NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Oskars Rekšņa
LV portāls
04. martā, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Drošība
4
4

Latvijas Radiācijas drošības centrs nemitīgi monitorē situāciju

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Attēlam ir ilustratīva nozīme.

FOTO: Freepik

Ņemot vērā to, ka Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) teritoriju sagrābis Krievijas karaspēks, izskanējušas bažas par iespējamu piesārņojumu. Vienlaikus Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija paziņojusi, ka energobloki nav bojāti un radiācijas izmaiņas pagaidām nav konstatētas. Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska LV portālam norāda, ka bažām pašlaik nav pamata.

Valsts vides dienests LV portālam skaidro, ka saskaņā ar saņemto informāciju radiācijas situācija nav mainījusies un nav notikušas radioaktīvo vielu noplūdes. Valsts vides dienests regulāri saņem aktuālo informāciju par situāciju Zaporižjes (Zaporizhzhia) atomelektrostacijā. Atomelektrostacijas personāls turpina darbu, radiācijas būves, no kurām varētu rasties radiācijas noplūde, neesot cietušas.

Radiācijas līmeņa paaugstināšanās nav konstatēta, un radiācijas apdraudējuma iedzīvotājiem Latvijā nav. 

Monitorings tiek veikts regulāri

Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra darbinieki regulāri saņem informāciju Starptautiskās atomenerģijas aģentūras iekšējā sistēmā. Šo informāciju Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai sniedz Ukrainas atbildīgā iestāde par radiācijas drošību.

VVD uzraudzību radiācijas drošībā nodrošina diennakts režīmā, analizējot radiācijas monitoringa datus Latvijā un Eiropas mērogā. Valsts vides dienests seko līdzi notikumu attīstībai Ukrainā medijos, sociālajos tīklos un komunicējot ar citu valstu radiācijas drošību uzraugošajām iestādēm.

Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra 20 radiācijas monitoringa stacijas nodrošina gamma dozas jaudas mērījumus. Mērījumi tiek veikti nepārtrauktā 24/7 režīmā ar 10 minūšu intervālu.

Dozas jaudas mērījumu rezultāti ir pieejami Valsts vides dienesta tīmekļvietnē. Staciju dati tiek sniegti arī Eiropas Komisijas kopējā sistēmā EURDEP, kura ir pieejama sabiedrībai. Šeit var iepazīties ar gamma dozas jaudas mērījumiem monitoringa stacijās dažādās valstīs.

Ukrainas teritorijā ir 4 ekspluatācijā (darbībā) esošas AES stacijas, tajās kopā ir 15 reaktori. Tuvākā Latvijas teritorijai ir Rovno AES – tā atrodas vairāk nekā 500 kilometru attālumā. Savukārt Ukrainas Černobiļas AES nedarbojas.

Ja būs iespējami radiācijas avārijas draudi (neatkarīgi no avārijas vietas), iedzīvotāji tiks apziņoti, izmantojot agrīnās brīdināšanas sistēmu, televīziju un radio. Iedzīvotājiem tiks ieteikts uzturēties telpās, sekot līdzi valsts institūciju sniegtajai informācijai.

Apziņošanu veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Valsts vides dienesta tīmekļvietnē pieejams informatīvais materiāls par aizsardzības pasākumiem atomelektrostaciju avāriju gadījumā: https://www.vvd.gov.lv/lv/riciba-radiacijas-avariju-gadijumos.

Ja tiks saņemta informācija par radiācijas drošības notikumiem, kas varētu apdraudēt sabiedrību, tad informācija tiks izvērtēta un sabiedrība tiks informēta par situāciju un rīcību.

Jāievēro tie paši sagatavošanās pasākumi, kas sagatavojoties citās ārkārtas situācijās.

Informācija trijās valodās, kā rīkoties krīzes gadījumā:

Bukletā ir apkopota informācija, kā katram cilvēkam un mājsaimniecībai labāk sagatavoties dažādām krīzes situācijām valstī.

Bukletā ir atrodama informācija:

  • par rīcību pirmajās krīzes 72 stundās;
  • ieteikumi, kā sagatavoties;
  • par rīcību kara gadījumā.

Bukletā pieejams arī saraksts ar lietām, kurām vienmēr jābūt katrā mājsaimniecībā, lai tās būtu gatavas bez grūtībām izdzīvot 72 stundas bez palīdzības no malas, kā arī ieteikums, kā salikt ārkārtas gadījumu somu.

Aizsardzības ministrija: Uzbrukumi tiek veikti apzināti, lai sētu paniku

Aizsardzības ministrija LV portālam skaidro, ka Krievijas prezidenta Putina izteikumi un rīcība saistībā ar paaugstinātas gatavības izsludināšanu kodolspēkos, kā arī Krievijas bruņoto spēku izdarītie triecieni pa Ukrainas Zaporižjes AES, veikti apzināti, lai sētu paniku gan Ukrainā, gan starptautiskajā sabiedrībā.

Saskaņā ar spēkā esošo Krievijas militāro doktrīnu draudēšana ar kodolieročiem nav nekas jauns, un Krievija dažādos līmeņos to ir skandinājusi jau gadiem. Tāpat sagaidāms, ka, negūstot panākumus karā pret Ukrainu, Putins savu iebiedēšanas retoriku pastiprinās vēl vairāk, jo Krievijas bruņotie spēki nav spējīgi sasniegt Putina izvirzītos mērķus.

Gan Latvijas, gan starptautiskajai sabiedrībai nepieciešams saglabāt mieru un neļauties iebiedēšanai.

Vienlaikus jāatgādina, ka NATO arī ir kodolalianse un organizācija ir gatava šādām situācijām.

Vienlaikus aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir uzrunājis vides aizsardzības un reģionālās attīstības un iekšlietu ministrus, aicinot pārskatīt savā kompetencē esošos civilās aizsardzības plānus, kā arī apzināt iespējas, kādā veidā sniegt atbalstu sabiedrībai gadījumā, ja šādu draudu iespējamība Latvijai kļūtu reāla.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI