Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Zane Bitere, LETA
Sakarā ar arvien pieaugošo nelikumīgo robežšķērsotāju skaitu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludināta ārkārtējā situācija.
Ārkārtējā situācija četrās pašvaldībās izsludināta ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 518, "ņemot vērā Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, kā arī ievērojot kaimiņvalstī Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu".
Šogad Lietuvā par nelikumīgu Lietuvas–Baltkrievijas valsts robežas šķērsošanu laikā līdz 2021. gada 8. augustam kopā aizturēti 4112 nelegālie imigranti, no kuriem 2797 ir no Irākas, rakstīts informatīvajā ziņojumā “Par aktuālo situāciju saistībā ar nelegālās imigrācijas draudiem uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas un infrastruktūras izbūvi uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas–Krievijas Federācijas valsts robežu”.
Saistībā ar lielo nelegālo migrantu pieplūdumu kopš 2. jūlija Lietuvā ir izsludināta ārkārtējā situācija visā valsts teritorijā. Lai apturētu nelegālo migrantu iekļūšanu no Baltkrievijas, Lietuvā uzsākta dzeloņstiepļu barjeras izbūve un plānota žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju. Līdz ar to pastāv iespējamība, ka pēc žoga izbūves uz Lietuvas–Baltkrievijas valsts robežas lielākā nelegālo migrantu plūsma no Baltkrievijas varētu nonākt Latvijā, norādīts ziņojumā. Pašreiz Latvijas Republikas attiecības ar Baltkrievijas Republiku ir pasliktinājušās. Tāpat ir pamats uzskatīt, ka Baltkrievijas Republika situāciju migrācijas jomā nekontrolē.
Informatīvajā ziņojuma konstatēts, ka nelegālās imigrācijas draudi uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas būtiski pieaug. Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts 10. augusta rītā LVT raidījumā raidījumam “Rīta panorāma” norādīja, ka pagājušajā naktī uz Latvijas–Baltkrievijas robežas aizturēti 65 nelegālie imigranti, bet aizvadītajās 24 stundās kopumā – ap 200. Imigranti no Baltkrievijas nāk lielās grupās – virs 30 cilvēkiem –, kas liecina par organizētības pazīmēm.
Laika posmā no 6. augusta līdz 10. augusta rītam par nelikumīgu Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanu aizturētas 283 personas. Kopumā šogad par nelikumīgu šīs robežas šķērsošanu aizturētas 343 personas.
Valdība 10. augustā deva robežsardzei tiesības izmantot fizisku spēku, lai nekavējoties atgrieztu personas valstī, no kuras tās nelikumīgi ieradušās, informē Iekšlietu ministrija. Savukārt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai jāsniedz palīdzība Valsts robežsardzei Latvijas–Baltkrievijas robežas uzraudzībā.
Valdība arī noteica, ka teritorijā, kurā izsludināta ārkārtējā situācija, izvietotajās Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva: “Situācija pirms valdības lēmuma un situācija pēc tam ļoti atšķiras tiesiskā regulējuma ziņā. Lielākā daļa to, kas paspēja nokļūt mūsu valstī un lūdza patvērumu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, tika nogādāti patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”. Tiem, kas ieradīsies pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas, šādas iespējas nebūs, jo pierobežā vairs nevarēs pieteikt patvērumu Eiropas Savienībā.”
Valdības lēmums paredz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sadarbībā ar Valsts robežsardzi, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi nodrošināt vietu un infrastruktūru, kur būtu izmitināmi nelikumīgie robežšķērsotāji, kā arī personas, kas iesniegušas iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Tāpat ministri atļāva Valsts robežsardzei, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei piemērot Publisko iepirkumu likuma izņēmumu, lai patvēruma meklētājus, kas ieradušies no Baltkrievijas, nodrošinātu ar mitekli un apgādātu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm.
Pasākumus rīkojuma izpildei, tostarp iesaistīto institūciju personāla virsstundu darbu un komandējuma izdevumus, paredzēts finansēt no attiecīgajam mērķim institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī – pēc institūciju motivēta pieprasījuma – no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Nepieciešamības gadījumā Ministru kabinets varēs lemt par starptautiskās palīdzības pieprasīšanu, izmantojot Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma, NATO, kā arī citu starptautisko sadarbības organizāciju un ārvalstu platformas.
Valsts robežsardze informē, ka, pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18. panta piektās daļas otro punktu, uz ārkārtējās situācijas laiku Latvijas-Baltkrievijas pierobežā ir pārtraukta speciālo pierobežas joslas caurlaižu pieprasīšana un izsniegšana.
Tāpat Valsts robežsardze aicina tos iedzīvotājus, kuriem ir izsniegtas speciālās pierobežas joslas caurlaides, bez pamatota iemesla neuzturēties Latvijas–Baltkrievijas pierobežas joslā, kamēr ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Valsts robežsardze atgādina, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem gar ārējo Latvijas Republikas sauszemes robežu ir noteikta ne vairāk kā 2 kilometrus plata pierobežas josla. Lai uzturētos pierobežas joslā gar Latvijas Republikas–Krievijas Federācijas valsts robežu un Latvijas Republikas–Baltkrievijas Federācijas valsts robežu, personām no 15 gadu vecuma ir nepieciešama Valsts robežsardzes izsniegta speciālā caurlaide.
Informatīvajā ziņojumā norādīts: lai nodrošinātu robežapsardzības sistēmai nepieciešamos apstākļus, ir jāizbūvē valsts robežas josla ar Baltkrieviju 173 km garumā. Tajā skaitā ir jāuzbūvē žogs 134 km garumā, nodrošinot autoruzraudzību un būvuzraudzību, jāveic būvprojekta izmaiņas, augošo koku vērtēšana, valstij piekritīgo un atsavināmo zemes vienību kadastrālā uzmērīšana, zemes vienību robežvizūru atjaunošana, robežas izbūves projekta vadība u. c. darbības, lai realizētu valsts robežas infrastruktūras izbūvi.
Iekšlietu ministrija informē, ka robežas infrastruktūras izbūvei prognozētais papildu nepieciešamais finansējums 2022. gadā ir 14 087 164 eiro, 2023. gadā – 18 943 465 eiro un 2024. gadā – 6 150 504 eiro. Finansējuma rezervēšanai šim mērķim valsts budžetā ir paredzēts izveidot jaunu budžeta programmu 14.00.00 “Valsts robežas infrastruktūras izveide”, vienlaikus faktiski nepieciešamā finansējuma apmēru precizējot, ņemot vērā iepirkuma rezultātus un faktisko situāciju.
2021. gadā ir paredzēta arī dzeloņstiepļu žoga iegāde un uzstādīšana, šim mērķim prognozēts papildu nepieciešamā finansējuma apmērs 1 729 421 eiro apmērā.
Nolemts, ka papildu finansējums 2021. gadā, lai segtu ar valsts robežas infrastruktūras izveidi vai valsts robežas apsardzību saistītus papildu izdevumus, piešķirams no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Atbilstoši likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” noteiktajam ārkārtējo situāciju izsludināt ir tiesīgs Ministru kabinets pēc pašvaldības domes, nozares ministrijas vai Krīzes vadības padomes pieprasījuma, par to informējot Saeimu.
Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, ja ir pietiekams pamats pieņemt, ka tiek būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Krīzes pārvaldīšanā tiesiskā režīma “ārkārtējā situācija” izsludināšanas iespēja likumā noteiktā veidā un apjomā ir vitāli svarīga. Šāda īpaša tiesiskā režīma laikā krīzes pārvaldītājam ir pieejami tiesiski instrumenti, kas nav noteikti tiesību aktos.
Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu valsts un pašvaldību institūcijas iegūst plašas pilnvaras, kuras tām nav pieejamas citos apstākļos, piemēram, likt iedzīvotājiem evakuēties, slēgt ceļus, slēgt inženierkomunikācijas.
