Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) kampaņā “Pārgalvības cena. Nelec!” uzsver alkohola lietošanas negatīvo ietekmi, izvēloties aktīvu atpūtu pie vai uz ūdens. Peldēšanās naktī savienojumā ar alkohola lietošanu būtiski palielina noslīkšanas un traumu gūšanas risku, jo šādās situācijās cilvēkam ir traucēta apziņa un orientēšanās spējas, kā arī viņš nav redzams apkārtējiem peldētājiem vai krastā palikušajiem.
Pēdējos trijos gados (ik gadu) vairāk nekā 60% noslīkušo bijuši alkohola reibumā, nedaudz vairāk par pusi (51%) bijuši vecumā no 35 līdz 49 gadiem, un vairums letālo negadījumu notikuši aktīvākajā peldsezonā – no jūnija līdz augustam. Alkohola ietekmē cilvēki kļūst neapdomīgāki, jūtas pārāk droši un nereti rīkojas pārgalvīgi, tostarp lecot uz galvas ūdenī. Samazinās arī koordinācijas spējas un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu cilvēks ir aizpeldējis. Cilvēks nevar objektīvi izvērtēt savas rīcības sekas. Arī ķermenis, zaudējot siltumu, cenšas nodrošināt asins pieplūdi dzīvībai svarīgajiem orgāniem, taču alkohols šo procesu kavē. Tādējādi samazinās ķermeņa temperatūra, parādās drebuļi, organismam pakāpeniski zūd spēja nodrošināt dzīvībai svarīgus procesus.
Ja cilvēks ir iereibis, viņam ir kategoriski aizliegts peldēties!
Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvalde atgādina, ka alkohols var palielināt noslīkšanas risku, jo cilvēkam ir traucēta apziņa un viņš neapdomīgi riskē. Alkohola ietekme uz katru cilvēku var būt ļoti atšķirīga. Tas nozīmē, ka nepastāv tāds alkohola daudzums, kas varētu būt drošs ikvienam, jo pat nelielā daudzumā lietots alkohols var ietekmēt cilvēka uzvedību. Ja cilvēks ir iereibis, viņam ir kategoriski aizliegts peldēties! Ja alkohola reibumā ir arī līdzcilvēki, arī viņi ir jāattur no došanās ūdenī. Labāk palikt krastā!
SPKC infografika
Lēcieni uz galvas ūdenī ir vieni no biežāk sastopamajiem mugurkaula traumu cēloņiem un nereti beidzas ar noslīkšanu vai smagu traumu, kā arī tiek ietekmēta cilvēku spēja veikt kustības un pašaprūpi, radot neatgriezeniskas izmaiņas dzīves kvalitātē. Galvenā motivācija, kāpēc jauni cilvēki lec uz galvas ūdenī, ir kompānijas iedrošinājums, alkohola ietekme, vēlme pašapliecināties, pārliecība par peldēšanas prasmēm, pārliecība, ka peldvieta ir pazīstama. Kakla skriemeļu lūzumu un muguras smadzeņu bojājumu, atpūšoties pie ūdens alkohola reibumā, guvis arī Mārtiņš Karnītis, kurš ratiņkrēslā pavada nu jau 19 gadus: “Atpūtāmies kopā ar draugiem, tika lietots arī alkohols. Draugi izdomāja atrakciju – lēkt no mašīnas dīķī. Pāris reizes veiksmīgi ielēcu uz galvas dīķī, bet tad kaut kas samisējās, un man paslīdēja kāja. Atsitos pret krastu, jutu, ka vairs nevaru pakustināt ne rokas, ne kājas.”
Saistībā ar atpūtu pie ūdens pastāv dažādi drošības riski, taču nozīmīgākais, lai saglabātu mugurkaula veselību, ir pašam nelēkt ūdenī, it īpaši uz galvas, un neļaut to darīt arī apkārtējiem.
SPKC infografika
