FOTO: Freepik.
Līdz ar apkures un elektroenerģijas tarifu pieaugumu valsts ir paredzējusi atbalsta maksājumus tarifu kāpuma ekonomiskās ietekmes mazināšanai Latvijas iedzīvotājiem. Valsts sniegtie atbalsta maksājumi nav pakļauti parādu piedziņai, tomēr parādniekiem, kuri saņems šos maksājumus un kuru ienākumi pārsniegs 500 eiro, ir laicīgi jāinformē tiesu izpildītājs par pabalsta saņemšanu, lai izvairītos no tā novirzīšanas parādu segšanai.
2022. gada 1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, paredzot atbalsta pasākumus noteiktām iedzīvotāju grupām no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam. Atbalsta pasākumu energoresursu cenu pieauguma dēļ ietvaros Latvijā dzīvojošām personām paredzēts izmaksāt arī ikmēneša pabalstu 30 eiro, 20 eiro vai 10 eiro apmērā.
Uzzini vairāk >>
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP) informē, ka nav paredzēta piedziņas vēršana uz atbalsta maksājumiem apkures izdevumu daļējai kompensēšanai un atbalsta maksājumiem saistībā ar elektroenerģijas pieaugumu, tāpat piedziņa netiks vērsta arī uz parādniekiem izmaksāto valsts atbalsta maksājumu, kas tiks izmaksāts mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot koksnes granulas vai koksnes briketes par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.
LZTIP skaidro, ka šobrīd nav iespējams precīzi noteikt, kurus parādniekus varētu skart jautājums par valsts atbalsta maksājumu, tāpēc parādniekiem, kuru ikmēneša ienākumi pārsniegs saglabājamo naudas līdzekļu minimumu jeb 500 eiro, ir savlaicīgi jāinformē savs tiesu izpildītājs par pabalsta saņemšanu, lai izvairītos no pabalsta novirzīšanas personas parādu segšanai.
Atgādinām, ka Civilprocesa likuma 552. pantā ir nostiprināts pienākums parādniekam informēt tiesu izpildītāju par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu, un visiem ienākumu avotiem. Zvērinātam tiesu izpildītājam šāda informācija nav pieejama.
Parādniekiem, kuru ikmēneša ienākumi nesasniedz 500 eiro, nav nepieciešams informēt tiesu izpildītājus par pabalsta saņemšanu, jo šie ienākumi nepārsniedz minimālo ienākumu apmēru, no kuriem var veikt ieturējumus.
Izņēmums ir uzturlīdzekļu piedziņas lietas nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, kad parādniekam tiek saglabāti naudas līdzekļi 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas, savukārt visi ienākumi, kas pārsniedz 250 eiro, tiek novirzīti personas parādsaistību segšanai.
LZTIP norāda, ka gadījumos, ja ieturējums jau ir veikts, personām nekavējoties jāsazinās ar savu tiesu izpildītāju, lai varētu veikt pabalsta atmaksu. LZTIP uzsver, ka būtisks aspekts, kas jāņem vērā, – piekļuve naudas līdzekļiem tiek nodrošināta konkrētā mēneša ietvaros, tas ir, naudas līdzekļi personas kontā neuzkrājas, pretējā gadījumā nākamajā mēnesī tie tiks novirzīti saistību dzēšanai.
Summas, uz kurām nevar vērst piedziņu, ir noteiktas Civilprocesa likuma 596. pantā. Tas noteic, ka piedziņu nevar vērst uz:
Tiesu izpildītājs tiešā veidā neveic ieturējumus no parādnieka bankas konta. To saskaņā ar tiesu izpildītāja rīkojumu veic, piemēram, darba devējs un/vai banka. Zvērinātam tiesu izpildītājam nav pieejama informācija par ienākumu veidiem, kuri ienāk parādnieka kontā.
Parādnieka pienākumi ir noteikti Civilprocesa likuma 552. pantā. Piemēram, tajā ir noteikts, ka parādniekam pēc uzaicinājuma ir jāierodas pie tiesu izpildītāja un jāsniedz paskaidrojumi par savu mantisko stāvokli un darbavietu, vienlaikus informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu.