“Gemius Latvia” veiktā aptauja liecina, ka 65% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir iegādājušies preces un pakalpojumus ārvalstu tirdzniecības platformās un veikalos: “AliExpress.com” – 41%, “Amazon.com” – 40%, “eBay.com” – 30%.
Saistībā ar tirdzniecības platformu lielo popularitāti iedzīvotāju vidū PTAC pērn realizēja projektu “Lielo platformu tirdzniecības prakse un piedāvāto preču atbilstība”, veicot dažādu preču kontrolpirkumus populārākajās tiešsaistes platformās, konkrēti, “AliExpress.com”, “Amazon.com”, “eBay.com”, “Joom.com” un “Wish.com”, kuras darbojas trešajās valstīs vai kurās tiek piedāvātas trešajās valstīs ražotās preces.
Jāievēro ES normatīvi
PTAC direktore Baiba Vītoliņa preses konferencē norādīja, ka, neņemot vērā, ka pircējs no Eiropas Savienības (ES) iegādājas preci no Ķīnas, Taizemes vai kādas citas trešās valsts, pirkumam ir piemērojami ES tiesību standarti.
Tiešsaistes platforma ir liels tirdzniecības laukums, kurā ir daudz veikalu un pārdevēju, skaidroja B. Vītoliņa. Veicot platformu pārbaudi, uzmanība tika pievērsta:
- informācijai par pārdevēju;
- informācijai par pārdevēja lomu;
- līguma noteikumiem;
- informācijai par precēm/pakalpojumiem;
- efektīvai saziņai ar platformu/tirgotājiem;
- efektīvai strīdu risināšanai;
- profesionālai rūpībai.
Preču cena atšķiras no reklāmā norādītās
PTAC pētījumā secināja, ka līguma noteikumi un piedāvātais klientu atbalsts visās platformās, izņemot “Wish.com”, ir viegli atrodams un tiek nodrošināts. “AliExpress.com” gadījumā ir īpaši noteiktas ES patērētāju tiesības, tirgotājiem ir norādīta informācija, ka tiem jāievēro ES normatīvie akti.
Informāciju par preces pārdevēju, kurai ir jābūt norādītai blakus precei, bija viegli atrast visās platformās, tomēr ne visos gadījumos bija viegli atrodami tirgotāja reģistrācijas numuri un kontakti. Atsevišķās mājaslapās informācija bija norādīta tikai, iespējams, ķīniešu valodā.
Pārbaudē PTAC secināja, ka pasūtījuma noformēšana platformās bija samērā viegla un saprotama. Pirms maksājuma veikšanas ir norādītas visas izmaksas – preču kopsumma, piegādes maksa, tas, ka cenā ir ietverts pievienotās vērtības nodoklis. Taču tika konstatēts, ka ne vienmēr preču reklāmas cena atbilst tās galīgajai cenai, kas pircējam tiek uzrādīta, noformējot pirkumu. Piemēram, “AliExpress.com” tika pārdots drons, kura cena reklāmā bija 11,28 eiro, tomēr patiesībā drona komplektācija neatbilda tai, kāda tā bija reklāmā.
Nosūtīšanas valsts maina preču cenu
PTAC saskārās arī ar patērētājus maldinošu informāciju. Piemēram, tika piedāvāta jaunā lietotāja atlaide/cena, bet tā bija piemērota tikai vienai precei grozā. Informācija par to tika saņemta tikai maksājuma noformēšanas brīdī.
Tāpat vienas un tās pašas preces cena mainās, ņemot vērā, kādu nosūtīšanas valsti pircējs izvēlas. Piemēram, Spānijas gadījumā prece ir lēta, turpretī piegādes cena ir augsta. Savukārt Čehijas gadījumā prece kļūst četras reizes dārgāka, bet ir lēta piegāde. “Nezinām, kāpēc tā notiek un kādi ir tirgotāju komerciālie ieguvumi, bet aicinām pircējus tam pievērst uzmanību,” akcentēja B. Vītoliņa.
Iepirkšanās tiešsaistes platformās cilvēki nereti tiek mudināti iespējami ātrāk izdarīt pirkumu, liedzot izdevību salīdzināt noskatītās preces ar citām līdzīgām un apsvērt pirkuma lietderību. Tā ir uzskatāma par negodīgu praksi.
Konstatētās neatbilstības
PTAC pasūtīja 62 dažādu preču paraugus – rotaļlietas, bērnu preces, elektropreces, radioiekārtas un dronus – no piecām tiešsaistes tirdzniecības platformām. Visvairāk jeb 29% no pasūtītajām precēm bija rotaļlietas un bērnu preces, 19% – viedās spuldzes, 15% – Ziemassvētku virtenes, 15% – USB lādētāji u. c.
No pasūtītajām precēm PTAC tika piegādāti 52 paraugi, t. i., nepiegādāja 16%. Visvairāk, attiecīgi 33% un 27%, preču netika piegādāts no “Aliexpress.com” un “ebay.com”. Tomēr nauda par nepiegādātajām precēm PTAC tika atmaksāta.
Piegādātajām precēm tika konstatētas šādas neatbilstības (tīmekļvietnē vai uz preces):
- nav informācijas par atbildīgo komersantu (Regulas 2019/1020 4. pants) – 38 preces (73%);
- nav informācijas par ražotāju – 35 preces;
- nav identifikācijas – 26 preces;
- nav CE marķējuma, vai tas ir neatbilstošs – 19 preces;
- nav brīdinājumu, piemēram, vecuma ierobežojumu;
- nav tehnisko raksturlielumu.
Savukārt, nosūtot minētos preču paraugus uz pārbaudi, dažāda veida neatbilstības tika konstatētas 40 precēm, t. i., 75% paraugu. 17 jeb 33% no iegādātajām precēm neatbilstības bija ar augstu risku. No pārbaudītajām elektroiekārtām neatbilstības tika atklātas 61% gadījumu.
PTAC konstatēja, ka nevienai no piegādātajām precēm nebija instrukcijas latviešu valodā, 58% precēm vispār nebija lietošanas instrukcijas, savukārt radioiekārtām un droniem nebija atbilstības deklarācijas.
Pat bīstamas preces
Īstenojot projektu “Lielo platformu tirdzniecības prakse un piedāvāto preču atbilstība”, PTAC konstatēja, ka interneta veikalos patērētāji var viegli iegādāties nedrošus un prasībām neatbilstošus produktus. Kā piemērus B. Vītoliņa minēja vairākas preces, kuras ir pat bīstamas. Rotaļlieta–grabulis, kas ir ar garu rokturi, neatbilda prasībām attiecībā uz rotaļlietu formu un izmēru un var radīt savainošanās vai pat nosmakšanas risku bērniem, kuri vēl patstāvīgi nesēž.
Savukārt bērniem tik populārajā produktā slaimā (slaims jeb mīkstam plastilīnam līdzīga elastīga masa) divu ķīmisko vielu – ftalātu un bora – saturs pārsniedza pieļaujamo normu. Līdz ar to slaims var radīt ķīmiskas saindēšanās risku. “Ietekme uz bērnu veselību nav tūlītēja, bet ilgstoša, un ar laiku var radīt problēmas reproduktīvajai veselībai,” brīdināja B. Vītoliņa.
Daudz neatbilstību elektroprecēm
Projekta ietvaros samērā daudz tika pārbaudīts elektropreču – lampiņu virteņu, USB lādētāju, radioiekārtu, viedo muzikālo lampu u. c.
Vienai no piegādātajām lampiņu virtenēm tika konstatētas piecas neatbilstības piemērojamajam standartam:
- mirgošanas kontroles bloka korpuss neiztur sitienus ar noteiktu spēku;
- korpuss sabrūk, daļas zem tīkla sprieguma ir brīvi pieejamas, un aizsardzības pakāpe neatbilst marķētajai pakāpei (IP44);
- tīklauklas izolācijas materiāls nav piemērots ārā lietojamajiem gaismekļiem;
- bora saturs pārsniedz pieļaujamo normu;
- pastāv ķīmiskās saindēšanās risks.
Savukārt citai lampiņu virtenei nebija pietiekami stipru vadu, tie atdalījās no kontrolbloka, un kontaktdakša nenodrošināja drošu pieslēgšanu. Turklāt vadu šķērsgriezums bija mazāks par minimāli atļauto, un attālums starp dakšu un pirmo lampiņu bija mazāks par atļauto. Precei trūka informācijas par iespējām pagarināt virteni (izmantojot papildsekcijas).
Citā lampiņu virtenē tika izmantoti lietotājam pieejamie vadi tikai ar pamatizolāciju (vadiem jābūt ar dubultizolāciju), konstrukcija saskaņā ar deklarētu IP aizsardzības pakāpi (IP44) nenodrošināja pietiekamu aizsardzību pret mitrumu un cietām daļiņām (putekļiem, smiltīm u. tml.).
Pārbaudot USB lādētāju, tika konstatēta neatbilstība būtiskajām drošības prasībām, proti, tas neizturēja testu uz elektrodrošību, veidojās caursite starp primārajām un sekundārajām ķēdēm.
Attēlā prece ir lielāka
B. Vītoliņa akcentēja, ka ne viss, ko redzam internetveikalā, tā izskatās arī praksē. Nereti prece fotogrāfijā šķiet skaistāka un lielāka, nekā tā ir īstenībā. Piemēram, ekrānā apskatot virteni, rodas iespaids, ka tā ir gara un varēs skaisti izgreznot māju, taču realitātē tā izrādās daudz mazāka un īsāka.
Ne viss, ko redzam internetveikalā, tā izskatās arī praksē.
Piegādātajiem droniem netika konstatētas būtiskas neatbilstības normatīvo aktu prasībām, tomēr to kvalitāte ir zema, kā arī trūka detaļu. “Neatbilstoši lietojot radioiekārtu/dronu u. c., patērētājs var izdarīt pārkāpumu,” brīdināja PTAC vadītāja.
Reizēm internetveikals var piegādāt arī bojātu preci. Bieži trūkst drošai lietošanai nepieciešamās informācijas, netiek nodrošināta informācija par energoefektivitāti, dažreiz prece nav identificējama.
Tomēr kopumā PTAC secināja, ka lielākajās tirdzniecības platformās iepirkšanās patērētājiem ir ērta, jo ir iespējama gan preces atgriešana, gan tiek atmaksāta nauda par nepiegādātajām precēm.
Iepērkoties tiešsaistē, PTAC patērētājiem rekomendē pievērst uzmanību šādiem aspektiem:
- informācijai par preci un tās pārdevēju;
- preci identificējošajām pazīmēm, būtiskākajām īpašībām, komplektācijas elementiem;
- negatīvajām atsauksmēm, un neiegādāties tajās minētās preces;
- pārliecināties, ka ir norādīta atbildīgā persona ES (piemēram, elektroprecēm, radioiekārtām, rotaļlietām), – ja prece iegādāta pie trešo valstu pārdevēja;
- rūpīgi iepazīties ar piegādes, naudas atgriešanas, atteikuma tiesību nosacījumiem, kā arī citiem līguma noteikumiem;
- sekot līdzi, vai nav kādu slēpto izmaksu, kuras netiek skaidri atšifrētas un parādās tikai maksājuma brīdī.
