Saskaņā ar statistikas pārskatos sniegto informāciju kopējais vidē novadīto notekūdeņu apjoms 2020. gadā bija ir aptuveni 191,7 miljoni kubikmetru. Šo apjomu var pielīdzināt Usmas ezera ūdens tilpumam (190 000 000 m3). Savukārt problemātiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (kas ir 30) vidē novada aptuveni divus miljonus kubikmetrus, kas ir tikai aptuveni 1,4% no Latvijā kopumā gadā novadītajiem notekūdeņiem. To radītais vides piesārņojums ne tikai negatīvi ietekmē vidi lokālā līmenī, bet arī pasliktina virszemes ūdeņu kvalitāti visā Latvijā, jo lielākā daļa no šīm problemātiskajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām savus notekūdeņus novada Latvijas upēs un ezeros, preses konferencē 18. augustā stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.
VVD šobrīd uzrauga apmēram 1300 notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI), kas netīros ūdeņus novada vidē ar jaudu virs pieciem m3/diennaktī un ir saņēmušas piesārņojošas darbības atļauju.
Kādi ir rupjākie pārkāpumi
Virszemes ūdeņu kvalitāti negatīvi ietekmē neattīrīti vai nepietiekami attīrīti notekūdeņi, notekūdeņu pārplūdes un noplūdes (avārijas).
Rupjākajos pārkāpumu gadījumos, kas vairāk skar uzņēmumus, attīrīšanas iekārtas netiek darbinātas un ūdeņi tiek novadīti vidē, kā arī privātmājām notekūdeņi tiek novadīti upē vai strautā.
Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir aktualizētas pārplūdes lietus laikā. Tā kā lietus kanalizācija nav nodalīta no sadzīves kanalizācijas, stipru lietusgāžu laikā Daugavā lietus ūdeņi tiek novadīti kopā ar sadzīves kanalizāciju. Bet šis jautājums tiek risināts kopā ar “Rīgas ūdeni” un pašvaldību.
Notekūdeņu radītais vides piesārņojums negatīvi ietekmē vidi lokālā līmenī un kopumā pasliktina virszemes ūdeņu kvalitāti: mainās flora un fauna, upes aizaug, peldoties var gūt kaitējumu veselībai .
Panākts uzlabojums
2019. gadā bija 58 iekārtas, kas ilgstoši nespēja nodrošināt vides prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu, savukārt šogad šis skaits sarucis līdz 30. No šīm iekārtām 16 ir pašvaldību un to uzņēmumu apsaimniekošanā, septiņas apsaimnieko ražošanas notekūdeņus, bet vēl septiņās ražošanas notekūdeņu dēļ traucēta sadzīves notekūdeņu attīrīšana.
VVD notekūdeņu apsaimniekošanas iekārtu savešanu kārtībā skaidro gan ar problemātisko iekārtu regulāru apsekošanu, gan ar pērn izveidoto valsts testēšanas programmu NAI ārpus kārtas kontrolei, kā arī ir izvērtētas avārijas notekūdeņu pārplūdes lielajās NAI.
Aizdomas, ka manipulē ar datiem
VVD bija radušās aizdomas, ka ne vienmēr iekārtu īpašnieku sniegtie notekūdeņu monitoringa dati ir precīzi un atspoguļo patieso situāciju, iespējams, ar tiem tiek manipulēts. Tas arī apstiprinājies valsts testēšanā – paņemtie paraugi uzrādījuši vairāk piesārņojošo vielu koncentrāciju pārsniegumus, nekā NAI apsaimniekojošo uzņēmumu veiktajā monitoringā.
Kopumā kopš 2020. gada ārpus kārtas testēšana veikta 140 iekārtās, 2021. gadā – 47 iekārtās, no tām 29 iekārtās konstatēti pārkāpumi.
Lai arī šādu konstatēto atšķirību skaits samazinās, VVD ieskatā nepieciešams ieviest automatizētu NAI veiktā notekūdeņu monitoringa datu nodošanu, no laboratorijas nosūtot datus uz VVD un tādējādi izslēdzot iespējamību manipulēt ar notekūdeņu monitoringa datiem.
Pašvaldībām trūkst līdzekļu
No 30 NAI 77% apsaimnieko pašvaldības vai to izveidotie komunālās saimniecības uzņēmumi. Starp tiem, kas nevar izpildīt vides prasības, ir Līgatnes, Piebalgas ciema, Inčukalna ciema, Ļaudonas ciema u. c. pašvaldības. Savukārt 23% NAI apsaimnieko ražošanas uzņēmumi.
Latvijas Pašvaldības savienības (LPS) padomniece vides jautājumos Sandra Bērziņa nenoliedz notekūdeņu apsaimniekošanas problēmu, it īpaši mazajās pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2000. Šīm pašvaldībām vairākus plānošanas periodus pēc kārtas nav bijis pieejams Eiropas Savienības (ES) finansējums ūdenssaimniecības, tostarp notekūdeņu, jautājumu risināšanai.
Pašvaldības tikai par saviem budžeta līdzekļiem nevar atļauties notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju, jo tas ir finansiāli dārgs projekts.
LPS norāda, ka vairākkārtīgi ir vērsusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzmanību uz šo problēmu.
“Aglomerācijās ar iedzīvotāju skaitu zem 2000 trūkst finansējuma un nav atbalsta ūdenssaimniecības attīstībai, tādējādi tiek padziļinātas reģionālās atšķirības, iedzīvotājiem šajā jautājumā netiek nodrošināts vienlīdzīgs dzīves līmenis,” uzsver S. Bērziņa. “Nepieciešams valsts atbalsts, piemēram, izveidot valsts atbalsta programmas Vides aizsardzības fondā.”
Problēma ar notekūdeņu attīrīšanu pastāv arī lielajos novados, piemēram, Tukuma novadā, kur mazajos ciemos ar 200–400 iedzīvotājiem nevar atrisināt šos jautājumus.
Arī nākamajā ES fondu plānošanas periodā, kaut gan LPS uz to ir norādījusi, aglomerācijām zem 2000 nebūs pieejams ES fondu finansējums ūdenssaimniecības sakārtošanai. Tāds finansējums nav pieejams arī Latvijas Vides aizsardzības fondā. Ir nepieciešama vienota valstiska pieeja un jāsniedz iespēja pašvaldībām piekļūt pie finanšu resursiem, uzskata LPS.
Uzņēmumi piesārņo vidi
To uzņēmumu sarakstā, kas ilgstoši nesaved kārtībā savas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ir piena pārstrādes uzņēmums “Straupe”, lopkautuve Lēdurgas pagastā, kas pieder SIA “Ceplīši”, SIA “Lmiko Farm”, SIA “Dimdiņi”, SIA “Mālpils piensaimnieks” u. c.
VVD gatavo lēmumu par SIA “Ceplīši” darbības apturēšanu, jo uzņēmums kopš 2019. gada piesārņo vidi, upi Aģi, ar neattīrītiem ražošanas notekūdeņiem, kas satur lielu dzīvnieku asiņu piejaukumu.
No šogad rupjākajiem pārkāpumiem VVD min SIA “Ķeizarsilu”, kura pazīstama ar zīmolu “Ezerkauliņi” un novadījusi neattīrītus notekūdeņus Juglas upē, kas radušies dārzeņu mazgāšanas procesā.
Par piesārņojošām darbībām uzņēmumiem šogad piemēroti sodi 500–2000 eiro apmērā.
“Straupe” pārmetumus noliedz
Savukārt kopš 2016. gada VVD risina sarunas ar piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe” par notekūdeņu attīrīšanu atbilstošo vides prasībām. Lai arī veikta NAI modernizācija, tomēr netiek ievērots tehnoloģiskais process: jūlija beigās atkārtoti konstatēts, ka Braslas upē novadītas “piena upes” – neattīrīti ražošanas notekūdeņi. Šogad Straupē VVD inspektori ir bijuši septiņas reizes.
Ja iekārtas tiktu atbilstoši ekspluatētas, netaupot uz vides prasību rēķina, tad tās spētu attīrīt notekūdeņus saskaņā ar prasībām, tā E. Baklāne-Ansberga.
Savukārt “Straupes” valdes priekšsēdētājs Imants Balodis norāda, ka šie pārmetumi nav pamatoti – VVD pārkāpjot noteikumus, un uzņēmums būs spiests vērsties pret VVD tiesā.
“Nekad Braslas upē nav novadīti neattīrīti notekūdeņi, attīrīšanas sistēma ir izveidota tāda, ka tas nevar notikt. Iespējams, kādā brīdī upē parādās balts plankums, kuru nofiksē kāds nelabvēlis un nosūta anonīmu sūdzību. Visas analīzes liecina, ka pa šiem gadiem esam uzlabojuši notekūdeņu kvalitāti,” apgalvo I. Balodis.
“Straupē” attīrīšanas iekārtu modernizācija notikusi visu pagājušo gadu, šogad 1. jūlijā darbi esot pabeigti. “Mums ir ražošanas notekūdeņi, bet VVD nosaka tādas prasības, kas attiecas uz komunālajiem notekūdeņiem, taču tie ir pavisam citi normatīvi. Mēs ražošanas notekūdeņu prasības izpildām 100% apmērā,” tā valdes priekšsēdētājs.
Nelegāla notekūdeņu novade
Šogad vasarā VVD saņēma arī vairākas sūdzības, ka Rīgā, Bieķengrāvī, tiek novadīti neattīrīti notekūdeņi, informēja Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktore Daina Kalēja. Kopā ar pašvaldības pārstāvjiem tika izsekota notekūdeņu virzība, atverot aku pēc akas visā ielas garumā un konstatējot, ka neattīrītus piena produktu ražošanas notekūdeņus lietus kanalizācijas sistēmā novada akciju sabiedrība “Rīgas piena kombināts”.
Uzņēmums izmantoja nelegālu cauruļvada pieslēgumu Rīgas domes apsaimniekotajā lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmai. Neattīrītie ūdeņi caur Bieķengrāvi izplūda Daugavā.
Tā kā “Rīgas piena kombināta” darbībā bija saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes par iekšējo ūdeņu piesārņošanu ar kaitīgām vielām, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, VVD par šo gadījumu ir vērsies Valsts policijā. Pēc dienesta aplēsēm, šāda nelegāla notekūdeņu novadīšana dabā notikusi vairāku gadu periodā.
Reaģē uz sabiedrības ziņojumiem
VVD reaģē uz sabiedrības ziņojumiem vides pārkāpumu atklāšanā. Šogad septiņos mēnešos saņemti 70 ziņojumi par notekūdeņu radītu ūdens piesārņojumu – pārbaudē ir apstiprinājies katrs otrais. 2021. gadā saņemti arī 23 ziņojumi par zivju slāpšanu – četros gadījumos zivju bojāejas cēlonis bija vides piesārņojums, piemēram, Dreiliņupītē, septiņos gadījumos bija nepietiekams skābekļa līmenis.
Lai iedzīvotājiem sniegtu iespēju uzzināt par vides, kā arī pašvaldības nodrošināto komunālo pakalpojumu kvalitāti, kuru finansēšanā viņi piedalās, informācija par problemātiskajām NAI jau otro gadu pieejama publiski VVD tīmekļa vietnē šeit.
