NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
28. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Tieslietas
5
5

Juridiskās problēmas, ar kurām saskaras jaunieši, un iespējas tās risināt

FOTO: Freepik

Situācijā, kad nepieciešama juridiskā palīdzība, var nokļūt ikviens. Vairumā gadījumu kvalitatīva juridiskā palīdzība ir samērā dārgs pakalpojums, tāpēc finanšu līdzekļu trūkums var atturēt no vēršanās pēc juridiskās palīdzības. LV portāls skaidro, kā šādās situācijās var palīdzēt tiesību zinātņu studenti, īpašu uzmanību pievēršot ārpusģimenes aprūpes esošo jauniešu problēmām, kurās nepieciešams juridiskais atbalsts.

īsumā
  • Jaunieši, uzsākot patstāvīgu dzīvi, nereti ir ar vājām vai neesošām finanšu plānošanas prasmēm, zemu izpratni par valsts vai pašvaldību institūciju darbību, un ilgākā laika periodā šo zināšanu trūkums var radīt nopietnas problēmas, kuru risināšanai ir nepieciešama juridiskā palīdzība.
  • Ārpusģimenes aprūpes esošajiem jauniešiem juridiskā palīdzība visbiežāk nepieciešama, lai risinātu situācijas, kad jaunietis ir kļuvis par parādnieku.
  • Ārpusģimenes aprūpes esošajiem jauniešiem, kā arī citām personām, kurām ir ierobežotas iespējas vērsties pēc maksas juridiskās palīdzības, ir iespēja saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, kuru sniedz Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes un Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes tiesību zinātņu studenti.

Cilvēkkapitāls ir tas cilvēka spēju un iemaņu kopums, no kura atkarīgas viņa ekonomiskās un sociālās aktivitātes potenciāls.1 Pētījumi liecina, ka jaunu cilvēku dzīves un karjeras iespējas visvairāk ietekmē līdz 20 gadu vecumam uzkrātais cilvēkkapitāls, un tā būtiskākais veidotājs līdztekus skolai ir ģimene.2

Tomēr ne visiem bērniem ir iespējams uzaugt savā bioloģiskajā ģimenē. Tam var būt dažādi iemesli, piemēram, vecāku nāve vai slimība, aizgādības tiesību pārtraukšana vai atņemšana, ja vecāki nespēj nodrošināt bērna fiziskajai un intelektuālajai attīstībai labvēlīgus apstākļus.3

Jaunu cilvēku dzīves un karjeras iespējas visvairāk ietekmē līdz 20 gadu vecumam uzkrātais cilvēkkapitāls, un tā būtiskākais veidotājs līdztekus skolai ir ģimene.

Normatīvais regulējums paredz, ka ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem primāri jānodrošina aprūpe ģimeniskā vidē – pie aizbildņa vai audžuģimenē –, bet ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē nodrošina līdz brīdim, kad bērnam tiek nodrošināta piemērota aprūpe ģimeniskā vidē.4

Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra struktūrvienība “Jauniešu atbalsta centrs” (Jauniešu atbalsta centrs) ir atbalsta iestāde, kas sniedz emocionālu, informatīvu, izglītojošu atbalstu jauniešiem no ārpusģimenes aprūpes vecumā no 17 līdz 24 gadiem, kā arī viņu aizbildņiem, audžuvecākiem, aizgādņiem ar mērķi panākt efektīvu pārejas procesu jaunieša patstāvīgās dzīves uzsākšanai.

Zināšanu trūkums var radīt nopietnas sekas

Kā LV portālam skaidro Jauniešu atbalsta centra vecākā sociālā darbiniece Iveta Dūma, jaunieši, uzsākot patstāvīgu dzīvi, nereti ir ar vājām vai neesošām finanšu plānošanas prasmēm, zemu izpratni par valsts vai pašvaldību institūciju darbību, un ilgākā laika periodā šo zināšanu trūkums var radīt nopietnas sekas: “Piemēram, jaunietis, sasniedzot pilngadību, ir iegādājies jaunu telefonu, paņemot “ātro” kredītu, un šo lēmumu ir pieņēmis “pāris minūtēs”, bet tālāk jau ir atbildība par regulāru kredīta atmaksu, kā arī tālruņa abonēšanas maksa utt. Tāpat telefons bieži vien tiek pazaudēts, un tad jaunais, vēl nepieredzējušais cilvēks izvēlas nekārtot saistības, jo lietas, par kuru tās ir, vairs nav. Tā rezultātā ir konkrētas sekas – bloķēts bankas konts, parāda piedzinēju interese, kā arī nopietna parādsumma vairākām kredītiestādēm vai arī valsts vai pašvaldības kasei.”

Kā vēl vienu piemēru sarežģītai situācijai, kuras nopietnību jaunieši sākotnēji neapzinās, I. Dūma min mantošanu, piemēram, ja jaunietis pieņem mantojumā dzīvokli, kurš ir apgrūtināts ar parādsaistībām, un tādējādi pats kļūst par parādnieku. Šādās situācijās ir nepieciešams juridiskais atbalsts, lai saprastu, kā jaunietim turpmāk rīkoties.

“Mēs vēlētos panākt, ka arvien vairāk jauniešu izvēlētos strādāt oficiālu algotu darbu, tādā veidā izejot no “pelēkās” zonas un sākot maksāt nodokļus, līdz ar to tiktu iegūtas sociālās garantijas. Šobrīd viens no šķēršļiem ir jauniešu parādsaistības un bloķētie bankas konti, kā arī vājā sadarbība ar tiesu izpildītājiem, jo jaunietim ir bažas, ka viņš paliks bez iztikas līdzekļiem, ja strādās algotu darbu,” norāda I. Dūma.

Šīs ir tikai dažas no situācijām, ar kurām jaunieši saskaras, tomēr, kā skaidro I. Dūma, dažreiz ir iespējams arī apjukt, saņemot kādas institūcijas informatīvu vēstuli vai lēmumu, tāpēc ir svarīgi, ka ir kāds, kurš var profesionāli izskaidrot informāciju.

Juridiskā palīdzība ārpusģimenes aprūpes jauniešiem

Tā kā Jauniešu atbalsta centra darbinieku uzdevums un mērķis ir izglītot jauniešus, tai skaitā rosināt apzināt savas parādsaistības vai radušās problēmsituācijas, lai savlaicīgi uzsāktu to risināšanu, Jauniešu atbalsta centrs šīgada maijā uzsāka sadarbību ar Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes studentiem, kuri ir apvienojušies atbalsta komandā “HELP” ar mērķi brīvprātīgi sniegt juridiskās konsultācijas Jauniešu atbalsta centra bērniem un jauniešiem.

I. Dūma skaidro, ka Jauniešu atbalsta centra jauniešiem ir nepieciešams juridiskais atbalsts, kas tiek izskaidrots saprotamā valodā, jo starp šiem jauniešiem ir arī personas ar mentālās veselības problēmām, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai jaunietis pilnībā izprastu savu situāciju.

Kā informē Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs, kaut arī juridiskās palīdzības komanda “HELP” šādā formātā ir tikai nesen uzsākusi darbu, tomēr jau šobrīd studenti gatavo jauniešiem centra vadlīnijas rīcībai problēmsituācijās.

Vadlīnijas top, balstoties uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem un situācijām, kurās jaunieši nokļuvuši, piemēram:

  • juridiskais atbalsts nepilngadīgām māmiņām, t. sk. bērna reģistrēšana, attiecību formalizēšana ar bērna tēvu u. c.;
  • rīcībai parādu esamības gadījumos;
  • kā sagatavoties un uzvesties tiesas sēdēs.

Bezmaksas juridiskā palīdzība plašākam lokam

Iespēju saņemt bezmaksas juridisko palīdzību darba, dzīvokļu un ģimenes tiesībās ne tikai ārpusģimenes aprūpes esošajiem jauniešiem, bet arī maznodrošinātajiem, pensionāriem un citām personām individuālos gadījumos piedāvā arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās prakses un palīdzības centrs (Juridiskās palīdzības centrs), kurā juridiskās konsultācijas sniedz tiesību zinātnes profesionālā maģistra studiju programmas studenti ar Latvijas zvērinātu advokātu un palīgu uzraudzību un atbalstu.

Juridiskās palīdzības centrs specializējas ģimenes, dzīvokļu un darba tiesībās, un, kā skaidro Juridiskās palīdzības centra direktore Sandra Zīle Gereiša, visbiežāk Juridiskās palīdzības centrā tiek sniegta palīdzība:

  • ar paternitātes jautājumiem saistītās lietās;
  • rīcībspējas ierobežošanas lietās;
  • laulības šķiršanas lietās;
  • ar mājokļa apsaimniekošanas jautājumiem saistītu problēmu risināšanā;
  • nelikumīgas atlaišanas gadījumos.

Papildu ierastajai praksei juridiskās palīdzības sniegšanā Juridiskā atbalsta centrs sniedz arī juridisko palīdzību no Krievijas uzsāktā kara bēgošajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.

S. Z. Gereiša atminas: “Sākumā, kad vēl nebija noorganizētas valsts institūcijas, kuras sniedz atbildes uz ukraiņu jautājumiem, Juridiskās palīdzības centram nācās sniegt ne tikai juridisko palīdzību, bet arī atbildēt uz jautājumiem par vīzām, robežām un pat par ceļu no Harkivas uz Ļvivu. Tomēr pēc tam bija arī juridiski risināmi jautājumi, piemēram, par bērniem dalītas ģimenes gadījumos, kad māte ir no Ukrainas, bet tēvs – no austrumiem. Arī 2015. gadā Juridiskās palīdzības centrs sniedza palīdzību ukraiņiem pēc kara 2014. gadā, tāpēc pieredze liecina, ka arī jaunajā mācību semestrī, kad ukraiņi jau būs “iedzīvojušies”, būs nepieciešama palīdzība juridisku jautājumu risināšanā. Piemēram, jau šobrīd ar Juridiskās palīdzības centru sazinājās sieviete no Ukrainas, kura Latvijā nelikumīgi atlaista no darba.”

S. Z. Gereiša uzsver, ka Juridiskās palīdzības centrā ļoti liela uzmanība tiek pievērsta kvalitatīvas juridiskās palīdzības sniegšanai, un darbs ar personu, kura vēršas pēc juridiskās palīdzības, tiek organizēts šādi:

  • pirmajā tikšanās reizē students noskaidro klienta problēmu un uzklausa faktus, kā arī paņem no klienta dokumentu kopijas;
  • pēc tikšanās students iepazīstas ar lietas materiāliem un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī juridisko literatūru;
  • kad students ir iepazinies ar lietas būtību un apsvēris varbūtējos risinājumus, viņš dodas pie Juridiskās palīdzības centra nolīgtā advokāta vai pasniedzēja, kurš pārbauda, vai students ir juridiski pareizi izpildījis uzdevumu;
  • pēc tam, kad advokāts vai pasniedzējs ir akceptējis studenta veikto darbu, persona var saņemt nepieciešamo juridisko konsultāciju.

Turklāt juridiskās palīdzības sniegšanas ietvaros studenti pēc pašu vēlēšanās var sniegt ne tikai konsultācijas, bet dažkārt var veikt arī pārstāvību tiesā. S. Z. Gereiša uzsver, ka tas notiek tikai tad, ja persona lūdz un pats students labprātīgi piekrīt, ar mērķi iegūt praktisku klienta pārstāvības pieredzi.

Gadījumos, ja students nevar vai nevēlas veikt pārstāvību tiesā, studenti var arī sniegt palīdzību, piemēram, sagatavojot skaidrojošu materiālu par tiesvedības procesu un to, kā personai uzvesties tiesas sēdē.

Tomēr jāņem vērā, ka studentu skaits, kuri ar Juridiskās palīdzības centra starpniecību sniedz juridisko palīdzību, ir ierobežots, kā arī konsultācijas tiek sniegtas studiju semestros – no oktobra līdz maija beigām, tāpēc, vēršoties Juridiskās palīdzības centrā, persona tiek uzņemta rindā, un konsultācijas notiek pēc saskaņošanas ar studentiem.

Arī Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes studenti sniedz palīdzību ne tikai Jauniešu atbalsta centra ietvaros, bet arī cilvēkiem, kuri vēršas pēc palīdzības individuāli, piemēram, “HELP” komandas dalībnieki ir palīdzējuši vairākām mazturīgām personām saistībā ar nekustamo īpašumu strīdiem. Kā norāda Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes studente, “HELP” projekta vadītāja Elīna Liepiņa, nākotnē plānots sadarboties arī ar Rīgas “Start Up” centriem, lai palīdzētu jaunajiem uzņēmējiem ar dažādiem līgumiem un dokumentiem.

Kontaktinformācija par iespējām saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, kuru sniedz tiesību zinātņu studenti, pieejama šeit:

1 Zobena, A. (galv. red.) Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2006/2007. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta? Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2007.

2 Krūmiņa, I. LR Saeimas Analītiskais dienests. Bērnu ārpusģimenes aprūpe un adopcija Latvijā. 2020. Pieejams: https://www.saeima.lv/petijumi/Bernu_arpusgimenes_aprupe_un_adopcija_Latvija.pdf.

3 Krūmiņa, I. LR Saeimas Analītiskais dienests. Bērnu ārpusģimenes aprūpe un adopcija Latvijā. 2020. Pieejams: https://www.saeima.lv/petijumi/Bernu_arpusgimenes_aprupe_un_adopcija_Latvija.pdf.

4 Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27. panta trešā daļa.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU