Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Janvāra otrajā pusē Ministru kabineta (MK) apstiprinātais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam ir nozīmīgākais dokuments šajā nozarē, kas iezīmē gan pašreizējo situāciju un veicamos darbus, gan plānotās investīcijas un atkritumu sistēmas attīstību astoņu gadu periodam. Tiesa, virzieni ir iezīmēti, bet vēl nav skaidrs, kā tos īstenot.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola 27. janvāra Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē akcentēja, ka Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam, kurš ir vairāk nekā 200 lappušu biezs un kurš apstiprināts Ministru kabineta (MK) 21. janvāra sēdē, izstrādāts gadu, gan veicot dažādus pētījumus un prognozes, gan apzinot investīciju vajadzības.
Plāns izveidots atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām, ar to saistītajiem MK noteikumiem un arī direktīvām, norādīts plāna kopsavilkumā.
Plāns pēctecīgi turpina Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.–2020. gadam noteiktos rīcībpolitikas virzienus, kā arī nosaka jaunus pasākumus, kuri nepieciešami, lai sasniegtu starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktās saistības un mērķus.
Plāns sniedz ieguldījumu attīstības virzienos, ko nosaka Eiropas Zaļais kurss un jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns “Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”. Plāns izstrādāts, ievērojot Nacionālajā attīstības plāna 2021.–2027. gadam ietvertos noteiktos rīcības virzienus. Tas papildina pasākumus, kas ietverti MK 2020. gada 4. septembrī apstiprinātajā “Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.–2027. gadam”.
Atkritumu apsaimniekošana ir kompleksa pasākumu sistēma, kas aptver piesārņojošo darbību operatorus, komersantus, kuri sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, atkritumu tirgotājus un starpniekus, pašvaldības un katru valsts iedzīvotāju, kas ikdienā rada atkritumus.
Lielākais izaicinājums būs samazināt atkritumu poligonos noglabāto sadzīves atkritumu daudzumu, deputātiem uzsvēra A. Ozola. Patlaban tiek apglabāti vidēji mazliet vairāk nekā 60% no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma, savukārt 2035. gadā tie varēs būt tikai 10%.
Lai sasniegtu šo mērķi, ļoti būtiski jāpalielina gan dalīto atkritumu vākšana, gan pārstrāde, lai poligonos noglabātu pēc iespējas mazāk atkritumu.
Šobrīd atsevišķi dalīti vāc papīru, metālu, plastmasu un stiklu. No 2025. gada 1. janvāra būs dalīti jāvāc tekstilmateriāli, bet līdz 2023. gada 31. decembrim bioloģiskajiem atkritumiem būs jābūt vai nu atdalītiem un pārstrādātiem rašanās vietā, vai arī savāktiem dalīti. Kā nosaka Eiropas direktīvas, būs jāvāc jaunas atkritumu plūsmas.
Pārstrādes palielināšanas mērķi:
Atbildot uz deputāta Ivara Zariņa jautājumu, kā varētu notikt dalītā atkritumu, piemēram, tekstilmateriāla, savākšana, A. Ozola norādīja, ka to sasaista ar pašreizējo dalītās vākšanas atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Vēl nav skaidrs, kā to finansēt. Šis jautājums tiek risināts.
Gan I. Zariņš, gan VARAM pārstāve bija vienisprātis, ka sistēmām jābūt integrētām, nevis katram atkritumu veidam jāveido sava savākšanas sistēma.
Plāna izstrādes procesā un apstiprināšanas laikā lielākās diskusijas raisījās par piedāvātajām izmaiņām attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, atbild A. Ozola, piebilstot, ka līdz šīgada maijam jaunās reģiona robežas tiks noteiktas ar MK rīkojumu.
Atbilstoši MK 2013. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 377 “Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem” Latvijā ir izveidoti un patlaban darbojas desmit atkritumu apsaimniekošanas reģioni un katrā no tiem ir viens atkritumu poligons.
Izvērtējot faktisko atkritumu plūsmu un katra reģiona iedzīvotāju skaitu, tiek piedāvāts veidot piecus spēcīgus, jaudīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus. Šis modelis VARAM ieskatā būtu ekonomiski izdevīgākais (investīciju un ekspluatācijas izmaksas), kā arī palīdzētu sasniegt noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus, palielinot atkritumu pārstrādi un izveidojot jaunas bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas.
Ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu un jaunās novadu robežas, tiek piedāvāts veidot Latgales, Vidzemes, Viduslatvijas, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionus.
A. Ozola uzsvēra, ka neviens atkritumu poligons netiek slēgts. Taču viņa norādīja, ka ir noteikta obligāta prasība – katrā no pieciem reģioniem ietilpstošajām pašvaldībām līdz 2022. gada beigām izstrādāt reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānus. Saskaņā ar reģionālo plānu tiks vērtēts, vai pašreizējie poligoni turpinās darbu, vai tas ir ekonomiski pamatoti. Paralēli notiks poligonu specializācija dažādos atkritumu apsaimniekošanas darbību veidos.
Uz sadzīves atkritumu poligonu bāzes paredzēts veidot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas centrus, kas nodrošina atkritumu apstrādi, sagatavošanu pārstrādei, reģenerācijai, apglabāšanai un apglabāšanu.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Sniedze Sproģe apliecināja, ka atbalsta Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam noteiktos mērķus, taču ir jāvienojas, kā tos vislabāk sasniegt.
LPS pārstāve norādīja, ka vēl nav panākta vienošanās par to, kā samazināt atkritumus, virzīties uz aprites ekonomikas pusi.
Pašvaldībām nav skaidrs, kur likt dalīti savāktos atkritumus, jo pašlaik pārstrādes iespējas ir nelielas. Turklāt sadzīvē rodas arī bīstamie atkritumi. “Varam dalīti savākt visu kaut ko, bet atkritumu radītājiem ir jāredz jēga, kādēļ šķirot atkritumus, un jājūt arī finansiāli ieguvumi – labāka, videi draudzīgāka infrastruktūra, transports, samērīga maksa par pakalpojumu,” teica S. Sproģe.
Par to, kā uzlabot sadzīves atkritumu dalītu savākšanu, lems pašvaldības, taču valsts plānam vajadzētu rādīt virzienus un investīciju iespējas, uzskata LPS.
LPS bažas raisīja arī reģionu robežu precizēšana, jo pašreizējās robežās izveidota sistēma, ko vajag pārstrukturizēt, bet šībrīža sadzīves atkritumu poligoni ir pašvaldību dibināti uzņēmumi, kuriem ir savas saistības – līgumi, kredīti, galvojumi –, ir arī ieguldīts privātais kapitāls un noslēgti koncesijas līgumi. “Pāreja uz pieciem reģioniem var notikt pakāpeniski, nevar vienā dienā kā ar nazi nogriezt iepriekšējās darbības,” tā LPS pārstāve.
S. Sproģe citēja plānā secināto: “Neviens apvienošanas modelis nenodrošina līdzsvarotas sistēmas izveidi, kas ļautu noteikt universālus, visiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem piemērojamus kritērijus.” Viņasprāt, tā ir taisnība.
Neviens apvienošanas modelis nenodrošina līdzsvarotas sistēmas izveidi, kas ļautu noteikt universālus, visiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem piemērojamus kritērijus.
Savukārt A. Ozola argumentēja, ka pašvaldībām, izstrādājot reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, ir jāvienojas, kas katrā reģionā notiks, tam ir dots divu gadu pārejas laiks.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons piekrita VARAM viedoklim, uzsverot, ka ir svarīgi pašvaldību izstrādātie atkritumu apsaimniekošanas plāni, noteiktie uzdevumi, kas attieksies uz poligoniem, kas turpinās darbu. Viņaprāt, pārejas periods ir pietiekams, lai pārorganizētu atkritumu plūsmas, konstatētu, kādas darbības un izmaksas ir nepieciešamas, un tad apstiprinātu tarifus.
LPS bažīgu dara investīcijas, kas vajadzīgas atkritumu apsaimniekošanas nozares pārveidei. Lai sasniegtu mērķus, ir svarīgi investēt pareizi.
“Ir skaidrs, ka iedzīvotāju maksa par atkritumu apsaimniekošanu nesegs visas ieguldītās investīcijas,” tā LPS pārstāve. Pasaules bankas aprēķini liecina, ka par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem mājsaimniecība var tērēt 1% no tās ienākumiem.
A. Ozola apliecināja, ka būs pieejamas ES fondu investīcijas – gan bioloģiskajiem atkritumiem, arī atkritumu pārvadāšanas transporta iegādei.
VARAM iepriekš ir informējusi: plāna izstrādes procesā veiktie pētījumi liecina, ka nozares attīstībai ir nepieciešami 548 miljoni eiro publisko un privāto investīciju. ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā atkritumu apsaimniekošanas jomai un pārejai uz aprites ekonomikas modeli būs pieejami 103,53 miljoni eiro. Pārējie finansējuma avoti ir komersantu, atkritumu radītāju un apsaimniekotāju ieguldījumi un maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu, kas tiek piemēroti, īstenojot principu – piesārņotājs maksā – un ražotāju paplašinātas atbildības principu.
