Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi pēdējos gados palielinās. Katru gadu viss netiek iztērēts, un atlikums papildina uzkrājumu, kāds var būt nepieciešams dažādām nelabvēlīgām situācijām. Covid-19 ietekmes dēļ visstraujākais pieaugums ir maksājumiem slimības pabalstiem. Speciālā budžeta galvenais ieņēmumu avots ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, uzklausot Labklājības ministrijas (LM) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informāciju par situāciju speciālajā budžetā, tika pārrunāti arī šīgada politiskās dienaskārtības jautājumi – ātrāka pensiju indeksācija un atgādinājums novērst netaisnību ar pensiju piemaksām par darba stāžu līdz 1996. gadam, kuras saskaņā ar likumu nepienākas tiem, kuri pensionējas no 2012. gada.
2021. gadā speciālā budžeta ieņēmumi bija 3,410 miljoni eiro, izdevumi – 3,209 miljoni eiro. Atlika vairāk nekā 200 miljoni eiro. Arī šīgada budžetā paredzēts gan ieņēmumu, gan izdevumu pieaugums, taču atlikums plānots mazāks – 52 miljoni eiro. Budžeta prognozes ir izveidotas līdz 2025. gadam. Kā sēdē informēja LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa, tajās var būt izmaiņas atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognožu izmaiņām.
Speciālajā budžetā vislielākais ir pensiju speciālais budžets – 70 procenti. Apmēram 2,2 miljardi eiro gadā tiek izmaksāti vecuma pensijās. No šī budžeta veic arī vairākus citus maksājumus (apgādnieka zaudējuma pensijas, apbedīšanas pabalstus, pārdzīvojušā laulātā pabalstus u. c.).
Sākot ar 2014. gadu, pensiju budžetā ir pozitīva bilance. To nodrošina divi faktori. Vecuma un invaliditātes pensiju piemaksas (par darba stāžu līdz 1996. gadam) finansē nevis no speciālā budžeta, kā tas tika darīts iepriekš, bet no valsts pamatbudžeta.
Kopš 2014. gada pakāpeniski, par trim mēnešiem gadā, tiek paaugstināts pensionēšanās vecums, līdz 2025. gadā tas būs 65 gadi. Tādējādi pensiju saņēmēju skaits līdz šim ir mazinājies, taču plānots, ka šogad saņēmēju būs vairāk – 438 449 (2021. gadā vecuma pensijas saņēma 435 522 personas) personas. Pakāpeniski pieaug arī vidējā pensija mēnesī – pērn vidējais rādītājs pārsniedza 400 eiro un bija 420,72 eiro mēnesī.
Iepriekšējā gadā vairāk nekā 300 miljoni eiro tika izmaksāti slimības pabalstos. Šie izdevumi pieauga ļoti strauji – par 30 procentiem, salīdzinot ar 2020. gadu. Pabalsta saņēmēju skaits palielinājās par 37%. Izdevumu lēciens saistīts ar Covid-19 straujo izplatību, iedzīvotāju masveida inficēšanos un darbnespējas lapas B apmaksu no pirmās dienas. Piemēram, 2021. gada februārī lapas B veidoja gandrīz pusi no visām izsniegtajām darbnespējas lapām. Arī šīgada sākumā slimības pabalsta saņēmēju skaits ir ļoti liels, norādīja S. Stabiņa. Salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, šogad tas ir pieaudzis par 6%.
VSAA statistika liecina, ka 2022. gada janvārī slimības pabalstu saņēma 64 937 personas.
Latvijā samazinās dzimstība, un tas atspoguļojas arī pabalstos. Maternitātes un vecāku pabalstu saņēmēju skaits līdz šim katru gadu ir sarucis. Tikai šīgada budžetā plānots, ka maternitātes pabalstu saņēmēju būs tikpat, cik bija pērn, bet vecāku pabalsta saņēmēju skaits būs lielāks.
Saskaņā ar VSAA statistiku šīgada janvārī maternitātes pabalstu saņēma 1 998 personas (2021. gada janvārī – 2 238 personas). Vecāku pabalstu šogad, janvārī, saņēma 20 084 personas, 2021. gada janvārī – 21 232 personas. Prognozēts, ka šogad būs vairāk paternitātes pabalsta saņēmēju, taču tēvu skaits, kuriem ir tiesības uz šo pabalstu saistībā ar bērna piedzimšanu, joprojām nesasniedz pat vienu tūkstoti. Šīgada janvārī paternitātes pabalstu saņēma 808 personas.
Savukārt vidējais visu pabalstu apmērs pakāpeniski palielinās.
2021. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājušies izdevumi bezdarbnieku pabalstiem. Kā skaidroja S. Stabiņa, ietekme ir bijusi tam, ka bezdarba līmenis bija zemāks, kā arī tam, ka no reģistrētajiem bezdarbniekiem ir mazāk pabalsta saņēmēju. 2020. gadā no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem pabalstu saņēma 61%, 2021. gadā – tikai 49%. Ir vairāk “ilgstošo” bezdarbnieku, kuri nesaņem pabalstu.
Katru gadu speciālajā budžetā ir atlikums, un tas nonāk Valsts kases uzkrājumā. Gadumijā speciālā budžeta uzkrājums bija 1,44 miljardi eiro.
“Šķiet, ka tas ir daudz, bet, pastāvot demogrāfiskajiem izaicinājumiem, sabiedrības novecošanas faktoram, iespējamām krīzes situācijām, uzkrājumam vajadzētu būt vismaz divu gadu pensiju izmaksu apmērā, tas nozīmē – vairāk nekā 4 miljardiem eiro,” skaidroja LM pārstāve, piebilstot, ka uzkrājums var tikt ļoti ātri iztērēts, jau sākot ar 2025. gadu, kad beigsies likumā “Par valsts pensijām” paredzētā pensionēšanās vecuma paaugstināšana.
Šajā “krājkasītē” papildu nauda tiek nopelnīta ar termiņnoguldījumiem. VSAA Finanšu vadības departamenta Plānu—finanšu daļas vadītāja Irina Vihareva informēja, ka šīgada februārī Valsts kasē ar izdevīgu likmi uz pieciem gadiem noguldīti 300 miljoni eiro, līdz ar to pensiju budžetam papildu ir nopelnīti 11,5 miljoni eiro. Pašreiz no 1,44 miljardiem eiro uzkrājuma puse jau atrodas termiņnoguldījumos – 355 miljoni noguldīti 2018. gadā, 120 miljoni – 2019. gadā. Šāda prakse ir kopš deviņdesmitajiem gadiem, tādējādi speciālajam budžetam jau ir nopelnīti gandrīz 300 miljoni eiro.
Ziņa, ka šogad pensiju indeksācija paredzēta agrāk, nekā ierasti (1. oktobrī), pensiju saņēmējus jau laicīgi ir sasniegusi. Acīmredzot tas varētu būt 1. septembrī. Jau ir bijuši priekšlikumi, tostarp komisijas sēdē, ka vecuma pensijas nepieciešams indeksēt divreiz gadā.
Deputāts Andrejs Klementjevs rosināja no pensiju budžeta uzkrājuma “paņemt” vienu, divus procentus, lai cenu sadārdzinājumā atbalstītu pensionārus. Viņaprāt, grozījumi likumā par pensiju indeksāciju būtu jāgatavo divas reizes gadā, kā tas bijis savulaik.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns vērtē, ka pensiju indeksācija oktobrī ir veiksmīgi izraudzīta, ņemot vērā, ka pēc tam ir lielāko izdevumu sezona, kad jāsāk apmaksāt rēķini par mājokļa uzturēšanu, apkuri. Pēc viņa domām, kādreizējā indeksācija divas reizes gadā nav veiksmīga, jo pārrēķinātās pensijas summa bijusi niecīga, un tas ir izraisījis cilvēku sašutumu.
Eksperts arī atgādināja –, ja ir pieejami līdzekļi, pirmais, kas jāizdara, pensiju sistēmā jāatjauno taisnīgums. Tas attiecināms uz pensiju piemaksu par darba stāžu līdz 1996. gadam, jo šīs piemaksas par katru stāža gadu pārtrauca maksāt tiem, kuri pensionējās no 2012. gada.
Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre, Saeimas deputāte Evita Zālīte-Grosa norādīja, ka piemaksas ir ministrijas primārā prioritāte, piebilstot, ka “nav jēgas šo tēmu atkārtot, tāpēc vien, lai parunātos. Mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, un es zinu, ka arī komisija darīs visu, lai beidzot tiktu panākts taisnīgums”.
Tas ir jautājums, kas jārisina, veidojot nākamā gada budžetu.
A. Klementjevs uzskata, ka ir nepieciešamas diskusijas par piemaksām, lai tas nebūtu sasteigts process, jo budžeta pieņemšana ir saspringta. Ja komisija sāktu lemt jautājumu par piemaksām, budžeta pieņemšanā tā jau varētu paust savu redzējumu.
Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride rezumēja, ka tas komisijā noteikti tiks apspriests.
Speciālo budžetu vienkāršoti dēvē par “sociālo budžetu”, jo tas paredzēts sociālās drošības izdevumiem un tā galvenie ieņēmumi ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). No darba algas iemaksas ir 34,09%, no pašnodarbinātā ienākumiem virs 500 eiro – 31,07% un 10% no mazākiem ienākumiem – iemaksas pensijām. Speciālajā budžetā ietverta arī daļa no citos nodokļu režīmos strādājošo iemaksām, piemēram, 80 procenti no mikrouzņēmumu nodokļa ir obligātās iemaksas.
Likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” speciālā budžeta ieņēmumi plānoti vairāk nekā 3,437 miljardu eiro apmērā, no tiem obligātās apdrošināšanas iemaksas – 3,133 miljardi eiro.
Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 3. panta pirmā daļa noteic, ka valsts sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumus saistībā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, paternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, bērna kopšanu.
Obligāto iemaksu mērķis, iestājoties apdrošināšanas gadījumam un izpildoties sociālās apdrošināšanas pakalpojumu piešķiršanas kritērijiem, ir nodrošināt darba ienākumu aizvietojumu. Valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs ir atkarīgs no objekta, no kura veiktas iemaksas.
