Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2022. gada maijā Latvijas izglītības iestādēs strādāja 41 Ukrainas pilsonis, savukārt gada beigās, ņemot vērā Valsts izglītības satura centra datus, vēlmi strādāt Latvijā bija izteikuši aptuveni 250 ukraiņu pedagogu.
FOTO: Freepik.
Karš Ukrainā, kaut arī sākotnēji pastāvēja cerības, turpinās jau gadu, un pagaidām tā beigas nav paredzamas. Šī gada sākumā mūsu valstī bija vairāk nekā 35 tūkstoši ukraiņu bēgļu. Svešā vidē, kur nav zināma valoda, nav vienkārši sākt dzīvi faktiski no jauna. Tomēr atbraucēji, tostarp skolotāji, nereti cenšas arī Latvijā strādāt iepriekš apgūtajās specialitātēs. Publikācijā par to, kā šis process norisinās, kāds ir normatīvais regulējums, lai ukraiņu pedagogi pilnvērtīgi varētu pildīt skolotāja amata pienākumus Latvijā.
Kaut arī ukraiņu bēgļu skaits kopš kara sākuma mūsu valstī kopumā ir palielinājies, viņu bērni Latvijas skolās mācās mazāk. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati, 2022. gada maijā Latvijā atradās 4144 ukraiņu bēgļu atvases, tomēr šo mācību gadu uzsāka par tūkstoti mazāk. Iepriekšējā gada maijā Latvijas izglītības iestādēs strādāja 41 Ukrainas pilsonis, savukārt gada beigās, ņemot vērā Valsts izglītības satura centra (VISC) datus, vēlmi strādāt Latvijā bija izteikuši aptuveni 250 ukraiņu pedagogu. Līdz šim ne visi to ir īstenojuši, jo ceļš uz pilnvērtīgu iekļaušanos šajā profesijā ir gana sarežģīts.
Dati par ukraiņu skolēniem un pedagogiem Latvijas skolās ir mainīgi. To uzskatāmi raksturo piemērs Siguldas novadā. Pirms gada novada pašvaldība ukraiņu pedagogu pieredzes izmantošanā bija “pirmrindniece”.
Siguldas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Reķe stāsta: “2022. gada marta beigās, sākoties karam Ukrainā, mūsu novada pašvaldība savās izglītības iestādēs uzņēma 22 pirmsskolas vecuma bērnus un 69 skolēnus. Lielākā daļa skolēnu un viņu ģimeņu atradās Mālpilī, jo pašvaldībai bija iespējams tur nodrošināt pagaidu dzīvesvietu. Sākotnēji Mālpils vidusskolā tika nodarbināti seši pedagogi – angļu valodas skolotāja, logopēde, kura strādāja ar ukraiņu bērniem, kuriem ir speciālas vajadzības, basketbola treneris un trīs pedagogu palīgi. Divas ukraiņu skolotājas strādāja par pedagogu palīgiem Mālpils pagasta pirmsskolas izglītības iestādē, savukārt Siguldas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes “Tornīši” pedagoga palīgs, kurš ir ukrainis, ir iemācījies latviešu valodu un nokārtojis A1 līmeņa latviešu valodas pārbaudījumu. Pedagogu palīgi ikdienā sniedz atbalstu skolēniem, pārtulkojot mācību saturu, palīdzot bērniem iejusties klašu kolektīvos, iesaistoties bērnu brīvā laika saturīgā organizēšanā.”
Pašlaik Siguldas novada bērnudārzos mācās tikai 11 ukraiņu bērni, skolās – 29 skolēni. Mālpils vidusskolā no ukraiņu skolotājiem ir palikuši trīs pedagogu palīgi un basketbola treneris.
“Šie cilvēki cenšas apgūt latviešu valodu, savukārt pārējie skolotāji kopā ar bērniem ir devušies atpakaļ uz Ukrainu vai kādu no Eiropas valstīm, kur var atrast labāk apmaksātu darbu angļu vai vācu valodā,” informē I. Reķe. “Ukraiņu skolotāji ir ļoti atsaucīgi, viņi sniedza milzīgu atbalstu gan ukraiņu, gan latviešu bērniem, kuri saskārās ar cittautiešu skolēnu integrēšanu, kad katru dienu skolēnu skaits klasē palielinājās vairākas reizes. Tas bija liels savstarpējas sapratnes, cieņas un cilvēcības pārbaudījums kā bērniem, tā pieaugušajiem.”
Ir vēl viens iemesls, kādēļ ne visi ukraiņu bērni apmeklē Latvijas skolas. Tā ir iespēja mācīties tālmācībā Ukrainā, kas ļauj izvairīties no grūtībām ar latviešu valodas apgūšanu, mācību materiālu tulkošanu un citiem faktoriem. Piemēram, piecu bērnu māmiņa Irina, kura kopā ar ģimeni uz Rīgu pārcēlās aizvadītā gada pavasarī, stāsta, ka meitas iepriekš mācījās licejā Sumi pilsētā. Kad viņa sākusi interesēties par meitu izglītošanu Latvijā, izrādījies, ka mācību programma attiecīgajās klasēs pamatskolā šeit par gadu atpaliek no Ukrainā apgūtā. Lai nesarežģītu skolas gaitu atsākšanu dzimtenē pēc kara, ģimene izvēlējās mācīties tālmācībā licejā, kas notiek gana sekmīgi.
Ukraiņi atbrauc un aizbrauc, tomēr daļa ir nolēmuši palikt Latvijā vismaz līdz brīdim, kad viņu dzimtenē atkal būs drošas debesis un pajumte, tāpēc ir izveidota sistēma, ar kuras palīdzību karā cietušās valsts pedagogi tiek iekļauti Latvijas izglītībā.
Kā skaidro IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta pārvaldes vecākā referente Jeļena Semjonkina-Getmaņuka, šobrīd skolotājiem no Ukrainas ir pieejami trīs veidi, kā uzsākt strādāt savā profesijā.
Pirmais, ko koordinē Valsts izglītības satura centrs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 15. panta pirmajai daļai par ukraiņu pedagogu darbu ar ukraiņu skolēniem.
Otrais veids ir dokumentu iesniegšana IZM, kas uz laiku ir noteikta bez maksas un tiek īstenota saskaņā ar iepriekš minētā likuma 15. panta ceturto daļu: “Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā ir piemērojama arī darbam profesionālās un interešu izglītības, kā arī svešvalodu apguves jomā.”
Šajā likumā paredzētais atbalsts tiek sniegts bruņota konflikta norises laikā, skaidro J. Semjonkina-Getmaņuka un norāda, ka pedagogi strādā sadarbībā ar skolotāju–mentoru.
Trešais ir dokumentu iesniegšana Akadēmiskās informācijas centrā (AIC), un arī šajā gadījumā lēmumu pieņem ministrija. Jānorāda, ka ārzemēs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana pedagoga profesijā ir par maksu – 240 eiro –, toties bez termiņa ierobežojumiem.
Ja Latvijā ir ieradies pedagogs no Ukrainas un meklē darbu savā specialitātē, kādi dokumenti tiek prasīti?
Vajadzīgs personu apliecinošs dokuments, kā arī izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti. To īstumu pārbauda AIC vai IZM.
“Ja diploms/diploma pielikums nav pieejams saistībā ar karadarbību Ukrainā, saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13³. panta pirmajā daļā noteikto kompetentā institūcija ir tiesīga lemt par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētā profesijā, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, ja var pārliecināties par pretendenta izglītības dokumentu Ukrainā,” informē J. Semjonkina-Getmaņuka. Sadarbībā ar AIC informācija par diplomu tiek pārbaudīta Ukrainas izglītības informācijas sistēmas datubāzē.
Ja ar dokumentiem viss ir kārtībā, kādi ir nākamie soļi?
IZM Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere skaidro – īslaicīgo pakalpojumu sniegšanai (interešu izglītība/profesionālā izglītība/svešvalodas) ministrija pieņem lēmumu. Šajā gadījumā jautājums tiek izskatīts, un lēmums pieņemts bez maksas. Ja darbs ir pastāvīgs, IZM pieņem lēmumu, taču tad jāmaksā iepriekš minētie 240 eiro (līdz 2022. gada augustam tas bija bezmaksas pakalpojums).
Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta pirmajā daļā noteikto darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu. Tomēr ir skaidrs, ka neprasme sazināties latviešu valodā pedagogam ir šķērslis pilnvērtīgam un patstāvīgam darbam. Nereti ukraiņu pedagogiem darba līgumā ir noteikts termiņš, līdz kuram jāiegūst valsts valodas prasmju oficiāls apliecinājums.
Kā norāda B. Bašķere, latviešu valodas kursi notiek gan klātienē, gan attālināti, un ukraiņu pedagogiem tie ir pieejami. Šos kursus galvenokārt piedāvā Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), arī Latviešu valodas aģentūra (LVA), kas nodrošina metodiskos materiālus.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” 1. pielikumā ir iekļauta prasība, ka skolotājam ir nepieciešamas valsts valodas zināšanas atbilstoši C līmeņa pirmajai pakāpei.
Tieši šī iemesla dēļ ukraiņu skolotāji visbiežāk strādā ar ukraiņu bērniem. Taču viņiem ir atļauts pasniegt atsevišķus mācību priekšmetus (piemēram, svešvalodu) arī bērniem, kuri mācās valsts valodā. Tāpat viņi var darboties interešu un profesionālajā izglītībā, ja tas netraucē pilnvērtīgi apgūt mācību programmu.
“Līdz 2022. gada augustam LVA īstenoja mācības ukraiņu skolotājiem latviešu valodas apguvei A1 līmenī. Lai varētu realizēt mācības valsts valodā, aģentūra piedāvāja plašu metodisko materiālu klāstu, konsultācijas. Piemēram, aizvadītā gada septembrī mācības A2 līmeņa valodas apguvei uzsāka divas ukraiņu skolotāju grupas. Vēlos piebilst, ka skolotāji ir ļoti motivēti mācīties valodu, savukārt mēs domājam par visiem pieejamiem atbalsta veidiem,” uzsver B. Bašķere. Mācības arvien turpinās, pakāpeniski piedāvājot augstāku valodas apguves līmeni.
Viņa ir pārliecināta, ka ukraiņu speciālisti ar laiku spēs sasniegt nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni, jo “šiem cilvēkiem ir motivācija, un jau šobrīd ir skolotāji, kuri ir apguvuši noteiktu valodas līmeni, turpretī, nokārtojot eksāmenu, iegūst augstāku valodas prasmju novērtējumu, piemēram, mācās A1, bet eksāmenu nokārto A2 līmenī”.
Valsts valodas prasmes pārbaudi nodrošina Valsts izglītības satura centrs atbilstoši normatīvajam regulējumam.
Iepriekšējā gada septembra sākumā ministrijā bija pieņemti pieci lēmumi par atļauju īslaicīgo pedagoga pakalpojumu sniegšanai un vairāk nekā 10 par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ilgtermiņā. Šobrīd attiecīgi ir pieņemti 14 un 13 lēmumi.
VISC ukraiņu skolēniem un pedagogiem koordinē plašu atbalsta pasākumu sistēmu, kurā iekļautas vasaras nometnes (2022. gada vasarā vairāk nekā 300), kurās cita starpā bija gan latviešu valodas mācības, gan komunikācijas prasmju pilnveidošana, kā arī vairāki valsts valodas apguves kursi.
Ļoti nozīmīgs ir ESF projekts “Atbalsts individuālo kompetenču attīstībai”, kura ietvaros vispārējās izglītības iestādēs ir iespējams saņemt finansiālu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītošanā. Kā informē VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bērziņa, šādā veidā tiek segti izdevumi par atalgojumu pedagogu palīgiem, lai palīdzētu skolēniem mācību priekšmetu satura apguvē, kā arī mācīšanos ukraiņu skolēnu grupām (1.‒12. klase), lai varētu nodrošināt latviešu valodas zināšanas A1 līmenī. Ar projekta finansējumu tiek segts arī ukraiņu pedagogu atalgojums Latvijas izglītības iestādēs.
VISC uztur metodisko atbalsta sistēmu, kurā ir pieejama datubāze par pedagogiem, kuri pieteikušies darbam mūsu valsts izglītības sistēmā. Centrs nodrošina arī tiešsaistes konsultācijas ukraiņu un latviešu skolotājiem, izglītības iestāžu vadībai, kā arī informācijas apmaiņu par darba pieteikumiem pašvaldībās.
Informācijas pirmpublikācija pieejama Eiropas pieaugušo izglītības e-platformā “Epale”.
