jāpievērš tiem, kuri nespēj neko atlicināt, ir kaut kas jādara, lai situāciju uzlabotu. Vienlaikus ir redzams, ka cilvēki saprot, ko viņi dara, tomēr pilnībā savas finanses pārvaldīt nemāk,” norāda anketas autore, viena no vebināra vadītājām, uzņēmēja un lektore Lāsma Balceraite.
Viņa skaidro, ka liela nozīme ir finanšu līdzekļu aprites kontrolei ikdienā, it īpaši plānošanai ilgtermiņā. Minētajā aptaujā tikai 16% dalībnieku atzina, ka savas finanses plāno kādu laiku uz priekšu, 47% to dara daļēji, 24% plānošanas nepieciešamību vairāk vai mazāk apšaubīja, savukārt 12% vispār noliedza tās jēgu.
Nekas īpašs – tikai disciplīna un mērķis
Jēdziens “finanšu pratība” ietver vairākas kvalitātes: prasmi tērēt mazāk, kad tas ir iespējams, spēju ietaupīt un atteikties no nevajadzīgā. L. Balceraite ir pārliecināta, ka ietaupīt var vienmēr, tikai ir nepieciešama disciplīna un mērķis, kālab to darīt. “Var iesākt ar sīkumiem –, kādēļ mājās ir liels daudzums aizsāktu šampūna pudelīšu, kosmētikas piederumu, kas netiek lietoti? Cik daudz kurpju pāru ir garderobē un ilgi nevalkātu vai jaunu apģērba gabalu? Kāpēc virtuvē skapīši ir pilni ar miltiem, putraimiem un ledusskapis pieblīvēts ar produktiem, kuriem drīz beigsies derīguma termiņš? Kādēļ mobilā telefona lietošana izmaksā pārāk dārgi? Varbūt tik plašs piedāvājums, kuru pakalpojuma sniedzējs nodrošina, nav vajadzīgs, jo to neizmantojam, vienīgi maksājam.”
Galvenās kļūdas finanšu jomā, no kurām iespējams izvairīties, ir:
- dārgu kredītu izmantošana ikdienas patēriņam (kredītlīnijas, overdrafts, kredītkartes, ātrie kredīti);
- dzīvošana “no algas līdz algai”;
- slikti un nabadzīgi ieradumi;
- domāšana un finanšu plānošana īstermiņā;
- impulsīvi pirkumi;
- nesekošana līdzi saviem ienākumiem un izdevumiem;
- neizglītošanās;
- ienākumu līmeņa nepalielināšana.
“Kas ir slikti ieradumi? Ja algas pietiek tikai četrām nedēļām, tad varbūt jāmēģina ierobežot paradumu dzert tik dārgu kafiju. Daudz izmaksā smēķēšana – arī šos izdevumus var samazināt, tāpat kā alkoholisko dzērienu vai našķu iegādi. Kas ir nabadzīgi ieradumi? Piemēram, piedāvājums veikalā “pērciet divas mantas, trešo dosim bez maksas”. Vai tās divas vispār bija vajadzīgas? Cik daudz virtuves ierīču, piemēram, sulas spiežu, mājās stāv nelietotas? Iespējams, ir laiks liekās mantas pārdot un jaunas vairs nepirkt?” jautā finanšu speciāliste. Lai no šāda haosa izvairītos, ir nepieciešams finanšu plāns. Vajadzētu plānot vismaz mēnesim, ceturksnim, bet vislabāk – gadam. Ir jāseko līdzi ienākumiem un izdevumiem un jāveido uzkrājumi noteiktiem mērķiem.
Alisa Lāce, sertificēta izaugsmes veicinātāja, lektore ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi, finanšu plānošanas kontekstā iesaka pievērst uzmanību vēl kādam faktoram. “Pirms spriest par praktiskām lietām, ir vērts parunāt par domāšanu. Arī saistībā ar naudu ir jāapsver materiālās labklājības cēloņi un sekas. Ja šobrīd ir sajūta, ka kaut kā trūkst, vispirms jādomā nevis par augļiem kokā (saviem ienākumiem), bet tā saknēm. Ja ir sajūta, ka daudz ko vēlamies un neesam to ieguvuši, jāpārdomā, ko esam darījuši, lai veicinātu augļu ražu, stiprinātu koka sakņu sistēmu jeb labklājību. Naudas trūkums ir simptoms tam, kas notiek apakšā, augļkoka sakņu sistēmā. Īstenībā domas rada darbību. Ja vēlies mainīt redzamo, vispirms jāmaina neredzamais.”
Mājsaimniecības budžeta sadalīšanas noteikumi
Ja cilvēkam apnicis mūžīgais “naudas bads” pēdējās dienās pirms algas, nomoka nenomaksāti rēķini, tāpēc viņš nolēmis ķerties savu finanšu vētīšanai un nelietderīgu tēriņu nīdēšanai, ir vajadzīgi pamatprincipi, kurus ievērot turpmākajā rīcībā.
L. Balceraite iesaka: “Pastāv teorētiski mājsaimniecības budžeta sadalīšanas noteikumi. Plašāk ir zināmi divi principi – 70/20/10 un 50/30/20. Ko tas nozīmē?
Konservatīvi noskaņoti cilvēki izvēlas 70% no saviem ienākumiem novirzīt izdevumiem, 20% – uzkrājumiem vai parādu segšanai un 10% – ieguldījumiem vai ziedojumiem. Savukārt gados jauni cilvēki lielākoties izvēlas otru principu, proti, pusi ienākumu atvēlēt obligātajiem maksājumiem, 30% – vēlmju izdevumiem, atlikušos 20% – uzkrājumiem vai parādu atdošanai. Izklausās sarežģīti, tomēr galvenais ir sākt. Var kļūdīties, sākt no jauna un mēģināt atkal un atkal.”
Pirmais solis ir uzskaitīt gan visas ienākošās, gan izejošās summas. To veicot, vajadzētu ievērot šādas kategorijas:
- vajadzības – pārtika, dažādu rēķinu apmaksa, kas ir regulāri un obligāti katru mēnesi;
- vēlmes;
- pašattīstība;
- neparedzētas izmaksas.
“Taupīguma dēļ vēlmes, piemēram, teātra apmeklējumu, grāmatu iegādi, skaistumkopšanas procedūras, izdevumus vaļaspriekam, nevajadzētu atņemt,” spriež L. Balceraite. “Ja to visu sev liegsim, nonāksim otrā galējībā, kad dzīve nesagādā prieku. Līdzekļi jāparedz arī pašattīstībai – tam noderīgi izglītojoši semināri un citi pasākumi. Jāatceras, ka darba devējs maksā par profesionālajām prasmēm. Jebkura izglītošanās dod papildu zināšanas, kas rada iespēju nopelnīt vairāk.”
Lai dzīvē justos droši, jāveido finanšu drošības spilvens – naudas uzkrājums jeb brīvie līdzekļi –, kurus var izmantot negaidītās situācijās ārpus ikdienas budžeta. Vispārīgais ieteikums ir veidot finanšu drošības spilvenu vismaz triju mēnešalgu apmērā, ideālā variantā tām vajadzētu būt sešām mēnešalgām.
Drošības spilvenu var veidot skaidrā naudā, noguldot bankā, krājkontā vai termiņdepozītā.
Ja nopelnītās naudas apjoms pārsniedz minimālo nepieciešamo, to var ieguldīt vērtspapīros, dārgmetālos, nekustamajā īpašumā, mākslas darbos un citos projektos, kas nākotnē nesīs peļņu.
Uzskaite – no aplikācijas līdz bloknotam
Protams, loģisks ir jautājums –, kā to visu uzskaitīt? Šķiet, tam ir vajadzīgas teju grāmatveža iemaņas. “Cilvēki to dara, un tas nav neiespējami,” skaidro L. Balceraite. “Piemēram, “Swedbank” ir palīgrīks “Mans budžets”, kas ir visnotaļ ērts. Vēl var izmantot aplikācijas. Izdevumi tajās ir sarindoti kategorijās, un, ja kādā no tām ir pārtēriņš, aplikācija par to signalizēs. Taču šis pakalpojums nav bez maksas un īsteni taupīgam cilvēkam nederēs. Tāpēc var izvēlēties “MS Excel”, “Google Sheets” vai citu uzskaites veidu. Kad ir brīvs brīdis, var sakārtot ierakstus un pārdomāt esošo situāciju. Pārdomas parasti turpinās pirmajā pusgadā, vēlāk uzskaite jau ir kļuvusi par ieradumu, un cilvēkam ir interesanti sekot līdzi savai naudai un vadīt procesu.
Vienlaikus nekur nav minēts, ka noteikti jāizmanto jaunākās tehnoloģijas. Var atgriezties pie vienkāršas piezīmju klades, kādu senāk šādiem nolūkiem izmantoja mūsu vecāki un vecvecāki. Piemēram, es katra gada sākumā plānotās summas ievietoju iepriekš minētajās pozīcijās un ik mēnesi reģistrēju faktisko stāvokli. Ja kādās sadaļās plānotie izdevumi ir pārsniegti, tad, iespējams, var ietaupīt citur. Elastīga pozīcija, kur var ekonomēt, ir pusdienas darbā un ārpus mājām. Viens ieteikums – tā dēvēto “bērnu naudu” vajadzētu patiešām izlietot bērnu vajadzībām un aktivitātēm, nevis citiem nolūkiem. Kā zināms, ja tiek veidoti uzkrājumi trešajam pensiju līmenim, bērniem, apdrošināšanai, tad, iesniedzot ienākumu deklarāciju VID, atgūstam 20% ieguldījumu summas, kuru ir iespējams atkārtoti investēt vai izmantot uzkrājumiem.
Ja ir sarežģīti uzskaitīt visus izdevumus, vienkāršāk būtu izveidot atsevišķu kontu, kurā uzreiz ieskaitīt, piemēram, desmito daļu nopelnītā. Tas, iespējams, varētu būt pirmais risinājums, ja nav finanšu disciplīnas.”
“Iekrātos 10 procentus cilvēks noteikti īpaši nejutīs, varēs iztikt līdz algai,” uzskata A. Lāce. “Tomēr ir svarīgi, kāpēc to darīt. Viens no iemesliem ir drošības spilvens, taču ir arī citi mērķi. Tiem jābūt konkrētiem un skaidriem, bet ne pieticīgiem, jo tādējādi tiek ierobežota iniciatīva un enerģija rīkoties. Plānot vajag ilgtermiņā –, kā tu sevi redzi pēc pieciem, desmit gadiem. Būtiski ir saprast, kāda ir iekšējā motivācija saistībā ar izvirzītajiem mērķiem. Ko tie man dos? Piemēram, es vēlos jaunu automašīnu. Kāpēc? Pašapliecinājumam? Varbūt pašapliecināties patlaban var citā, ātrāk pieejamā un lietderīgākā veidā, proti, paaugstinot kvalifikāciju un iegūstot augstāku amatu, lielāku atalgojumu, kolēģu cieņu. Lai izietu ārpus ieradumu cikla, ir jāmaina uzvedība un domāšana.”
