NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
24. decembrī, 2021
Lasīšanai: 18 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Kultūra
16
16

Kultūrvietņu izlase svētku noskaņai – iesaka LV portāla redakcija

Svētku brīvdienas ir īstais brīdis, lai vienatnē vai ģimenes un draugu lokā, pat neizejot no mājām, kvalitatīvi un saturīgi pavadītu laiku, baudot plašo kultūras programmu, kas bez maksas pieejama tiešsaistē.

FOTO: Freepik

Ir klāt decembra un arī gada nogale, līdz ar to – ilgi gaidītās brīvdienas. Svētku laiks ir īstais brīdis, kad pagūt paveikt to, kas ikdienas steigā ir piesaistījis uzmanību, raisījis interesi, taču ir atlikts uz vēlāku mirkli un varbūt pat piemirsts.

LV portāls ir atlasījis un izveidojis daudzveidīgu, izzinošu un bagātīgu Nacionālā kino centra,  Kultūras informācijas sistēmu centra un Memoriālo muzeju apvienības piedāvāto kultūrvietņu un kultūrnotikumu ceļvedi, kurā apkopotās norises bez maksas ir pieejamas ikvienam Latvijas iedzīvotājam jebkurā vietā. Ir nepieciešams tikai noturīgs interneta savienojums, dators vai kāda cita viedierīce, kā arī labs garastāvoklis, interese un vēlme saturīgi un kvalitatīvi pavadīt svētku brīvdienas.

Brīvpieejā 15 jauni, šogad veidoti, pašmāju mūziķu koncertieraksti

Ziemassvētku laikā Kultūras informācijas sistēmu centrs Latvijas iedzīvotājiem sniedz iespēju tiešsaistē bez maksas baudīt piecpadsmit pavisam jaunus, šajā gadā tapušus, ievērojamu un tautā iemīļotu Latvijas mūziķu koncertierakstus, kuri ikvienam augstā tehnoloģiskā kvalitātē ir pieejami audiovizuālo ierakstu portālā Diva.lv. Koncertu ieraksti atlasīti tā, lai sev interesējošo atrastu jebkuras muzikālās gaumes piekritējs, – tiek piedāvāti gan senās mūzikas koncerti, kormūzikas ieraksti, koncertizrādes, repa un folkmetāla koncertieraksti, kā arī leģendāru pašmāju komponistu zelta fonda skaņdarbu izpildījumi.

Plašāk par koncertu programmu: Ziemassvētku gaidīšanas laikā portālā Diva.lv brīvi pieejami ievērojamu latviešu mūziķu jauni koncertieraksti

FOTO: Kultūras informācijas sistēmu centrs

LV portāla redakcija izvēlējusies četrus īpašus koncertierakstus svētku noskaņai.

“Imants Kalniņš un tango”

Koncerts ar mazliet negaidītiem uzsvariem – tā varētu dēvēt 21. jūlijā Rīgas Domā starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla “Rīgas Doms 2021” ietvaros izskanējušo koncertu “Imants Kalniņš un tango”, kurā, paralēli un viens otru papildinot, tiek izpildīti Imanta Kalniņa un slavenā argentīniešu komponista Astora Pjacollas skaņdarbi. Ieraksts pieejams šeit: http://www.diva.lv/video/latvijas-kulturas-norises/rigas-doms-2021-imants-kalnins-un-tango-astors-pjacolla.

Raimonds Tiguls Tiguļkalnā

FOTO: Kultūras informācijas sistēmu centrs

Portālā Diva.lv interesentiem tiešsaistē tiek piedāvāti arī brīvdabā atskaņotu koncertu ieraksti. Dabas un mūzikas mijiedarbību aicinām izbaudīt, noskatoties komponista Raimonda Tigula nu jau desmito brīvdabas koncertu “Tiguļkalns”, kas, kā ik gadu, norisinājās augstākajā no deviņiem Talsu pakalniem. Šogad koncerta centrālais muzikālais notikums bija oratorijas “Jūras grāmata” (mūzika – Raimonds Tiguls, librets – Nora Ikstena) atskaņojums, kas tika izpildīts kopā ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Valsts Akadēmisko kori “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā.

Koncertieraksts pieejams šeit: http://www.diva.lv/video/latvijas-kulturas-norises/tigulkalnam-10.

Koncertizrāde par izcilām 20. gadsimta kultūras personībām

Izsmalcinātas mūzikas un literatūras cienītājus aicinām noskatīties 20. gadsimta personībām veltīto koncertizrādi, kurā satiekas divi skatītāju iemīļoti mākslinieki – pianists Andrejs Osokins un aktieris Ģirts Krūmiņš. Programmā savijas emocionāli piesātinātā Marinas Cvetajevas un Velgas Kriles dzeja ar Lūcijas Garūtas, Aleksandra Skrjabina, Sergeja Rahmaņinova, Pētera Čaikovska un Jāņa Mediņa skaņdarbiem, kurus vieno izsmalcinātība, emocionalitāte un neparasta krāsu palete, kas raksturīga sudraba laikmeta mūzikas skaņdarbiem. Koncertizrādes ieraksts pieejams šeit: http://www.diva.lv/video/latvijas-kulturas-norises/osokina-brivibas-festivals-152-velga-krile-marina-cvetajeva-un-sudraba-laikmets-muzika.

“Knīpām un Knauķiem 50”

Sirsnīgai un gaišai svētku noskaņai mudinām noskatīties leģendārās bērnu vokālās studijas “Knīpas un Knauķi” jubilejas koncertu “Knīpām un Knauķiem 50”. Koncerta, kas norisinājās Dzintaru koncertzālē, pirmajā daļā skanēja populārākās “zelta dziesmas”, sākot no pirmajiem ierakstiem skaņu platēs līdz pašām jaunākajām kompozīcijām, savukārt koncerta otrajā daļā jubilāri izdzīvoja fragmentus no izrādēm “Īkstīte”, “Reiz bija”, “Kazlēni un vilks”, “Vilkam tāda dvēselīt’ ” un koncertprogrammām “Kāpiet iekšā, Knīpas un Knauķi būs priekšā” un “Dziedu vakaros un rītos”. Koncerts ierakstā pieejams šeit: http://www.diva.lv/video/latvijas-kulturas-norises/knipam-un-knaukiem-50.

Nacionālajam Kino centram 30 – Latvijas kino mantojuma digitālā kolekcija papildināta ar trīs desmitgažu nozīmīgākajām filmām

Latvijas filmu nozarei svētki – aprit 30 gadi, kopš līdz ar atjaunoto Latviju 1991. gadā dibināta arī filmu nozares vadošā institūcija, Nacionālais Kino centrs (NKC). Portāls filmas.lv piedāvā ekspertu veidotu jubilejas izlasi, kurā ietilpst aizvadīto 30 gadu jeb trīs desmitgažu būtiskākās Latvijas filmas.

FOTO: Nacionālais kultūras centrs

Šīs izlases veidošanai tika uzrunāti 30 nozares profesionāļi (kinoteorētiķi, režisori, producenti), un pēc viņu balsojuma tika izveidots “svarīgāko” filmu saraksts. Tajā ietilpst gan spēlfilmas, gan dokumentālais kino un animācija, respektīvi, tās filmas, kuras katra savā veidā bijušas un joprojām ir svarīgas Latvijas filmu nozares attīstībai. Jubilejas izlases filmas bez maksas iespējams noskatīties ikvienā Latvijas vietā, tādējādi tās papildina Latvijas kino mantojuma digitālo kolekciju; filmu kolekcijai pievienots arī īss apraksts par desmitgades vēsturisko kontekstu.

Plašāk par brīvpieejā pieejamo filmu izlasi:

LV portāls ir atlasījis vienu filmu no katras desmitgades, izveidojot savu mazo filmu izlasi, kuras iesaka noskatīties šajās svētku brīvdienās.

“Cilvēka bērns” (19912000)

FOTO: Nacionālais kultūras centrs

Labestīgo, sirsnīgo un nedaudz skumjo stāstu par Bonifāciju Pāvulānu grāmatas vai kinofilmas versijā, šķiet, ir lasījis vai redzējis teju ikviens. Tomēr režisora Jāņa Streiča veikums “Cilvēka bērns” (1991) ir pašmāju kinofilmu klasika, kuru ir vērts noskatīties arī atkārtoti, vēršot uzmanību iepriekš varbūt nepamanītām niansēm. Filma ekranizēta pēc Jāņa Klīdzēja romāna “Cilvēka bērns” (1956), tajā vēstīts par Latgali un tajā mītošajiem cilvēkiem 20. gadsimta 20. gados. Galvenais varonis, mazais zēns Bonifācijs Pāvulāns, saukts par Boņuku, savās dzimtajās lauku mājās piedzīvo gan priekus, gan bēdas, gūstot dažādas vērtīgas, turpmākajai dzīvei svarīgas atziņas. Būtiski minēt, ka “Cilvēka bērns” ir pirmā latviešu spēlfilma, kas uzņemta latgaliešu valodā, tādējādi iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā. Tāpat tieši šo filmu Latvija kā pirmo izvirzīja ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars” kategorijā “Labākā ārzemju filma”. Filma ir saņēmusi arī pašmāju kinofestivāla “Lielais Kristaps” balvu nominācijā “Labākā spēlfilma”.

Filmu iespējams redzēt šeit: https://www.filmas.lv/nkc30/#cilveka-berns.

“Seržanta Lapiņa atgriešanās” (20012010)

Režisora Gata Šmita komēdiju “Seržanta Lapiņa atgriešanās” (2010) ieteicams noskatīties visiem tiem, kuri noilgojušies redzēt Jaunā Rīgas teātra aktieru “zelta sastāvu” (Andris Keišs, Vilis Daudziņš, Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Baiba Broka u. c.) un kuri vēlas pavadīt laiku labā noskaņojumā, baudot kvalitatīvu komēdiju. Komēdija ir Jaunā Rīgas teātra izrādes “Tas notika ar viņiem” (2007) ekranizācija. Kinofilmā vēstīts par seržantu Kristu Lapiņu, kurš, atgūstoties pēc ārvalstu misijā piedzīvotā, apmetas dzīvot kādā dzīvoklī, Āgenskalnā. Tomēr Krists Lapiņš tiek ierauts dažādu visai neparastu notikumu un pārbaudījumu virknē. Filma ir saņēmusi vairākas atzinības: laikraksta “Diena” Gada balvu kultūrā, septiņas nominācijas Nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps” (2012), seržanta Lapiņa lomas atveidotājs, aktieris Andris Keišs tika atzīts par gada labāko aktieri.

Filmu portālā filmas.lv iespējams noskatīties šeit: https://www.filmas.lv/nkc30/#serzanta-lapina-atgriesanas.

 “Projām” (20112021)

Šīs animācijas filmas iekļaušana starp pēdējās desmitgades nozīmīgākajām filmām latviešu kinoindustrijas attīstībā daudziem varētu būt pārsteigums. Filmas nosaukums, šķiet, iemieso un ataino tās radīšanas procesu. Pilnmetrāžas animācijas filma “Projām” (2019) tapusi pilnībā patstāvīgi, projām no visiem – režisors Gints Zilbalodis vairākus gadus to ir veidojis vienatnē, esot ne tikai šīs filmas režisors, bet arī scenārija autors, animators, komponists, kā arī producents. Kinovēsturniece Kristīne Matīsa šo kinodarbu nodēvējusi par “viena entuziasta kluso varoņdarbu”. Filma izpelnījusies atzinību vairākos starptautiskos kinofestivālos. Tajā vēstīts par kādu puisi, kurš pēc lidmašīnas avārijas attopas uz noslēpumainas salas, kurā plešas meži, tuksneši un lagūnas. Galveno varoni sāk vajāt kāds uz salas mītošs, tumšais gars, un, lai izglābtos un nokļūtu mājās, puisis kopā ar savu jaunatklāto draugu, mazu putnēnu, dodas ceļojumā pāri visai salai.

Animācijas filma “Projām” portālā filmas.lv tiešsaistē būs skatāma 27. un 28. decembrī šeit: https://www.filmas.lv/nkc30/#projam

E-grāmatu bibliotēkas vietnē 3td.lv bez maksas lasāmi teju 500 pašmāju un ārzemju autoru darbi

Lai nodrošinātu pasaules un pašmāju literatūras pieejamību, Kultūras informācijas sistēmu centrs aicina izmantot iespēju lasīt elektroniskās grāmatas e-grāmatu bibliotēkas vietnē 3td.lv. Pašmāju un ārzemju autoru darbi latviešu valodā lasāmi tiešsaistē jebkurā laikā un vietā.

Visas vietnē 3td.lv ievietotās e-grāmatas tiešsaistē bez maksas var lasīt jebkurš interesents, autorizējoties ar kādā no Latvijas pašvaldību publiskajām bibliotēkām izsniegtajiem datiem. Arī latvieši ārzemēs attālināti var kļūt par pašvaldību publisko bibliotēku lietotājiem un saņemt pieejas datus 3td.lv.

Publicitātes foto

Vietnes saturu veido izdevniecību “Zvaigzne ABC”, apgāds “Mansards”, “Prometejs” un, kopš 2021. gada septembra, arī apgāda “Jumava” e-grāmatas. 3td.lv saturs izkārtots 19 pārskatāmās e-grāmatu kategorijās. Būtiska e-bibliotēkas priekšrocība ir tā, ka tajā nav rindu, – visas grāmatas, kas pieejamas 3td.lv, vienlaicīgi var lasīt neierobežots interesentu skaits. Vienam lasītājam vienlaikus var izsniegt divas e-grāmatas. Virtuāli nododot atpakaļ paņemtās e-grāmatas, mēneša laikā kopā pieejamo e-grāmatu skaits vienam lietotājam ir 18 e-grāmatas. Šis draudzīgais piedāvājums tiešā veidā ir saistīts ar Covid-19 izplatību un drošas lasīšanas veicināšanu.

Plašāk: Vietnē 3td.lv e-grāmatu skaits sasniedz 490 darbus latviešu valodā

LV portāls ir izveidojis savu 3td.lv e-bibliotēkā atrodamo e-grāmatu top 3.

Sjouns (Sjón) “Skugabaldrs. Ēnu lapsa” 

Romāns tiem, kuri vēlas piedzīvot un izdzīvot skaistu, maģisku, mītisku noskaņu un sajūtu stāstu, kura darbība risinās 19. gadsimta Islandē. Grāmatas anotācijā vēstīts: “1883. gada ziemā mācītājs Baldrs dodas dzeltenbrūnas lapsas medībās, jo ir iekārojis tās kažoku, bet lapsa dara visu, lai paliktu dzīva, tai skaitā vairākkārt pārdzimst no jauna. Tikmēr Fridriks domā, ko darīt ar viņam mantojumā atstāto lauku māju un pilsētā nejauši sastop Abu, meiteni, kas uztver pasauli pavisam citādāk nekā mēs. Aiz sniegotās ainavas slēpjas kāds tumšs noslēpums, kuru autors noteikti izstāstīs, tiklīdz būsiet noticējuši mītam par lapsu…”Sniega lauki, ledus klajumi, akmeņi, lapsa, Islandes dabas mežonīgais skaistums. 2005. gadā romāns “Skugabaldrs. Ēnu lapsa” ieguva Ziemeļvalstu padomes literatūras balvu. Kā recenzijā akcentējusi rakstniece Inga Žolude, “ “Ēnu lapsa” ir ziemeļnieciskā minimālisma literārs paraugs, kas ietilpības ziņā neatstāj bez sāta sajūtas. Mazā grāmatiņa ar minimāliem līdzekļiem paplašina valodas – tai skaitā, latviešu valodas – robežas”. Romānu no islandiešu valodas tulkojis Dens Dimiņš, izdevis apgāds “Mansards” (2017).

E-grāmata pieejama šeit: https://www.3td.lv/lv/ebooks/312.

Regīna Ezera “Aka”

Regīnai Ezerai – latviešu prozas klasiķei – pērn apritētu 90 gadu. Godinot rakstnieces devumu latviešu literatūras attīstībā un modernizācijā, iesakām pirmoreiz vai arī atkārtoti iepazīties ar prozaiķes hrestomātisko romānu “Aka”, pēc kura motīviem uzņemta Rīgas Kinostudijas mākslas filma “Ezera sonāte”. Stāsts par nepiepildītu mīlestību, pienākumu, likteņa neizbēgamību. Romānu “Aka” mēdz uzskatīt par Ezeras populārāko darbu. “ “Aka” uzdod jautājumus par izvēli un rīcību arī mūsdienu cilvēkam, bet neatbild –, jo atbildes var būt dažādas. [..] Bet pats galvenais – “Aka” uzdod jautājumu: kā un kādos apstākļos cilvēks spēj būt laimīgs un saskaņā ar savu būtību?”, šādi romāna esenci formulējis literatūrzinātnieks, LU emeritētais profesors Viesturs Vecgrāvis. E-bibliotēkā 3td.lv pieejamo romāna versiju izdevis apgāds “Jumava” (pievienota 2021. gadā).

E-grāmata pieejama šeit: https://www.3td.lv/lv/ebooks/603.

Mets Heigs (Matt Haig) “Piezīmes par nervozu planētu”

Populārā angļu rakstnieka Meta Heiga darbs “Piezīmes par nervozu planētu” iesakāms tiem lasītājiem, kuri meklē atbildi uz jautājumu, – kā rast mieru stresa un trauksmes pārpludinātajā mūsdienu pasaulē, kurā informatīva telpa tā vien mudina satraukties par itin visu. Mierīgs, laimīgs, sveiks un vesels. Vai 21. gadsimta satīklotais cilvēks tāds vispār var būt? Grāmatā autors rāda, kā pasaule pārņem mūsu prātu un kā varam sevi rehumanizēt šajā trauksmes laikmetā. Viņš piedāvā pārbaudītus risinājumus par to, kā sakārtot attiecības ar miegu, veselību, lielveikaliem, viedierīcēm, sociālajiem medijiem, atkarībām un to, kā satīklotajam pasaules pilsonim vispār dzīvot. “Piezīmes par nervozu planētu” ir iedvesmas avots kvalitatīvākai laika pavadīšanai uz šīs nervozās planētas.

Grāmatu no angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga. Izdevis apgāds “Zvaigzne ABC” (2019).

Grāmata elektroniski pieejama šeit: https://www.3td.lv/lv/ebooks/334.

Memoriālo muzeju apvienība ir izveidojusi Personību stāstu vietni –, lai muzeja apmeklētājs kļūtu vēl zinošāks

Memoriālo muzeju apvienība ir izveidojusi Personību stāstu vietni www.memorialiemuzeji.lv. “Sabiedrības prāta pārorientēšanās uz kultūras piedāvājuma izzināšanu digitālajā vidē rosināja mūs – Memoriālo muzeju apvienību – meklēt jaunus veidus un vides, kur satikt savu apmeklētāju un padarīt pieejamu pētniecībā balstītu saturu citā formā, kontekstā un pieejamības pakāpē,” atklājot jauno “kultūrvietni” stāstīja Sanita Kossoviča, Memoriālo muzeju apvienības direktores vietniece attīstības darbā.

Personības stāstu vietne ir digitālā vide, kurā var iepazīt izcilas personības – Raini, Aspaziju, Jani Rozentālu, Rūdolfu Blaumani, Jāni Akurateru, Ojāru Vācieti, Andreju Upīti, Krišjāni Baronu – no neierastāka skatpunkta.

Vizuālis: Memoriālo muzeju apvienība

LV portāls piedāvā iepazīties ar trim īpašiem stāstiem, kuri akcentēs mazāk zināmu kādas ievērojamas pašmāju personības dzīves notikumu.

Andrejs Upīts un kaķi

Andrejs Upīts, kā izrādās, tāpat kā daudzi no mums, bijis liels kaķumīlis. Par vienu no viņa uzticamākajiem līdzgaitniekiem pēdējos dzīves gados kļuva runcis Pīka. Par Andreja Upīša un Pīkas iepazīšanos, humoristiskiem atgadījumiem, ikdienas “sadarbību”, runča lomu rakstnieka radošajā procesā uzzināsiet, apmeklējot Personības stāstu vietnes sadaļu “Andrejs Upīts un kaķi”, kas pieejama šeit: https://memorialiemuzeji.lv/stories/andrejs-upits-un-kaki/.

Pēdējā fotogrāfija jūrā

Kurš gan nav kaut reizi redzējis nu jau par laikmeta liecību kļuvušo un plaši tiražēto Raiņa fotogrāfiju, kas uzņemta 1929. gadā Rīgas Jūrmalā. Fotogrāfs Olīvs Mētra 18 attēlos iemūžinājis dzejnieka pēdējo vasaru. Kā tapusi fotogrāfija, kurā Rainis, tērpies peldkostīmā, iebridis jūrā, veras tālumā? Atbildi uz šo jautājumu iespējams rast, iepazīstoties ar slavenās fotogrāfijas stāstu, kas ir pieejams šeit: https://memorialiemuzeji.lv/stories/pedeja-fotografija-jura/.

Kāds ledus karnevāls Esplanādē

Esplanādē, kuru šobrīd ieskauj metāla nožogojums, jo tiek veikta parka celiņu seguma nomaiņa, 1928. gada 19. februārī norisinājās ledus karnevāls ar uguņošanu, skaistāko masku godināšanu, dažādām sacensībām, daiļslidotāju piedalīšanos. Tieši par šo notikumu savu domrakstu “Uz slidotavas”, kuru skolotāja novērtēja ar tolaik augstāko atzīmi (5), rakstīja Laima Agita Akuratere, dzejnieka Jāņa Akuratera meita, vēlākā dzejniece, tulkotāja. Kādas sajūtas meitenē raisīja ziema un slidotavas atvēršana? Kādi kuriozi notikumi caurvija dienu slidotavā? To visu uzzināsiet, izlasot Laimas Akurateres domrakstu, kas pieejams šeit: https://memorialiemuzeji.lv/stories/laiks-slidotavai/.

Labs saturs
16
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU