9. maijs – Ukrainā cietušo un bojāgājušo piemiņas diena

Piemiņas dienas mērķis ir vērst Latvijas sabiedrības uzmanību Krievijas Federācijas uzsāktajai neizprovocētajai militārajai agresijai Ukrainas teritorijā un solidarizēties ar Ukrainas tautu cīņā par savas valsts suverenitāti, neatkarību un teritoriālo nedalāmību (integritāti).

Šajā Piemiņas dienā:

• izkārsim pie ēkām Latvijas valsts karogu sēru noformējumā;
• līdzās Latvijas valsts karogam sēru noformējumā plīvos arī Ukrainas karogs Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Latvijas Valsts prezidenta rezidences, Saeimas galvenās ēkas un Ministru kabineta ēkas;
• valsts un pašvaldību iestādes nerīkos publiskus izklaides un svētku pasākumus, un pašvaldības neizsniegs atļaujas tādus rīkot publiskās vietās;
• pašvaldībām ir tiesības nepieļaut sapulču, gājienu vai piketu norisi, izņemot, ja to mērķis atbilst Piemiņas dienas raksturam;
• neizmantosim pirotehniskos izstrādājumus – “šaut raķetes”, rīkot uguņošanu ir aizliegts gan 9. maijā, gan 10. maijā.

Daudzus gadus 9. maijs ir bijis datums, kurā daļa Latvijas iedzīvotāju ir devušies pie Padomju režīmu slavinošiem pieminekļiem, lai pieminētu Otrajā pasaules karā kritušos padomju armijas karavīrus un svinētu tā dēvētos “Uzvaras svētkus”, atzīmējot nacionālsociālistiskās Vācijas kapitulāciju, ar kuru 1945. gada 8. maijā plkst. 23.01 Eiropā (laika starpības dēļ PSRS tas notika 9. maija naktī plkst. 1.01) beidzās Otrais pasaules karš. 

Taču Latvijas tautai un valstij šī diena pāršķīra jaunu okupācijas šausmu lappusi – tika sagrauti sapņi par brīvību, rīkota piespiedu kolektivizācija, atņemti dzimtu īpašumi, organizēta izsūtīšana uz Sibīriju, represijas, izpostītas dzīves un ģimenes. Turpmākajos gados tika mērķtiecīgi lauzts latviešu gadsimtiem kopto tradīciju un dzīvesveida, pašapziņas un gara mugurkauls.

“1945. gada 8. maijs nesa atbrīvošanu daudzām Eiropas valstīm – Norvēģijai, Dānijai, Nīderlandei, Beļģijai un citām. Tas nenesa atbrīvošanu Latvijai, Igaunijai, Lietuvai, jo pie mums vienu okupācijas režīmu nomainīja otrs okupācijas režīms. 1945. gada 8. maijā visa pasaule domāja: “Nekad vairs!” Bet tagad mēs redzam, ka šis solījums nav piepildījies. Tāpēc mums ir jābūt kopā ar Ukrainu, lai neļautu agresoram uzvarēt,” pēc svinīgās vainagu nolikšanas ceremonijas Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, kuru Latvija kopā ar citām Eiropas valstīm atzīmē 8. maijā, teica Valsts prezidents Egils Levits.

Krievijas Federācija ir PSRS tiesību un saistību mantiniece. Notikumi Ukrainā ir skaļš modinātājzvans, ka totalitāro režīmu 20. gadsimta noziegumi nav tikai šausmu stāsti vēstures grāmatās. Tie ir tepat, mums līdzās, un atsākušies ar jaunu sparu. 

“Šogad Krievija sevi kārtējo reizi ir apliecinājusi kā agresorvalsti, kura imperiālisko ambīciju vārdā gatava klaji ignorēt citas neatkarīgas valsts pašnoteikšanās tiesības, bez žēlastības nogalināt tās iedzīvotājus, iznīcināt slimnīcas, skolas un citus svarīgus objektus, kas Krievijai nerada ne mazāko apdraudējumu,” saka Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets.

Tāpēc pulcēšanās un ceremoniāla ziedu nolikšana pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem uzskatāma par klaju necieņas izrādīšanu tiem miljoniem cilvēku, tai skaitā Latvijas iedzīvotājiem, kuri gājuši bojā vai smagi cietuši PSRS komunistiskā režīma dēļ. Minētās darbības ir arī pašreizējo Krievijas noziegumu pret cilvēci un mieru un kara noziegumu netieša attaisnošana, kas nevar tikt tolerēta neviena cilvēka, kurš aizstāv humānismu un kristīgās vērtības, acīs.

Lai Dievs svētī Latviju!

Слава Україні!