NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Aija Dulevska
speciāli LV portālam
19. novembrī, 2021
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Eiropas Savienība
2
2

Eiropas Parlaments rosina ieviest īpašu Eiropas mākslinieka statusu

Eiropas Savienībā 2020. gadā kultūras un radošās nozares zaudējumi Covid-19 pandēmijas dēļ pārsniedza 30% jeb 199 miljardus eiro.

FOTO: Freepik

Lai veicinātu Eiropas mākslas attīstību arī pandēmijas laikā, Eiropas Parlaments ir pieņēmis ziņojumu, kurā tas aicina Komisiju ieviest īpašu “Eiropas mākslinieka statusu”, paredzot visām ES valstīm kopīgus darba nosacījumus un standartus.

īsumā
  • Eiropas Savienībā kultūra ir ļoti nozīmīgs ekonomiskais faktors. Tā veido 4,4% no visa ES kopprodukta un nodarbina 7,6 miljonus cilvēku.
  • Eiropas Savienībā 2020. gadā kultūras un radošās nozares zaudējumi Covid-19 pandēmijas dēļ pārsniedza 30% jeb 199 miljardus eiro.
  • Mūzikas un skatuves mākslas nozares pandēmijas laikā zaudēja 75% un 90% ienākumu.
  • Ieviešot īpašu Eiropas mākslinieka statusu, nozarē nodarbinātie visā Eiropā gūtu vienlīdzīgu sociālo aizsardzību, kā arī diplomu savstarpēju atzīšanu.
  • Eiropas Parlaments uzsver, ka mākslinieka izpausmes brīvība ir viena no ES pamatvērtībām un to ir jāturpina uzturēt.

Ziņojumā pievērsta uzmanība lielajām atšķirībām dalībvalstu vidū attiecībā uz mākslinieku statusu, regulējumu un atbalsta shēmām, kas apgrūtina pārrobežu sadarbību un mobilitāti. Tāpēc Eiropas Parlamenta deputāti ar tā palīdzību aicina dalībvalstis savstarpēji atzīt kultūras un radošo prasmju kvalifikācijas un diplomus un novērst citus mobilitātes šķēršļus, vajadzības gadījumā pārstrādājot prasības attiecībā uz vīzām, nodokļiem, sociālo nodrošinājumu.

Tāpat dalībvalstis tiek mudinātas aizsargāt māksliniecisko brīvību, lai nodrošinātu, ka ES iedzīvotāji var brīvi baudīt mākslas darbus un līdzdarboties kultūrā. Eiropas Parlaments mudina Komisiju piemērot sankcijas tām dalībvalstīm, kuras šajā ziņā nepilda savus pienākumus. Norādīts, ka būtu nepieciešams sagatavot ceļvedi, kā Eiropā uzlabot māksliniecisko izpausmju brīvības aizsardzību, bet dalībvalstis savukārt tiek aicinātas izveidot dialogu starp māksliniekiem, juridiskajiem ekspertiem un citām interešu grupām, lai noteiktu vienotus māksliniecisko izpausmju brīvības standartus. EP deputāti arī aicina dalībvalstis nodrošināt iespēju individuālajiem pašnodarbinātajiem, kādi lielākoties ir mākslinieki un kultūras darbinieki, slēgt darba koplīgumus.

Pandēmija ir palielinājusi mākslinieku un lietotāju atkarību no galvenajām digitālajām platformām. EP deputāti pauž bažas par to, ka šajā jaunajā ekonomikas situācijā daudzi mākslinieki un radītāji nevar sasniegt līdzšinējo ieņēmumu apjomu, jo straumēšanas platformas mēdz uzspiest “izpirkšanas klauzulas”, ar vienu maksājumu iegādājoties tiesības uz autoru darbiem un atņemot viņiem iespēju saņemt autoratlīdzību par katru darba atskaņošanas reizi. EP prasa Komisijai veikt pasākumus, kas nodrošinātu pienācīgu un taisnīgu ieņēmumu pārdali.

Ziņotāja Monika Semedo (Luksembuga) debatēs sacīja: “Kultūra Eiropas Savienībā ir ļoti nozīmīgs ekonomiskais faktors. Tā veido 4,4% no visa ES kopprodukta un nodarbina 7,6 miljonus cilvēku. Jau pirms pandēmijas daudzu mākslinieku apstākļi bija sarežģīti, un daudziem bija vajadzīgs vēl cits iztikas avots. Mēs mudinām dalībvalstis un Komisiju veikt pasākumus, lai novērstu šai nozarei raksturīgos nestabilos ienākumus, neapmaksāto darbu un nedrošos darba apstākļus, kā arī nodrošināt minimālo ienākumu līmeni māksliniekiem un kultūras profesionāļiem. Mums jānovērš arī birokrātiskais slogs, piemēram, darba atļaujām, festivālu rīkošanas atļaujām, pārrobežu pasākumiem.”

Lai novērstu problēmas, kuras saistītas ar mākslinieku sociālo un cita veida nodrošināšanu, EP aicina ieviest īpašu “Eiropas mākslinieka statusu”, lai tie visā Eiropā gūtu vienlīdzīgu sociālo aizsardzību, kā arī diplomu savstarpēju atzīšanu. Jābūt vienlīdzīgai pieejai bezdarbnieka pabalstam un citiem sociālajiem atbalsta veidiem, uzsvērts ziņojumā.

“Bet tas vēl nav viss,” sacīja M. Semedo. “Daudzi mākslinieki ir talantīgi, bet viņiem pietrūkst prasmju likt lietā savu radošumu. Tāpēc viņiem jānodrošina iespēja apgūt arī producenta un citas nepieciešamās prasmes, lai savu talantu nodotu vērtētājiem. Šajā ziņojumā mēs vēlamies panākt to, ka mākslinieki ES tiek pasargāti no politiskām represijām un visa veida diskriminācijas, jo mākslinieka izpausmes brīvība ir viena no ES pamatvērtībām un to ir jāturpina uzturēt.”

Atbalstu iniciatīvai pauž arī Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniece Dace Melbārde (Latvija): “Eiropas Savienībā 2020. gadā kultūras un radošās nozares zaudējumi Covid-19 pandēmijas dēļ pārsniedza 30% jeb 199 miljardus eiro. Mūzikas un skatuves mākslas nozares pandēmijas laikā zaudēja attiecīgi 75% un 90% ienākumu.

Šis pandēmijas laiks spilgti parāda, ka visas ES mērogā ir jāpalīdz gan nozares profesionāļiem, gan arī mazajiem uzņēmējiem un NVO: mākslas galerijām, mazajām koncertzālēm un teātriem, amatniecības uzņēmumiem un privātajām kultūrizglītības iestādēm.

Tādēļ kā Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniece esmu atbalstījusi ieviest Eiropas mākslinieka statusa izveidošanu, kopējus nodarbinātības noteikumus un minimālos sociālos standartus māksliniekiem un kultūras darbiniekiem. Darbs ir tikai sācies, taču Eiropas Parlaments mudina Eiropas Komisiju ieviest šo “Eiropas mākslinieka statusu”, paredzot kopīgus nosacījumus attiecībā uz kultūras un radošās nozares un industrijas strādājošo darba nosacījumiem, kā arī visās ES dalībvalstīs noteikt  kopīgus obligātos standartus. Esam aicinājuši ES dalībvalstis nodrošināt māksliniekiem un kultūras darbiniekiem pilnīgu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa.”

D. Melbārde atgādina, ka vienlīdz svarīgi ir, lai ikviena ES dalībvalsts ļautu kultūras un radošajiem profesionāļiem atskaitīt no nodokļiem tos darbības izdevumus, kas saistīti ar viņu radošo darbību, kā arī ar aprīkojumu vai apmācību (piemēram, prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanos) saistītās izmaksas. “Esam izteikuši arī aicinājumu panākt lielāku kultūras un radošo prasmju, kvalifikāciju un diplomu pārrobežu atzīšanu, lai atvieglotu kultūras un radošo industriju pārstāvju strādājošo mobilitāti,” informē Latvijas pārstāve Eiropas Parlamentā.

Tāpat EP Kultūras un izglītības komiteja aicina Eiropas Komisiju un visas ES dalībvalstis atvieglot kultūras un radošās nozares un industrijas pārstāvjiem piekļuvi publiskajām dotācijām un aizdevumiem, samazinot administratīvo slogu visos pieteikumu iesniegšanas un ziņošanas procesa posmos.

Latvijas Kultūras ministrijas nostāju pauž tās Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale: “Kultūras ministrija pozitīvi novērtē Eiropas Parlamenta iniciatīvu, tomēr, lai to varētu komentēt detalizēti, arī no praktiskās darbības, vispirms būtu jāsagaida Eiropas Komisijas piedāvājums.

KM atgādina, ka 2018. gadā pēc KM un Radošo savienību iniciatīvas ir pieņemts Radošo personu likums, ir izveidota radošo personu atbalsta programma.

Covid-19 krīze skaidri parādīja radošo personu nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma problēmas ne tikai Latvijā, bet visā ES. KM ar VKKF mērķprogrammām sniegusi atbalstu radošajām personām, lai tās pārdzīvotu dīkstāves periodus, un šī pieredze mums lieti noderēs arī nākotnē, tostarp veidojot ES statusa mehānismu.”

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU