NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Santa Blumberga
LV portāls
15. martā, 2022
Lasīšanai: 18 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Tava drošība
18
18

Kā rīkoties radiācijas apdraudējuma gadījumā

Radiāciju nav iespējams saredzēt, saost, sataustīt vai kā citādi sajust.

FOTO: Freepik

Krievijas izteiktie draudi par kodolieroču izmantošanu, uzbrukumi Ukrainas Zaporižjas un Černobiļas atomelektrostacijām (AES), bez šaubām, ir radījuši bažas un satraukumu par iespējamo radiācijas apdraudējumu. Valsts vides dienests (VVD) ziņo, ka šobrīd Latvijai radiācijas drošības riski nepastāv, tomēr ir vērts apskatīt to, kas iedzīvotājiem jau iepriekš būtu jāzina un jāņem vērā situācijā, ja radiācijas apdraudējuma riski pieaugs, lūdzot padomu arī medicīnas fiziķei ar pieredzi radiācijas drošības jautājumos Agnesei Katlapai.

īsumā
  • Lai sevi pasargātu radiācijas apdraudējuma gadījumā, ir svarīgi ievērot principus, kas samazinātu starojuma iedarbību, – barjeru, attālumu un laiku.
  • Radiācijas ietekme uz cilvēku var būt no gandrīz nekaitīgas līdz nāvējošai, un tā ir tieši atkarīga no saņemtās starojuma dozas.
  • Iedzīvotājiem jābūt informētiem par primāro aizsardzības veidu – uzturēšanos iekštelpās – un jāseko atbildīgo iestāžu norādēm oficiālajos saziņas kanālos.
  • Radiācijas avārijas gadījumā uzturā var izmantot tikai pārtiku, kas ir noslēgtos iepakojumos, ūdeni pudelēs (jāņem vērā, ka ūdens vārīšana neattīra no radioaktīvām vielām), dzērienus neatvērtās bundžās, kā arī nebojātu ēdienu, kas atrodas ledusskapī.
  • Lielāku aizsardzību nodrošinās betona, ķieģeļu sienas, bet mazāku – koka sienas. Ēkās mazāka aizsardzība būs, atrodoties pie logiem un durvīm. Atrašanās mašīnā ļoti minimāli palīdzēs aizsargāties no radiācijas ietekmes.
  • Kodolavārijas un kodoluzbrukuma principi ir atšķirīgi, bet abos gadījumos apkārtējā vidē izplatīsies radioaktīvas vielas, tāpēc aizsargāšanās principi paliek nemainīgi.

Likums “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” nosaka drošības prasības un pieļaujamās darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, lai nodrošinātu cilvēku un vides aizsardzību no radiācijas kaitīgās iedarbības. Valsts uzraudzību un kontroli radiācijas un kodoldrošības jomā veic VVD Radiācijas drošības centrs, kas uzrauga radiācijas monitoringa staciju mērījumus Latvijā, kā arī, ievērojot Krievijas radīto apdraudējumu, uzmanīgi seko līdzi situācijai arī Ukrainas atomelektrostācijās (AES).

Kā RDC un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rīkotajā preses konferencē informēja Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska, tad Latvijā radiācijas līmeņa nepārtrauktu novērošanu tiešsaistes režīmā veic 20 stacionārās spektrometriskās monitoringa stacijas. Radiācijas drošības centrs atjaunotu informāciju no novērošanas stacijām saņem ik pēc 10 minūtēm (šeit ir pieejami mērījumu dati), kā arī monitorē situāciju ne tikai Latvijā un Ukrainā, bet arī citās valstīs, piemēram, Baltkrievijā, jo tur atrodas Latvijai vistuvākā AES (110 km).  Savukārt Latvijai tuvākā Ukrainā esošā AES atrodas aptuveni 1000 km attālumā. Černobiļas AES atrodas tuvāk, taču nav aktīva, tāpēc radiācijas noplūdes gadījumos tajā situācija būtu citādāka nekā aktīvas vai tuvākas AES avārijas gadījumā, paskaidroja D. Šatrovska.

Kas ir radiācija

Jonizējošais starojums jeb radiācija ir enerģija, kuru ražo dabīgie un cilvēka radītie radioaktīvie materiāli, un šī enerģija pārvietojas viļņu vai daļiņu formā. Jonizējošo starojumu rada radioaktīvo elementu spontāna sabrukšana bez papildu iejaukšanās vai enerģijas pievadīšanas. Šāda veida radioaktīvā sabrukšana var radīt dažāda veida jonizējošo starojumu ar dažādu jaudu, attiecīgi arī ar dažādu ietekmi uz cilvēku un vidi.

Dabiskās radioaktivitātes piemēri ir:

  • gamma starojums, ko izstaro augsne, ieži, klintis, celtniecības materiāli (piemēram, akmens flīzes, dzelzsbetona konstrukcijas, ķieģeļi);
  • kosmiskais starojums, kas rodas no kosmosa daļiņu plūsmas, piemēram, Saules;
  • radona gāze, kas izdalās no Zemes iežiem rādija sabrukšanas rezultātā, piemēram, vietās, kur no zemes izdalās radons, ja nav veikta pietiekami laba ēkas pamatu izolācija. Tad ēkas pagrabstāvos vai pirmajā stāvā var būt augsta radona koncentrācija.

Tomēr jāuzsver, ka dabiskas izcelsmes materiālos starojums ir pārāk minimāls, lai būtiski ietekmētu cilvēka veselību.

Mākslīgie jeb cilvēka radītās radioaktivitātes piemēri ir:

  • kodolreaktori;
  • rentgeniekārtas;
  • kodolieroču izmēģinājumi.

Arī radiācijas starojuma veidi pēc savas iedarbības ir atšķirīgi:

  • alfa jonizējošais starojums, kuru, piemēram, izstaro urāns un rādijs, nespēj brīvi pārvietoties gaisā un izspiesties cauri ādas ārējam slānim (to var aizturēt pat papīra lapa), tomēr cilvēka organismā tas var nonākt, ieelpojot vai uzņemot ar pārtiku, kā rezultātā alfa starojums var piekļūt iekšējiem audiem un nodarīt lielus bojājumus organismam;
  • beta starojums var izspiesties cauri cilvēka ādas ārējam slānim, bet tos var apturēt ar pāris centimetru biezu plastmasas slāni vai pāris milimetru biezu metāla plāksni;
  • gamma starojums, piemēram, rentgena stari, gaisma vai radioviļņi, var iziet cauri cilvēka organismam, bet to var aizturēt bieza betona kārta, ūdens, svins;
  • neitronu starojumam ir ļoti liela caurspiešanas spēja, tāpēc to var aizturēt tikai ļoti bieza betona kārta, ūdens vai parafīns.

Kā izpaužas radiācijas ietekme

Cilvēks ar radiāciju var tikt apstarots ārēji, kad radiāciju izstaro objekts ārpus cilvēka organisma, un iekšēji –, kad jonizējošā starojuma objekts atrodas organismā, jo tur nokļūst, norijot vai ieelpojot radioaktīvo vielu, kā arī caur ādas ievainojumiem.

Iekšējā apstarošana cilvēkam ir daudz bīstamāka, jo var radīt būtiskus orgānu bojājumus. Ārējā apstarošana ir mazāk bīstama, izņemot, ja saņemta ļoti liela ārējā starojuma doza, taču jebkurā gadījumā ir jāuzmanās. Jāatceras, ka gamma starojums var izspiesties cauri cilvēka ādai, savukārt, lai arī alfa un beta starojumu aiztur ādas ārējie slāņi, saglabājas risks tieša kontakta gadījumā, piemēram, ja alfa starojuma daļiņas pieķeras plaukstām un ar pārtiku nonāk cilvēka organismā.

Jonizējošā starojuma līmeņa ietekmi uz cilvēku izsaka zīvertos (Sv), ko izmanto, lai noteiktu saņemtā jonizējošā starojuma dozas un to potenciālo bīstamību, novērtētu varbūtējos riskus veselībai.

Piemēram, saņemot vienu zīvertu (1 Sv) jonizējošā starojuma, tiek radīta aptuveni 5,5% iespējamība vēža attīstībai cilvēka organismā. Vidēji katrs cilvēks gadā saņem apmēram 2,4 milizīvertus (mSv) starojuma dozu no kosmiskā, Saules starojuma un radionuklīdiem dabā un paša organismā. Dzīvojot augstkalnu apstākļos vai bieži lidojot ar lidmašīnu, doza var būt lielāka, tomēr no šī starojuma nav iespējams pilnībā izvairīties.1

Līdz ar to radiācijas ietekme uz cilvēku var būt no gandrīz nekaitīgas līdz nāvējošai, un tā ir tieši atkarīga no saņemtās starojuma dozas.

Radiācijas izraisītie bojājumi iedalās divās grupās:

  • stohastiskie bojājumi, piemēram, kancerogēnas, ģenētiskas un citas strukturālas pārmaiņas šūnā;
  • deterministiskie bojājumi, kuru sekas ir, piemēram, katarakta, asinsrites sistēmas atrofija, neauglība.

Kā veidojas radiācijas apdraudējums

Radiācijas avārijas, piemēram, eksplozijas vai ugunsgrēka gadījumā, vidē var izplatīties radioaktīvais piesārņojums. Radioaktīvās daļiņas var nonākt gaisā kopā ar dūmiem, tikt pārnestas ar vēju vai lietu un izgulsnēties uz dažādām virsmām, ēkām, augsnes utt.

Izplatīšanās attālums ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem, piemēram, ģeogrāfiskā novietojuma, vēja virziena, ātruma u. c., kā arī no konkrēto radioaktīvo vielu īpašībām, piemēram, gamma starus ir grūti aizturēt, bet alfa un beta daļiņas tālu neizplatās.

Ja piesārņojums nonāk augsnē, tas var nonākt gruntsūdeņos, ūdenstilpnēs, to var uzņemt augi un dzīvnieki, tādējādi piesārņojums var nonākt pārtikā un dzeramajā ūdenī. Pārsniedzot starptautiski noteiktos kritērijus par piesārņojuma daudzumu, var būt nepieciešams ierobežot pārtikas un ūdens patēriņu.  

Svarīgi atcerēties, ka dārzeņus, augļus un sēnes, kuri aug dārzā vai mežā, nedrīkst lietot uzturā līdz brīdim, kad tiek saņemta informācija, ka to var droši darīt.

Ūdens vārīšana neattīra no radioaktīvām vielām.

Tāpēc radiācijas avārijas gadījumā uzturā var izmantot tikai pārtiku, kas ir noslēgtos iepakojumos, ūdeni pudelēs (jāņem vērā, ka ūdens vārīšana neattīra no radioaktīvām vielām), dzērienus neatvērtās bundžās, kā arī nebojātu ēdienu, kas atrodas ledusskapī. Visu pārējo, kas atvērtā veidā atradies atklātā vietā vai uz virsmām, kur varētu būt nosēdušies radioaktīvie putekļi, nevajadzētu lietot.

Ar radiāciju piesārņotā vidē, piemēram, ārtelpās nedrīkst ēst, dzert vai smēķēt, jo tādējādi radioaktīvās vielas var nonākt organismā. 

Kā sevi pasargāt

Kaut arī saskaņā ar atbildīgo dienestu sniegto informāciju situācija Latvijā radiācijas drošības jomā šobrīd ir stabila, tomēr ikvienam būtu nepieciešams zināt, kā pareizi rīkoties situācijā, ja ir radies radiācijas apdraudējums.

Kā uzsver D. Šatrovska, radiācijas apdraudējuma gadījumā RDC iedzīvotājiem un institūcijām sniegs informāciju par nepieciešamo rīcību katrā konkrētajā situācijā, bet, tā kā radiācijas apdraudējumu gadījumos svarīga ir ātra reakcija, tad, lai pasargātu sevi un tuviniekus, ir svarīgi ievērot principus, kas samazinātu starojuma iedarbību. Tie ir šādi:

  • BARJERA – radiācijas apdraudējuma gadījumā ir svarīgi maksimāli ātri doties iekštelpās, jo, nodrošinot, ka starp cilvēku un starojuma avotu ir efektīva aizsargbarjera, samazināsies vai pat tiks novērsta saņemtā starojuma doza.

Kā norāda medicīnas fiziķe ar pieredzi radiācijas drošības nodrošināšanā Agnese Katlapa, lielāku aizsardzību nodrošinās betona, ķieģeļu sienas, bet mazāku – koka sienas. Ēkās mazāka aizsardzība būs, atrodoties pie logiem un durvīm. Tāpēc, ja ir iespējams, jāaizver logi, durvis, jāaiztaisa spraugas un jāizvairās no uzturēšanās to tuvumā (atrasties telpas vai ēkas vidū vai pagrabā). A. Katlapa arī atgādina: “Mūsdienu automašīnās izmantotie metāli ir viegli un plāni, tāpēc radioaktīvo vielu izplatības gadījumā atrašanās mašīnā ļoti minimāli palīdzēs aizsargāties no radiācijas ietekmes.”

Atrodoties ārā, laikā, kad pa gaisu izplatās radioaktīvas vielas, tās var būt nosēdušās uz drēbēm. “Kamēr šīs drēbes ir mugurā, jūs netiekat pasargāts no radiācijas iedarbības,” skaidro A. Katlapa.

Tāpēc, nokļūstot iekštelpās, apģērbs ir jānomaina un, ja iespējams, jāievieto slēgtā plastmasas maisā, un jānoliek maksimāli tālu no sevis un citiem, jānomazgā visas piesārņojumam pakļautās ķermeņa daļas (tai skaitā mati, un jāatceras, ka arī uz dzīvnieka kažoka var atrasties radioaktīvie nosēdumi) ar lielu ziepju daudzumu un remdenu ūdeni, maksimāli cenšoties izvairīties no piesārņojuma pārnešanas uz tām ķermeņa vietām, kas bija nosegtas ar apģērbu.

Ļoti jāuzmanās, lai ar piesārņotu materiālu vai nenomazgātām rokām nepieskartos mutei vai sejai un ādai bojātajās vietās (nobrāzumi un iegriezumi ir jānosedz).

A. Katlapa uzsver, ka arī sejas maska var būt kā barjera: “Sejas maska nepasargās no ārējā starojuma, bet ļaus samazināt ieelpoto radioaktīvo vielu daudzumu. Aizsardzības lielums būs atkarīgs no maskas veida, piemēram, efektīvākas būs FFP2 maskas nekā ķirurģiskās maskas.”

  • ATTĀLUMS – attālinoties no radiācijas avota, samazinās tās starojums. Piemēram, palielinot attālumu no starojuma avota divas reizes, saņemtā doza samazinās četras reizes.2 Tas nozīmē – jo tālāk no avārijas vietas, jo esat vairāk pasargāts.

Attālums ir galvenais iemesls cilvēku evakuācijai no tiešas avārijas vietas. Cilvēki ir jānogādā iespējami tālāk, lai būtu mazāks kaitējums. Tāpēc ir būtiski ievērot norādes par nepieciešamību evakuēties no radiācijas skartajām teritorijām.

Var būt situācijas, kad nav iespējams evakuēt visus iedzīvotājus, vai arī nav iespējas tikt līdz valsts iestāžu norādītajām vietām vai teritorijām, tāpēc ir ļoti svarīga tūlītēja došanās uz iekštelpām, jo tā pat var glābt dzīvību. 

Ja notiek kodolavārija Ukrainas teritorijā, cilvēki Latvijā nav jāevakuē, bet jāseko līdzi iestāžu rekomendācijām.

Kā norāda A. Katlapa: “Jāatceras, ka evakuācija tiek rekomendēta tikai pie tādām radiācijas dozām, kas var radīt būtiskus draudus cilvēku dzīvībai. Ja notiek kodolavārija Ukrainas teritorijā, cilvēki Latvijā nav jāevakuē, bet jāseko līdzi iestāžu rekomendācijām.”

Tāpēc, kā uzsver arī D. Šatrovska, ir svarīgi, ka iekštelpās ir pieeja informācijas avotiem – televīzijai, radio, internetam –, lai varētu saņemt aktuālo informāciju par radiācijas situāciju un turpmāko rīcību.

  • LAIKS – radiācijas iedarbības laiks uz cilvēka ķermeni ir būtisks, tāpēc svarīgi ir samazināt uzturēšanās laiku jonizējošā starojuma tuvumā. Jo mazāks laiks pavadīts radiācijas avota tuvumā, jo mazāka būs saņemtā radiācijas doza.

Kad ir nepieciešama joda profilakse

Kodolavāriju gadījumā var izdalīties liels daudzums radioaktīvā joda, un cilvēkiem, kuri atrodas tuvumā avārijas vietai, ieelpojot pārāk daudz radioaktīvā joda, var rasties vairogdziedzera bojājumi, kas palielina vairogdziedzera vēža attīstības risku. Uzņemot kālija jodīda preparātus (joda tabletes), tiek samazināta radioaktīvā joda absorbcija un nodrošināta vairogdziedzera aizsardzība. Lai stabilais, neradioaktīvais, jods būtu efektīvs, tas jālieto pirms vai īsi pēc radioaktīva joda uzņemšanas (2 stundu laikā).3

Kā uzsver D. Šatrovska, ir četras aizsardzības pasākumu plānošanas zonas, kas tiek noteiktas pēc attāluma no AES, tās ir: 5 km; 30 km; 100 km un 300 km. Joda profilakses pasākumi ir nepieciešami, atrodoties 30 km rādiusā ap AES.

Ņemot vērā, ka Latvijai tuvākā AES ir 110 km attālumā no robežas, joda profilakse nav nepieciešama.

Savukārt Veselības ministrija uzsver, ka joda profilakses lietošana vai pārdozēšana var pat būtiski kaitēt veselībai (īpaši jutīgi ir jaundzimušie), jo var izraisīt kuņģa—zarnu trakta un nieru bojājumus, plaušu tūsku, asinsrites mazspēju, smakšanu u. tml.

Kā rīkoties kodoluzbrukuma gadījumā

Ņemot vērā Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā, kā arī Krievijas draudus izmantot kodolieročus, rodas jautājums, kā jārīkojas kodoluzbrukuma gadījumā.

A. Katlapa skaidro: “Kodolavārijas un kodoluzbrukuma principi ir atšķirīgi, bet abos gadījumos apkārtējā vidē izplatīsies radioaktīvas vielas, tāpēc aizsargāšanās principi paliek tie paši – patveršanās iekštelpās, evakuācija (ja nepieciešams), patērēto preču un pārtikas produktu ierobežojumi atbilstoši atbildīgo iestāžu rekomendācijām. Svarīgi uzsvērt, ka abos gadījumos darbojas arī princips par attālumu – jo tālāk atradīsieties, jo mazāks radiācijas daudzums līdz jums nonāks, respektīvi, būsiet vairāk pasargāts. Kodolavāriju “priekšrocība” ir tā, ka visu atomelektrostaciju vietas ir labi zināmas, un attiecīgie dienesti ir gatavi kodolavārijām ne tikai kara gadījumā, bet arī ikdienā. Ir veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi, lai attiecīgi reaģētu. Kodoluzbrukumu gadījumā šādu “priekšrocību” nav, jo uzbrukums teorētiski var notikt jebkur. Tāpēc iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi būt informētiem par primāro aizsardzības veidu – uzturēšanos iekštelpās –, un tālāk atliek sekot atbildīgo iestāžu norādēm oficiālajos saziņas kanālos ārkārtas situācijā.”

  • Informācija, kā sagatavoties pirmajām krīzes 72 stundām

 “Kā rīkoties krīzes situācijā”

“What to do in Case of a Crisis”

“Как действовать в случае кризисной ситуации”

 

Aizsardzības ministrijas bukletā ir apkopota informācija, kā katram cilvēkam un mājsaimniecībai labāk sagatavoties dažādām krīzes situācijām valstī, tai skaitā militāram iebrukumam vai kodolavārijai. Bukletā pieejams arī saraksts ar lietām, kurām vienmēr jābūt katrā mājsaimniecībā, lai tās būtu gatavas bez grūtībām izdzīvot 72 stundas bez palīdzības no malas, kā arī ieteikums, kā salikt ārkārtas gadījumu somu.

 

  • Informācija, kā rīkoties dažādu apdraudējumu gadījumā

“Vai tu zini, kā rīkoties ārkārtas gadījumos?”

 

Iekšlietu ministrijas bukletā apkopota informācija par to, kā notiek iedzīvotāju brīdināšana un informēšana par briesmām, ko darīt, ja nepieciešams evakuēties, kāda ir rīcība bīstamu ķīmisku vielu noplūdes un radiācijas avārijas, un citu katastrofu gadījumos.

 

  • Informatīvi materiāli par rīcību bīstamu ķīmisku vielu noplūdes vai radiācijas gadījumā

Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra informatīvais materiāls par aizsardzības pasākumiem radiācijas avārijās

Valsts ugunsdzēsības un drošības dienesta buklets “Radiācija”

 

 

1 Valsts vides dienests. Jautājumi un atbildes par radiāciju (jonizējošo starojumu).

2 Turpat.

3 Turpat.

Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU