Šobrīd Latvijas vakcīnu portfeli pamatā veido tieši “AstraZeneca” vakcīnas. Līgums par to piegādi tika noslēgts jau pagājušā gada septembrī. Latvijas vakcīnu portfeļa izveide ir bijusi piesaistīta Eiropas Savienības lēmumiem. Brīdī, kad Eiropas Komisija slēdza līgumu ar konkrētu ražotāju, katrai dalībvalstij tika dotas piecas dienas, lai izlemtu par sava līguma slēgšanu, videokonferencē skaidroja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.
Atbilstoši viņas teiktajam lēmums bija jāpieņem, nezinot, kura vakcīna Eiropas Savienībā tiks reģistrēta pirmā. Lēmums tika pieņemts, dalot riskus, vērtējot kompānijas pieredzi, prognozi par pieejamību, lietošanu, cenu un loģistikas īpatnības. Tobrīd nebija zināms, kad šīs vakcīnas vispār būs pieejamas. “AstraZeneca” bija pirmā kompānija, kas deva reālas prognozes par to, cik pieejamas būs tās ražotās vakcīnas, tā Feldmane. Tomēr pirmā Eiropas Zāļu aģentūrā tika reģistrēta “BioNTech/Pfizer” vakcīna, bet otrā – “Moderna”.
- Veselības ministrija: Latvija pasūtīs vēl līdz 1 403 000 BioNTech-Pfizer ražotās vakcīnas devas
Vakcīnas, kas neiejaucas cilvēka DNS
“BioNTech/Pfizer” ražotā vakcīna “Comirnaty”, kā arī “Moderna” izstrādātā vakcīna “CureVac” satur nevis aktīvu vīrusu vai tā formu, bet gan tā saukto aktīvo vielu mRNS, kura tiek sintētiski izstrādāta laboratorijā.
Šī viela pēc injicēšanas ķermenī informē nelielu daļu cilvēka šūnu, lai tās varētu pašas izveidot nekaitīgu s-proteīnu. Tādējādi brīdī, kad organisms saskaras ar Covid-19 vīrusu, tas spēj vīrusu atpazīt un neitralizēt. Tāpat mRNS vakcīnas neiejaucas cilvēka DNS un nerada tajā izmaiņas. Aktīvā viela mRNS nesaglabājas organismā un pēc vakcinācijas sadalās.
Šāda veida vakcīnas ir visai jaunas, tomēr pētītas jau vismaz desmit gadu, un to efektivitāti pierāda zinātniski pētījumi un dati, skaidro Pensilvānijas Universitāte.
Lai gan šīs vakcīnas var saražot daudz ātrāk nekā tradicionālās vakcīnas, tomēr to lielākais mīnuss ir pieejamība, jo tās jāuzglabā ļoti zemā temperatūrā. Piemēram, “BioNTech/Pfizer” vakcīna jāglabā temperatūrā no –60 °C līdz –80 °C. Tātad nepieciešamas speciālas saldētavas, kurās var transportēt un uzglabāt vakcīnu.
Latvijā šobrīd nav iespēju ar šīm vakcīnām nodrošināt vakcināciju visā Latvijā, skaidroja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Vakcīnas, kas ir viegli uzglabājamas un ļoti pieejamas
Otrs vakcīnas tips ir t. s. adenovīrusu vakcīna. Tāda ir Oksfordas Universitātes un britu un šveiciešu uzņēmuma “AstraZeneca” izstrādātā vakcīna, kas veidota jau pēc citu pašreiz Eiropas Savienībā reģistrētu vakcīnu tipa (nesenākais piemērs ir “Zabdeno” vakcīna pret Ebolas vīrusa infekciju). Adenovīrusi tiek izmantoti arī zālēs, lai nogādātu gēnus šūnas iekšpusē, piemēram, ģenētisku slimību ārstēšanai, skaidro Slimības profilakses un kontroles centrs.
“AstraZeneca” un Oksfordas Universitātes izstrādātajā vakcīnā izmantots šimpanzes adenovīruss. Tas ir līdzīgs vīrusam, kurš cilvēkiem izraisa saaukstēšanos, taču tajā ir veiktas divas būtiskas izmaiņas: tas nevar vairoties, un tā genomā ietvertas ģenētiskās instrukcijas pīķa proteīna veidošanai, ko SARS-CoV-2 izmanto cilvēku šūnu inficēšanai. Šis adenovīruss neizraisa saslimšanu cilvēkiem, skaidro SPKC.
Līdz ar to šādas vakcīnas ir ilgstoši pētītas un izmantotas, tās ir viegli ražot un transportēt, kā arī tās var uzglabāt ledusskapja temperatūrā (2–8 °C). “AstroZeneca” vakcīnu šādā temperatūrā var glabāt līdz pat sešiem mēnešiem.
Latvijas eksperti gan norāda uz to, ka atšķirībā no citām vakcīnām tieši “AstraZeneca” ir vienīgā, kas pagaidām veic klīniskos pētījumus, lai pierādītu, ka tās radītā vakcīna var veicināt pūļa imunitāti.
Kā akcentēja D. Zavadska, iespējams, “AstraZeneca” būs pirmā vakcīna, kas var apturēt vīrusu transmisiju, savukārt tās reģistrācija Eiropas Zāļu aģentūrā ir tikai laika jautājums.
Covid-19 vakcīnām nepieciešamas divas devas
Neatkarīgi no ražotāja šobrīd reģistrētās Covid-19 vakcīnas (arī vēl nereģistrētā “AstraZeneca”) pilnvērtīgu aizsardzību sniedz pēc divu devu saņemšanas (7 dienas pēc otrās devas). Parasti vakcīnām ir 28 dienu intervāls, taču “Pfizer” vakcīnai tas ir īsāks – 21 diena. Tā kā vīruss vēl ir jauns, tad nav zināms, pēc kāda laika perioda varētu vajadzēt veikt vēl vienu vakcīnu. Tāpat eksperti iesaka vakcinēties arī tad, ja ir pārslimots Covid-19.
Kādas ir vakcīnu blakusparādības
Neatkarīgi no cilvēka vecuma pēc jebkuras vienas vai vairāku vakcīnu saņemšanas var būt blakusparādības. Parasti tās ir lokālas – apsārtums, pietūkums, sāpes vakcīnas injekcijas vietā var izplatīties līdz pat tuvākajām locītavām. Šādas reakcijas biežāk parādās pāris stundu laikā un norit viegli. Retākos gadījumos var parādīties arī vispārējie simptomi – drudzis, nogurums, slikta pašsajūta, reibonis, galvas sāpes, slikta dūša, vemšana. Šie simptomi parasti izzūd vienas līdz trīs dienu laikā. Vēl jāņem vērā, vai pacientam nav alerģija pret kādu vakcīnas sastāvdaļu, bet tas jau tiek noskaidrots sarunā ar ģimenes ārstu.
Kā skaidro Latvijas Zāļu aģentūra, lai vakcinētu lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, nepieciešams aptuveni viens gads. Svarīgi atzīmēt: iespējams, ka cilvēks arī pēc vakcinācijas var inficēties un pārnēsāt vīrusu, lai arī pats nesaslimst. Tāpēc, kamēr tiek vakcinēti iedzīvotāji, visiem joprojām ir jāievēro epidemioloģiskās drošības pasākumi – sociālā distancēšanās, regulāri jāmazgā rokas un jālieto mutes un deguna aizsegs. Tāpat svarīgi ir piekopt veselīgu dzīvesveidu, lai uzlabotu imunitāti.
